Reģioni Krustpunktā

Pēdējos desmit gados Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par 177 tūkstošiem, liecina šogad veiktās tautas skaitīšanas dati. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē. Pērn valstī bijis arī zemākais dzimušo bērnu skaits pēdējo simts gadu laikā. Šī gada sākumā Latvijā bija teju 1 milj. un 900 tūkst. iedzīvotāju.

Nedaudz vairāk kā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā un Pierīgā. Iedzīvotāju skaita samazinājums vērojams visos reģionos, tomēr vislielākais samazinājums bijis Latgalē. Pēdējos desmit gados Latgale zaudējusi 52 tūkstošus iedzīvotāju.

Raidījumā „Reģioni Krustpunktā” runājam par demogrāfisko situāciju Latgalē - iedzīvotāju skaita izmaiņām, iemesliem, kā arī dodamies uz nelielo Aglonas, lai noskaidrotu, kā vietējie iedzīvotāji un vietvara izjūt iedzīvotāja skaita samazināšanos.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Par to, ka tā ir pretrunīgi vērtēta liecina arī tas, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 21 novada domes. Jāatgādina arī, ka pērn februārī Limbažu novada iedzīvotāji ar lauksaimniecības tehniku un vairākiem autobusiem devās uz Saulkrastu novadu, lai protestētu pret ieceri reģionālajā reformā tam pievienot vairākus tuvējos pagastus no Limbažu novada. Protestētāju vidū bija arī Skultes pagasta iedzīvotāji. Kā atzīst Skultes pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvis Ainārs Ruža, skultieši bijuši ļoti aktīvi, paužot savu nostāju par reformu. 

Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. To atzīst arī martā, pasludinātais Satversmes tiesas spriedums. Kā šo spriedumu vērtē visas iesaistītās puses? Kāpēc abas pašvaldības  - Limbažu un Saulkrastu vēlējās redzēt Skulti savā novadā un kāds ir pašu Skultes iedzīvotāju viedoklis, to žurnālisti Solvita Stara un Oskars Brasliņš, no ReTV Vidzemē skaidros šajā raidījumā.

Jau nākamnedēļ vēlēsim jaunās pašvaldības, un patlaban pilnā sparā rit pirmsvēlēšanu laika debates, un izskan arī dažādi solījumi. Būtiskas pārmaiņas reģionālā reforma ieviesīs Dienvidkurzemē, kur vienā novadā apvienosies astoņi. Ar kādām sajūtām Kurzemes iedzīvotāji gaida pašvaldību vēlēšanas?

Raidījumu “Reģioni Krustpunktā” šajā reizē vada Dace Krejere un Dzintars Hmieļevskis, “Rietumu radio”.

Tukuma novada iedzīvotāju starpā piederības sajūta atšķirīga - daļa sevi vēlas identificēt kā kurzemniekus, citi sevi pieskaita pie Zemgales. Un tā vien šķiet, ka tā tas būs arī turpmāk, jo pēc 1.jūlija, kad darbu sāks jaunās pašvaldības, Tukuma novadam vēl pievienosies arī Kandavas novads, kas ir pašvaldība Kurzemē, Engures novads, kura liela daļa iedzīvotāju arī sevi pieskaita kurzemnieku saimei, taču dažbrīd Engures novads tiek piedēvēts arī Zemgalei, kā arī Jaunpils novads, kas ir Zemgales pašvaldība. Jucekli rada arī nesakārtotais dažādu valsts iestāžu sadalījums - kaut kas atrodas zem Zemgales, kaut kas zem Kurzemes. Līdz šim - Rīgas, bet plānots, ka pēc 1.jūlija topošais Tukuma novads būs Kurzemes plānošanas reģionā, savukārt, pašvaldību vēlēšanās jaunais Tukuma novads ir Zemgales vēlēsanu apgabalā.

Lai nu kā un, iepriekš arī izskanot viedokļiem, ka nevēlas kopīgu saimniekošanu, jaunās pašvaldības veidošanas process ir sācies. Ieskaņas pašvaldību vēlēšanas gaidot uz Tukuma pusi dodas Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis no ReTV.

Ir palikušas trīs nedēļas līdz pašvaldību vēlēšanām. Šīs vēlēšanas ir pavisam citādākas nekā iepriekšējās - mēs vēlam deputātus jau jaunajos novadu modeļos.  Apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību pirmās sēdes 1.jūlijā. Taču, lai sagatavotos apvienošanās procesam, pašvaldībās tiek izstrādāti plānošanas dokumenti, lai saprastu, kā strādās jaunie novadu modeļi. Šim plānam ir arī valsts mērķdotācija. Vienam projektam pieejamais finansējums paredzēts 18 750 euro.

Taču, kas mainīsies pēc Administratīvi teritoriālās reformas,  kuras rezultātā jāpanāk, ka mazinās esošā plaisa starp laukiem un pilsētām. Kādas izmaiņas plāno pašvaldības Latgales pusē, lai dzīvotu saimnieciskāk, un ko par novadu apvienošanu domā iedzīvotāji? Par to šajā raidījumā “Reģioni Krustpunktā”.

Tukšas aktieru ģērbtuves un skatītāju rindas, tumša skatuve – tāda nu jau vairākus mēnešus ir bijusi amatierteātru realitāte. Tikmēr koristiem un dejotājiem  - mēģinājumi parkā uz soliņiem, sadziedāšanās pie datora ekrāniem, dejas stāvlaukumos.  

Kādus radošus risinājumus amatiermākslas kolektīvi meklējuši, lai būtu iespējams aizvadīt mēģinājumus, vai ir iespējams nezaudēt snieguma kvalitāti bez enerģijas apmaiņas ar skatītājiem un klausītājiem, un galu galā, vai šī piespiedu atšķirtība pandēmijas gadā nebūs izjaukusi kolektīvus, to žurnālisti Solvita Stara un Oskars Brasliņš, no ReTV Vidzemē skaidros šajā raidījumā.

Eksperti iesaka zivis regulāri iekļaut savā ēdienkartē, jo tās satur cilvēka organismam ļoti daudz vajadzīgu vielu. Svaigas, kūpinātas, ceptas krāsnī vai kā citādi pagatavotas, tas jau ir gaumes jautājums. Vienlaikus, ziņās varam lasīt par Baltijas jūras piesārņojumu, ar roņiem, kuru apetīte ietekmē zivju resursus, arī mencu kvotām un metāllūžņos sagrieztiem kuģiem.

Raidījumā “Reģioni krustpunktā” lūkojamies, ar kādām grūtībām saskaras Latvijas zvejnieki un kā tās cenšas pārvarēt. Raidījumu veido Dace Krejere un Dzintars Hmieļevskis, Rietumu Radio.

Pēc aptuveni 20 gadiem Latvijā puse iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka nodokļu maksātāju būs mazākumā attiecībā pret sociālā atbalsta saņēmēju skaitu. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra informē, tās ir EUROSTAT aplēses, tāpēc šobrīd ir būtiksi pievērst pastiprinātu uzmanību tiem gados jaunajiem cilvēkiem, kuri nemācās vai nestrādā vai neapgūst kādu arodu. Jauniešiem, kuri nemācās vai nestrādā, iesaistīties izglītībā un nodarbinātībā palīdz projekts "Proti un dari". Kā ar to veicas un kādi rezultāti projektam Zemgalē, stāsta žurnālisti Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis no ReTV

Vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmuši aptuveni 9,3 % Latvijas iedzīvotāju. Ar katru nedēļu vakcinēto cilvēku skaits pieaug. Pietam, vakcinācijas pret Covid-19 atvērto prioritāro grupu sarakstā klāt nākuši pedagogi. 

Ja analizē vakcinēto cilvēku skaitu reģionu griezumā, jāteic, visaktīvāk vakcinējas Vidzemē, tur izlietoto devu skaits ir 11%, tad seko Kurzeme, Rīga, kur ir nedaudz virs 10 procentiem,  savukārt Zemgalē ir 8,7 %. Un pēdējā vietā ierindojas Latgale. 

Tur izlietoto devu skaits uz iedzīvotājiem ir teju uz pusi mazāks kā Zemgalē, proti, 4,5 procenti. 

Raidījumā “Reģioni Krustpunktā” vairāk par to, kādēļ Latgalē vakcinēšanās process notiek visgausāk, kādi tam ir iemesli, un vai ir risinājumi, lai aktivitāte pieaugtu straujāk?

Daudzu nozaru darbu Latvijā būtiski ir skārusi Covid-19 izplatība, ar to saistītie ierobežojumi un ekonomiskās sekas. Un lauksaimniecība nav izņēmums. Tiesa gan, ne visām lauksaimniecības nozarēm  pandēmijas trieciens bijis vienādi stiprs. Cūkkopībā, piemēram, zaudējumi ir bijuši pārāk ilgu laiku un saimniecības šobrīd nespēj nosegt savas tekošās izmaksas. Turklāt, lai cik absurdi tas neizklausītos, situāciju pasliktināja arī citu valstu vēlme finansiāli atbalstīt savus ražotājus. Plašāk šo jautājumu pēta ReTV žurnālisti Vidzemē Solvita Stara un Oskars Brasliņš.