LVMI Silava podkāsts

Sēnes dabā ir bieži sastopami organismi, kas atrodami teju visur. Kopumā pasaulē pazīstamas vairāk nekā 100 000 sēņu sugu. Par to dažādību un daudzveidību liecina tas, ka sēne var būt gan lielākais pasaules organisms, gan arī nemanāms un saskatāms tikai ar mikroskopa palīdzību.

Sēnes var gan palīdzēt kokam augt, gan, diemžēl, izraisīt slimības. Parasti slimības izraisošās jeb patogēnās sēnes ietekmē kokaudzi visā tās augšanas laikā, tāpēc LVMI “Silava” vadošā pētniece Dārta Kļaviņa šajā podkāsta epizodē stāstīs:

-         Kādas ir galvenās kokaugu slimības Latvijā,

-         Kā cīnīties ar sakņu trupi saimnieciskajos mežos,  

-         Vai ir izdevies atrast Latvijas izcelsmes izolātu, lai ierobežotu sakņu trupi,

-         Vai klimata pārmaiņu rezultātā mūsu mežus apdraudēs arī citas kokaugu slimību izraisošās sēnes un

-         Kādi varētu būt šo sēņu izplatības ceļi.

Klausies, uzzini un analizē!

Esot mežā un vērīgāk ieskatoties, zaļais sūnu paklājs pēkšņi vairs nebūs vienveidīgs zaļš klājiens, bet gan daudzu un dažādu sūnu un ķērpju sugu mājvieta. Sūnas un ķērpji ir unikāli dzīvie organismi, kas ir sastopami visā pasaulē. Meža pētnieki arvien biežāk izmanto sūnas un ķērpjus kā bioindikatorus, jo tās ir īpaši jutīgas pret vides faktoru izmaiņām, tāpēc arī LVMI “Silava” zinātnieki meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa ietvaros veic epifītisko (uz dzīva koka mizas) un epiksīlo (uz atmirušās koksnes) sūnu un ķērpju sugu uzskaiti.

LVMI "Silava" pētniece Linda Gerra - Inohosa šajā podkāsta epizodē stāsta:

- Vai sūnas un ķērpji ir vienas klases sugu grupa?

- Cik Latvijā ir reģistrētas sūnas un ķērpju sugas?

- Kādi faktori nosaka augu augšanu noteiktā teritorijā?

- Kādi ir svešzemju sugu ieviešanās riski?

- Kura ir 2024. gada sūna?

Klausies, uzzini un analizē!

Jaunais aktualizētais Latvijas sūnu taksonu saraksts, kura līdzautores ir arī LVMI “Silava” pētnieces Baiba Bambe un Linda Gerra-Inohosa.

Plašāk par LVMI “Silava” īstenoto Nacionālo meža monitoringu, kura ietvaros tiek veikts arī Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings.

Vējš ir nozīmīgākais dabiskais traucējums gan Latvijas, gan citur Eiropas mežos. Nozīmīgākie vēja izraisītie bojājumi mežaudzēs rodas rudens–ziemas sezonas ciklonos, kas skar daudz plašākas teritorijas nekā pērkona negaisi. Tie nereti nes līdzi arī snigšanu, kas mežaudžu bojājumu apjomu var palielināt vēl vairāk. Kopš pagājuša gadsimta beigām Eiropā diennakts maksimālajam vēja ātrumam un vidējam gada vētraino dienu skaitam ir novērota tendence palielināties, un sagaidāms, ka nākotnē vēja postījumu mežos būs vairāk.

LVMI "Silava" pētnieks Oskars Krišāns šajā podkāsta epizodē stāsta:

- Kā koki pielāgojas vēja iedarbībai,

- Kā koku noturību ietekmē augsne un to sakņu sistēma,

- Kas ir primārā un kas - sekundārā koku lūšana,

- Vai ir iespējams un kā samazināt vēja izraisīto mežaudžu bojājumu riskus.

Klausies, uzzini un analizē!

Jaunākie LVMI “Silava” pētījumi un zinātnieku publicētie raksti par koku noturību pret vēju:

Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību un tās riskiem,

Lēmumu pieņemšanas atbalsta rīka izstrāde vēja bojājumu riska mazināšanai bērza un apses mežaudzēs,

Cervid Bark-Stripping Is an Explicit Amplifier of Storm Legacy Effects in Norway Spruce (Picea abies (L.) Karst.) Stands

Regularly Planted Rather Than Natural Understory of Norway Spruce (Picea abies H. Karst.) Contributes to the Individual Stability of Canopy Silver Birch (Betula pendula Roth.)

Soil Type Rather Than Freezing Determines the Size of Soil-Root Plate of Silver Birch (Betula pendula Roth.) in the Eastern Baltic Region

Silver Birch (Betula pendula Roth.) on Dry Mineral Rather than on Deep Peat Soils Is More Dependent on Frozen Conditions in Terms of Wind Damage in the Eastern Baltic Region

A Static Pulling Test Is a Suitable Method for Comparison of the Loading Resistance of Silver Birch (Betula pendula Roth.) between Urban and Peri-Urban Forests

Wind Resistance of Eastern Baltic Silver Birch (Betula pendula Roth.) Suggests Its Suitability for Periodically Waterlogged Sites

Pasaules attīstītās valstis ir atzinušas klimata pārmaiņas par būtisku problēmu, tāpēc sākušas domāt par tās risinājumiem. Līdzīgi kā citas valstis arī Latvija domā, kā īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku - veicināt oglekļa dioksīda piesaisti un samazināt emisijas, t.i., kā piesaistīt vairāk oglekļa dioksīda nekā mēs emitējam.

2022 gadā apstiprināti Latvijas mērķi 2030. gadam, kā arī pieņemta stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Tas ļautu Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam panākt līdzsvaru starp oglekļa emisiju un piesaisti un tādējādi kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu.

LVMI Silava vadošais pētnieks Andis Lazdiņš, balstoties uz pētījumā “Tehnoloģijas meža apsaimniekošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai”, kas tiek īstenots kopš 2021. gada, kā arī citos LVMI “Silava” pētījumos par SEG emisiju mazināšanas pasākumiem,  iegūtajiem rezultātiem, šajā podkāsta epizodē stāsta:

·        Par mežiem kā “glābšanas riņķi” klimata pārmaiņu mazināšanas procesā,

·        Par oglekļa uzkrāšanos dažādās mežaudzēs,

·        Kas ir izdevīgāk – īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku vai maksāt valstij piemēroto sodu,

·        Vai Latvija var sasniegt klimata politikas mērķi.

Klausies, uzzini un analizē!

Bērzu mežu platība Latvijā arvien pieaug. Ilgstoši neizmantotas lauksaimniecības zemes aizaug ar bērziem pašas, vai īpašnieki tās apstāda. Lai arī joprojām tiek uzskatīts, ka bērzus stāda tikai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs, pēdējos gados vairāku simtu hektāru platībās bērzi stādīti arī mežā. Neatkarīgi no mežaudzes atjaunošanas veida īpašnieki cer ieraudzīt slaidus, labi atzarojušos un resnus bērza stumbrus, kurus nākotnē varēs izmantot finiera ražošanā.

Šajā podkāsta sērijā LVMI “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš stāsta par izaicinājumiem bērzu audzēšanā.

-         Kā izaudzēt kvalitatīvus bērzus?

-         Kā mainījies bērza koksnes izmantošanas veids?

-         Kādi ir nozīmīgākie pētījumi par bērziem?

-         Kādas ir lielākās problēmas bērzu audzēšanā?

Klausies, uzzini un analizē! 

Latvija ir gan mežiem, gan ūdeņiem bagāta: mūsu valstī līkločus met vairāk nekā 12 000 upes, meža un lauku ielokos gozējas vairāk nekā 2000 ezeri. Tīrs ūdens ir viens no būtiskākajiem veselīgas vides priekšnoteikumiem, tādēļ, saimniekojot dabā, ir būtiski saudzēt ūdeņu kvalitāti.

Šajā podkāsta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete stāsta par:

-         mežsaimniecības ietekmi uz ūdens kvalitāti,

-         mežsaimniecības ietekmi uz vielu apriti,

-         ūdens ietekmi uz mežu augšanu,

-         barības vielu iznesi un dzīvsudrabu kā piesārņojošu elementu,

-         bebru darbības pozitīvo un negatīvo efektu.

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk par ūdens un meža mijiedarbību LVMI “Silava” sagatavotajā izdevumā “Rokasgrāmata ūdens kvalitātes aizsardzības struktūru izveidošanai meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas laikā un ūdens aizturēšanai mežā” un sagatavotajos video:

-         Ūdensteču aizsargjoslu ekoloģiskās funkcijas un apsaimniekošana Baltijas jūras reģionā

-         Meža meliorācijas sistēmu atjaunošana Baltijas jūras reģionā

-         Bebri, to ietekme un apsaimniekošana Baltijas jūras reģionā

Koki ir unikāla dzīvības forma. Lai gan ķīmiskā līmenī DNS struktūra ir vienāda visām dzīvām būtnēm, kokiem ir īpašas spējas pārdzīvot un pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tā kā meža koku sugu evolūcija ilgusi 370 miljonus gadu, kuru laikā tās ir piedzīvojušas kardinālas klimata un citu apstākļu pārmaiņas, tikai ar ģenētikas metodēm ir iespējams izpētīt to dažādos adaptācijas mehānismus. Zināšanas par meža ģenētikas galvenajiem principiem un meža koku sugu ģenētisko struktūru ir nepieciešamas, lai izzinātu, kā Latvijas egļu un priežu meži, ozoli un bērzu birzes ir kļuvušas par to, kādas tās ir šodien. Cik liela daudzveidība tiek uzturēta mežā un selekcijas materiālā, kā var atlasīt izturīgus un augstvērtīgus indivīdus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Šajā podkāsta epizodē LVMI "Silava" vadošais pētnieks Dainis Ruņģis stāsta:

-         kādas ģenētikas metodes tiek pielietotas pētniecībā LVMI “Silava”,

-         vai un ar ko atšķiras molekulārās ģenētikas pētījumu metodes Latvijā, Austrālijā, Ziemeļamerikā,

-         par sadarbību ar citiem LVMI “Silava” pētījumu virzieniem un citām institūcijām Latvijas un starptautiskā mērogā,

-         par neparastākajiem pētījumiem un pārsteidzošākajiem rezultātiem, kas gūti LVMI “Silava” Ģenētisko resursu centrā.

Plašāk par Ģenētisko resursu centru LVMI “Silava” mājas lapā.

Klausies, uzzini un analizē!

Latvijā jau daudzus gadus sistemātiski tiek veikti pētījumi, lai zinātnieki varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt un analizēt meža potenciālu uzkrāt oglekli. Arvien pieaugošā sabiedrības interese par oglekļa uzkrāšanos kokaugu biomasā un klimata gudru mežu apsaimniekošanu radījusi nepieciešamību regulāri sekot līdzi Latvijas mežaudžu stāvoklim.

Kokiem augot, atmosfērā esošais oglekļa dioksīds tiek piesaistīts un absorbēts gan koksnē, gan saknēs, gan mizā, gan zaros, gan arī lapās. Tā kā koki ir lielākā dinamiskā oglekļa krātuve meža ekosistēmā, lai novērtētu to oglekļa uzkrājumu, ir nepieciešamība pēc precīziem kokaudzes biomasas aprēķiniem.

Šajā podkāsta epizodē LVMI "Silava" pētnieks Jānis Liepiņš stāsta:

- Kad un kāpēc radās nepieciešamība pēc saviem, t.i. Latvijas kokaudžu biomasas aprēķinu vienādojumiem.

- Kā tika veikta biomasas aprēķina vienādojumu izstrāde.

- Kā aprēķināt oglekļa uzkrājumu kokā.

- Kādi meži oglekli piesaista visstraujāk.

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk par LVMI “Silava” jaunākajiem pētījumiem par kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķinu pētījumiem:

Kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķinu nenoteiktības samazināšana.

Biomasas pārrēķinu modeļu izstrāde oglekļa piesaistes novērtēšanai baltalkšņu un melnalkšņu mežos Latvijā

Mežs sabiedrībai sniedz dažādus labumus – sākot ar koksnes produktiem, kas tiek izmantoti gan māju būvniecībai, gan mēbeļu ražošanai un siltumam, un beidzot ar tā nozīmīgo lomu klimata pārmaiņu mazināšanā un gaisa un ūdeņu tīrības nodrošināšanā. Turklāt mežs ir kļuvis par vienu no iecienītākajām brīvā laika pavadīšanas vietām. Latvijā gandrīz visi meži  ir publiski pieejami – tajos cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties, lasīt sēnes vai ogas, daļā no tiem izveidotas izziņas takas un dažādi aprīkoti atpūtas objekti. Šajā podkāsta sērijā LVMI Silava zinātniskais asistents Edgars Jūrmalis stāstīs:

-         Kas ir meža rekreācija,

-         Kā un ar kādām metodēm tiek veikti pētījumi meža rekreācijas jomā,

-         Par rekreācijas nolūkiem pieejamām dabas takām,

-         Par digitālajiem palīglīdzekļiem un tehnoloģijām, kas ļauj cilvēkiem jau pirms došanās dabā izpētīt interesējošo meža apvidu.

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk par LVMI Silava meža rekreācijas pētījumiem:

Meža ekosistēmu pakalpojumu novērtējums Latvijā.

Meža apsaimniekošanas izaicinājumi palielinātas rekreācijas slodzes apstākļos COVID-19 krīzes laikā.

LVM Geo - ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju (ĢIT) produktu un pakalpojumu kopa apskates objektu un rekreācijas infrastruktūras meklēšanai  šeit.

Silts klimats veicina mazu, bet bīstamu kaitēkļu – egļu astoņzobu mizgraužu – izplatību. Ne tikai pie mums Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā tas aiz sevis atstāj postažu – milzīgas teritorijas ar nokaltušiem kokiem.

Jaunākajā podkāsta epizodē LVMI Silava vadošais pētnieks, meža entomologs Agnis Šmits stāsta, kā cīnīties ar egļu astoņzobu mizgrauzi, kā arī citiem meža kaitēkļiem, kas uzbrūk mežaudzēm.

Klausies, uzzini un analizē!