LVMI Silava podkāsts

Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līdz relatīvi nelielai ainavas daļai, jo liela daļa apkārtējās zemes tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai. Senajiem mežiem Latvijas ainavā izveidojies īpatnējs musturs, jo tie kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē izdzīvojuši caur straujām un mainīgām zemes izmantošanas tendencēm un intensīvu mežsaimniecību, kas ir veicinājusi Latvijas reģionu ainavisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko atšķirību.

Laika posmā no 2022. - 2024. gadam LVMI "Silava" tika īstenoti pētījumi:

Potenciāli bioloģiski vērtīgo meža teritoriju vēsturiskās analīzes metodikas aprobācija, atlases atvērto datu un algoritmu bibliotēkas sagatavošana un publicēšana,

Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2023. gads) un

Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2024. gads). Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" zinātnieki Mārtiņš Lūkins un Juris Zariņš stāsta:

- cik plašs un kādi avoti tika analizēti pētījuma ietvaros,

- par kartogrāfiskajiem materiāliem, vai tie kalpo tikai kā vēstures liecības,

- par sadarbību vēsturisko liecību un materiālu izmantošanā,

- kad Latvijā parādījās pirmā meža apsaimniekošanas likumdošana, 

- par to, kas padara Latviju īpašu seno mežu izpētes jomā.

Klausies, uzzini un analizē!

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais parastās egles (Picea abies L.) kaitēklis. Pašlaik Eiropā turpinās masveida mizgraužu savairošanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē var kļūt plašāka un intensīvāka.

Latvijā pēdējos gados ir bijušas vairākas lokālas mizgrauža savairošanās, pēc plūdiem 2017. gadā sekojošajā ekstremāli sausajā vasarā 2018. gadā mizgrauži savairojās Lubānas apkārtnē. Mizgraužu savairošanās maksimumu sasniedza 2022.gadā, kad  cieta egļu audzes Vidzemē un Sēlijā. 2023. gada vasarā pat tika izsludināta ārkārtas situācija.

Pēdējos divus gadus ir novērota mizgraužu populācijas samazināšanās, tomēr tā joprojām ir augsta. 2024. gada vasarā un arī šogad spēkā ir Valsts meža dienesta izdots rīkojums, kas reglamentē aizsardzības pasākumus mizgraužu kaitējuma mazināšanai. Tāpēc jādomā par egļu audžu apsaimniekošanu, kas sekmētu noturīgu egļu mežaudžu audzēšanu, vitalitāti nākotnē un mazinātu egļu astoņzobu mizgraužu ietekmi un bojājumus egļu mežaudzēs.

2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" entomoloģijas pētījumu virziena vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta:

- par šī brīža situāciju Latvijā saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauzi;

- kuri no Valsts meža dienesta ieviestajiem piesardzības pasākumiem bijuši visefektīvākie egļu astoņzobu mizgraužu ierobežošanā;

- kā saimniekot mežā, lai nepieļautu egļu mizgraužu savairošanos;

- kā mizgraužu savairošanās ietekmējusi koksnes tirgu Latvijā;

- par attālās izpētes datu ieguvi un izmantošanu mizgraužu bojāto audžu noteikšanai.

Klausies, uzzini un analizē!

Pētījuma “Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes produktu ražošanu Latvijā” zinātniskais pārskats.

ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanai ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas Klimata aktu, kura mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Mežu ekosistēmām ir būtiska loma globālā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie absorbē (piesaista) CO2, kas ir viena no galvenajām SEG un palielināta tā koncentrācija atmosfērā veicina globālo sasilšanu. 2023.gada martā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei. Ambiciozie noteikumi paredz līdz 2030. gadam par 15% palielināt oglekļa absorbciju.

Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” zinātnieki Arta Bādule un Aldis Butlers stāsta:

- Par SEG emisijām un Latvijas inventarizācijas ziņojumu, kura sagatavošanā piedalās arī LVMI “Silava”,

- Par CO2 piesaisti un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem meža apsaimniekošanā,

- Par SEG emisiju no koku stumbru virsmas ietekmējošiem faktoriem,

- Kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem:

Oglekļa aprite meža ekosistēmā

ALFAwetlands – Wetland restoration for the future

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no koku stumbra virsmas ietekmējošo faktoru izpēte lapkoku audzēs ar meliorētām un pārmitrām augsnēm

CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma

Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība

LVMI “Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš ir viens no Latvijas vadošajiem zinātniekiem bioloģiskās daudzveidības un meža ekosistēmu izpētes jomā. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no priekšnoteikumiem cilvēces izdzīvošanai un labklājības nodrošināšanai.

Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš stāsta:

-         par Moricsalas dabas rezervāta veģetācijas pētījumiem,

-         par pētījumiem par Rietumsibīrijas mežu ģeosistēmām un augāja un augšņu ģeogrāfiju,

-         par Latvijas kokaugu atlanta tapšanu,

-         kā radās iecere izdevuma “Latvijas Veģetācija” tapšanai,

-         par svešzemju platlapju koku sugu invāziju Latvijas mežos.

Klausies, uzzini un analizē!led

Latvijā meža koku selekcija tika aizsākta pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad meža zinātnieki sāka meklēt un apzināt labākās mežaudzes. Šodien pēcnācēju pārbaužu stādījumi ierīkoti jau vairāk nekā 800 hektāru platībā, turklāt lielākā daļa Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, būtiski palielinot to nākotnes vērtību. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir un būs arī klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanā.

Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” pētnieks Arnis Gailis stāsta:

• Kas ir meža selekcija un kāda ir tās nozīme šodienas un nākotnes mežsaimniecībā?
• Kad un kā aizsākās meža selekcijas pētījumi.
• Kā Latvijas meža selekcionāriem izdevās īstenot Skandināvijas pieredzi pluskoku pavairošanā, ierīkojot sēklu plantācijas, ignorējot PSRS rekomendācijas.
• Cik liela interese par Latvijas meža koku selekcionētiem stādiem ir kaimiņvalstīm?
• Kas šobrīd tiek darīts meža selekcijas jomā šodienas un nākotnes mežam, ņemot vērā prognozētās klimata pārmaiņas?
• Kādas ir sadarbības iespējas meža selekcijas jomā ar citiem Eiropas un pasaules mežzinātnes institūtiem?

Klausies, uzzini un analizē!

Ātraudzīgā apse jeb hibrīdapse ir ļoti ātri augošs parastās apses (Populus tremulae) un Amerikas apses (Populus tremuloides) starpsugu hibrīds, kuru var izmantot gan plantāciju mežu stādīšanai, gan arī meža atjaunošanai auglīgās meža zemēs, lai izaudzētu gan kvalitatīvus zāģmateriālus, gan koksni celulozei un enerģētikai. Hhibrīdapšu stādījumi ātri sasniedz zāģbaļķu ražošanai piemērotus izmērus – 25 gadu vecumā plantācijās vidēji koku augstums ir 25 m, caurmērs virs 25 cm un krāja 300–450 m3/ha. Parasto apšu mežaudzes šādus rādītājus sasniedz apmēram 40 gados. Tomēr interese par apšu hibrīdiem šobrīd ir noplakusi, jo audzes sākotnējā izveidošana, ieskaitot iežogošanu, ir dārga, bet valsts atbalsts nav pieejams.

Intereses trūkuma dēļ šobrīd arī selekcijas darbs pie apšu hibrīdiem ir apstājies, bet ir visi priekšnosacījumi (esošo klonu plantācijas, jauno ģimeņu eksperimenti, no kuriem ir iespēja atlasīt produktīvus un kvalitatīvus klonus, kā arī vērtīga pieredze), lai nākotnē tas atsāktos. 

Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” vadošais pētnieks Mārtiņš Zeps stāsta:

-         kā notiek hibridizācijas process,

-         kad tika veikti pirmie vietējās un Amerikas apses krustošanas mēģinājumi,

-         kādas ir lielākās priekšrocības un izaicinājumi hibrīdapšu audzēšanā,

-         kāpēc interese par hibrīdapšu audzēšanu Latvijā atkal ir noplakusi.

Pirms dažiem gadiem, 2021. gada jūnijā, tika pabeigts LVMI “Silava” pētniecības infrastruktūras projekts, kā ietvaros uzbūvēts laboratoriju komplekss ar klimata regulēšanas iespējām. Par to, kādi pētījumi tiek veikti klimatmājā, kā arī, kāpēc šāda infrastruktūra bija nepieciešama, uzzini epizodes turpinājumā, no 10. minūtes! 

Klausies, uzzini un analizē!

Dabas un cilvēku darba mijiedarbības rezultātā ir izveidojusies nozīmīgākā Latvijas bagātība – meži, kas šobrīd aizņem jau vairāk nekā pusi no mūsu valsts teritorijas. Koku stumbri ir bioekonomikas pamats – pārstrādāti tie nodrošina lielu daļu no Latvijas eksporta vērtības. Zariem reizumis rodam pielietojumu enerģijas ražošanā, ar tiem aizstājot importēto fosilo kurināmo. Tomēr neskaitāmas tonnas ekoloģiski tīru skuju paliek neizmantotas – to efektīva pārstrāde ir potenciāls turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei. Iespējas šo potenciālu pārvērst produktos šobrīd tiek meklētas divos LVMI “Silava” īstenotos pētījumos “Dabai un cilvēkam nekaitīga skuju koku stādu aizsardzības līdzekļa pret dendrofāgo kukaiņu radītajiem bojājumiem izstrāde un aprobēšana” un “Skuju zaļās biomasas pilna cikla pārstrāde augstvērtīgu izejvielu ķīmijas un farmācijas industrijai ieguvei”.

LVMI “Silava” vadošais pētnieks Uldis Grīnfelds stāsta:

-         Kas ir zalenis un kādus produktus var no tā iegūt,

-         Par vasku, terpēniem, humīnvielu šķīdumu jaunu produktu radīšanā,

-         Lielākajiem izaicinājumiem un sadarbību jauno produktu testēšanā.

Klausies, uzzini un analizē!

Brūnie lāči (Ursus arctos) visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan savulaik tie no Latvijas bija izzuduši, pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā, tostarp medību ierobežošanas mūsu kaimiņvalstīs, lāču populācija stabili atjaunojas, 2023. gadā sasniedzot nu jau vismaz 130 indivīdu skaitu.

LVMI “Silava” kopš 2015. gada notiek lāču monitorings, kā ietvaros tiek veikta gan lāču darbību pēdu uzskaite, gan arī molekulāri ģenētiskais monitorings, kas sniedz objektīvu priekšstatu par brūnā lāča populācijas apjomu un struktūru.

LVMI “Silava” meža faunas un medību pētījumu virziena zinātnieki Jānis Ozoliņš, Guna Bagrade un Alda Stepanova stāsta:

·        kā notiek lāču populācijas monitorings,

·        vai lāči Latvijā ir atgriezušies uz palikšanu,

·        kuri no paradumiem būtu maināmi, lai nepārsteigtu aci pret aci lielo meža zvēru,

·        kur ziņot par mežā atrastām lāču pēdām un kā pareizi tās nomērīt.

Klausies, uzzini un analizē!

Podkāsta epizodes moderators: LVMI “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš,

klausīšanai sagatavoja komunikācijas speciāliste Ilze Zepa.

Latvijas meža resursu prognozēm ir arvien nozīmīgāka loma mežsaimniecībā, jo tās ļauj izvērtēt nākotnes mežsaimniecības riskus, dažādus saimnieciskās darbības scenārijus un sagaidāmo koksnes pieaugumu, kā arī ietekmi uz klimata pārmaiņām. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” izstrādā modelēšanas rīkus, kas palīdz analizēt dažādas mežaudžu apsaimniekošanas alternatīvas un to radīto ekonomisko un ekoloģisko ietekmi. Šie rīki nodrošina nepieciešamo informāciju ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un pielāgošanās stratēģiju izstrādei mainīgajos vides apstākļos.

LVMI “Silava” zinātnieki Guntars Šņepsts un Jānis Liepiņš, kuri šī gada aprīlī saņēma a/s "Latvijas Finieris", Latvijas Zinātņu akadēmijas un LVMI "Silava" Jauno mežzinātnieku balvas, šajā epizodē stāsta:

-         par pētījumiem, kuru ietvaros izstrādāti Latvijas meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīki, par kuriem tika saņemta jaundibinātā Jauno mežzinātnieku balva,

-         kāpēc Latvijai nepieciešami savi, vietējā mēroga izstrādātie prognozēšanas un modelēšanas instrumenti,

-         kādas atbildes, rezultātus sniedz izstrādātie prognozēšanas rīki un vai tie pieejami plašākai sabiedrībai,

-       vai darbs pie prognozēšanas rīku izstrādes turpinās, papildinot tos ar jaunākajām LVMI “Silava” zinātnieku atziņām un izstrādātajiem augšanas gaitas, oglekļa piesaistes un citiem simulācijas modeļiem.

Klausies, uzzini un analizē!

Klimata pārmaiņas skar visu pasauli - dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, kamēr citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem. Klimata pārmaiņu ietekmi lielā mērā nosaka valsts atrašanās vieta pasaules kartē. Lai arī klimata pārmaiņas ir globālas, to ietekme un līdz ar to pielāgošanās stratēģijas – lokālas. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta pētījumiem par klimata pārmaiņām un ar to saistītajām izmaiņām mežsaimniecībā, kā tās prognozēt un kā tām sagatavoties.

LVMI "Silava" vadošais pētnieks Roberts Matisons šajā podkāsta epizodē stāstīs:

-         Kas ir koku pieaugumu izpēte un kā ar tās palīdzību iespējams novērtēt, kā koki jutušies pagātnē,

-         Kā ar gadskārtu analīzi rekonstruēt apstākļu mainību un prognozēt koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām,

-         Par iegūto Kaspara Buša vārdbalvu meža ekoloģijā un mežkopībā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mežzinātnē un darbu meža koku populāciju adaptācijas potenciāla izzināšanā,

-         Par pagājušajā gadā uzsākto pētījumu par starp-augu signālu apmaiņu noturībā pret abiotiskajiem traucējumiem.

Klausies, uzzini un analizē!