Reģioni Krustpunktā

Jau dažus gadus Latvijā darbojas Sēklu maiņas punkti, un tā vērtība ir sēklu saglabāšana reizē ar dzimtu stāstiem. Viņuprāt, tas līdzīgi kā Krišjānis Barons reiz vāca tautasdziesmas.

"Daudzgadīgais puķuzirnis, tas ir no mūsu dārza…” sēklu vēstnese Rūta Abaja atklāj, ko no mantoto un loloto sēklu kastes savā dārziņā iesējusi šogad.

„Šitos Hildas lapu salātus, kas ir riktīgi vietējie… par tiem es biju sajūsmā, jo tos lapu dārzeņus diezgan maz var dabūt. Un tie nāk tiešām šeit tepat no Melnsila puses. Dāma, no kuras ir ņemts – Hilda Dankere – ir jau tai saulē, bet sēkla vēl ir dzīva. Un viņa ir nonākusi no rokas rokā līdz šodienai. Tos es mēģinu ataudzēt.”

Par lolotām sēklām tiek sauktas vismaz trīs gadus vecas seklas, jo tad ir pārliecība par to dzīvotspēju. Bet tās, kas sasniegušas vismaz 30 gadu vecumu – kas nozīmē, ka tās augušas vismaz vienu paaudzi noteiktā saimniecībā, ģimenē vai dzimtā – tiek dēvētas par mantotiem kultūraugiem. Kad sēklas nonāk maiņu punktos, tām pievieno informāciju – gan par pašu dāvātāju, gan augšanas īpašībām un izcelsmes vēsturi. Sēklu lolotāji uzskata, ka tas ir arī vērtīgs kultūras mantojums, jo sēklas cilvēku baro gan miesiski, gan garīgi un emocionāli.

Pēdējo 100 gadu laikā kultūraugu dažādība pasaulē ir samazinājusies par 90%. viens no iemesliem - sēklas vairs neceļo no rokas rokā, bet cilvēki labprātāk iegādājas kultūraugu sēklas paciņās. Arī Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē jau vairākus gadus darbojas sēklu lolotāji un sēklu maiņas punkti, kas mēģina saglabāt mūsu puses kultūraugus un arī atrast tādas šķirnes, kas no dārziem dažādu iemeslu dēļ ir pazudušas. Tāpat sēklu lolotāji nodrošina, ka pārtikas grozā nav, piemēram, tikai viena veida pupiņas, vienas garšas un īpašību kartupeļi un citi kultūraugi, bet ir to daudzveidība – turklāt nereti daudziem tā ir tieši bērnības garša.

Par to kādi līdz šim panākumi sēklu maiņas punktos Kurzemē, plašāk pētījusi Sanita Liepiņa, ReTV.

Sērga - tā par “saltu” jeb elektronisko cigarešu smēķēšanu mācību iestādēs saka gan skolu direktori, gan policija, gan paši jaunieši. 

Ļoti pieprasīta. Nezinu, vai ir populāra, bet pieprasīta. Tualetēs un ģērbtuvēs. Tepat pie soliņiem.

Viņi nāk vairāk garajos starpbrīžos. Vairāk no septītās klases, līdz devītajai, varbūt arī divpadsmitā, bet tie vairāk iet kaut kur uz citurieni.

Jā, tā ir ļoti liela problēma, to vajadzētu mazināt. Policija ir bijusi šeit, pārbaudījusi citus, bet mēs īsti nerunājam par to.

Skolās esot pilns ar “saltotājiem”. Ir gadījumi kad bērni pat uz labierīcībām nevar normāli aiziet, jo kabīnēs kāds pīpē. Ar šo problēmu cīnās skolas, izglītojot jauniešus par smēķēšanas kaitīgumu un aicinot policiju ar dienesta suņiem reidos, varas gaiteņos top izmaiņas likumos, kas ierobežotu aromātisko smēķēšanas ierīču pieejamību jauniešiem.  Taču klupšanas akmens ir gan grūti atklājamā šo ierīču lietošana, jo tās nerada cigaretēm līdzīgu smaku, gan arī daļas vecāku vieglprātīgā attieksme, pērkot bērniem tā dēvētos saltiņus un veipus. 

Plašāk par Vidzemē gūto pieredzi cīņā ar jauniešu smēķēšanu pētījuši Oskars Brasliņš un Solvita Stara, ReTV.

Janvārī, izveidojoties lielai vižņu masai Daugavā, kas aizsprostoja upi no Pļaviņām līdz pat Jēkabpils augštecei, pilsētu pārņēma plūdi, kas nebija pieredzēti vairākus gadu desmitus.

Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Iedzīvotāji tika aicināti nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Tāpat sāka arī brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem.

Plūdu ierobežošanas un dambja stiprināšanas darbi noritēja diennakts režīmā, teju divas nedēļas. Dambi izdevās nosargāt, un vēlāk kritās arī ūdens līmenis.

Plūdu laikā Jēkabpilī izskaloti ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas, applūdušas ap 400 privātmājas. Avārijas seku likvidācijai pēc plūdiem Jēkabpilī pašvaldība kopumā plāno pieprasīt teju divus ar pusi miljonus eiro no valsts budžeta. Aizsargdambja atjaunošanai būs nepieciešami 12,5 miljoni eiro.

Šodien nedaudz vairāk kā trīs mēnešus pēc lielajiem plūdiem, Jēkabpils joprojām atkopjas no to radītajām sekām.

“Un tad bija tāds nelāgs ļoti atgadījums, kad mums uzņēmējs stāsta, ir bijuši ienākuši klienti un viņi pasaka, lūdzu, šo oficiantu, kas ir persona ar īpašām vajadzībām, šo kropli aizstājiet ar normālu oficiantu,” pieredzi kādā kafejnīcas darbā, kuru pirms vairākiem gadiem Ogres novada pašvaldība konkursa kārtībā nodevusi sociālajam uzņēmumam, kas piedāvā darbu personām, tostarp jauniešiem ar invaliditāti, atklāj izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, atzīstot arī skaudru realitāti:

"Ne katrs uzņēmējs grib pieņemt darbā personas ar īpašām vajadzībām, jo viņi atzīst, ka tas ir ļoti grūts smags darbs.”

1.aprīlī Sociālā uzņēmuma likumam apritēja pieci gadi, un pa šiem gadiem sociālajā uzņēmējdarbībā ir daudz pieredzes stāstu. Tā piemēram Ogrē ceļš uz vienu no idejām par sociālo uzņēmumu nav bijis viegls, bet pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem, iespējams, jau drīz ar trešo reizi iecere izdosies. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 200 sociālie uzņēmumi. Kādi ir secinājumi un, uz ko vēl jātiecas, to plašāk pētījušas Elīna Laipņa un Sandra Leitāne, ReTV.

„Te ir vairāk runa nevis par asinīm tieši, bet par identitāti, jo cilvēks ir tas, kā viņš jūtas, nevis kādas viņam asinis. Ir ļoti daudz lībiešu, kas nerunā lībiski. Kas saka: “Es i’ līvs!”, īsts lībietis,”

saka Jānis Mednis, kas kopā ar sievu radījis grāmatu ar nosaukumu “Zelta bērns”, kas no zīdaiņa vecuma bērniem kopā ar vecākiem ļauj mācīties lībiešu valodu.

Mazāk nekā divdesmit – tik niecīgs skaits lībiešu valodas lietotāju kopā ar pētniekiem mūsdienās atlicis visā pasaulē. Pēc tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvo apmēram 250 lībiešu. Turklāt lībiešu valoda ir iekļauta UNESCO izzūdošo valodu Sarkanajā grāmatā kā viena no visvairāk apdraudētajām valodām pasaulē. Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludinājis 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. „Mantojuma gada un arī Lībiešu mantojuma dienas iecere bija pievērst uzmanību, likt aizdomāties par to, ka lībieši nav tikai Kurzemē,” skaidro Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, uzsvērdams arī nepieciešamību veidot izpratni, ka lībiskais neskar tikai nelielu cilvēku grupiņu, bet visu Latviju. „Ja mēs iedomājamies, ka latviešu valodai būtu kaut kas tāds pats, vai mēs gribētu dzirdēt to, ka mums saka: “Priekš kam latviešu valoda ir vajadzīga?”

Lībiešu mantojuma gads Latvijā norit pirmo reizi. Vai šī unikālā iespēja ļauj otrai Latvijas pamattautai kļūt saredzētākai un sadzirdētākai, par to plašāk pētījusi Sanita Liepiņa no ReTV.

“Kad zūd cerības uz mūsu pašvaldības godaprātu,” šāds teksts marta izskaņā parādījās Limbažu novada iedzīvotāja Jāņa Ulmja Facebook lapā. Tam pievienoti foto ar traktoru un pašu konstruētu agregātu ceļa greiderēšanai. Ieraksts guva plašu atsaucību gan kaimiņu, gan vietējo novadnieku vidū, kas izteica pateicības vārdus par beidzot sakopto ceļu.

Šo ceļu “Šķērstiņi - Pīlādži” pārbūvēja salīdzinoši nesen -  2020. gadā. Ceļš saimnieciskās darbības veikšanai ir nozīmīgs vairākām Limbažu pagasta zemnieku saimniecībām, ražošanas un tūrisma uzņēmumiem. Taču šobrīd, kad pārmitrinātie ceļi uzrūgst, veidojas bedres un ceļš kļūst teju vai neizbraucams.

Vietējie iedzīvotāji norāda, ka ceļa greiderēšana neesot veikta jau kopš novembra, ilgāk gaidīt vairs nav varējuši un ceļa sakopšanu ņēmuši savās rokās. Lādes “Avotiņos” dzīvojošais Rūdis Ulmis pētījis instrukcijas internetā, lai uzmeistarotu pats savu ceļa greideri, ko piekabināt traktoram. Tā esot bijusi viņa paša iniciatīva.

“Neviens neprasīja, bet, ja katru dienu ir jābraukā pa šo ceļu, tad nav diez cik patīkami. Tad vairākus vakarus domāju, ko un kā varētu uztaisīt , lai plānu virskārtiņu viņš tā kā šķūrētu un bērtu tās bedres ciet, tad kaut kā izdomāju uztaisīt,” tā Rūdis Ulmis.

Tiesa vietējā pašvaldībā norada, ka šāda pašdarbība var sagādāt iedzīvotājiem nepatikšanas, un iejaukšanās bez pašvaldības piekrišanas pašvaldības ceļos - nav pieļaujama.

“Šajā gadījumā Ulmja kungam ar savu dēlu ir paveicies, ka ceļš nav sabojāts. Sliktākā gadījumā, ja šis ceļš būtu sabojāts, tad mēs savādāk rīkotos,” saka Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers.

Plašāk situāciju pētīja Oskars Brasliņš un Solvita Stara no ReTV.

Pagājis gads kopš spēkā stājušās izmaiņas likumā, kas paredz, ka sods var draudēt ne tikai par nelegālās televīzijas izplatīšanu, bet arī par izmantošanu. Tāpat kopš Latvijā aizliegti Krievijas propagandas TV kanāli, policija pastiprināti strādā nelegālās televīzijas apkarošanas jomā.

Bet vai kaimiņvalsts medijus joprojām labprāt skatās pierobežas iedzīvotāji, kuriem arī bez speciālām iekārtām ir pieejama gan Krievijas, gan Baltkrievijas televīzija, un arī radio?

Raidījumā runājam par pierobežā dzīvojošo mediju lietošanas paradumiem un tendencēm nelegālās televīzijas jomā.

“Pārslodze, izdegšana”, “dēļ ģimenes apstākļiem nevaru atļauties pārtraukt, citos apstākļos būtu ko pārdomāt”, “pieauguši prakses uzturēšanas izdevumi” - šie ir tikai daži izteikumi no ģimenes ārstu šogad veiktās aptaujas, par to, kāds ir viņu noskaņojums un nākotnes plāni. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā norāda, aptuveni 50% no kolēģiem jūtas nenovērtēti, pārguruši, ir finansiālas problēmas, problēmas piesaistīt papildus darbiniekus un gandrīz 50% no kolēģiem apsver ideju pārtraukt sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu. Par situāciju nozarē un, kāpēc ģimenes ārstiem noskaņojums ir tik drūms plašāk no Zemgales pētījušas Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.

Nākamgad pirmo reizi Latvijā notiks pasaules čempionāta posms rallijā. Tas vīsies cauri Kurzemei, un prognozēts, ka līdzi sekos 50 tūkstoši skatītāju. Tas ir ievērojams daudzums, kas pārsniedz pat katra Kurzemes novada iedzīvotāju skaitu. Pašvaldības atzīst, ka šobrīd ir vēl ļoti daudz nezināmo, lai saprastu, kā tās spēs tik daudz sportistu, to pavadošo komandu un skatītājus uzņemt. Taču tās ir gatavas unikālo iespēju izmantot un sākt gatavoties jau šobrīd. Tikmēr eksperti norāda, ka ekonomiskais ieguvums būs ne tikai Kurzemei, bet visai Latvijai.

Par to kādi būs ieguvumi un riski, Latvijā organizējot pasaules čempionāta posmu rallijā plašāk pētījusi Sanita Liepiņa no ReTV.

8. martā sievietes tiek apdāvinātas ar ziediem, svinot Starptautisko Sieviešu dienu, taču jau pavisam drīz, nokūstot siegam un kļūstot siltākam, aktuāls kļūs jautājums par ziedu stādu iepirkšanu.

“Šī ziema bija grūtāka nekā pagājušā, teikšu atklāti.. Tas tauku slānītis paliek arvien plānāks un planāks.. Arī šajā sezonā bija jāpieņem varbūt neadekvāti lēmumi, lai varētu izdzīvot. Tieši iet runa par enerģijas izmaksām, par enerģijas taupīšanu, par siltumnīcu platību saglabāšanu," stāsta zemnieku saimniecības “Kliģēni” direktors Aleksandrs Raubiško. "Kliģēni" ir lielākais puķu stādu, tomātu un gurķu audzētājs Vidzemē, kuri tāpat kā citi stādu audzētāji Latvijā ir izjutuši cenu kāpumu resursiem, kas nepieciešami, lai stādus izaudzētu. Vai tas ietekmēs stādu cenu un daudzveidību -  to šoreiz pētījuši Oskars Brasliņš un Solvita Stara no ReTV.