Patriotu podkāsts

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa.

Raidījumā Piespēle saruna ar ultramaratonistu, Latvijas rekorda īpašnieku 24 stundu skrējienā Matīsu Vecvagari. Viņš ikdienā ir fizikas skolotājs vienā no galvaspilsētas vidusskolām, bet brīvajā laikā daudz un ilgi skrien.

Nedēļas topā:

Latvijas futbola izlase izbraukumā zaudē Ziemeļmaķedonijai UEFA Nāciju C līgas mačā, pašlaik ir pēdējā vietā grupā;

Beidzot pielikts punkts Rīgas Olimpiskā sporta centra zemes nomas sāgai - spēkā paliek līdzšinējā nomas maksa;

Pie durvīm klauvē kamaniņu sporta sezona: Latvijas izlase publiski stāsta par gatavību;

Vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Luka Banki izziņo visnotaļ eksperimentālu kandidātu sarakstu nākamās nedēļas kvalifikācijas spēlēm.

Kādā stāvoklī ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem un daudzām leģendām apvītais simbols – Brīvības piemineklis? Jau 21 gadu Brīvības pieminekli apdrošina par vairāk nekā 1 miljonu eiro. Kādus bojājumus apdrošinātājiem nācies segt? 

Lai gan Brīvības piemineklis no ārpuses ir iespaidīgs ar savu simboliku, tā iekšpuse galvenokārt ir praktiska un tehniska, paredzēta konstrukcijas uzturēšanai un stabilitātei. Ekskursijas pieminekļa iekšpusē nenotiek jau daudzus gadus, tas lielākoties saistīts ar dažādiem drošības apsvērumiem. 

Ikdienā Brīvības pieminekļa durvis, kas ir aiz pieminekļa, ir aizslēgtas ar lielu atslēgu. Ieejot pa durvīm iekšā, pirmā un vienīgā ir neliela tehniskā telpa, kur uz akmens tipa paaugstinājuma atrodas liela, sarkana Goda grāmata jeb viesu grāmata, uz kuras ir attēlotas Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes. Un no tās telpas var doties uz šaurām metāla kāpnēm, kas uzvijas gandrīz 40 metru augstumā – līdz vietai, kur zem Brīvības tēla kājām pa divām lūkām paveras unikāls skats uz Rīgu. 

Pieminekļa iekšpuse patiesi ir tehniska – vienīgajā telpā atrodas minētā grāmata, ziedi, fotogrāfija, kur atainots piemineklis, pāris uzraksti. Taču, kāpjot pa kāpnēm, ir iespēja redzēt vairākus karogus un dažādas citas fotogrāfijas, kas raksturo pieminekli. Telpas ir šauras un ļoti vienkāršas – būtībā piemineklim tiek ļauts dzīvot savā nodabā. Kāpjot augšā pa kāpnēm, ar katru stāvu kāpnes kļūst arvien slapjākas, kas šķietami liek domāt, ka tas nav labi, bet personas, kas atbildīgas par pieminekli, norādīja, ka tā tam ir jābūt.

Līdz šim nav publiski pieejamas informācijas par būtiskām problēmām vai bojājumiem Brīvības piemineklī. Piemineklis regulāri tiek uzturēts un pārbaudīts, lai nodrošinātu tā ilgu mūžu un drošību. Nelielus darbus Brīvības pieminekļa uzturēšanai Rīgas pieminekļu aģentūra veic ik gadu. Arī pārstāves no Rīgas pieminekļu aģentūras atzina, ka Brīvības pieminekļa stāvoklis šobrīd ir labs.

Kopā ar sieviešu kori "Balta" gatavojamies tā 25. jubilejas vainagojumam, dodamies uz Rīgas Doma kora skolu, lai klātienē sveiktu Jurģa Cābuļa vadīto jaukto kori ar lielisko startu Tolosas starptautiskajā konkursā, bet vispirms par vienu no daudzajiem Latvijas valsts svētku nedēļas koncertiem stāsta jauniešu kora "Balsis" diriģents Ints Teterovskis: runājam par 18. novembra koncertu "Latvija ziedonī", kas Mazajā ģildē skanēs pulksten 21. Koncerta nosaukums ir skaista vārdu spēle, kas pelēcīgajā rudenī ienes zināmu gaišumu...

Patriotu mēnesis mudina mūs raidījumā pievērsties pilsoniskajām aktivitātēm Latvijas labā. Daļa no Latvijā tagad labi zināmām pilsoniskām iniciatīvām ir pie mums nonākušas pateicoties diasporai, kas savulaik aktīvi rosījās, lai Latvija atgūtu neatkarību, bet tagad šī pieredze palīdz mums pašiem uzlabot dzīvi Latvijā. Kā dažādas ieceres transformējušās un kā rūpes par Latvijas drošību un ekonomisko izaugsmi turpinās mūsdienās, runājam Lāčplēša dienā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Latvijas Universitātes Sociālo un ekonomikas zinātņu fakultātes socioloģijas doktorante Zane Meļķe un šīs pašas fakultātes politikas zinātnes doktorants Didzis Meļķis un no Ņujorkas sarunai pievienojas Uldis Bluķis, emeritētais profesors, diplomāts un ilggadīgs biedrības BATUN jeb Baltiešu asociācija apelēšanai ANO biedrs. Uldis ir arī celmlauzis tam, lai Latvijas intereses tiktu sadzirdētas ANO Atmodas laikā.

Kopš septembra visi jaunieši, kuri apgūst vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, mācās arī Valsts aizsardzības mācību. Ja līdz šim bija skolas, kuras piedāvāja šo mācību priekšmetu jauniešiem kā papildus iespēju, tad tagad tas ir obligāts visiem. Kā vidusskolēni vērtē jaunā mācību priekšmeta saturu, vai pietiek instruktoru, kas māca, un vai jaunajam mācību priekšmetam atrasta pienācīga vieta skolas stundu sarakstos?

Ģimenes studijā diskutē kapteinis Sergejs Fomenko, Jaunsardzes centra Rīgas novada pārvaldes vadītājs, Dace Tomsone, Jaunsardzes centra instruktore, Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors.

Ierakstā uzklausām Rīgas 6. vidusskolas skolēnus.

Triju Zvaigžņu ordenim šajos valsts svētkos atzīmēsim simtgadi. Par notikumiem Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un 18.novembrī paredzēto pasākumu “Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī” Kultūras rondo pārrunājam ar Tomu Ķikutu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieku zinātniskajā darbā un Janu Vērdiņu, Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāju.

Īpašas programmas, gan fiziskas, gan virtuālas ekskursijas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī. Kamēr gaidām ekspozīciju, kuru sola uz 2025. gada rudeni, pilī ir īpašie notikumi.

Māja sāk dzīvot, un tā ir atvērta apmeklētajiem. Par Rīgas pils vēsturi stāsta arī divas pilī skatāmās izstādes “Pazaudēts un atrasts” un “Toreiz un tagad”. Dodamies arī nelielā ekskursijā uz Rīgas pili, apskatām kapelu, kas ir viena no autentiskākajām telpām un mestra ēdamzāli - remteri.

Valsts svētku noskaņās aplūkojam dizainu, kas saistīts ar valsts aizsardzību: pievēršamies produktu dizainam autobūves formā, par piemēru ņemot Latvijā radīto un plaši izdaudzināto militāro apvidus transportlīdzekli VR-1 FOX, kas citstarp ieguvis arī "Latvijas Dizaina gada balvu 2023" kategorijā "Produktu dizains".

Aplūkojam šāda spēkrata radīšanas, prototipēšanas un testēšanas procesus. Lai par to pastāstītu ko vairāk, raidījumā viesojas SIA "Vāģi" vadītājs un "Fox" automašīnas idejas autors Ali Jansons.

11. novembrī svinām Lāčplēša dienu, atceroties tos varoņus, kuri 1919. gada 11. novembrī padzina no Pārdaugavas Bermonta karaspēku. Pirms 105 gadiem šajā datumā Latvijas armija sakāva Bermontu, un toreiz tūkstošiem brīvprātīgo atsaucās Latvijas Pagaidu valdības aicinājumam steigties palīgā savai zemei. Tāpēc raidījumā Pāri mums pašiem saruna par varonību - kas to vairo un kas mazina? Arī par to, vai ticība dod papildus spēku izturēt un nesalūzt?

Varētu sacīt, ka varonība ir tāds skaļš vārds, kuram līdzās iederas tādas īpašības kā drosme un pašaizliedzība, godaprāts un taisnīgums, un šo rindu vēl varētu papildināt. Acīmredzot katram gadsimtam ir savi varoņi un katra situācija arī prasa savu risinājumu. Parunāsim arī par motivāciju.

Raidījuma viesi ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere pulkvežleitnante Antoņina Bļodone un Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona kapelāns priesteris Renārs Birkovs.

Par to, cik dārgas un svētas ir tādas vērtības kā brīvība, dzīvība un miers, aicinās aizdomāties koncerts "Aizvestajiem", kas šodien, 14. jūnijā, izskanēs Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Tas veltīts 14.jūnija deportāciju upuriem, un Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā tajā atskaņos latviešu komponistu skaņdarbus un tautasdziesmas.

Ieeja koncertā ir bez maksas. Tā sākums – pulksten 17.00.

Jau daudzus gadus 14.jūnijā šādu koncertu rīko fonds "Sibīrijas bērni", un tas ir kā svētbrīdis, kurā pieminēt Sibīrijā palikušos tuviniekus un aizlūgt, lai šādi notikumi nekad vairs neatkārtotos. Diemžēl, globālais konteksts liek kļūt arvien piesardzīgākiem.