Reģioni Krustpunktā

Ja izceļas ugunsgrēks, ir jāzvana uz 112, lai izsauktu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sagaidot, ka uz notikuma vietu pēc iespējas ātrāk ieradīsies profesionāli ugunsdzēsēji glābēji. Taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ne vienmēr spēj ierasties ugunsgrēka vietā kritisko 5-10 minūšu laikā, jo īpaši lauku teritorijās. 

Iespējams daudziem nemaz nebūs zināms, ka Latvijā pastāv arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība, tie ir ugunsdzēsēji, kuri ir gatavi palīdzēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Jo īpaši viņu palīdzība ir nepieciešama tādās reizēs, kad brīvprātīgie ugunsdzēsēji var ātrāk nokļūt negadījuma vietā. Tiesa, šādu brīvprātīgo ugunsdzēsēju nav palicis daudz. Latgalē to ir vismazāk.

Šobrīd brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība nav ne pašvaldības, ne valsts noteikta funkcija. Nav arī normatīvo aktu, pēc kuriem brīvprātīgo kustību varētu organizēt un sakārtot. Līdz ar to tās biedrības, kas vēl joprojām pastāv, katra dzīvo kā nu prot.

Raidījumā runājam par to, kā šobrīd Latvijā darbojas brīvprātīgie ugunsdzēsēji, un kā sokas ar centieniem šo kustību atdzīvināt.

Covid-19 daudzām iecerēm pārvilcis nenoteikta garuma pagaidu svītru, bet cilvēkiem ar invaliditāti radījis daudz papildus ierobežojumu. Arī Robertam Jurkam no Valmieras. Robertam ir 23 gadi, gada vecumā viņam tika diagnosticēta bērnu cerebrālā trieka, ārsti vecākiem teica, ka puisis nekad nerunās un nestaigās. Taču vecāku neatlaidība un smags darbs ļāvis sasniegt tolaik vēl neticamo - Roberts nu jau ne vien runā un spēj patstāvīgi pārvietoties ar staiguli, bet arī pabeidzis vidusskolu vispārizglītojošā skolā un piepildījis savu sapni. Šī gada vasarā Valmieras Drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi izrāde “Latvijas lepnums. Un aizspriedumi”. Izrādē kopā ar citiem aktieriem uz skatuves kāpa arī Roberts Jurka.

Cilvēks ar invaliditāti uz teātra skatuves. Cik tas iespējams un ko tas prasa - Roberta stāstu atklāj Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV.

Tas mums iemācīja domāt citādāk, ātri piemēroties katram jaunajam noteikumam, bija zaudējumi un ieguvumi – šīs ir dažas no atbildēm, ko par aizejošo 2021.gadu snieguši uzņēmēji un biznesa pārstāvji Kurzemes reģionā. Šoreiz žurnālisti Ieva Benefelde un Māris Dadzis, ReTV no Kurzemes uzklausīs reģiona uzņēmējus un atklās, kā tie piemērojušies "jaunajam normālajam".

Viena no Zemgales un visas Latvijas tūrisma pērlēm ir Rundāles pils. Covid19 ierobežošanas radīto ierobežojumu dēļ arī šajā nu jau otrajā pandēmijas gadā apmeklētāju skaits tūrisma objektā ievērojami samazinājies. Tas radījis finansiālus zaudējumus, taču kā jau Kultūras ministrijas pakļautībā esošam muzejam, Rundāles pils, lai pārdzīvotu šo grūto laiku, no valsts atbalstu saņēmusi. Arī pašvaldību tūrisma objektiem šo laiku pārdzīvot bijis vieglāk nekā privātiem uzņēmējiem. Kādas bijušas lielākās grūtības un kā ar tām tikts galā plašāk no Zemgales Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis no ReTV.

Balvu novadā novembrī atklātas piecas robežzīmes, uz kurām novada nosaukums tagad lasāms gan latviski, gan latgaliski.

Zīme saskaņota gan ar Satiksmes ministriju, gan VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, gan Valsts valodas centru. Un šis ir brīdis, kad jaunizveidotie novadi, domājot par robežzīmēm – arī šādi var apliecināt savu latgalisko identitāti.

Kopš spēkā stājies „Latviešu vēsturisko zemju likums”, ir viesta lielāka skaidrība par to kā saglabājamas kultūrvēsturiskās vērtības, tostarp latgaliešu rakstu valoda. Likums arī nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu.

Šajā raidījumā par latgalisko publiskajā vidē, un to vai Balvu novada piemērs ir mudinājis arī citas pašvaldības iet līdzīgu ceļu. Un ko par to domā paši iedzīvotāji, vai viņu viedoklis sakrīt ar iniciatīvas virzītājiem?

Ja cilvēki ar kustību traucējumiem kļūtu neatkarīgāki un spētu pārvietoties paši, būtu iespēja saņemt laicīgi - gan tik nepieciešamos ārsta pakalpojumus, gan apmierināt citas ikdienas vajadzības. Cilvēki ar kustību traucējumiem pie auto stūres - cik reāli tas ir Latvijā? Par to plašāk no Vidzemes Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV

Šogad īsi pirms Ziemassvētkiem labdarības maratonā "Dod pieci" uzmanība tiks vērsta vides pieejamībai tādu cilvēku dzīvēs, kuriem ir dažādu veidu funkcionālie traucējumi. Raidījumā žurnālisti Ieva Benefelde un Māris Dadzis, ReTV no Kurzemes šoreiz atklāj to, cik viegli vai grūti klājas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vispārizglītojošā skolā - ar kādiem izaicinājumiem saskaras šādu bērnu vecāki, ar kādiem skolas.

Nereti ēkās, kas nav nodotas ekspluatācijā, cilvēki jau patiesībā dzīvo. Tomēr tiem, kuri būvniecību sākuši pirms 2014.gada 1.oktobra, ir atlicis mazāk nekā gads tās noslēgšanai un visu dokumentu sakārtošanai, jo saskaņā ar Būvniecības likumu, no nākamā gada oktobra laikus nepabeigtiem un ekspluatācijā nenodotiem būvobjektiem tiks piemērots paaugstināts Nekustamā īpašuma nodoklis. Kāda situācija šajā jomā ir Zemgalē, par to plašāk interesējas Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis no ReTV.

Pēdējo astoņu gadu statistika liecina, ka Latvijā ik gadu atgriezušies vidēji 5,5 tūkstoši cilvēku. Piemēram, 2018. gadā starp remigrantiem bija vērojams salīdzinoši augsts bērnu līdz 14 gadiem īpatsvars. Bieži ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Pirms teju četriem gadiem Rīgā atgriezās uz pusi vairāk remigrantu nekā citos reģionos. Vismazāk pievilcīgs remigrantiem bijis Vidzemes reģions, bet uz Pierīgu un Latgali atgriezies vienāds skaits iedzīvotāju.

Vecākiem ar bērniem atgriežoties viens no svarīgiem jautājumiem ir skola, vai tā ir atsaucīga un gatava izaicinājumiem, ja bērns ir pieradis savā iepriekšējā mītnes zemē pie citas vides un arī valodas. Nereti arī ģimenēm, kas veidojušās ārzemēs, saziņas valoda nebūt nav latviešu. Arī vecums, kurā skolēni sāk mācības Latvijā, nebūt nav 1.klase.

Raidījumā „Reģioni krustpunktā” par to, kāds atbalsts skolās pieejams remigrantu bērniem, un cik sekmīgi izdodas iekļauties jaunajā mācību vidē.

Vidzemē pagastu iedzīvotāji visai bieži sūdzas par to, ka nav pieejami sabiedriskā transporta maršruti, kas regulāri dotos uz novada administratīvo centru.  Tas savukārt iedzīvotājiem ikdienā liedz saņemt pilsētā pieejamos valsts, pašvaldības, veselības aprūpes un cita veida pakalpojumus. Vai un kā situāciju var risināt, par to plašāk Solvita Stara un Oskars Brasliņš no ReTV.