Patriotu podkāsts

"Paldies pateikt otram nekad nav par maz. Mēs pārāk maz sākām paldies cits citam," pārliecinātas gan skolotājas, gan viņu skolēni, kas viesojas raidījumā Ģimenes studija.

Kā ieraudzīt pozitīvo, kas notiek mums apkārt - līdzcilvēkos, skolā, valstī - atbildi, gaidot Latvijas dzimšanas dienu, Ģimenes studijā meklējam kopā ar skolotājiem un skolēniem. Raidījumā stāsts par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rosināto iniciatīvu "Skolēns, kuram es gribu pateikt paldies, un skolotājs, kuram es gribu pateikt paldies". Raidījumā viesojas skolotāja Ineta Kāle no Īslīces vidusskolas un viņas skolnieces Kate Grigone un Ieva Linda Šumina. Meitenes atzīst, ka šī skolotāja ir īpaša! Viņas izmantojušas iniciatīvu, lai teiktu paldies skolotājai Inetai Kālei. Skolotāja atzīst, ka arī Kate Grigone viņai ir bijusi kā pedagogs. Raidījumā piedalās arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Inese Mežsarga un viņas un viņas bijušais skolnieks Dominiks Jarmakovičs. Iniciatīvas ietvaros skolotāja ir teikusi paldies savam skolēnam Dominikam. Inese Mežsarga bilst, ka audzinot klasi, kurā mācījies arī Dominiks, viņa sapratusi, ka nav taisnība, ja saka par mūsdienu jaunatni, ka viņiem ir sava pasaule. Šī klase atgādinājusi par pašas jaunības gadiem un skolas laiku. Mežsarga atzīst, ka arī ikdienā skolēni mēdz teikt paldies skolotājiem. Arī vienkārši tāpat.

Brīvības piemineklim – 80. 1935. gada 18. novembrī tika atklāts Kārļa Zāles veidotais Brīvības piemineklis. Par pieminekļa tapšanu un likteni – saruna ar mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu.

Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā runāsim par kādu terminu, bez kura nav iedomājama demokrātiska valsts - pilsoniskā sabiedrība. Kā skaidrot šo jēdzienu, kādi ir priekšnoteikumi, lai valstī būtu pilsoniskā sabiedrība un vai Latvijā varam runāt par pilsonisko sabiedrību. Vai tikai ar to, ka kādu esam ievēlējuši Saeimā, mūsu pilsoņa pienākums ir izpildīts? Kā būtu jārīkojas pilsoņiem laikā, kad vēlēšanas vēl aiz kalniem, kā būtu jāreaģē uz politiskajiem procesiem un politiķu lēmumiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar politologu LU asociēto profesoru Ivaru Ījabu.

Latvijas simtgade jau pavisam drīz – pēc trim gadiem. Kā svinēsim šo savas valsts jubileju?

Raidījumā Melnbaltais foto saruna ar zemessargu Modri Vilsonu no Augstkalnes Tērvetes novadā. Viņš ir diplomēts agronoms, zemnieku saimniecībā „Ausekļi” kopā ar sievu un vecākajiem dēliem audzē labību. Modris ļoti augstu vērtē sievu Sarmīti un dēvē par galveno cilvēku ģimenē. Vilsonu ģimenē aug pieci dēli. Raidījumā Modris Vilsons stāsta par savu tēvu Kārli, kurš arī bijis zemessargs, par dzīves pilnestību, kurā ir gan daudz darba, gan prieki, gan sāpes. Stāstījumā jaušama viņa drošsirdība, dzimtās vietas mīlestība.

“Es gribu veidot pieminekli, kas būtu saprotams visiem visos laikos” – tā savulaik teicis tēlnieks Kārlis Zāle. Viņa veidotajam Brīvības piemineklim 18. novembrī apritēs 80 gadu. Tā blīvais vēstījums un nebeidzamā tiekšanās augšup iedvesmojusi paaudžu paaudzes – gan vēl pirms pieminekļa tapšanas, kad tautas ziedojumos tam savāca trīs miljonus latu, gan padomju okupācijas gados, kad vara visiem spēkiem centās pieminekli ignorēt vai interpretēja tā simbolus ar – no šodienas viedokļa – komiskiem skaidrojumiem. Tāpat arī šodien, kad Brīvības piemineklis arvien ir visu svarīgāko valsts brīžu tiešs liecinieks.

Tēlnieka Kārļa Zāles veidoto pieminekli Latvijas neatkarības cīņās kritušo piemiņai atklāja tieši pirms 80 gadiem – 1935. gada 18. novembrī. Ideja iemūžināt brīvības izcīnīšanu pieminekļa veidolā dzima jau īsi pēc neatkarības - 1922. gadā. Tolaik valsts budžetā tam optimistiski iezīmēja 300 tūkstošus latu, bet vēlāk politiķi bija spiesti atzīt, ka tādas naudas nav un pieminekļa liktenis paliks tautas rokās. Arī sabiedrībā šai idejai sākotnēji viennozīmīga atbalsta nebija.

Savā 80. jubilejā Brīvības piemineklis ticis arī pie izstādes Pēterbaznīcā, kur skatāmi unikāli kadri no pieminekļa vēstures. Vēl viena piemineklim veltīta izstāde skatāma pie Ministru Kabineta, bet Nacionālais Vēstures muzejs sagatavojis virtuālu ieskatu Brīvības pieminekļa tapšanā un likteņa pagriezienos. Savukārt 18. novembrī Brīvības piemineklis kļūs par centrālo objektu šā gada gaismas festivālā „Staro Rīga”.

Patriotu nedēļa - laiks no Lāčplēša dienas līdz 18. novembrim, Valsts dzimšanas dienai. Šajā nedēļa patriotiski noskaņoti cilvēki pie sava apģērba piesprauž sarkanbaltsarkanu lentīti, notiek dažādi pasākumi, kas mudina šos svētkus svinēt un atcerēties. Atcerēties un godināt aicina arī dažādu pasākumu rīkotāji.

Patriotisma "anatomija" - vai patriotisms ir lojalitāte vai mīlestība pret savu valsti, vai tas ir kas vērtīgs pats par sevi, nevis tāpēc, ka tas nodrošina valsts pastāvēšanu? Lāčplēša dienā Ģimenes studijā saruna par patriotismu - spriedīsim, kā bērnos un jauniešos veidot piederības un atbildības izjūtu, arī lepnumu par savu zemi, senčiem, suverēnu valsti un cilvēkiem, kas to izveidojuši. Un kā vispār laikā gaitā mainījusies mūsu pašu izpratne par patriotismu. Diskutē kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, pedagogs, vēsturnieks Andris Tomašūns un Raunas vidusskolas vēstures un kulturoloģijas skolotājs Edgars Plētiens.

"Esmu pateicīgs, ka man ir šāda iespēja," saka 34 gadus vecais Pēteris Ancāns, kurš katru mēnesi dodas no savas dzīves vietas Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz Latviju, lai piedalītos Zemessardzes mācībās. 2014. gads un Krievijas uzbrukums Ukrainai bija notikums, kas izšķīra viņa izvēli.

Bijis diplomāts vēstniecībā Uzbekistānā, ar pieredzi arī citās valstīs, ieskaitot Afganistānu, un Briselē, tagad privātuzņēmējs jauno tehnoloģiju nozarē, Pēteris Zemessardzei piesaistījis arī savu brāli, kurš ir ārsts. Viņš nav vienīgais, kurš uz mācībām Latvijā dodas no ārzemēm.

Pie Pētera Ancāna ģimenes Latvijas Radio viesojās svētdienā. Viņi apmetušies klusā Briseles rajonā, ārpus rosīgā centra. Kāpņu galā sagaida pats Pēteris ar gandrīz divus gadus veco Elzu Annu. Un turpat arī Dace, kura gaida drīzumā pasaulē nākam abu dēliņu.

18. novembra svētkus svinot, ieklausīsimies, ko par vēstures mācīšanu un skolēnu vēstures zināšanām saka vēsturnieki un bijušie vēstures skolotāji Toms Gulbis un Roberts Ķipurs, kā arī piedāvājam kopā ar Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas audzēkņiem apmeklēt vēstures stundu Nacionālajā vēstures muzejā.

Vēsture nav tikai sausi fakti un gada skaitļi, to apliecina Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas Inetas Amoliņas izveidotā prezentācija „Latvijas karoga stāsts”.

Prezentācijā ir apkopoti interesanti un mazāk zināmi fakti gan par mūsu karoga rašanos, gan valsts neatkarības iegūšanas ceļu.  Arī par to, ka pirmais šūtais Latvijas karogs tapis Valmierā.

Apkopotas gan fotogrāfijas, vēstures fakti, gan arī vietējo cilvēku atmiņas.Tas viss ļauj vēsturei atdzīvoties. Skolotājas pieminētais valmierietis Jānis Lapiņš bija pirmā Latvijas karoga meta autors.

„Kad skolnieki viņu no rīta sveicināja, viņš neatņēma labrīt, viņš ļoti lepni teica – Dievs, svētī Latviju!” tā par Jāni Lapiņu stāsta Ineta Amoliņa.

Runājot par  patriotisma ieaudzināšanu, skolotāja uzskata, ka vispirms tas ir jāsāk ģimenē.

Ar savu stāstījumu par Latvijas karoga un valsts vēsturi skolotāja jau viesojusies daudzās skolās un ne vien Vidzemē, bet arī Latgalē un Rīgā.

Sižetu sagatavojusi Gunta Matisone