Piespēle

Raidījumā Piespēle saruna gan par pasaules sporta karali futbolu, gan citu aristokrātiskām saitēm vītu sporta veidu - airēšanu.

Airētāja Laine Rumpe 10.oktobrī Minhenē izcīnīja bronzas medaļu Eiropas junioru čempionātā. Startējot sieviešu vieninieku sacensībās, Rumpe A finālā 2000 metru airējumā finišēja pēc astoņām minūtēm un 20,79 sekundēm. Augustā Rumpe izcīnīja augsto ceturto vietu pasaules junioru čempionātā.

"Jau kopš pirmajiem treniņiem Laine izrādīja savu sajūsmu par airēšanu. Tieši Laines mīlestība pret šo sporta veidu un aizvadītie trīs gadi Murjāņu Sporta Ģimnāzijā ir rezultējušies šīs veiksmīgās sezonas panākumā, kas noslēgumā vainagojusies ar bronzas medaļas Lainei uz kakla. Sportiste ir ļoti mērķtiecīgi un ar lielu atbildības sajūtu gājusi uz rezultātu un esmu ļoti gandarīta un priecājos kopā ar sportisti," Latvijas Airēšanas federācija citē sportistes treneres Ilzes Krūzes teikto.

Federācijas prezidents Henrijs Bukavs raidījumam Piespēle atzina, ka šis ir ļoti nozīmīgs un ilgi gaidīts panākums.

Raidījuma otrajā daļā sazināmies ar Ukrainas pilsētu Oleksandriju, kur atrodas Latvijas futbola izlases centra aizsargs Kaspars Dubra. Pārrunājam Latvijas izlases pēdējā laika snieguma pozitīvo vektoru Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā. Pēdējās divas spēles notika Daugavas stadiona, tajās Latvijas vispirms ar 0:1 cienīgi piekāpās ļoti spēcīgajai Nīderlandei, bet vēlāk ar 1:2 mača pēdējās minūtēs zaudēja Turcijai. Ar Kasparu runājam par pēdējā laika pozitīvajām vēsmām izlasē, kas tās veicinājis.

Raidījumā Piespēle šoreiz dodamies pie Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Vadima Ļašenko, lai noskaidrotu, vai tuvākajā laikā ir plānots uzsākt nacionālā stadiona celtniecību. Pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās Starptautiskās futbola federāciju asociācijas jeb FIFA prezidents Džanni Infantīno, kurš skaidri pateica – Latvijai primāri nepieciešams nacionālais futbola stadions, kas atbilstu mūsdienu prasībām. Daugavas stadions, kur pašlaik spēlē izlase, nav futbola infrastruktūras celtne, jo ap futbola laukumu ir arī skrejceliņš, kas liek skatītāju tribīnēm būt tālu no notiekošā uz zālāja.

Lielajā intervijā šoreiz saruna ar pašmāju labāko biatlonisti Baibu Bendiku, kura pēc Andreja Rastorgujeva diskvalifikācijas palikusi vienīgā šī sporta veida visaugstākā līmeņa pārstāve Latvijā. Baiba nesen aizvadījusi pēdējo treniņnometni bezsniega apstākļos Rumānijā, bet tagad jau atrodas kalnos Itālijā.

Biatlonistes kreisās kājas ikra muskuli jau aptuveni mēnesi rotā jauns tetovējums, kas vēstī „Dream big” jeb „sapņo lielus sapņus”. Arī tetovējuma nozīmi un to, kāpēc tas tapa, skaidrojam Piespēlē.

Raidījumā mēģinām kaut nedaudz izzināt, ko jūt cilvēks pēc tam, kad 25 stundu laikā noskrējis 246 kilometrus no Atēnām līdz Spartai, veicot leģendāro Spartatlonu. Ultramaratoniste Diāna Džaviza 25.septembrī Grieķijā sieviešu konkurencē uzvarēja vēsturiskajā Spartatlonā, kas risinās no Atēnu Akropoles līdz Spartas valdnieka Leonīda statujai. Lielisks rezultāts bija pa spēkam arī Matīsam Vecvagarim, kurš finišēja piektais, sasniedzot Latvijas skrējējiem visu laiku labāko rezultātu Spartatlonā vīriešu ieskaitē.

Austrijā dzīvojošā Džaviza vienās no pasaulē ekstremālākajām skriešanas sacensībām finišēja pēc 25 stundām, 24 minūtēm un 25 sekundēm, kas sievietēm Spartatlona vēsturē ir ceturtais labākais rezultāts. Uzvarētāja tuvāko konkurenti ungārieti Susannu Marašu apsteidza par vairāk nekā 35 minūtēm.  

Vīriešiem Latvijas skrējēji Spartatlona vēsturē iepriekš ne reizi nebija iekļuvuši labāko pieciniekā. Arī Vecvagara sasniegtais rezultāts - 24 stundas, 49 minūtes un 41 sekunde - ir Latvijas skrējēju labākais sasniegums Spartatlonā.

Uzvarēja grieķis Fotis Zisimopuls ar rezultātu 21 stundas, 57 minūtes un 36 sekundes. Finišu sasniedza arī Didzis Brauns, bet Ainārs Kumpiņš izstājās pēc noskrietiem 184 kilometriem, lai gan distances pusē viņš bija trešais.

Spartatlona vēsture sniedzas 490. gadā pirms Kristus, kad Atēnu pilsētvalstij uzbruka persieši un palīdzību lūdza Spartai, uz kurieni nosūtīja kareivi-skrējēju Feidipīdu. Leģenda vēsta, ka ziņnesis 250 kilometrus attālo Spartu sasniedzis pusotrā diennaktī līdz nākamās dienas saulrietam. Pēc Spartā saņemtā atteikuma Feidipīds atgriezās Atēnās un kopā ar karaspēku devās uz Maratonas līdzenumu, kur sagaidīti persiešu karapūļi. Pārspēks tika sakauts un pēc cīņas atkal bija darbs Feidipīdam, jo vajadzēja ziņot atēniešiem par uzvaru un vienlaikus brīdināt par briesmām no jūras, kur varētu uzbrukt atsevišķas persiešu karaspēka daļas. Trijās stundās veicot apmēram 40 kilometrus, Feidipīds saļimis bez dzīvības pazīmēm pie Atēnu valdnieku kājām.

Mūsdienās maratona skrējiens ir precīzi 42,195 kilometri, savukārt leģendu par Feidipīda skrējienu no Atēnām līdz Spartai 1982. gadā centās pārbaudīt trīs britu armijas virsnieki, noskrienot šo maršrutu 36 stundās. Pēc gada tapa oficiālas Spartatona sacensības.

Raidījuma otrajā daļā lielā intervija ar pašmāju labāko smaiļotāju Robertu Akmeni (attēlā). Viņš vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs 200 metru sprintā izcīnīja augsto astoto vietu, bet nule kā notikušajā pasaules čempionātā Dānijā šajā pašā distancē bija trešais ātrākais, kaklā karot bronzas godalgu. Parīzes olimpiskajās spēlēs Robertam nebūs iespējas sacensties 200 m sprintā, jo šī distance, neprasot viedokli sportistiem, izņemta no olimpiskās programmas. Par lielisko vasaru un tuvāko nākotni Roberts Akmens tāsta Latvijas Radio klausītājiem.

Šoreiz Piespēlē ieklausāmies leģendārajam šķēpmetējam Jānim Lūsim veltītās pastmarkas oficiālās apzīmogošanas pasākumā. Latvijas Sporta muzejs sadarbībā ar Latvijas Pastu rosināja pastmarkas izdošanu.

"Tagad Lielā Jāņa dzīve ieguvusi jaunu šķautni laika tecējumā, pārtopot par Latvijas vēstnesi pasaulē," pauž muzeja pārstāvji.

Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Par Jāņa Lūša veikumu vēstīs arī jaunā izstāde. Raidījumā sarunas ar Latvijas Sporta muzeja vadītāju Agri Brūni, vieglatlētikas statistiķi un filatēlistu Andri Staģi, kā arī Jāņa Lūša cīņubiedru Jāni Doniņu.

Raidījuma otrajā daļā intervija ar pašmāju labākā boksera Maira Brieža menedžeri Raimondu Zepu, kurš stāsta, kāds sportistam bijis aizvadītais gads, kad valdīja neziņa par karjeras turpinājumu, proti, kurā svara kategorijā tas notiks.

Šoreiz Piespēle tikai un vienīgi par volejbolu.

Latvijas vīru volejbola izlase pagājušajā svētdienā zaudēja Eiropas čempionāta 1/8 fināla mačā, turnīru pabeidzot 16.vietā. Astotdaļfinālā latvieši pārliecinoši zaudēja nākamajiem finālistiem itāļiem, bet turnīra gaitā uzvarēja principiālos pretiniekus igauņus viņu pašu laukumā, kā arī atzīstami cīnījās pret pasaules volejbola lielvarām Vāciju un Franciju. Latvijas izlase Eiropas čempionātā spēlēja pēc 26 gadu pārtraukuma, to paveicot Igaunijas speciālista Āvo Kēla vadībā.

Raidījumā kopā ar Latvijas izlases treneri Gunti Ataru un Latvijas Volejbola federācijas prezidentu Jāni Buku rezumējamm aizvadīto finālturnīru, kā arī vērtēsim, kam turpmāk būtu jāvada vīru valstsvienība.

Sporta raidījumā Piespēle kopā ar Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidenti Daigu Dadzīti izvērtējam septiņu pašmāju sportistu startu Tokijas paralimpiskajās spēlēs, kurās izdevās izcīnīt piecas medaļas.

Pludmales volejbolists Edgars Točs stāsta, cik negaidīts viņam un pāriniekam Mārtiņam Pļaviņam bija uzaicinājums oktobrī Itālijā piedalīties Pasaules kausa sezonas finālposmā.

Savukārt lielajā intervijā saruna ar Latvijas hokeja izlases jauno galveno treneri Hariju Vītoliņu III, kurš nule kā parakstīja līgumu par komandas vadīšanu vismaz līdz 2023.gada jūnijam.

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz rezumējam Latvijas pārstāvju izcilo startu Tokijas paraolimpiskajās spēlēs, kur medaļas izcīnīja trīs no septiņiem pašmāju sportistiem. Diāna Dadzīte un Rihards Snikus katrs ieguva pa divām godalgām, bet diska metējam Aigaram Apinim šoreiz bronza. Tiesa, Apinis izdzīvoja unikālu emociju karuseli: viņš sākotnēji palika ceturtais, bet nedaudz vēlāk Aigaru apsteigušais indietis tika diskvalificēts un latvietis ieguva bronzu.

Raidījuma otrajā daļā saruna ar Latvijas kamaniņu sporta izlases treneri un menedžeri Kristapu Mauriņu par sportistu gatavību olimpiskajai sezonai.

Šoreiz raidījumā dodamies uz „Arēnu Rīga”, kur Latvijas hokeja izlase šonedēļ jaunā galvenā trenera Harija Vītoliņa III vadībā cīnās par ceļazīmi uz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm.

Interesējamies, kā atšķiras fotogrāfa darba nianses hokeja spēles ar skatītājiem un bez līdzjutējiem laikā. To stāsta nacionālās informācijas aģentūras LETA fotogrāfs Edijs Pālens.

Savukārt kopā ar pieredzējušo hokeja žurnālistu Jāni Matuli vērtējam, kāds ir trenera Vītoliņa piedāvātais hokejs, kā tas atšķiras no iepriekšējā valstsvienības galvenā trenera Boba Hārtlija pieprasītā spēles stila.

Pārraides otrajā daļā lielā saruna ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Vašingtonas „Wizards” snaiperi Dāvi Bertānu. Gan par šonedēļ Valmierā atklāto „Bertānu ģimenes fonda” āra basketbola laukumu, kas veltīts Kobem Braientam, gan gaidāmo NBA sezonu, gan Latvijas izlasi.

Šoreiz "Piespēle" pilnībā par pludmales volejbolu. Latvijas labākie pāri Tokijas olimpiskajās spēlēs patīkami pārsteidza: gan Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka, gan Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs izcīnīja ļoti augsto ceturto vietu.

Pēc pāris dienu atpūtas mājās abi pāri šonedēļ devās uz Vīni, kur piedalījās Eiropas čempionātā. Tīnai un Anastasijai atkal lielisks rezultāts - 4.vieta, bet Mārtiņš un Edgars, kā arī Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš izcīnīja dalītu 9.vietu.

Rezultāti ir labi, bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Kas "peld zem ūdens virsmas"? Vīriem ir divi minētie pāri, kuri vairs nav junioru vecumā, bet viņiem pakausī jaunie nebūt neelpo. Kopā ar pieredzējušo treneri Genādiju Samoilovu, kā arī viņa dēlu Mihailu, kurš pats jau arī iemēģinājis roku trenera arodā, vērtēsim iespējamo pēctecību smilšu volejbolā vīriem.

Dosim vārdu arī abiem Tokijā un šonedēļ Eiropas čempionātā startējušajiem pāriem.

Satiksim divus no četriem Tokijas olimpisko spēļu čempioniem – Kārli Paulu Lasmani un Nauri Miezi. Uzzināsim, kā viņiem pagājusi pirmā nedēļa pēc olimpiskā zelta izcīnīšanas, vai fanu uzmanība ir apgrūtinoša, cik autogrāfu un interviju jau aiz muguras.

Kaut gan Tokijas olimpiskās spēles jau noslēgušās, iepazīsim vienu no to dalībniekiem. Viņš gan nepiedalījās Olimpiādē kā sportists, bet bija ļoti svarīga konkūra jātnieka Kristapa Neretnieka komandas daļa. Tas ir zirga Valūra vetārsts Nauris Laizāns.

Vēl ieklausīsimies tajā, kā Pekinas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijai gatavojas Latvijas hokeja izlases kandidāti. Sarunāsimies ar diviem perspektīviem jaunajiem hokejistiem, kuri lauž savu ceļu uz Nacionālo hokeja līgu, pagaidām spēlējot vienību fārmklubos – vārtsargu Mareku Mitenu un uzbrucēju Eduardu Tralmaku.