Reģioni Krustpunktā

Atkarību izraisošās vielas kļūst arvien pieejamākas, vecāki aizņemtāki, skolu sistēma aizvien grūtāka – šī ir tikai daļa no iemesliem, kāpēc problēmjauniešu kļūst arvien vairāk. Arī reģionos.

"Es uzaugu ar vardarbību ģimenē – gadījuma darbi, alkohols, izklaides… Mani izņēma no ģimenes tad, kad man bija desmit gadu," raidījumā ar savu dzīvesstāstu dalās Kristiāna Vītola Talsu novada vakara vidusskolas absolvente, kas šajā skolā nonāca tostarp tāpēc, ka iepriekšējā skolā viņai bija uzlikts “mammas-alkoholiķes” un “kāda mamma, tāda meita” zīmogs – turklāt publiski klases priekšā –, kas viņu sagrāva. Ar šodienas prātu Kristiāna saprot, ka nokļūšana vakarskolā, kas tobrīd šķita kā liels kauns un pazemojums, patiesībā viņu izglāba.

Speciālisti Talsos gan atzīst, ka tie gadījumi, kas nonāk viņu redzeslokā, ir “pumpuriņi”, salīdzinot ar lielajām pilsētām. Turklāt mazpilsēta ir priekšrocība, kas jauniešus ļauj ātrāk saredzēt, sadzirdēt un palīdzēt salīdzinoši agri. Taču reizē ir iespējas, par kurām gan reģionu speciālisti, gan paši jaunieši var tikai sapņot, un nākotnes izmaiņas izglītības sistēmā iezīmē jaunu problēmu vilni. Plašāk tēmu pētījusi Sanita Liepiņa no ReTV.

Zviedrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas pieteikušas kopīgu kandidatūru 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai. Latvijai tas nozīmētu pie sevis uzņemt bobsleja, skeletona un kamaniņu sacensības Siguldā.

"Tiktu renovēta bobsleja, skeletona, kamaniņu trase. Tas nozīmē, ka mums ilgtermiņā paliktu viens objekts, ko var lietot starptautiskiem mačiem, kas Latvijā notiek ļoti reti, bet uz kuru ierodas komandas no puspasaules,"

dalība Olimpiskajās spēlēs Siguldai un Latvijai būtu ieguldījumus ne tikai konkrētā notikuma norises brīdī, bet arī nākotnes perspektīvā, uzskata Siguldas novada attīstības aģentūras direktors Uldis Dvinskis. “Valstij būtu stratēģiski jāskatās, ne tikai uz izmaksu posteni, bet kā viņi sevi pozicionē pasaules acīs, un kā viņi sevi pozicionē pašiem latviešiem."

Vai Latvija un Sigulda tam ir gatava, kāds no olimpiādes būtu ekonomiskais pienesums Latvijai, vai olimpiāde mums nav par dārgu, un kas notiktu ar infrastruktūru Siguldā pēc olimpiskajām spēlēm, skaidro Oskars Brasliņš un Solvita Stara, ReTV.

"Lielākoties kaut kāda sevī noslēgšanās, depresija, sajūta, ka tevi neviens nesaprot..."

"Mani vecāki negrib par to runāt, jo domā, ka man nav tādu problēmu. Viņi saka – tev taču viss kārtībā. Ko tu čīksti?"

Vidusskolēni, kuri šobrīd mācās Rēzeknē, un te uz skolu sabrauc no plašākas apkārtnes, neslēpj - kā viņu pašu,  tā vienaudžu dzīvēs ir dažāda rakstura problēmas: atkarības, mobings, bulings, neiešana uz skolu, depresija un trauksme, nereti šīs problēmas sākas skolā, nereti ģimenē, turklāt dažkārt vecāki palīdzēt nespēj, negrib vai neprot.

"Man mamma visu laiku saka, priekš kam tev tas psihologs, tā ir velta naudas tērēšana."

Šogad sabiedrisko mediju maratons “Dod pieci” pievēršas riska jauniešu atbalstam, un šajā raidījumā Renāte Lazdiņa un Madara Bērtiņa no Latvijas Radio Latgales studijas apzinām, kādas atbalsta iespējas jauniešiem piedāvā pašvaldības, vai šī pieeja ir vienota un vai ir kādi īpaši mērķēti atbalsta pasākumi  tieši pusaudžiem.

Jau pavisam drīz - vien pēc pusotra mēnēša, Latvijā būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Dažās pašvaldībās to jau praktizē, dažās pamazām sāk uzstādīt un piedāvāt iedzīvotājiem tiem paredzētos brūnos konteinerus, citviet tas vēl priekšā. Daļu no bioloģiskajiem atkritumiem veido arī virtuves atkritumi, to šķirošanas pieeja pašvaldību iestādēs šobrīd dažāda.

"Mēs risinājām tās savas vajadzības mazliet savādāk. Pārtikas atkritumi paliek ļoti, ļoti nedaudz pāri, un tā kā mums ir ārpakalpojums, tad paši ēdinātāji tiek ar to galā.

Šobrīd viņiem ir vienošanās ar zemnieku saimniecību, kura savāc to, kas šeit ēdams paliek pāri - mizas, atgriezumi utt. Un tas aiziet suņiem, cūkām," skaidro Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže.

Kā veicas ar bioloģisko atkritumu šķirošanu jau šobrīd pašvaldībās un to iestādēs, un kā tas varētu izskatīties jau nākošgad, plašāk pētījsi Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV

Ar saukli “Planēta pirmajā vietā” tieši šonedēļ ap 42 000 bērnu un jauniešu visā Latvijā sāk kampaņu “Rīcības dienas”, lai aktualizētu globālus vides aizsardzības jautājumus. Tie ir Ekoskolu programmas dalībnieki, kuru izglītības iestādēs vides tēma ir ikdiena. Viņi ir kā zaļie aģenti, kas motivē citus ģimenes locekļus pāriet uz videi draudzīgāku dzīvesveidu. Tikmēr vispārizglītojošās skolās tas vairāk atkarīgs no pedagogu izpratnes un entuziasma. Bet Pasaules Dabas Fonds vērš uzmanību, cik svarīgi vides tēmu dziļi integrēt dažādos mācību priekšmetos.

„Ir pāris vides pasākumi varbūt gadā, vairāk pulciņos, parlamentos, projektos, kur ir kultūras apmaiņas, par to tiek runāts. Bet stundās īsti par to pat nerunā.

Tas tiek pieminēts, bet tas netiek īsti detalizēti apspriests,” atzīst Talsu Valsts ģimnāzijas audzēkne Rūta Strazdiņa. Viņa ir veģetāriete, šķiro atkritumus, neizmanto produktus, kas testēti uz dzīvniekiem. Viņa pamanījusi, ka par vides jautājumiem vairāk sāka runāt pandēmijas laikā, bet mācību stundās šī tēma parādoties tomēr joprojām maz. Tāpat arī iespēja šķirot, piemēram, papīru skolā agrāk bija lielākas, un, viņasprāt, šobrīd to vajadzētu atjaunot.

„Vides izglītība jau ir par saprātīgu ilgtermiņa domāšanu,” tā uzskata Talsu pirmskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” vadītāja Jana Matīsa.

„Ja mēs tajos bērnos šo ieliekam, tad pēc 5 – 10 gadiem tas viss jau būs tik organiski un vienkārši.”

Vides izglītību skolās un bērnudārzos plašāk pētījusi Sanita Liepiņa, ReTV

Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis. Tādēļ no 1.oktobra, Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Tās dodas dziļāk Latvijas iekšējos ūdeņos, un tas savukārt nozīmē, ka tās kļūst neaizsargātākas un vieglāk pieejamas laša gaļas un ikru tīkotājiem. Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Laši, taimiņi, sīgas un citas lašveidīgās zivis ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts ķert. Veicot upju apsekošanu, eksperti secinājuši - lielākajā daļā mūsu lašupju šo zivju popuācija un kvalitāte ir samazinājusies. 

Salacas upe Vidzemē ir labākā un spēcīgākā dabiskā Latvijas lašupe - ideālā gadā tā spēj saražot 30 tūkstošus smoltu jeb lašu pusaudžu, kas katru gadu varētu doties prom uz Baltijas jūru. Ja pieņem, ka šie 30 tūkstoši ir upes maksimums, tad 75% no šī maksimuma tiek uzskatīts kā ļoti labs upes vides stāvoklis. Taču realitātē - Salaca vidēji katru gadu spēj saražot 40-50% no maksimuma. Citās dabiskajās lašupēs situācija ir daudz skaudrāka.

“Bēdu stāsts Užava, Saka, Bārta, kur ir 1-2%. Bārtā mūsu zinātnieki nav pēdējos 10 gados lasi redzējuši. Tā ir tā aptuvenā situācija, kas notiek ar mūsu dabiskajām lašupēm

un tad protams ir jauktā tikpa upes Gauja, Daugava, Venta. Daugavā esam uzbūvējuši 3 lielos HES, tā ir tā maksa ko mēs esam atņēmuši lasim viņa iespēju nārstot,” skaidro Didzis Ustups - BIOR vadošains pētnieks.

Plašāk par to kas apdraud lašveidīgo populāciju Latvijas upēs un kā situāciju uzlabot pētījuši Oskars Brasliņš un Solvita Stara, ReTV.

No nākošā gada visām pašvaldībām jāspēj nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumi. Arī šobrīd atskurbtuves vai detoksikācijas pakalpojumi tiek piedāvāti – dažās pašvaldībās šādas atskurbtuves telpas izveidotas pie slimnīcām, citās pie pašvaldības policijas, citur šis pakalpojums uzticēts sociālajam dienestam, bet vēl daļa pašvaldību savus alkohola reibumā esošos cilvēkus izgulēt dzērumu ved uz kaimiņu novadiem.

"Pārsvarā tie ir vieni un tie paši, jaunu un neredzētu ir samērā maz. Pārsvarā tie uzvārdi atkārtojas,"

par ikdienu Rēzeknes atskurbtuvē stāsta Rēzeknes sociālā dienesta patversmes vadītāja Inga Kukule. "Tie ir tie regulārie mūsu klienti  kurus atved gandrīz vai katru dienu. Ir tādi tā saucamie ielu cilvēki, bet ir gadījumi, kad atved no ģimenes skandāliem, no spēļu zālēm, no dažādiem pasākumiem, tādu arī diezgan daudz. Tendence ir, ka mēneša sākumā ir vairāk cilvēku, iespējams tāpēc, ka viņi saņem pabalstus."

 

Raidījumā plašāk par to, kādas problēmas šobrīd risina atskurbtuves un vai tās spēj ietekmēt žūpības samazināšanu.

Tā kā jau ir klāt rudens un nav tālu arī vairs līdz ziemai, Dobeles novada un Augšdaugavas novada pašvaldībās norāda, daļa jau ir paguvuši tik zem jauna jumta, citi gan tikai daļēji, vēl kādam ir aizķeršanās ar apdrošinātāju, tāpat veidojas rinda uz būvniekiem. Nesen dabas stihijā cietušās kopumā astoņas pašvaldības saņēma arī vairāk nekā četru miljonu eiro finansējumu no valsts, lai kompensētu radušos izdevumus. Kāda ir šībrīža situācija, skaidroja Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne no ReTV.

 

Dobeles novadā cieta vairāk nekā tūkstoš mājsaimniecību.

“Te nav, man liekas, nevienas saimniecības, nevienas mājas, kas nav cietusi vispār.”

Dobeles novada Augstkalnē pašlaik jauni jumti esot uzlikti lielākajai daļai vētrā cietušo māju, bet visi uzrunātie kā viens bilst, ka ar valsts un pašvaldības finansiālo atbalstu pietiekot tikai materiāliem.

Dobeles novadā atbalstu lūdza 1059 iedzīvotāji. Caursisti jumti un logi, ūdenim iekļūstot mājokļos, tie applūda, tika sabojāti griesti, sienas, grīdas, atsevišķos gadījumos arī iedzīve.  Šajā dabas stihijā cieta arī 49 pašvaldības īpašumi, tostarp sociālās aprūpes centrs “Tērvete” vien trīs nedēļas pēc renovācijas pabeigšanas.

Augstkalnē tagad gandrīz katrs protot sastādīt būvniecības izmaksu tāmi, un zinot, ka jumta uzlikšanai nepieciešams daudz un dažādu detaļu. Lielākā problēma rodas, ja jumta uzlikšanai jāmeklē meistari.

Augusta negaisa postījumu novēršanai pašvaldībām valsts kompensēja izdevumus tieši mājokļiem un publiskai infrastruktūrai. Dobeles novada pašvaldībai līdz šim viss kopumā izmaksājis apmēram piecus miljonus un 200 tūkstošus eiro. Valsts atbalsts pirmajā kārtā – gandrīz divi ar pus miljoni eiro un aptuveni tikpat tiks pieprasīts arī otrajā kārtā.

Augšdaugavas novada pašvaldībai pirmajā kārtā kopumā valsts piešķīra vairāk nekā vienu miljonu 300 tūkstošus eiro. Līdz šim postījumi te novērsti ap 90% pašvaldības īpašumiem, bet privātie sakārtojuši apmēram 70% īpašumu.

Talsos pirmo nedēļu aizvadīta zupas virtuves otrā sezona, un, lai gan aukstums un augstie rēķini vēl tikai priekšā, jau šobrīd negaidīti apmeklējums pietuvojies pērnā gada rekordam. Kas ir cilvēki, kuri zupas virtuves apmeklē, vai šī iespēja viņiem nozīmē ko vairāk, nekā vienu siltu maltīti dienā, un vai nabadzība ir kauns? – par to plašāk stāsta Sanita Liepiņa no ReTV.

Vietējā Talsu kafejnīca “Bella” jau otro sezonu pēcpusdienās kļūst par bezmaksas Siltas zupas izsniegšanas punktu. Zupas virtuves saimniece savus pastāvīgos apmeklētājus pazīst labāk, un atzīst, ka īsto skarbo situāciju viņi nemaz neatklāj. Kafejnīcas īpašniece Gita Mauriņa stāsta, ka ir cilvēki, kuri, šeit pirmo reizi nonākot, raud.

„Cilvēks jūtas tāds… pazemojoši,” tā atzīst kāda astoņdesmitgadīga kundze, otrās grupas invalīde.

Zupas virtuves ideju pērn rudenī aizsāka biedrības “Baložu pasts” vadītāja Jana Biezā. Tobrīd Latvijā solīja nebijuši augstus elektrības un apkures rēķinus, un viņa baidījās, vai tamdēļ kāds talsinieks nepaliks nepaēdis. Viens no iemesliem, kas šo zupas virtuvi atšķir citu vidū, ir tas, ka jau no pirmās dienas šeit netiek prasītas trūcīgā vai mazturīgā statusa izziņas – var nākt jebkurš, kam nepieciešams.

Kurzemē zupas virtuvju nav daudz. Dažviet par to rūpējas Latvijas Sarkanais Krusts, zupas virtuves ir arī Tukumā, Ventspilī un Saldus novadā. Tās nav pašvaldībām obligātas, bet brīvprātīga iniciatīva, kam mēģināt rast finansējumu.

Trūcīgo personu skaits Talsu novadā šī gada deviņos mēnešos salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu samazinājies par 12%; savukārt maznodrošināto skaits palielinājies par 30%. Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Tatjana Kuzmuka aicina gan sabiedrību pievērst uzmanību, vai kaimiņš nav nonācis grūtībās, un arī pašiem negaidīt, kamēr problēma samilzt.

Kādi ir pirmie secinājumi pašvaldībām, kurās jau kursē videi draudzīgie autobusi, kāds finansējums pieejams, lai tos iegādātos un kādas vēl ir alternatīvas, bez elektroautobusiem, skaidro Oskars Brasliņš un Solvita Stara no ReTV.

 

Nu jau nepilnus divus mēnešus Valmieras pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos kursē divi jauni elektroautobusi, bet kopš 2020. gada pasažieri tiek vesti ar 10 dīzeļa-elektriskajiem hibrīdautobusiem.

Pašažieru pārvadātāja „VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols teic, ka iecere nomainīt vecos dīzeļautobusus pilsētā savā ziņā saistīta ar pašvaldības noteikto zaļo kursu, kā arī balstīta Autotransporta direkcijas izvirzītajos mērķos – kļūt videi draudzīgākiem sabiedriskā transporta reģionālo maršrutu tīklā. Visam pamatā, protams, ekonomiskais aprēķins un transportlīdzekļu efektivitāte ilgtermiņā. 

"Autobusu baterijas resurss ir ap 400 km, ko tādos normālos apstākļos var nobraukt. Pie ārkārtīgi sliktiem apstākļiem var nobraukt 200 km bez uzlādes. 200 km dienā priekš viena autobusa mums ir absolūti pietiekami.”

Viena šāda elektroautobusa izmaksas ir 550 tūkstoši eiro. To iegādē uzņēmums „VTU Valmiera” piesaistīja Eiropas Savienības fondu atbalstu 85% apmērā, atlikušo daļu sedza pats pasažieru pārvadātājs.

Valmiera nav vienīgā, kas pilsētas pasažieru pārvadājumos izmanto videi draudzīgos autobusus. Pēc Satiksmes ministrijas informācijas, līdz šī gada beigām elektriskie autobusi kursēs astoņās Latvijas valstspilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī – pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 videi draudzīgi autobusi.

Videi draudzīgo autobusu darbību nodrošina ar elektrību, saspiesto dabasgāzi, duālo dīzeļdzinēja un elektrodzinēja sistēmu, kas ir tā dēvētie hibrīdi.