Reģioni Krustpunktā

Vai mazdārziņi Latgalē ir aktuāli? Un vai šā brīža situācija, kad cenas pārtikas produktiem pieaug, ir palielinājusi pilsētnieku interesi pašiem ko izaudzēt savam pašpatēriņam?

Vēl pirms teritoriālās reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkopojusi datus Latvijas novados, neskaitot lielās pilsētas, par personīgo palīgsaimniecības zemju iznomāšanu iedzīvotājiem. Un gandrīz puse (48 %) no zemes, kas tika piešķirtas pašvaldībām ar mērķi tās iznomāt personiskajām palīgsaimniecībām netiek iznomātas.

Šajā raidījumā „Reģioni Krustpunktā” pētām vietējo vietvaru iespējas iznomāt iedzīvotājiem nelielas zemes teritorijas un to, cik liels tam ir pieprasījums.

Izmisums – tā kāda Valmieras novada iedzīvotāja izsakās par izjūtām, ko pārdzīvojusi, cenšoties atrast iespēju savu četrus gadus veco meitu aizvest pie zobārsta. Visur saņemti atteikumi uzņemt pat gaidīšanas rindās. Atsevišķās klīnikās rindas stiepjas pat vairāk nekā deviņu mēnešu garumā, un pieteikt bērnu pie zobārsta pašlaik nav iespējams. Ar šādu problēmu saskārušies daudzi vecāki reģionos.

“Jāsaka – tāds kā izmisums, jo tu nezini, ko darīt. Bērnam vajag ārstu, tu esi pat gatavs par to maksāt, jo nav runa par to, ka es gaidīšu uz valsts apmaksātu rindu, kas, protams, ir vispār nereāli,” problēmu atklāj Valmieras novada iedzīvotāja Elīna Upīte.

Pagājušā gada izskaņā izskatīšanai Saeimā nonāca arī iedzīvotāju iniciatīva par valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās, par kuru sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" parakstījās vairāk nekā 10 000 iedzīvotāji. Iniciatīvas pārstāve, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvērusi, ka ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami, valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam. “Bērns ir bērns un viņš nav pieaugušais lai  to varētu izciest un stundām jāgaida, lai kaut kur tuvākajā reģionā šo pakalpojumu sniegtu. Tas ir tas mērķis, lai bērniem, saskaroties ar šādām situācijām,  nebūtu jāsamierinās ar speciālistu trūkumu un lai viņu palīdzības saņemšana nebūtu atkarīga no tā, vai ģimenē vai kāds paziņa var izlīdzēt ar transportlīdzekli, vai viņi varēs vai nevarēs samaksāt.”

Kā problēmu risināt un kas jau tiek darīts, lai zobārstniecības pakalpojumi bērniem kļūtu pieejamāki arī reģionios, par to plašāk raidījumā Solvita Stara, Oskars Brasliņš, ReTV

Pieeja Baltijas jūrai un iekšējo ūdeņu bagātība Latvijā jau izsenis ļāvusi attīstīties zivsaimniecībai. Tomēr zivju resursu stāvoklis ir pasliktinājies. To ietekmējušas klimata pārmaiņas, ūdenstilpju piesārņošana ar notekūdeņiem un biotopu degradācija, ezeru eitrofikācija, šķēršļu izveide uz upēm un upes gultņu padziļināšana. Vislielākos zaudējumus Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursiem ir radījušas trīs hidroelektrostacijas uz Daugavas – Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas. Tas viss negatīvi ietekmējis zivju migrācijas un dabiskās vairošanās iespējas un samazinājis upju zivsaimniecisko produktivitāti. Viens no risinājumiem ir mākslīgā zivju resursu atražošana.

Kā veicas ar  zivju resursu Latvijas iekšējos ūdeņos saglabāšanu un kuras sugas ir apdraudētas pētījusi žurnāliste Ieva Benefelde, ReTV.

Ir produkti, kurus jau tagad vairs nevar atļauties un ēdienkarte kļūst vienveidīgāka. Cenām turpinot augt, ar bažām tiek gaidīts rudens vai jaunajā mācību gadā varēs izpildīt pat minimumu, gatavojot pusdienas skolēniem. Skolu ēdinātāji jau agrāk noradījuši, ka valstī noteiktā pusdienu dotācija 1 eiro un 42 centi 1.- 4.klašu skolēniem nav pietiekama. Tā nemainīga ir jau astoņus gadus, bet šobrīd līdz ar energoresursu un pārtikas produktu cenu būtisku pieaugumu, problēma kļuvusi pavisam nopietna.

Kādai būtu jābūt pusdienu cenai, kādu situācijas risinājumu saskata skolas, pašvaldības un ēdinātāji Zemgalē?

Par izaicinājumiem kvalitatīvas skolēnu ēdināšanas nodrošināšanā stāsta Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.

Šajā mācību gadā  Latgales skolām bija iespēja pieteikties pilotprojektam, kas ļauj nodrošināt mācību stundas latgaliešu rakstu valodas apguvē.

Ideja nav jauna. Arī līdz šim vairākās Latgales skolās ieviestas fakultatīvas novadmācības stundas, kurās tika mācīta arī latgaliešu valoda. Tiesa, tas bija atkarīgs no pašu skolu iniciatīvas, kā arī pašvaldības atsaucības un iespējām finansēt šādas nodarbības.

Kādi secinājumi skolām jau radušies, īstenojot šo pilotprojektu, cik liela ir skolēnu interese apgūt latgaliešu valodu, un vai šādām mācību stundām būtu jābūt katrā skolā? Uz šiem jautājumiem meklējam atbildes raidījumā “Reģioni Krustpunktā”.

Ap pussimts nevienam nevajadzīgu kaķu, kam reiz bijušas mājas. Kur viņi visi mitinās, tā īsti neviens pat nevar pateikt. Šis ir stāsts tikai par vienu daudzdzīvokļu mājas pagalmu mazā Vidzemes pilsētiņā Sedā. Un tādu tur ir daudz, un ne tikai Sedā. Kurš ir atbildīgs par bezsaimnieku kaķu koloniju ierobežošanu, kā šī problēma jau šobrīd tiek risināta un ko Valmieras novadā plānots darīt nākotnē, pētījuši Oskars Brasliņš un Solvita Stara, ReTV.

Šobrīd Latvijas skolās mācības uzsākuši 3047 no Ukrainas kara uz Latviju atbraukušie bērni. Visvairāk pirmsskolas un vispārējās izglītības vecuma posmā. Vairāk nekā puse no visiem bērniem mācības uzsākuši galvaspilsētas skolās - Rīgā. Tie ir 1545 bērni. Ārpus Rīgas  visvairāk bērnu no Ukrainas uzņemti Ventspils skolās. Tur mācās 147 bērni. Trešais lielākais skolas bērnu pieplūdums ir Valmieras novadā, tur skolās šobrīd mācās 134 bērni. Bērniem izvēlētas gan mazākumtautības skolu programmas, gan programmas valsts valodā.

Savukārt žurnāliste Ieva Benefelde devusies uz Kuldīgas novadu, kur no kara darbības plosītās Ukrainas šobrīd vietējās skolās savu vietu atraduši 64 iebraukuši bērni, lai noskaidrotu kā praktiski notiek Ukrainas bērnu izglītības process vienā no Kurzemes pašvaldībām.

Eiropas Zaļais kurss, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un tā normatīvi aizvien liek uzdot jautājumus, vai un kā Latvijā varēs strādāt kūdras nozare. Arī kūdra rada emisijas, bet Latvijā to tikpat kā vairs neiegūst enerģētikai, bet gan dārzkopībai, norāda nozares pārstāvji. Tā neesot atbalstāma, lai gan kūdra ir arī kā aprites ekonomikas sastāvdaļa. Dārzkopības uzņēmumos Zemgalē norāda, bez kūdras gandrīz neko nevar izaudzēt. Tikmēr ministrijās saka, nozari neviens slēgt negrasās, bet jautājums ir par tās ilgtspēju, un diskusiju priekšā vēl daudz. Kūdras nozares nākotni plašāk pētījušas Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.

Vairākās Latgales pašvaldībās šogad palielinājušies jaundzimušo pabalsti. Pabalstu apmērs nosaka  katras pašvaldības finansiālā rocība un arī politiskā griba. Tiesa, ļoti atšķirīgi ir arī nosacījumi, lai varētu saņemt šādu pabalstu. Dažviet vecākiem jābūt deklarētiem konkrētā pašvaldībā vismaz gadu, citur – vairākus mēnešus, bet citviet tam nemaz nav nozīmes. Atšķiras arī jaundzimušo pabalsta izmaksas kārtība – no vienreizējā līdz pat vairākiem gadiem.

Ir situācijas, kad katrs no vecākiem ir deklarējuši savu dzīvesvietu citā pašvaldībā, un tad nākas izvēlēties – kur pabalstu saņemt, tomēr dažkārt, dzīves apstākļi iegrozās tā, ka, mainot dzīvesvietu un mainot savu deklarēšanās adresi, piesakoties bērniņam, vecākiem nav iespējas pretendēt uz jaundzimušā pabalstu nevienā no pašvaldībām.

Raidījumā “Reģioni Krustpunktā” par to, kā atšķiras jaundzimušo pabalstu apmērs Latgales pašvaldības, un ar kādiem nosacījumiem jārēķinās, lai šādu pabalstu varētu saņemt.

Cenu kāpums vienmēr liek patērētājiem pielāgoties – kāds maina savus paradumus, cits sāk meklēt alternatīvas, vēl kāds samazināt tēriņus. Šobrīd, kad ievērojami dārgāka palikusi elektrība, šādus soļus nākas spert teju ikvienam.

Aizvien populārāki arī Latvijas mājsaimniecībās kļūst saules paneļi. Lai gan esam Ziemeļvalsts, arī mūsu platuma grādos saules enerģijas izmantošana ir efektīva un ekonomiski pamatota.

Viesojamies pie valmierieša Ilgvara Skrača, kuram jau gadu uz privātmājas jumta ir uzstādīti saules paneļi.

Ilgvars atzīst, ka izvēlējies par labu šādam enerģijas ieguves avotam ar domu ietaupīt: “Tajā brīdī, kad es liku saules paneļus, es rēķināju, ka man atmaksāsies apmēram desmit gados, bet pie tādām cenām, kādas ir šobrīd elektrībai, tas termiņš ir stipri mazāks - apmēram pieci gadi. Viss atkarīgs no elektrības lietošanas paradumiem, paneļu jaudas, patēriņa un arī elektrības cenas.”

Raidījumā noskaidrosim - kā mājsaimniecībai kļūt par saules enerģijas ražotāju, kas jāzina, pirms izlemt par labu saules paneļiem un kāda atbalsts ir pieejams no valsts?

 

Raidījumu veidoja žurnālisti Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV.