LVMI Silava podkāsts

Veci meži ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī var būt nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc tiem ir nozīmīga loma arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības un bioekonomikas mērķu sasniegšanā.

Nereti tieši noteiktas struktūras (veci, lieli dobumaini koki un lielu dimensiju kritalas) nodrošina dzīvotnes dažādām aizsargājamām dzīvo organismu grupām vecos mežos. Šādas mežaudzes glabā arī dabas kultūrvēsturisko mantojumu, saglabā cilvēka maz pārveidotu ainavu, kā arī nodrošina virkni citu ekosistēmas pakalpojumus, ko sniedz meži, kā piemēram, ūdens režīma stabilitāti un citas vides funkcijas.

Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā daļa veco mežu hemiboreālajos mežos, kur galvenais meža elements ir veca kokaudze, spēj nodrošināt ilgstoši augstu oglekļa uzkrājumu koku biomasā, savukārt citos koku augšanas apstākļos un dabisko traucējumu ietekmē šī spēja var būt ierobežota. Tomēr tas nemazina nepieciešamību saglabāt un padziļināti pētīt vecos mežus, lai iegūtu zinātniski pamatotas atziņas par šādām meža ekosistēmām un to izmaiņu dinamiku.

Kopš 2025. gada aprīļa pēcdoktorantūras pētījumu “Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai” īsteno LVMI Silava pētniece, mežzinātņu doktore Laura Ķēniņa. Šajā raidieraksta epizodē viņa stāsta par pētījuma norisi, kura ietvaros dati tiek vākti Latvijā un Rumānijā, salīdzinot vecas skuju koku mežaudzes dažādos reģionos.

Pētījumā tiek analizētas veco mežu struktūras izmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, savvaļas dzīvnieku — zīdītāju, putnu un apputeksnētāju — klātbūtne, kā arī atmirušās koksnes nozīme ekosistēmu funkcionēšanā. Iegūtie rezultāti sniegs nozīmīgu ieguldījumu dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībā.

Klausies, uzzini un analizē!

Pētījums izstrādāts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1 specifiskais atbalsta mērķis "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" pētījumu ietvaros "Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai" Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/040.

Gada nogale ir laiks, kad apstāties, atskatīties uz paveikto un izvērtēt gan aizvadīto gadu, gan iepriekšējos sasniegumus. LVMI “Silava” raidieraksts šogad atzīmē jau trīs gadu jubileju, un par godu tam klausītājiem tiek dāvināta īpaša gada noslēguma epizode “2025. gads skaitļos un sasniegumos”.

Šajā epizodē podkāsta moderatori Kaspars Liepiņš un Laura Ķēniņa kopā ar raidieraksta producenti Ilzi Zepu atskatās uz aizvadīto gadu – pārrunā būtiskākos notikumus, sasniegumus, izaicinājumus un interesantākos faktus, kas raksturojuši 2025. gadu LVMI “Silava” raidieraksta un institūta darbībā.

Klausies, uzzini un analizē – kāds bijis šis gads skaitļos, pieredzē un atziņās.

LVMI “Silava” mežsaimniecības inženieris Ojārs Polis, smalkās organiskās sintēzes tehnoloģijas specialitātes ķīmiķis, savas darba gaitas institūtā uzsāka 1975. gadā pēc aspirantūras beigšanas. Kopš tā laika viņš ir pētījis Latvijas koku zaleņa ķīmisko sastāvu, strādājis pie jaunu produktu izstrādes un to ieviešanas praksē.

Latvijā skuju koku zalenis (skujas un nepārkoksnējušies dzinumi) jau sen tiek uzskatīts par tīru, augstvērtīgu un bioloģiski aktīvu dabas vielu avotu. Jau pagājušā gadsimta otrajā pusē no koku, galvenokārt egles,  zaleņa tika ražoti dažādi tirgus produkti, tostarp hlorofila preparāti, ēteriskās eļļas, poliprenoli un dažādu ekstraktvielu maisījumi, kas tika pielietoti kosmētikā, farmācijā, augu aizsardzībā un citās nozarēs.

Šajā raidieraksta epizodē Ojārs Polis stāsta:

-         kādas ir bioloģiski aktīvās vielas, ko iespējams iegūt no zaleņa,

-         kādi produkti tika iegūti Meža izejvielas pārstrādes laboratorijā un kāda bija to pozitīvā ietekme,

-         kuri no tolaik attīstītajiem produktiem saglabājušies līdz mūsdienām,

-         kāda situācija ir pasaulē – kur vēl tiek pētīts koku zaleņa ķīmiskais sastāvs.

Klausies, uzzini un iepazīsti Latvijas mežistrādes atlieku vērtīgo potenciālu!

Mežs nav tikai koksne. Tā ir dzīva, daudzfunkcionāla ekosistēma, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu cilvēku labklājībā un labbūtībā - no oglekļa piesaistes un bioloģiskās daudzveidības līdz rekreācijai, ainavas estētikai un veselības uzlabošanas iespējām.

Šajā raidieraksta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete iepazīstina ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem par meža nekoksnes produktiem un to ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā.

Klausies un uzzini:

- Kādi ir būtiskākie nekoksnes produkti Latvijā, un kā tos ietekmē meža apsaimniekošana?

- Kā laika gaitā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret meža nekoksnes produktu ieguvi?

- Kā meža ceļi kalpo kā piemērs cilvēka ietekmētai, bet ekoloģiski un sabiedriski nozīmīgai ekosistēmai?

Epizodē rezultāti no vairākiem aktuāliem LVMI "Silava" pētījumiem, tostarp:

Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā

Ietekme uz vidi un apsaimniekošanas izaicinājumi rekreācijai nozīmīgās meža teritorijās Latvijā

Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi

Meža ekosistēmu pakalpojumu novērtējums Latvijā

Klausies, uzzini un izproti mežu plašo nozīmi - no dabas bagātībām līdz sabiedrībai nozīmīgām vērtībām. Mežs ir vairāk nekā tikai koku kopums!

Zem mūsu kājām atrodas dzīvības pilna pasaule, kuru bieži vien nepamanām – augsne. Tā ir mājvieta milzīgam un daudzveidīgam organismu klāstam – no mikroskopiskām baktērijām, sēnēm un vienšūņiem līdz sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Šī bioloģiskā daudzveidība veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ekosistēmu, kas ir būtiska ne tikai augsnes veselības un auglības nodrošināšanai, bet arī augu produktivitātei, klimata noturībai un kopējai ekosistēmu stabilitātei.

LVMI “Silava” īsteno vairākus zinātniskus pētījumus, kas veltīti augsnes bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu funkcijām un politikas veidošanai:

BIOservicES – pētījums par augsnes bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu funkciju un pakalpojumu savstarpējo saistību dažādos zemes izmantošanas veidos. Tā ietvaros tiek analizēti gan zemes izmantošanas virzītājspēki un slodzes, gan klimata pārmaiņu ietekme un ekonomiskais novērtējums.

InBestSoil – starptautisks pētījums, kura mērķis ir izstrādāt ietvaru augsnes veselības integrēšanai politikas veidošanas procesos, tostarp novērtējot augsnes ekosistēmu pakalpojumus un veicinot ieguldījumus ilgtspējīgā augsnes pārvaldībā.

Šajā LVMI “Silava” raidierakstu epizodē zinātniskā asistente Austra Zuševica stāsta:

-         Vai var likt vienlīdzības zīmi starp augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību?

-         Kā praktiski noteikt un novērtēt augsnes bioloģisko daudzveidību?

-         Kāda ir augsnes daudzveidības loma meža ekosistēmās?

-         Vai un kā mēs varam uzturēt un atjaunot augsnes veselību, lai tā būtu noturīga pret klimata pārmaiņu ietekmi?

Klausies, uzzini un analizē!

Iedziļinies pasaulē, kas sākas tur, kur sākas dzīvība un kur tiek lemts par mūsu nākotni.

Aptuveni 49% Latvijas mežu pieder privātpersonām, kamēr pārējie atrodas valsts, pašvaldību vai citu juridisko personu īpašumā. Privātie meži ir nozīmīgs dabas un ekonomikas resurss, tomēr to pilnais potenciāls joprojām nav izmantots – sadrumstalotība, pasīva apsaimniekošana un sadarbības trūkums kavē attīstību.

Šajā epizodē, balstoties uz nesen noslēgušos pētījumu “Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings”, Juris Zariņš un Dagnija Lazdiņa dalās ar būtiskiem secinājumiem un atbild uz lielajiem jautājumiem:

- Kāda ir privāto mežu situācija Latvijā šobrīd?

- Kā mainījies apsaimniekošanas profils, un ar ko atšķiras mazie, vidējie un lielie īpašnieki?

- Kā izveidojušies privātie meža īpašumi un kādas atšķirības vērojamas mežu vecumstruktūrā un valdošajās koku sugās?

- Kāda ir situācija Latvijā ar meža īpašnieku kooperatīviem? Vai tie spēj apvienot īpašniekus efektīvākai mežsaimniecībai un kāda ir to attīstības perspektīva?

- Kādi ir būtiskākie izaicinājumi privātajos mežos?

- Kur redzamas pozitīvas pārmaiņas un izaugsmes iespējas?

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk par pētījumu Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings

Mežsaimniecības tehnika ir kļuvusi par neaizstājamu sabiedroto mūsdienu mežsaimniecībā. Šīs mašīnas – harvesters un forvarders – padara mežizstrādi efektīvāku, drošāku un videi draudzīgāku. Tās ne tikai atvieglo smago roku darbu, bet arī uzlabo darba apstākļus, padarot darbu mežā drošāku un komfortablāku.

Šajā epizodē LVMI “Silava” pētnieks Agris Zimelis dalās pieredzē par Harvesteru ražošanas datu izmantošanu mežsaimniecības lēmumu pieņemšanā un ilgtspējības rādītāju novērtēšanā, kā arī stāsta par:

* Mežizstrādes posmiem un tehnikas izmantojumu

* Darba ražīguma uzskaiti un plānošanu

* Ietekmes uz vidi samazināšanas risinājumiem

* Izstrādāto atvērtā koda risinājumu meža mašīnu datu aptrādē

* Mašīnu parku un tehnoloģiskajām tendencēm Latvijā.

Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par mašinizētu mežizstrādi:

HprForMan – Harvesteru ražošanas datos balstītu meža apsaimniekošanas lēmumu atbalsta un ziņošanas rīku izstrāde (Nr. lzp-2023/1-0550)

Moipu 300 F2 darba galvas izvērtējums jaunaudžu, krājas kopšanas un atjaunošanas cirtēs skuju koku audzēs

Harvestera prototipa izstrādāšana kokaugu stādījumu un īscirtmeta plantāciju zāģēšanai un biokurināmā sagatavošanai

Klausies, uzzini un analizē

Šī gada 7. martā Eiropas Komisija ierosināja grozījumus Biotopu direktīvā, paredzot vilku (Canis lupus) aizsardzības statusa maiņu Eiropas Savienības līmenī – no “stingri aizsargājamas” uz “aizsargājamu” sugu. Šīs izmaiņas ļaus dalībvalstīm elastīgāk un mērķtiecīgāk pārvaldīt vietējās vilku populācijas, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt sugas labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Ko tas nozīmē Latvijai?

LVMI “Silava” meža faunas un medniecības pētījumu virziena zinātniece Agrita Žunna uzsver: ‘’Vilku populācija Latvijā ir stabila, tās apsaimniekošana tiek balstīta uz zinātniski pamatotu monitoringu un piesardzības principiem. Medības ir viens no instrumentiem, kā līdzsvarot vilku skaitu un mazināt konfliktus ar cilvēku sabiedrību’’.

Tā kā vilku medību sezona sāksies 15. jūlijā, jaunajā LVMI “Silava” podkāsta epizodē tiek meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

-             Vai vilku statusa maiņa ietekmēs Latvijas medniecības praksi?

-             Kāpēc pieaug konflikti ar mājlopu īpašniekiem un kādus risinājumus piedāvā zinātne?

-             Kādas metodes dzīvnieku aizsardzībai tiek izmantotas citās valstīs?

-             Kas ir “problemātisks vilks” un kādos gadījumos tie var būt bīstami cilvēkiem?

-             Vilku spējas pielāgoties – vai tas ir drauds vai izdzīvošanas veiksmes stāsts?

Plašāka informācija par LVMI “Silava” jaunākajiem veiktajiem pētījumiem par vilku populāciju Latvijā:

Medībām pakļautas pelēko vilku populācijas ekoloģisko funkciju saglabāšana apsaimniekotos mežos

Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plānā paredzēto pētījumu izmantošana populācijas adaptīvas aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas izstrādē

Medību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā (2024)

Klausies, uzzini un analizē!

Klimata pārmaiņas palielina ugunsbīstamību mežos visā pasaulē – arī Latvijā. No 1. maija valstī oficiāli sākusies ugunsnedrošā sezona. Lai gan šobrīd laikapstākļi ir samērā mitri un vēsi, vasaras karstums un sausums var ātri mainīt situāciju.

Šajā epizodē viesojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Māra Kitenberga, kura, balstoties uz iegūtajiem zinātniskiem datiem un novērojumiem par Slīteres Nacionālā parka Bažu purva apkārtnē notikušajiem ugunsgrēkiem, iepazīstina: 

-             kā ugunsrētas koku stumbros kļūst par vērtīgām liecībām, ar kurām iespējams rekonstruēt meža ugunsgrēku vēsturi – pat precīzi nosakot, kurā sezonā tas noticis;

-             kā vecums, mizas biezums un vainaga augstums ietekmē koka uguns izturību;

-             kā ugunsgrēkus klasificē pēc intensitātes un ietekmes uz ekosistēmu – un kurš no trijiem ugunsgrēku veidiem visbiežāk skar Latvijas mežus;

-             un kā parastās priedes spēj atjaunoties pēc ugunsgrēka, un vai to spējas atšķiras atkarībā no tā, vai ugunsgrēka skartajā platībā veikta sanitārā vienlaidus cirte vai nē?

Klausies, uzzini un analizē, kā uguns pārzīmē meža seju un kā daba meklē ceļu uz atjaunošanos!

Un atceries: esi apdomīgs un saudzē mežu – katra liesma sākas no mazas dzirksteles!

Pēdējo gadu laikā Eiropā un arī citur pasaulē dažu briežu dzimtas pārnadžu sugu populācijas ir būtiski pieaugušas. Šī tendence vērojama arī Latvijā, kur aļņi, staltbrieži un arī stirnas rada problēmas mežsaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem. Daudzas meža jaunaudzes saskaras ar tādiem briežu dzimtas pārnadžu bojājumiem kā nokosti galotnes dzinumi vai nolauzti stumbri, kā arī mizas bojājumi un sānu dzinumu apkodumi. Šāda veida ietekme uz kokiem kavē vai pat pilnībā aptur to augšanu.

Postījumi īpaši smagi skar priežu, egļu, apšu un pēdējos gados arī bērzu jaunaudzes – turklāt visbiežāk tie notiek tieši tajā audzes vecumposmā, kad koki ir visjutīgākie, un pat neliels bojājums var nozīmēt ilgtermiņa ietekmi. Tādējādi tiek zaudēti gadiem ilgi ieguldītais darbs un arī līdzekļi – sākot no augsnes sagatavošanas un kvalitatīva stādāmā materiāla iegādes līdz jaunaudžu aizsardzības pasākumiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un zinātniskā asistente Gundega Done šajā podkāsta epizodē dalīsies ar jaunāko pētījumu atziņām un praktisko pieredzi par:

- briežu dzimtas bojājumu monitoringa metodiku – kā šos postījumus sistemātiski novērtē un apzina Latvijas mežos;

- tipiskākajiem pārnadžu radītajiem bojājumu veidiem;

- faktoriem, kas var ietekmēt pārnadžu populāciju izmaiņas;

- praktiskiem ieteikumiem un aizsardzības pasākumiem – kādas metodes strādā visefektīvāk un kā mežsaimnieki var mazināt zaudējumus.

Atceries - mežs ir ilgtermiņa ieguldījums – sargāsim to kopā!

Klausies, uzzini un analizē!