No pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas 1525.gadā līdz grāmatas nozīmei latviskās identitātes saglabāšanai trimdā - esam pietuvojušies latviešu grāmatas piecsimtgadei. Raidījumu ciklu noslēdzam ar svarīgiem secinājumiem, citējam zīmīgus tekstus un aizlāpam arī dažus „caurumus”, kam raidījumos esam paslīdējuši garām.

Trijos gados esam mērojuši garu un interesantu ceļu grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē līdz pat izdevējdarbībai, bibliotēku un kultūras vērtību krātuvēm trimdā pēc Otrā pasaules kara.

Raidījuma viesi pārstāv trīs nozares – grāmatniecību, literatūrzinātni un valodniecību. Sarunājas ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, grāmatniecības vēsturniece, Latvijas Universitātes bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa, literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule un arī valodnieks, Latvijas Universitātes un Stokholmas universitātes profesors Pēteris Vanags.

 

Plašāk par projektu šeit:

No pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas 1525.gadā līdz grāmatas nozīmei latviskās identitātes saglabāšanai trimdā - esam pietuvojušies latviešu grāmatas piecsimtgadei. Raidījumu ciklu noslēdzam ar svarīgiem secinājumiem, citējam zīmīgus tekstus un aizlāpam arī dažus „caurumus”, kam raidījumos esam paslīdējuši garām. Trijos gados esam mērojuši garu un interesantu ceļu grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē līdz pat izdevējdarbībai, bibliotēku un kultūras vērtību krātuvēm trimdā pēc Otrā pasaules kara. Raidījuma viesi pārstāv trīs nozares – grāmatniecību, literatūrzinātni un valodniecību. Sarunājas ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, grāmatniecības vēsturniece, Latvijas Universitātes bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa, literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule un arī valodnieks, Latvijas Universitātes un Stokholmas universitātes profesors Pēteris Vanags. Plašāk par projektu šeit:

No pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas 1525.gadā līdz grāmatas nozīmei latviskās identitātes saglabāšanai trimdā - esam pietuvojušies latviešu grāmatas piecsimtgadei. Raidījumu ciklu noslēdzam ar svarīgiem secinājumiem, citējam zīmīgus tekstus un aizlāpam arī dažus „caurumus”, kam raidījumos esam paslīdējuši garām.

Trijos gados esam mērojuši garu un interesantu ceļu grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē līdz pat izdevējdarbībai, bibliotēku un kultūras vērtību krātuvēm trimdā pēc Otrā pasaules kara.

Raidījuma viesi pārstāv trīs nozares – grāmatniecību, literatūrzinātni un valodniecību. Sarunājas ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, grāmatniecības vēsturniece, Latvijas Universitātes bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa, literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule un arī valodnieks, Latvijas Universitātes un Stokholmas universitātes profesors Pēteris Vanags.

&nbsp;

Plašāk par projektu šeit:

Noslēdzas garš un interesants ceļš grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē

2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā.

Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.

History

2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā. Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.

Share Noslēdzas garš un interesants ceļš grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē

Sign up to save your podcasts

Noslēdzas garš un interesants ceļš grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē

Noslēdzas garš un interesants ceļš grāmatniecības, valodas un literatūras vēsturē

More shows like Grāmatai pa pēdām

Šīs dienas acīm

EU Confidential

Divas puslodes

Radio mazā lasītava

Šķiltava | Žurnāls Ir

Brīvības bulvāris

Kas būs ar Krieviju?