Vai jaunā latviešu paaudze ir lielāki, mazāki vai citādi Latvijas patrioti, ja viņu dzīve aizrit ārpus Latvijas un kāds no vecākiem nav latvietis? Saruna ar Luksemburgas Eiropas latviešu valodas skolotāju Eviju Avotiņu un Uldi, kurš ir skolotājs Austrālijā. Skaidrojam, cik viegli vai grūti ir mācīt latviešu valodu svešumā un vai tas veicina patriotisko garu diasporā.

Latvieši pasaulē no anglosakšiem pārņēmuši kādu skaistu tradīciju, ar kuru iepriecināt Latviju tās simtgadē – sašujot kopā mazus auduma gabaliņus, izveidot lielu „stāstu segu”. Tekstilmozaīkas segas, ko tradicionāli gatavo angliski runājošās zemēs, mēdz iegūt simbolisku nozīmi, tās tiek arī mantotas no paaudzes paaudzē. Auduma gabaliņi no kāzu un kristību kleitām vai no tautas tērpiem glabā atmiņas par nozīmīgiem dzīves notikumiem. Katrs latvietis pasaulē var iesūtīt savu kvadrātiņu ar savu Latvijai veltīto stāstu un radošo domu lidojumu. Kā taps šī neparastā „stāstu sega”, klausies šajā raidījumā 21. gadsimta latvietis.

Muzejs “Latvieši pasaulē” ir saņēmis atbalstu no Valsts Kultūras kapitāla fonda projektam “Stāstu sega Latvijai”, kas savienos latviešus pasaulē, atklājot gan viņu individuālo dažādību, gan saliedētību. Projekts dos iespēju visu paaudžu latviešiem ārzemēs aktīvi līdzdarboties Latvijas simtgadē neatkarīgi no viņu dzīves vietas, vecuma vai valodas spējām, lai veidotu unikālu dāvanu Latvijai, kuru var mantot nākamās paaudzes, .

“Stāstu sega Latvijai” tiks veidota kā lielizmēra tekstilmozaikas sega no daudziem gabaliņiem, kurus darinās diasporas latvieši savās mītnes zemēs un tad tos sūtīs uz Latviju. Sega tiks izveidota Rīgā kā vizuāls, lielizmēra mākslas darbs, un kā dāvana Latvijai simtgadē tiks izstādīta visos Latvija novados. Informācija par izgatavotiem kvadrātiņiem un darinātāju dzīves stāstiem tiks ievadīta datu bāzē, kas tiks iekļauta multimediālā prezentācijā, kura ceļos kopā ar segu pa visu Latviju.

Kas ir patriotisms, par to svētku raidījuma Vuordineicā runā Valentīns Lukaševičs un Arnis Slobožaņins. Abi stāsta, kā viņi izjūt to, kas ir valsts.

Jauni cilvēki, kuri daudz dara ne tikai savam priekam vai pelna tā iztiku, viņi iedvesmo arī citus. Ar Aiju Vanagu no Rēzeknes uzņēmēju biedrības un Rēzeknes novada Jaunatnes lietu speciālistu Jāni Šaudiņu runā Dace Dambe.

Bet Kolnasātas intervijā Santa Ancāne, Preiļu novada jauniešu centra "Četri" vadītāja. Desmit gadus nodzīvojusi Daugavpilī - strādāja Daugavpils mākslas vidusskolā "Saules skola", kādu laiku pavadījusi arī Skotijā, pārcēlās uz dzimtajiem Preiļiem. Saruna par darbu ar jauniem cilvēkiem un vēlēšanos palikt Latgalē.

1918. gada 19. novembrī Latvijas Tautas padome, kas iepriekšējā dienā bija pasludinājusi Latvijas Republikas neatkarību, izveidoja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. To vadīja Kārlis Ulmanis, tās sastāvā bija Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters un citi. Jauno valdību gaidīja sarežģīts un pa laikam bīstams jaunās valsts nostiprināšanas darbs.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna pie Brīvības pieminekļa Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienā.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 98.gadadienu Rīgā, 11.Novembra krastmalā notiks Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde. Parādē notiekošo komentē majors Edmunds Svenčs.

Krustpunktā šodien politoloģe - profesore Vita Matīsa. Tā ir saruna par mums pašiem, par mūsu zemi, par Latviju un ne tikai. Runājam par pārmaiņām pasaulē, par jaunievēlēto ASV prezidentu, antiglobālisma tendencēm un cilvēku vēlmi nosargāt savu nacionālo kultūru un identitāti.

- Bailes cilvēkiem nav ekonomiskā nedrošība, drīzāk tā ir eksistenciālā nedrošība, - uzskata politoloģe. - Vecās demokrātijas valstis nesaprot, cik trausla un saudzējama ir brīvība. Latvijā to saprot.

Vislielākais naids pasaulē ir pret elitēm. Arī Latvijā ir liela plaisa starp politbiznesmeņiem un nenodrošinātajiem - medmāsām, ārstiem... Ja ir partijas, kurām rūp Latvijas nākotne, sadalījums kreisajos un labējos nav aktuāls. Nav pareizi vilkt etnisku līniju. Latviju veidoja gudri cilvēki, kas bija gatavi uzupurēties augstāka ideāla vārdā, neizvirzot savu labumu un bagātību priekšplānā. Diemžēl Latvijā tas šajos neatkarības gados bijis vērojams.

Politikā ir svarīgi, kurš ir sistēmas iekšpusē un kurš ārpusē. Arī Trampa ievēlēšana par to liecina. Balsoja par to, kas ārpusē, lai gan viņš ir miljonārs, nav godīgi maksājis nodokļus. Tramps ir bijis realitātes šova zvaigzne un prot spēlēties ar publiku.

Ir cilvēki, kas grib stipro dūri, jo vieglāk ir sekot un darīt, ko liek. Demokrātija ir nekārtīga, uzliek atbildību. Rakstniekiem, mūziķiem nevajag būt partiju biedriem, bet inteliģencei jārunā skaļi par to, kas sāp. Un katram piedalīšanās demokrātijā ir ne tikai iespēja doties pie urnām balsot, bet gan iebilst pret netaisnību un demagoģiju arī savā darba vietā, lai arī tāpēc nākas ciest.

Mīlēt savu zemi var dažādi. Vieniem tā ir karoga lentīte pie krūts, kas, protams, ir labi, citiem tā ir godīga nodokļu nomaksa valsts kasē, kas, protams, ir ļoti labi. Bet citiem tā ir Latvijas apceļošana, kas nebeidzas ar Rundāles pils, Gaujas senlejas, Ventas rumbas apmeklējumu. Tā māca Latviju mīlēt ar sirdi. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi četri cilvēki, kas savu Latvijas mīlestību ir vairojoši tieši ceļojot pa tādām Latvijas vietām, kas nav iekļautas tradicionālos tūristu maršrutos. Šie ceļotāji ir turējušies tuvāk vienai noteiktai līnijai un tā līnija ir Latvijas robeža. Elīna Kursīte un Elīna Kolāte īstenoja ieceri „Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”, pirms nedēļas viņas iepazīstināja arī ar dokumentālu grāmatu “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”. Savukārt Otrs stāsts ir par projektu, ko īsteno fonds 1836 – ieceri 1836 km garo Latvijas robežu atdzīvinot tūrisma takā, visu šo maršrutu sadalot simts 18,36 km garos posmos. Stāsta Kristīne Tjarve un Andis Pikāns.

17. novembrī sākas gaismas festivāls "Staro Rīga 2016", kura laikā Rīgā būs apskatāmi 42 gaismas objekti. Festivāla rīkotāji norāda, ka atšķirībā no citiem gadiem šogad aptuveni puse objektu būs interaktīvi. Tas nozīmē, ka apmeklētāji dažādos veidos varēs līdzdarboties mākslas darbā.

Rīgas domei festivāls šogad izmaksā aptuveni 325 000 eiro. Raidījumā Aktuālā intervija par festivālu stāsta tā kuratore Diāna Čivle.

20. novembrī Jelgavas Kultūras namā gaidāma muzikālās poēmas "Meža gulbji" atjaunotā versija. Kāda tā būs, uzzinām no sarunas ar izrādes muzikālo vadītāju Aigaru Meri, režisori Margo Zālīti un Elīzas lomas atveidotāju Anniju Putniņu.