Piespēle

Vakar, 5. februārī, Ziemas olimpiskajās spēlēs aizvadīti pirmie starti. Pirmās veiksmes un pirmās neveiksmes. Veiksmīgi startēja kamaniņbraucēji Kristers Aparjods un Gints Bērziņš, viņiem ir labas izredzes šodien cīnīties par medaļām.

Neveiksmīgs pirmais brauciens bija trešajam kamaniņbraucējam Artūram Dārzniekam, kurš palika 22. vietā. Tāpat šorttrtekistam Robertam Krūzbergam neveiksmīga olimpiskā debija 1000 metros. Viņš priekšsacīkšu slidojumā palika 3. vietā un nekvalificējās ceturtdaļfinālam.

Ierakstā uzklausām Robertu Krūzbergu, Artūru Dārznieku, kurš bija dusmīgs par savu neveiksmi, Gintu Bērziņu, kurš pēc pirmajiem diviem braucieniem ir 6. vietā, viņš ir gandarīts par līdz šim paveikto. Vislabāk no latviešu kamaniņbraucējiem veicies Kristeram Aparjodam, viņš ir 5. vietā, gandarīts par paveikto un arī kritisks pret sevi. Uzklausām arī treneri un menedžeri Kristapu Mauriņu, kurš vērtē sportistu paveikto un arī izredzes šodien.

Sazināmies ar mūsu korespondentu Pekinā Tāli Eipuru, kurš stāsta par norisēm Ziemas olimpiskajās spēlēs. Sazināmies arī ar kādreizējo kamaniņbraucēju, tagad treneri Zinti Šaicānu, kurš vērtē mūsu sportistu izredzes.

Šodien 30 kilometru skiatlona sacensībās startēs arī Latvijas slēpotājs Raimo Vīgants. Ierakstā uzklausām sportistu, kurš rūpīgi izanalizējis slēpošanas trases sniegu.

Gan skiatlona sacensības, gan kamaniņbraucēju startiem līdzi varēs sekot LTV 7.

Ziemas olimpiskās spēlēs Pekinā ir sākušās ar krāšņu atklāšanas ceremoniju. Šodien, 5. februārī, Latvijas sportistiem pirmie starti.

Atklāšanas ceremonija gan nebija tik gara kā citās spēlēs. Tas Covid-19 piesardzības pasākumu dēļ, kā arī tāpēc, lai pārlieku nesaldētu atlētus.

Tērpu parādē izcēlās Francija, kas stadionā iesoļoja, izveidojot ķīļa formu. Arī tērpi bija spilgti, valsts karoga krāsās. Latviešiem šogad bija krēmkrāsas virsjakas un bordo krāsas ziemas cepures. 

Ierakstā par emocijām atklāšanas ceremonijā uzklausām kamaniņu braucēja Elīzu Tīrumu un hokejistu Lauri Dārziņu, kas nesa mūsu valsts karogu. 

Savukārt sazināmies ar modes mākslinieku Bruno Birmani, kurš savām rokām radīja Latvijas parādes tērpus pirms 30 gadiem Albērvillas ziemas olimpiskajām spēlēm un Barselonas vasaras olimpiskajām spēlēm, kā arī izstrādāja 2016.gada Rio spēļu atklāšanas ceremonijas tērpu dizainu.

Šodien, 5. februārī, Latvijas sportistiem pirmie starti. 1000 metru distancē startēs šorttrekists Roberts Krūzbergs, kurš debitēs Olimpiskajās spēlēs. Īsā sarunā viņš atklāj, ka cer tikt galā ar uztraukumu.

Šodien arī vīru kamanu pirmais brauciens. Tur startēs Kristers Aparjods, Gints Bērziņš un Artūrs Dārznieks. Ierakstā uzklausām Kristeru Aparjodu, bet sazināmies ar kamaniņbraucēju Riku Kristenu Rozīti, kurš raksturo Pekinas trasi

Bija jāstartē distanču slēpotājai Patrīcijai Eidukai skiatlona distancē, bet agri no rīta Latvijas olimpiskā komiteja atsūtīja paziņojumu, ka viņa nestartēs, jo sportistes Covid-19 testiem konstatētas robežvērtības starp kontaktpersonas un Covid-19 pozitīvas personas statusu, kas šodien sportistei liedz doties uz startu, taču saglabā cerības dalībai nākošajos.

Atcelta arī plānotā Latvijas un Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārbaudes spēle Pekinā, jo Starptautiskā olimpiskā komiteja pieņēmusi lēmusi, ka vislielākā inficēšanās riska zona ir komandu sporta veidi, tāpēc no 3. līdz 6 februārim ir atļauti tikai treniņi, nekādas pārbaudes spēles.

 

 

Latvijas Radio piedāvā: Pekinas studija – labākā vieta, kur ik dienu sekot olimpisko spēļu aktualitātēm. Rezultātu apkopojumi, sportistu komentāri un ekspertu vērtējumi. Klausies un dzīvo līdzi Latvijas sportistiem četrgades lielākajā ziemas sporta forumā!

Šodien, 4. februārī, ir Pekinas ziemas olimpsiko spēļu oficiālā atklāšanas diena. Visi Latvijas delegācijas 57 sportisti jau ieradušies Pekinā un aizvada treniņus. 

Treniņus vakar un aizvakar aizvadīja renes sporta veidu pārstāvji, vairums atzina, ka trase viņiem problēmas nesagādā, bet pareizos knifus, lai sasniegtu patiesi augstu rezultātu atrast nav viegli.

Pekinas ledus ovālā vakar trenējās arī ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš startēs 1500 metros un savā "kroņa disciplīnā" masu startā - iepriekšējās olimpiskajās spēlēs viņam bija 4.vieta.

Silovs arī Latvijas Radio neslēpa, ka šīs spēles ir īpatnējas dažādo drošības pasākumu dēļ.

Sazināmies ar Latvijas Radio korespondentu Pekinā Māri Bergu, lai vairāk uzzinātu par Ķīnas gatavību uzņemt olimpiskās spēles.

Šodien spēļu galvenais notikums - atklāšanas ceremonija! Tā sāksies ap pulksten 14 pēc Latvijas laika un ilgs vien aptuveni 100 minūtes pandēmijas dēļ.

Vakar olimpiskās lāpas vienā no pēdējiem etapiem uz Lielā Ķīnas mūra piedalījās arī Holivudas aktieris Džekijs Čans, kurš veica aptuveni pusotru kilometru. Viņš pēc tam atzina, ka ir laimīgs, bet arī ārkārtīgi nosalis.

Atklāšanas ceremonija notiks stadionā “Putna ligzda”, kur tika atklātas arī 2008.gada vasaras spēļu atklāšanas pasākums. Pekina ir pirmā pilsēta vēsturē, kas sarīkojusi gan vasaras, gan ziema spēles. Uzstāsies aptuveni 3000 ceremonijas dalībnieku, vairums - 95% - būs pusaudžu. Priekšnesumi stāstīs par Ķīnas 5000 gadu seno vēsturi, caurvijošs vadmotīvs būs “sniegpārsliņa”, kas kā simbols parādīsies ne reizi vien.

Valstu parādē Latvijai 66.kārtas numurs, kopumā būs 138 valstis. Latvijas karogu nesīs kamaniņu braucēja Elīza Tīruma un hokejists Lauris Dārziņš.

Sazināmies ar bijušo Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevki. Viņš klātienē vērojis daudzas vasaras un ziemas olimpiskās spēles. Viņš stāsta gan par stadionu “Putna ligzda”, gan arī vērtē Latvijas sportistu izredzes gaidāmajos startos.

-

Latvijas Radio piedāvā: Pekinas studija – labākā vieta, kur ik dienu sekot olimpisko spēļu aktualitātēm. Rezultātu apkopojumi, sportistu komentāri un ekspertu vērtējumi. Klausies un dzīvo līdzi Latvijas sportistiem četrgades lielākajā ziemas sporta forumā!

Šoreiz Piespēlē runājam par ziemas olimpiskajām spēlēm. Gan par tām, kas jau 4.februārī sāksies Pekinā, gan iepriekšējām.

Māris īsi pirms došanās uz lidostu vēl palīdz Mārtiņam ieskicēt aizvadītās nedēļas spilgtākos notikumus.

Nosaukts Latvijas hokeja izlases sastāvs;

Pirmie olimpieši jau ir ieradušies Pekinā;

“Riga” futbola komanda piesaista Latvijas virslīgas mērogiem skaļus vārdus, “Liepāja” tikmēr “nosmeļ” RFS līderus (Roberts Savaļnieks, Leonels Strumija);

Nacionālajā hokeja līgā Teodoram Bļugeram salauzts žoklis, Zemgus Girgensons ir atpakaļ, Rūdolfs Balcers arī ticis vaļā no Covid-19, bet Elvim Merzļikinam vienā spēlē 62 metieni pa vārtiem;

Daudzpunkte slēpošanas skandāliem - Pekinā distanču slēpošanā Latviju pārstāvēs biatlonists Roberts Slotiņš, bet Indulis Bikše cīnīsies par savu taisnību.

Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” šoreiz Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Dāvids Ērnštreits par savu jauno filmu “Atgriešanās olimpiāde”, kurai pirmizrāde gaidāma 4.februārī.

Pirmo reizi Piespēlē skan rubrika “Ciemos pie Gunāra Jākobsona”, kurā šoreiz Gunārs ciemos aicinājis Latvijas hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu. Abi pārrunā gan Hara karjeras laiku, gan gatavošanos olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Šoreiz Piespēlē rūc motori un smaržo pēc degvielas, jo runājam par Dakāras ralliju, kas gada sākumā notika Saūda Arābijā.

Raidījumu sākam ar šīs nedēļas īso sporta notikumu apskatu, izvēloties dažus svarīgus notikumus Latvijas un pasaules sportā, ko izcelt:

Nosaukts galīgais Latvijas Olimpiskās delegācijas sastāvs - 57 sportisti 11 sporta veidos, bet rubrika “Nedēļas cirka izrāde”, acīmredzami, vēl negrib no mums atvadīties - slēpošanas skandāli;

Iepriekšējo nedēļu “cirka izrāde” noslēgusies - Novākam Džokovičam atkārtoti tika anulēta vīza, ko viņš apstrīdēja tiesā, taču tur zaudēja un tika deportēts no valsts. Neskatoties uz to sācies „Australian Open” – Anastasija Sevastova zaudēja jau pirmajā kārtā, Aļona Ostapenko tika līdz trešajai.

Mairis Briedis joprojām turpina “izaicināt” ASV izklaides industrijas pārstāvi Džeiku Polu, šoreiz viņam dziedot “Daudz laimes dzimšanas dienā!”, un vienlaikus piesolot no 10 līdz 20 miljoniem dolāru;

Latvijas hokeja izlases pretinieki Pekinā sāk nosaukt sastāvus - slovāki nosaukuši solīdu sastāvu, bet ar to noteikti var cīnīties.

Rubrikā „Vēstures stūrītis” par to, kā radās Dakāras rallijs: ideja par ralliju radās Tjerī Sabīnam 1977. gadā, bet pirmās sacensības notika 1979. gadā. Sabīns 1976. gadā bija pazudis tuksnesī cita rallija laikā, vienlaikus nolemjot, ka tuksnesis vispār ir forša vieta, kur pārbaudīt spēkus un sacensties. Rallija dibinātājs gāja bojā 1986. gadā, kad helikopters pēkšņas smilšu vētras laikā ietriecās kāpās.

Rallijs jau kopš tā pirmsākumiem notiek trijās grupās – motocikliem, kravas automašīnām un vieglajām automašīnām bet tagad klases sadalītas smalkāk. Gadu gaitā mainījušās starta vietas, rallijam visbiežāk startējot oriģinālajā starta vietā Parīzē, bet ir bijuši starti arī no Lisabonas, Marseļas un Barselonas.

Atsevišķos gadījumos atšķīrusies arī finiša vieta - 1992. gadā finišs bija Keiptaunā, lai cīnītos ar sarūkošo popularitāti un dalībnieku skaitu. 1997. gadā rallijs startēja Dakārā, devās uz Nigēras pilsētu Agadezu un tad griezās atpakaļ uz Dakāru. 2000. gadā rallijs veda no Dakāras uz Kairu, bet 4. posmu Nigērā atcēla terorisma draudu dēļ, dalībniekus no Nigēras ar lidmašīnām transportējot uz Lībiju, kur sacensības atsākās. Tas rallijs tika pārplānots, lai nebūtu jābrauc caur Mauritāniju, kur gadu iepriekš bruņotas bandas vienā gandrīz 500 kilometrus garā ātrumposmā aplaupīja 50 dalībniekus.

2001. gadā pēdējoreiz tika izmantots oriģinālais Parīze-Dakāra maršruts, toreiz vieglo auto klasē uzvarot Jutai Klainšmitei, kura sekmīgi startēja arī pēc tam, bet 2003. gadā finišs bija Šārmelšeihā, Ēģiptē.

2008. gada rallijs tika atcelts, bažījoties par drošības situāciju - tā, protams, nebija pirmā reize, bet 2007. gada nogalē Mauritānijā tika nogalināti pie franču tūristi, tāpēc nedrošās situācijas dēļ ralliju atcēla, bet 2009. gadā tas jau nonāca Dienvidamerikā. Uzbrucēji Mauritānijā tika saistīti ar teroristu tīklu "Al-Qaeda", un atcelt ralliju ieteica Francijas valdība. Kopš 2020. gada rallijs notiek Saūda Arābijā.  

Latvijas pārstāvji Dakārā visai regulāri startēja kopš 2004. gada. Vislabāk veicās motociklu braucējam Jānim Vinteram, kurš 2007. gadā, pēdējoreiz Āfrikā, bija sestais un uzvarēja divos posmos. Viņš jau pirms tam finišēja desmitniekā un vienā no rallijiem izstājās pēdējos posmos, atrodoties sešiniekā. Automobiļu klasē braukuši Māris Saukāns, Jānis Naglis un citi, bet viszināmākais ir Andris Dambis ar savām konstruētajām "OSCar" mašīnām

Lielajās intervijās šonedēļ divi Latvijas pārstāvji šī gada Dakārā – Oļegs Uperenko un Didzis Zariņš.

Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” šoreiz Māris paviesojās Ogrē pie Andra Dambja, lai atcerētos vecos labos laikus Dakārā ar viņa konstruētajām „Oscar” mašīnām.

Raidījumā šoreiz par biatlona pagātni un nākotni Latvijā. Intervijas ar šobrīd diskvalificēto pašmāju biatlona neapšaubāmi labāko pārstāvi Andreju Rastorgujevu un Latvijas Biatlona federācijas valdes locekli Gundaru Upenieku.

Šīs nedēļas īsais sporta notikumu apskats:

Turpinās Dakāras rallijs, kurā startē Latvijas stūrmanis Didzis Zariņš, stūrmanis lietuvieša Antana Jukneviča ekipāžā, joprojām viduvēji rezultāti “Kreda” komandai

Riks Kristens Rozītis netiek uz Pekinu un paziņo par kamaniņbraucēja karjeras beigām

“Nedēļas cirka izrāde” turpinās – Novāks Džokovičs tiesā tiek attaisnots, itkā drīkst spēlēt Australian Open, bet atklājas, ka samelojies, aizpildot ieceļošanas dokumentus, kā arī decembrī, kad saslimis ar Covid-19, viesojies pie bērniem kādā pasākumā, viņa vīzu atkal anulē

Mairis Briedis turpina “izaicināt” tīmekļa vietnes „YouTube” satura veidotāju Džeiku Polu, kurš sevi pasludinājis par bokseri, šoreiz Mairim uztetovējot viņa vārdu uz kājas

Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” Reinis šoreiz devās uz Priekuļiem, lai jauno sportistu treniņa laikā izzinātu biatlona nianses.

Rubrikā „Vēstures stūrītis” par biatlona pirmssākumiem Latvijā

20. gs. 20. gados sacensības, kurās slēpošana bija apvienota ar šaušanu, sāka rīkot daudzu valstu armijās. Latvijā pirmo reizi šādas sacensības norisinājās 1928. gadā; 12.03.1933. Rīgā notika pirmās Latvijas meistarsacīkstes slēpošanā ar šaušanu, kurās 19 komandu konkurencē uzvarēja 6. Rīgas kājnieku pulks. Līdzīgas sacensības rīkotas Cēsīs, Madonā, Valmierā un Daugavpilī.

Šajā laikā sacensību norise ievērojami atšķīrās no mūsdienu biatlona, piemēram, nereti slēpošanā un šaušanā sacensības notika atsevišķi. Populārāki bija patruļu slēpojumi, kuros četru vīru komandai ar šautenēm bija jāveic soda aplis, ja kāds no dalībniekiem veica neprecīzu šāvienu. Pēc Otrā pasaules kara tika veiktas būtiskas izmaiņas biatlona sacensību norisē, un 1960. gadā biatlons tika iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Latvijā 1961. gadā Ērgļos par pirmo Latvijas čempionu 20 km biatlonā kļuva talsinieks Elmārs Špīss.

Par vienu no populārākajām disciplīnām kļuva 4x7,5 km stafete. Par pirmajiem Latvijas čempioniem biatlona stafetē kļuva Visvaldis Voins, Ilmārs Vilnis, Jānis Gulbis un Juris Kļaviņš.

Tikai 1993. gadā tika izveidota Starptautiskā Biatlona savienība (International Biathlon Union, IBU), kuras izstāšanās procedūra no UIPMB noslēdzās 1998. gadā.

70. gados Latvijā biatlonu attīstīja sporta biedrībās “Dinamo”, “Daugava”, “Vārpa” un ASK, kā arī Rīgas 1. un 5. bērnu un jaunatnes sporta skolā (BJSS), Cēsu, Talsu, Alūksnes, Madonas, Gulbenes un Daugavpils BJSS. Republikas līmeņa sacensībās Cēsu vai Gaiziņa apkaimē pieaugušo un junioru konkurencē nereti startēja vairāk nekā 50 dalībnieku. Latvijā un PSRS “Dinamo” sistēmā notika arī sacensības dienesta biatlonā, šaušanai izmantojot 9 mm automātisko pistoli. 80. gados biatlonam Latvijā pievērsās arī biedrība DOSAAF, aktīvi attīstot sieviešu biatlonu.

1983. gadā par pasaules junioru vicečempionu stafetē kļuva Ivars Silups, kurš 10 km sprintā finišēja 3. vietā. Par PSRS vicečempioni sprintā kļuva Dzintra Jakobsone. Dz. Jakobsone individuāli izcīnīja arī divas PSRS čempionāta bronzas medaļas. 1989. gadā par PSRS junioru čempioni kļuva Ieva Cēderštrēma.

Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gada olimpiskajās spēlēs Albērvilā treneru Jāņa Zupas un Vitālija Urbanoviča vadītā Latvijas komanda biatlona sacensībās bija visjaunākā, no kuras augstāko – 13. vietu sprintā izcīnīja Oļegs Maļuhins. 1994. gada spēlēs Lillehammerē komandas līderis ar 19. vietu 20 km bija Gundars Upenieks. Šajās spēlēs Latvija debitēja arī sieviešu konkurencē, I. Cēderštrēmai-Volfai 7,5 km sprintā izcīnot 28. vietu, bet 15 km – 30. vietu.

1998. gada olimpiskajās spēlēs Nagano Latvijas biatlonisti jau ieradās kā Eiropas meistarsacīkšu un pasaules kausa (PK) izcīņas posmu medaļu ieguvēji. Spēlēs Latvijas biatlonisti visās disciplīnās iekļuva labāko sešniekā. Līdz nākamajām spēlēm O. Maļuhins 1999. gadā izcīnīja pirmo uzvaru PK posmā sprintā, bet I. Bricis 2001. gada pasaules čempionātā ‒ bronzas medaļu 20 km distancē. Tomēr Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistu labākais rezultāts bija O. Maļuhina 30. vieta 12,5 km iedzīšanā.

Vēl vienu pasaules čempionāta bronzas medaļu I. Bricis izcīnīja 2005. gadā sprintā. 2006. gadā Turīnā viņš guva savu augstāko vietu olimpiskajās spēlēs, 12,5 km iedzīšanā finišējot ceturtais. Sievietēm 15 km distancē desmitā bija Madara Līduma. Olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Vankūverā I. Bricis sprintā finišēja četrpadsmitais, kas bija Latvijas biatlonistu labākais rezultāts. 2006. un 2010. gada spēlēs Latvija startēja ar pilnu sieviešu komandu.

2014. gada olimpiskajām spēlēm Latvija pirmo reizi nekvalificējās ar pilnu komandu. Tomēr jaunais līderis Andrejs Rastorgujevs, kas vairākkārt bija iekļuvis labāko desmitniekā PK posmos, savās otrajās spēlēs sasniedza augstvērtīgo 9. vietu 12,5 km iedzīšanā.

Avots: enciklopēdija.lv

Šoreiz "Piespēle" par un ap pludmales volejbolu. Lielajā intervijā saruna ar Tokijas olimpiskajās spēlēs ceturto vietu izcīnījušo Edgaru Toču, kurš to paveica tandēmā ar Mārtiņu Pļaviņu.

Uzreiz pēc augstā lidojuma Tokijā gan sekoja šķiršanās, Plaviņam uzsākot sadarbību ar Mihailu Samoilovu, bet Točam turpinot pārinieku meklējumus. Edgars stāsta, kā sokas meklējumos, kāds plāns sezonas ievadam, kā arī to, kāpēc piekrita piedalīties šova turnīrā „King of the Court” Dohā.

Raidījuma ievadā šīs nedēļas īsais sporta notikumu apskats, izvēloties piecus svarīgus notikumus Latvijas un pasaules sportā, ko izcelt:

Sākas Dakāras rallijs, kurā startē Latvijas stūrmanis Didzis Zariņš. Viņš ir stūrmanis lietuvieša Antana Jukneviča ekipāžā;

Siguldā notiek Pasaules kausa posms kamaniņu sportā - sportisti sāk cīņu par pirmo grupu (līdz ar to labākiem starta numuriem) Pekinā;

Mārtiņam Pļaviņam veikta ceļgala operācija un viņš laukumā varēs atgriezties tikai vasarā, kad pludmales volejbola sezona jau būs uzņēmusi apgriezienus;

Latvijas handbola izlasei pārcelts Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačs pret Bulgāriju - pretinieku rindās konstatēta plaša inficēšanās ar Covid-19;

Īpašā šīs nedēļas nominācija “Nedēļas cirka izrāde” - Novaāks Džokovičs saņem īpašu medicīnisko izņēmumu, lai spēlētu „Australian Open”, bet iesprūst Melburnas lidostā nepareizas vīzas dēļ. Austrālieši ļoti nikni, ka Džokovičs, būdams nevakcinēts, ticis pie medicīniskā izņēmuma, savukārt viņa tēvs pat draud iet kauties, ja nelaidīs ārā no lidostas. Austrālijas premjers Skots Morisons paziņo, ka noteikumi visiem ir vienādi un Novāks valstī netiks, savukārt viņš pats gatavs tiesāties un iesniedzis apelāciju.

Rubrikā „Vēstures stūrītis” par pludmales volejbola pirmsākumiem Latvijā. Pie mums šis sporta veids strauji iemantoja popularitāti jau padomju laikos, bet 80. gadu vidū, kad Genādijs Samoilovs kļuva par Padomju Savienības čempionu, tas sāka attīstīties nopietnāk. Ja tagad par sava veida pludmales volejbola centru kļuvusi Jūrmala, tad tolaik visas galvenās lietas notika Vecāķu pludmalē. Sākumā Latvijā tika spēlēts ar klasiskā volejbola bumbām, bet pēc tam tika arī pie pludmales volejbola bumbām. Skaidrs, ka tolaik nebija tādu iespēju spēlēt arī ziemā un iekštelpās, tāpēc pludmales volejbolistiem sezona bija visu gadu - ziemā tika spēlēts klasiskais volejbols, vasarā pludmales. Lielā slodze noveda pie tā, ka daļai nācās beigt spēlēt ātrāk nekā gribētos.

Atgūstot neatkarību, Latvijas pludmales volejbolistiem bija iespējas doties uz ārzemju turnīriem. Līdzīgi kā laika biedri citos sporta veidos, arī pludmales volejbolisti pa Eiropu ceļoja mašīnās nevis lidoja, jo lidojumi bija krietni vien dārgāki un nebija pa kabatai. Kā jau tas šādās reizēs gadās, bija arī dažnedažādi piedzīvojumi - par kādu nepatīkamu atgadījumu Brazīlijā 90. gadu vidū pastāstīja pludmales volejbola ilggadējais treneris Andris Krūmiņš.

1996. gada Atlantas Olimpiskajās spēlēs pludmales volejbols pirmoreiz iekļuva Olimpiskajā programmā, sporta veidam turpmāk kļūstot krietni profesionālākam un palielinoties arī naudas balvām, tiesa, naudas ziņā tas joprojām nebūt nav tik ienesīgs, kā varbūt varētu šķist.

Rubrika “Kas lācītim vēderā?”, kurā mūsu gados jaunais kolēģis Reinis Grundspeņķis šoreiz nekur tālu nebrauca - viņš pabija tepat Rīgas centrā esošajā pludmales volejbola centrā “Beach Arena”, lai iepazītos ar to, kā tiek kopti pludmales volejbola laukumi iekštelpās.

Sporta raidījuma Piespēle 2022.gada pirmajā sērijā vadītāja krēslā debitē Māris Bergs, kurš turpmāk šo pārraidi vadīs tandēmā ar Mārtiņu Kļavenieku.

Jaunā formāta pirmajā raidījumā Māris un Mārtiņš apskata 2021.gada pēdējās nedēļas piecus spilgtākos notikumus Latvijas sportā, rubrikā "Vēstures stūrītis" stāsta par Siguldas ledus trases 35.jubileju, kas atzīmēta 28.decembrī.

Nedēļas lielajā intervijā saruna ar Latvijas 3x3 basketbola izlases galveno treneri, olimpisko čempionu Raimondu Feldmani. Viņš stāsta par sporta veida attīstības plāna tapšanu, kā arī to, kāpēc pagājušā gada sākumā jau gandrīz bija uzrakstījis atlūgumu.

Savukārt jaunais kolēģis Reinis Grundspeņķis devies uz Auci, kur savās lauku mājās viņu uzņem Bertānu ģimene - balvas "Gada ieguldījums basketbolā" saņēmēji.

Šī gada un līdzšinējā formāta pēdējā raidījumā Piespēle sarunas tikai un vienīgi par kamaniņu sportu.

Ieklausāmies, kā Īglsas trasē Austrijā notika Pasaules kausa piektais posms, kurā latviešiem divas sudraba medaļas, abas izcīnot brāļiem Andrim un Jurim Šiciem.

Uzklausām, kādas eksistenciālas pārdomas šobrīd pārņēmušas pieredzējušos braucējus Artūru Dārznieku un Riku Kristenu Rozīti, kā arī iepazīsim jauno Gintu Bērziņu un divnieku Mārtiņu Botu/ Robertu Plūmi.

Vēl arī iepazīstaies ar kādu latvieti, kurš jau otro sezonu piedalās katrā Pasaules kausa posmā – tas ir Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas (FIL) oficiālais fotogrāfs Mareks Gaļinovskis. Arī viņš pats savulaik nodarbojies ar kamaniņu sportu.

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz interesējamies, par ko stāstīts jaunajā grāmatā "No Ghetto līdz olimpiskajam zeltam". Tas, protams, atskats uz Latvijas 3x3 basketbola izlases ērkšķaino ceļu pretī zelta medaļām Tokijā šovasar, bet grāmatas autors Edgars Gertners nedaudz paver priekškaru, kādi tieši aizkulišu stāsti apkopoti cietajos vākos.

Vēl saruna ar jauno bobsleja, skeletona un kamaniņu trases Siguldā vadītāju Ievu Zundu. Viņa pati savulaik bijusi olimpiskā līmeņa skrējēja, bet jau vairākus gadus karjeru veido valsts sporta infrastruktūras pārvaldes lauciņā.

Raidījuma otrajā daļā saruna, kas tapusi kalnos Tirolē - viena no pieredzes bagātākajām pašmāju kamaniņbraucējām Elīza Tīruma stāsta, kā līdz šim ritējusi viņas karjerā pēdējā profesionālā sezonā.