Reģioni Krustpunktā

Mūsu kaimiņvalstij Krievijai, kļūstot arvien agresīvākai, arī Latvijā domāts, kā krīzes situācijām, arī kara apstākļiem jau laikus sagatavot ne tikai militārpersonas, bet arī dažādas institūcijas un iedzīvotājus, kā viņi varētu palīdzēt gan valstij, gan organizēt savu darbu. Tāpēc 2019. gada janvārī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā.

Kā sokas ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas, kas paredz visas sabiedrības un visas valdības iesaisti, ieviešanu plašāk pētījusi Ieva Benefelde, ReTV.

Šobrīd spiedīgu situāciju savā budžetā izjūt gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs. Ne tikai augstās pārtikas un degvielas cenas, bet arī dažādu pakalpojumu izmaksas liek pārdomāt savus ikdienas tēriņus un no kaut kā arī atteikties. Ne vienu vien nepatīkami pārsteidz arī ikmēneša rēķins par elektrību, kas palielinājies būtiski. Bet vēl jau ziemas tumšie vakari un apkure tikai priekšā, kas arī   rada bažas, kā izdosies par visu samaksāt. Atspaids gan būs valsts atbalsts gan par apkuri, gan elektrību, tomēr pat ar visu to, ne vienam vien rēķini tik un tā būs lielāki.

Ar kādām pārdomām Zemgalē sagaida ziemas sezonu, par to plašāk raidījumā Reģioni Krustpunktā stāsta žurnālistes Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne.

1.oktobrī aprit gads, kopš Latvijas reģionos sāka kursēt bezmaksas sabiedriskā transporta reisi, proti, pasažieriem par braukšanu nav jāmaksā, to simtprocentīgi finansē valsts. Šobrīd iedzīvotāji 68 reģionālajos autobusu reisos var braukt bez maksas. Lielākā daļa - tieši Latgalē.

Raidījumā Reģioni Krustpunktā skaidrojam – cik pieprasīti ir bezmaksas sabiedriskā transporta reisi, kas tos izmanto un vai analizējot pirmā gada rezultātus, gaidāmas kādas izmaiņas?

Apkures sezona jau klauvē pie durvīm, un dramatiskais energoresursu cenu pieaugums satraucis ne vienu vien. Kā atzīst uzrunātās Kurzemes pašvaldības – jādomā ne tikai par to, kā palīdzēt iedzīvotājiem, kuri nevarēs samaksāt, bet arī par to, lai tarifs un energoresursu patēriņš būtu pēc iespējas mazāks gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām un to iestādēm.

"Ja pagājušajā gadā Padurē pārgājām uz šķeldu un granulām, tad šogad pārbūvējam Rendu. Notiek pāris nedēļas aktīvi darbi - parejam uz granulām. Un viens no katliem piemērots tam, lai kurinātu ar saulespuķu sēklu granulām. Mums ir savestas, šķūņos stāv 60 tonnas. Ir plāns vēl iegādāties [..]

Saulespuķu sēklu granulas apmēram uz pusi lētāk sanākt nekā parastās. Sarežģītāk gan kurināt. Bet jādomā nevis tā lai ērtāk, bet lai lētāk," darbu pie kurināmā nomaiņas, gaidot apkures sezonu, atklāj  SIA “Kuldīgas siltumtīkli” valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš.

Kādi vēl risinājumi energoresursu tarifu samazināšanai meklēti Kurzemes pašvaldībās plašāk pētījusi ReTV žurnāliste Ieva Benefelde

“Es redzu, ka cilvēkiem bija dzirkstelīte acīs, viņi bija priecīgi un laimīgi, bet tagad ir tā, ka atnāk kabinetā, nosēžās un…nu stāsti, kas jauns… Tie cilvēki ir piekusuši, goda vārds, piekusuši…”

un piekususi ir arī pati Zinta Irbe, pedagoģe ar 32 gadu stāžu, vienlaikus arī  Valmieras starpnovadu pedagogu arodorganizācijas priekšsēdētāja. Zinta regulāri uzklausa novada pedagogus no dažādām skolām un pēc pēdējā laika sarunām saka, mērs ir pilns.

"Pieņemsim, es novadu šīs 21 kontaktstundas, pēc tam man ir darbu labošana, tad man ir konsutācijas, tad pagarinātā grupa, vēl klases audzināšana. Viss tas ietilpst [manā darba dienā]. Tās pašas ekskursijas - mums ir jāsazvana, jāsaorganizē, vēl autobuss. Mums tas viss ir jāizdara. Un tad vēl vecāku zvani. Visiem vecākiem liekās - es pazvanīšu. Saprotiet - katrs vecāks domā, ka viņa bērns ir viens."

Mācību gads jau sācies, taču daudzās skolās joprojām trūkst pedagogu. Tikmēr pašiem pedagogiem trūkst skaidrības un atbalsta, tāpēc no 19. septembra plānots beztermiņa streiks. Kas līdz tam noveda, kurus un kā tas ietekmēs, tam plašāk raidījumā pievērsušies Oskars Brasliņš un Solvita Stara, ReTV.

Pēc mazliet vairāk nekā 10 gadiem atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai desmito daļu no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas nozīmē, ka atkritumi būs jāšķiro vēl vairāk un rūpīgāk. Tomēr novērojot, kas dažreiz notiek, piemēram, pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem, jāsecina, ka daļai sabiedrībai trūkst izpratnes un atbildība. Un lai arī atkritumu apsaimniekotāji un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka situācija uzlabojas, sabiedrība par atkritumu šķirošanu jāturpina izglītot.

„Te ir flīzes, tie ir būvgružu atkritumi. Ja tur varētu domāt, ka atkritumi nāk konkrēti no kāda dzīvokļa, tad te jau ir šīferis un ruberoīds, kaut kādi jumtu atkritumi. Ar to mēs varam saprast, ka tie nevar būt ne no vienas šīs mājas, jo tāda seguma te nav,”

situāciju kādā Jelgavas daudzdzīvokļu mājas atkritumu laukumā izrāda ražošanas direktors Andrejs Eihvalds pilnsabiedrībā “JKP”, kas kopš 2021. gada vasaras Jelgavā nodrošina nešķiroto sadzīves atkritumu, lielgabarīta atkritumu un dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanu. „Mūsu darbinieki, kad izved atkritumus, veic fotofiksāžu. Tad mums ir tā kopaina, kas tur darās. Tālāk mēs tās bildes sūtam namu apsaimniekotājam. Apsaimniekotājs pārrunā ar māju vecākajiem, vai viņi pasūta atsevišķu izvešanu, jo tas ir papildus maksas pakalpojums.”

Tematu raidījumā plašāk pētījušas žurnālistes Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne.

Pērn, kad Latvijā iedzīvotāji izraudzījās jauno novadu domju deputātus, vēlētāju aktivitāte bija viszemākā pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Balsot devās vien 34% balsstiesīgo. Tik zema aktivitāte novērota vien Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad 2014.gadā nobalsoja pāri par 30% balsstiesīgo, bet 2019.gadā tuvu pie 34%.

Zemākā vēlētāju aktivitāte gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ir Latgalē. Daļa neredz jēgu vai vēlēšanu dienā izvēlas darīt ko citu, jo vēlēšanas nav tik būtiskas.

Šoreiz raidījumā “Reģioni Krustpunktā” par to, ko pirms 14.Saeimas vēlēšanām domā iedzīvotāji Rēzeknes novadā, kurš Latgalē balsošanas aktivitātes ziņā vēlēšanās ierindojas beidzamajās vietās, un ko par sarūkošo vēlmi piedalīties vēlēšanās domā politikas pētnieki un Centrālā vēlēšanu komisija.

Latvijas pļavu stāvoklis pēdējo 100 gadu laikā ir ļoti būtiski mainījies. Dabas eksperti brīdina, ka šīs paaudzes laikā tās pazudīs pavisam.

Šovasar Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju izsludinājis arī īpašu akciju, aicinot visus Latvijas seniorus iesaistīties savvaļas augu sēklu vākšanā, lai ar tām bagātinātu pilsētu zālājus un atjaunotu dabiskās pļavas, tādējādi palīdzot nodrošināt Latvijas dabisko pļavu nākotni. 

Žurnālisti Vidzemē Solvita Stara un Oskars Brasliņš raidījumā meklē atbildi uz jautājumu - kā glābt Latvijas dabiskās pļavas?

Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā aiz sevis atstāja tūkstošiem kritušo karavīru no abām karojošo pusēm. Pēc Brāļu kapu komitejas datiem Latvijas teritorijā Sarkanā armija zaudēja ap 180 000 karavīru, dabā atzīmētas ir aptuveni 350 kapsētas. Tās veidotas gan jau pie esošiem kapiem, gan jaunās vietās, nereti arī tuvu ēkām. Šāda situācija ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Tur padomju karavīru brāļu kapi atrodas topošās Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas pagalmā. Aizsardzības ministrija lēmusi, ka gan ierīkotais memoriāls, gan te apbedītie ir jāpārceļ uz citiem kapiem.

"Tas, ka skolas pagalmā atrodas apbedījumi nu laikam nav īsti pareizi. [..] Protams, mēs nokomunicēsim ar Krieviju šo jautājumu, bet es nedomāju, ka tas būs tas izšķirošais,” skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

ReTV žurnāliste Ieva Benefelde skaidro pieņemto lēmumu, kā padomju karavīru brāļu kapi veidojušies un ko pārbedīšana varētu atklāt.

Šobrīd, kad liela uzmanība pievērsta karam Ukrainā un pieaugošajai dārdzībai, daudziem jau piemirsies, ka vēl tikai pirms diviem, trīs mēnešiem sākām atgriezties ikdienas ritmā pēc Covid ierobežojumiem. Tad arī beidzot kopā varēja sanākt deju kolektīvi un arī kori aktīvi atsāka mēģinājumus. “Dejotprieks nekur nav zudis, protams, bet centība ir nepieciešama, jo pēc kovidlaika ir pagrūti atgūties. Tieši fiziski,”  saka Jelgavas TDA ''Lielupe'' ''A'' grupas dejotājs Nils Jaunsubrēns. Kolektīviem šis ir saspringts laiks, jāgatavojas Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks nākamgad.

“Tas būtiskākais bija vispār saprast, kas notiek ar dejas nozari Latvijā.

Kāds ir dejotāju skaits kolektīvos, kāds ir vispār deju kolektīvu skaits, jo būsim atklāti šis te divu gadu ierobežojumi dejas nozarē ļoti spēcīgi atstāja savas ietekmes. Līdz ar to tā kopā dejošana, tā būtība, kas vispār latviešu skatuviskai dejai ir, tā bija tā kā ļoti, ļoti ietekmēta,” stāsta deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.

Covid laiks gan radīja bažas, vai dziedātājiem un dejotājiem nebūs zudusi vēlme turpināt darboties un, kāda būs izpildījuma kvalitāte. Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne raidījumā plašāk pētījušas, kā kolektīvi atsākuši gatavošanos svētkiem un apgūt repertuāru Zemgalē.