Reģioni Krustpunktā

Vairāk kā tūkstoš hektārus lielu saules paneļu parku ar jaudu 400 MW jau nākamajā gadā plānots būvēt Balvu novada Šķilbēnos. Darbus plānots pabeigt trīs gadu laikā, bet elektrību pašā Latvijas – Krievijas pierobežā varētu uzsākt ražot jau ātrāk.

“Apjoma ziņā tas noteikti nozīmē, ka Balvi, Viļaka pārliecinoši kļūs par elektroenerģijas eksportētāju uz citiem Latvijas reģioniem, jo tādā ziņā vietējais patēriņš būtu pilnībā nosegts un arī pārsniegts,” saka projekta īstenotājs, SIA “PurpleGreen Energy B” vadītājs Vigars Kaktinieks.

Raidījumā par to, ko šāda projekta realizācija nozīmē vietējai pašvaldībai, uzņēmējiem un arī iedzīvotajiem.

Vairums daudzstāvu ēku Jelgavā, tāpat kā citās pilsētās, būvētas pirms četredesmit vai pat piecdesmit gadiem. Un par to, ka nav pienācīgi gādāts par to tehnisko stāvokli, visbiežāk vispirms jau vizuāli liecina nodrupusī krāsa, nolupis apmetums, nokrituši dekoratīvie elementi, kā arī balkoni. Šomēnes Jelgavā kādas daudzdzīvokļu mājas balkonam nokrita margas, par ko joprojām vēsta norobežojošās lentes zem balkona.

Tas gan nebūt nav pirmais gadījums ne šai mājai, ne pilsētā kopumā, kad savu laiku nokalpojušās balkonu norobežojošās konstrukcijas nokrīt. Drūpoši balkoni un citas likstas ir problēma daudzdzīvokļu ēkām visā Latvijā.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā norāda, ir pat tik bēdīgi piemēri, kur dzīvokļu īpašniekiem drosmīgi jāpasaka, ka viņu ēku vairs pat nav ekonomiski pamatoti atjaunot. Tas gan vairāk skar koka veida būves, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā. Bet, kā ar pārējiem daudzdzīvokļu namiem, kas būvēti vēl pirms dažiem desmitiem gadu?

Kā veicas ar ēku uzturēšanu un atjaunošanu, par to raidījumā “Reģioni Krustpunktā”, ko veido Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne no ReTV.

"Mani interesē, kas notiek novadā. Es esmu visu mūžu novadā dzīvojusi un man interesē – gan par Dundagu, gan Tiņģeri, gan par Lubi un Laidzi," saka kāda talseniece, satikta pāršķirstot vietējo avīzi bibliotēkā.

„Un ir cilvēki, kam patīk gan papīra čaukstoņa, gan tas, ka var paskatīties vienu brīdi, pēc tam var pašķirt atkal otrā brīdī, atlikt malā kaut kur, tu vari paņemt līdzi un apsēsties ērtā brīdī...” saka Kuldīgas laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece. Kuldīdznieki gadu sākuši ar jaunām investīcijām portālā. Maksas saturs būs, taču ne vēl šobrīd, jo to griboties kvalitatīvu. Galvenā redaktore norāda, ka ik gadu laikrakstam ir tendence tirāžai samazināties aptuveni par 100 abonentiem.

Jauno gadu reģionālie mediji sākuši ar lejupslīdi tirāžās, arī ar cenu kāpumu, kas novērojams citās nozarēs. Tomēr Kurzemes mediji ir optimistiski, meklē jaunus modeļus, un tuvākajā nākotnē atvadīties no nozares neplāno. Arī mediju eksperti piekrīt, ka drukātie mediji varēs turpināt darboties, taču jautājums, cik aktīvi tie būs digitālo tehnoloģiju izmantošanā savā labā, darbinieku izglītošanā un sapratnē, ka laikrakstiem jābūt multimediāliem. Plašāk reģionālo mediju nākotni pētījusi Sanita Liepiņa no ReTV

Pretstatā daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem, privātmāju īpašniekiem ir iespēja izvērtēt, kurš apkures veids būs mājoklim piemērotākais un izdevīgākais. Vai privātmājām kā viena no alternatīvām ir pieejama pieslegšanās pilsētu maģistrālajiem siltumtīkliem, to plašāk Vidzemē pētījuši žurnālisti  Solvita Stara un Oskars Brasliņš no ReTV.

Pērn septembrī viena no lielākajiem ezeriem Latvijā – Rāznas ezera krastā masveidīgi tika izskalotas beigtas zivis, kas pamatā bija zuši. Kopumā savākti aptuveni 560 kg beigtu zivju, kas tika nodotas tālākai utilizācijai.

Pēc vairāku mēnešu laboratoriskajiem izmeklējumiem secināts - herpes vīruss un novājināta imunitāte dažādu apstākļu sakritības dēļ, tie ir bijuši iemesli masveida zušu bojāejai Rāznas ezerā.

Šoreiz raidījumā skaidrojam, kā slimība varēja nokļūt ezerā, vai zivju masveida bojāeja vīrusa dēļ varētu atkārtoties un vai nav apdraudēta zušu populācija Rāznas ezerā?

Latvija ir viens no lietotā tekstila galamērķiem Eiropā, kas nozīmē samērā daudz apģērba un citu tekstilu iegādājamies jau zemākas kvalitātes, līdz ar to tas kalpo arī īsākam laikam. Katru gadu viens Latvijas iedzīvotājs rada padsmit kilogramus tekstila atkritumu jeb tas ir tas daudzums, kas pašam vairs nav derīgs vai vajadzīgs. Ja tas ir vēl lietojams, un cilvēks to neizmet vienkārši kopējos sadzīves atkritumos, bet nodod šķirošanai, tad tam tiek rasts otrreizējs pielietojums. Lai mazinātu nolietotā tekstila apjoma nonākšanu atkritumu poligonos, Latvija ar šo gadu uzsāk tekstila dalīto vākšanu, tāpat jau no nākošā gada tas tiek uzlikts par pienākumu arī no Eiropas Savienības kopējām nostādnēm.

Tekstila atkritumu šķirošana vairākās vietās Latvijā uzsākta jau pirms dažiem gadiem kā pilotprojekts, tomēr iedzīvotāju atsaucība līdz šim nav bijusi pārāk liela. Ar kādām vēl problēmām šobrīd sastopas atkritumu apsaimniekotāji ieviešot tekstila dalīto vākšanu reģionos, plašāk no Zemgales pētījušas Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.

Jo agrīnākā vecumā sāksies darbs ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi, jo rezultāti būs labāki – tā jau vairākus gadus eksperti cīnās par valstisku atbalstu šai problēmai. Tikmēr Talsi ir viena no pilsētām, kuri cīnās paši, un šobrīd praktiski darbojas ar pirmsskolas vecuma bērniem, kuri ir viegli sakaitināmi, agresīvi, ignorē noteikumus vai citādi izrāda sarežģītu uzvedību.  Un talsinieki nonākuši pie secinājuma, ka vairāk nekā ar bērniem būtu jāstrādā ar vecākiem. Kādu palīdzību šobrīd saņem bērni ar uzvedības traucējumiem un kādas ir sekas, ja šī cīņa ir nokavēta, to plašāk no Kurzemes pētījusi Sanita Liepiņa, ReTV.

Ģimeņu pieprasījums pēc vietām bērnudārzā pieaug ne vien Rīgā, bet arī reģionos. Tā piemēram otrā lielākajā Latvijās novadā - Valmierā šobrīd rindā uz vietu pirmskolas izglītības iestādē gaida 112 bērni. Lielākoties vietas trūkst tieši pašiem mazākajiem, proti bērniem no pusotra gada vecuma. Kāpēc joprojām visiem bērniem nav vietas bērnudārzos un kādas iespējas ir rindā gaidošajiem, par to plašāk Oskars Brasliņš un  Solvita Stara, ReTV.

Šis ir pēdējais mācību gads, kad bērni ar pedagogiem bērnudārzos, kā arī 1., 4. un 7. klasēs vēl drīkst izglītības programmu apgūt bilingvāli, proti, latviešu un krievu valodās. Bet jau pēc diviem gadiem visos izglītības posmos mācības varēs notikt tikai valsts valodā.

Pēc valodas zināšanu pārbaudēm secināts, ka daudziem pedagogiem ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām.

Piemēram, Daugavpils individuālo sporta veidu skolā pēc Valsts valodas centra veiktās pārbaudes konstatēts, ka gandrīz pusei pedagogu bijis nepietiekams valsts valodas prasmju līmenis. Tiesa samērā īsā laikā pedagogiem izdevies uzlabot latviešu valodas prasmes nepieciešamajā līmenī.

Kāda situācija ir ar pedagogu latviešu valodas zināšanām otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī, vienā no tām pilsētām, kur līdz šim skolu ar iespēju programmu apgūt krievu valodā vai bilingvāli bijis visvairāk, un kā tur šos jautājumus risina?

Māksla, kas provocē, šokē un neatbilst tradicionālajam pieņēmumam par skaistā baudījumu mēdz izsaukt asu kritiku un nosodījumu arī no tās sabiedrības daļas, kas citkārt par mākslu nemaz neinteresējas.

Nupat kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" piedzīvojusi īpašu sabiedrības uzmanību – pēc Daugavpils domes spiediena trīs darbi ar krustiem, dzimumlocekļiem un ieročiem no izstādes tika izņemti. Mākslas jomas pārstāvji šo lēmumu gan nosodīja, uzsverot, ka cenzūra nav pieļaujama.

Kā saprast laikmetīgo mākslu, kā uz to raudzīties un spēt pieņemt, ja tā nepatīk? Šajā raidījumā „Reģioni Krustpunktā” par to, ko sabiedrība Latgalē sagaida no mākslas.