Raidījuma viesis goda virsdiriģents un akadēmiķis zēnu audzināšanā – Jānis Ērenštreits. Cilvēks, kurš zina, ka jaunos māksliniekus nevar saražot fabrikās, ka sirds gudrībai reizēm ir lielāka vērtība, nekā grāmatās ierakstītām atziņām.

Šovakar tiekamies ar Mārtiņu Rubeni, pirmo sportistu neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē, kas izcīnījis medaļu Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

Kādi ir mūsu zemes - Latvijas - Lāčplēši? Lieli vīri, sīkstas lauku sievas, skolotāji, vai vai gluži netradicionāla gleznotāja, kura sirmā vecumā spēj aizvien atrast jauno. Lāčplēša dienas saruna ar mākslinieci Džemmu Skulmi.

Šodien Lāčplēša diena. Cik daudz mūsu jaunatnes zina par Latvijas vēsturi un kā mūsu jaunatne tiek izglītota Latvijas vēstures jautājumos. Saruna ar Latvijas Kara muzeja izglītības nodaļas vadītāju Mārtiņu Mitenbergu un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas darbinieku Dāvi Pumpuriņu.

Rīgas tūrisma autobusos, kad brauciens ved pa 11. Novembra krastmalu, stāsta, ka 11. novembrī Latvijā godina latviešu pasaku varoni Lāčplēsi, kas Daugavas krastā uzveicis lāci. Vai arī muzeju darbiniekiem nākas saskarties ar šādu mītu?

Mārtiņš Mitenbergs bilst, ka tas ir viņa darbs skaidrot un stāstīt kara vēsturi un to vajadzētu uztvert pat mierīgi, ka nākas sabiedrībai regulāri atsvaidzināt zināšanas par mūsu vēsturi. Ikdienas steiga dara savu. Cilvēki zina, ka novembrī ir svētku dienas, bet varbūt vēlreiz vajag ieiet muzejā vai kaut ko palasīt, lai atsvaidzinātu atmiņu par šiem notikumiem. Viņš atzīst, ka sabiedrības zināšanas par to, kas ir 11. novembris un Lāčplēša diena, uzlabojas. To varētu saistīt ar paaudžu maiņu. Kara muzejā arvien vairāk iegriežas jaunas ģimenes ar bērniem. Tendence kļūst daudz pozitīvākā. Arī vidējā vecuma cilvēki bieži neizprot jautājumus, kas saistīti ar atbrīvošanās karu, jo tas bijis Latvijas vēsturē ļoti sarežģīts laiks. Ir vienkārši jāskaidro.

Dāvis Pumpuriņš atzīst, ka arī Okupācijas muzejā novembrī nākas skaidrot cilvēkiem, kas ir Lāčplēša diena.

Pirmā pasaules kara simbolu otrā dzīve - viens no tematiem, par kuru rīt diskutēs starptautiskajā forumā „Pagrieziena punkts – pirms un pēc I Pasaules kara, vēsture un mūsdienas. Latvija un Eiropa”. Kā neviena cita iela Brīvības iela savas pastāvēšanas gaitā mainījusi gan savu „telpisko saturu“, gan nosaukumus. Tie nav bijuši neitrāli, bet gan saistīti ar varas struktūrām: Aleksandra iela, Revolūcijas iela, Ādolfa Hitlera iela, Ļeņina iela, Brīvības iela. Dažreiz tas pagājis nemanāmi, dažreiz tas atstājis paliekošākas destruktīvas sekas. Tā atzinusi filosofe Daina Teters, kura šodien būs Kultūras Rondo studijā kopā ar vēsturnieci Inetu Lipšu.

Lāčplēša dienā sarunas par Latvijas muzejos esošām liecībām par brīvības cīņām. Vispirms skan Zanes Lāces reportāža no Ziemassvētku kauju muzeja. Savukārt ar Latvijas nacionālā vēstures muzeja speciālistēm Andu Ozoliņu un Laimu Grīnbergu saruna par militārajiem apbalvojumiem.

Vēl arī stāsts par Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" tapšanas vēsturi un tautas pasakas, kas izmantota eposa tapšanā, saistību ar citu tautu pasakām.

.

Vai zināt, kur Latvijas teritorijā tika uzcelta pirmā luterāņu baznīca? Vai zināt, kāpēc Jelgavu uzskata par četru Latvijas prezidentu pilsētu un kāpēc uz Jelgavu ir vērts braukt ne tikai vasarā, bet arī ziemā?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzināsiet raidījumā, kas top sadarbībā ar Tūrisma valsts attīstības aģentūru un skan no Jelgavas.

Ar Jelgavu iepazīstina Reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iļjina, Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase, gide Sarmīte Bērziņa, Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” direktors Mintauts Buškevics.

Par Lāčplēša dienas tradīcijām, kāpēc jauniešiem patīk dziedāt karavīru dziesmas, stāsta un dzied jauniešu folkloras kopa "Vilkači". Raidījumu vada Iveta Medene.

Par godu Lāčplēša dienai šoreiz raidījumā runājam par latviešu karavīriem ārzemēs – vienmēr aizsardzības pozīcijās, tik bieži zem citu valstu karogiem… Ar kādām dzīves reālijām bija jāsaskaras latviešu karavīram pagātnē, un kā veidojas mūsdienu karavīra karjera?

Raidījuma viesi – Kara muzeja direktores vietnieks Jānis Ciganovs un atvaļinātais Britu armijas brigādes ģenerālis Jānis Kazociņš. Ierakstos klausieties sarunas ar Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieku pulkvedi Aināru Ozoliņu un atvaļināto ASV armijas admirāli Andreju Mežmali.

Tāpat atzīmējam arī raidījuma „21.gs. latvietis” gada jubileju, atceroties iepriekšējos raidījumos izskanējušos tematus.