Reģioni Krustpunktā

Aizgājis karā, pazudis bez vēsts, nav zināma apbedījuma vieta – ne vienā vien ģimenē ir šādi stāsti par saviem priekšgājējiem. Un ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, Vācijā un citviet. Par šādu abu karojošo pušu kritušo karavīru atdusas vietām kļuvuši meži, lauki, grāvmalas. Latvijā darbojas vairākas biedrības, kas nodarbojas ar nepienācīgi apglabāto kritušo karavīru meklēšanu. Par to visu klausieties raidījumā, ko sagatavojusi Ieva Benefelde un Māris Dadzis, ReTV.

Jau astoto gadu īsi pirms Ziemassvētkiem sabiedrisko mediju labdarības maratons „Dod pieci!” sabiedrības uzmanību vērsīs sasāpējušai tēmai, šoreiz izgaismojot vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Šobrīd Latvijā no aptuveni 54 tūkstošiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem, vairāk nekā 8 tūkstoši ir personas ar invaliditāti. Iemesli, kāpēc nav izdevies iekārtoties darbā, protams, dažādi, taču kā atzīst paši cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, dažkārt viens no tiem ir vides pieejamības problēmas. Raidījuma veidotāji Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis no ReTV šoreiz raidījumā atklāj darba iespējas Zemgalē un to ar kādām problēmām iekārtojoties darbā saskaras cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem.

Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta ģimenes ārstu pieejamība - daudzos pagastos nav nedz feldšerpunktu, nedz ģimenes ārstu pieņemšanas vietu, dažkārt attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta pārsniedz pat 20 kilometrus. Ir ciemi, kuru iedzīvotāji, izmantojot sabiedrisko transportu, nevar vienas dienas laikā nokļūt pie ģimenes ārsta vai feldšera un atgriezties savā dzīves vietā - pie šādiem secinājumiem nonāca Valsts Kontrole, veicot lietderības revīziju ambulatorās veselības aprūpes jomā. Revīzijas rezultāti tika publiskoti 2017.gadā.Toreiz Veselības ministrijai iesniegti arī ieteikumi situācijas uzlabošanai. Pagājuši četri gadi, un neviens no Valsts kontroles ieteikumiem nav izpildīts. Šoreiz raidījumā Lāsma Zute-Vītola un Karina Važnaja skaidro ģimenes ārstu noslodzi Latgalē, un to, cik pieejami ir ģimenes ārsti šodien.

Mājokļu nozare, izrādās ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Nekustamā īpašuma nozare varētu pat būt ieguvēja no pandēmijas ierobežojumiem, jo cilvēki pavadot savās mājās daudz vairāk laika nekā iepriekš, bijuši spiesti izvērtēt dzīves vidi un pārdomāt iespējas to uzlabot. Plašāk nekustamā īpašuma nozari Vidzemē pēta Solvita Stara un Oskars Brasliņš, Re TV.

Saslimstība ar Covid-19 pieaug, pieaug arī neieciešamība pēc rehabilitācijas, kad slimība pievarēta. Ar kādiem veselības traucējumiem nākas saskarties pēc izslimošanas, kā iespējamo saslimšanu padarīt vieglāku, kādas iespējas to darīt reģionā no Kurzemes plašāk skaidro Ieva Benefelde un Māris Dadzis, ReTV.

Kādus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošināt un, cik lielā apmērā? Kopš darbu sākuši jaunizveidotie novadi, sociālie dienesti līdzās saviem ikdienas darbiem, intensīvi nodarbojas arī ar šiem jautājumiem. Ir jāizstrādā vienoti saistošie noteikumi. Viegli un raiti gan nesokas, jo līdz šim katram novadam sociālās palīdzības veidi, pabalstu apmērs un pakalpojumi bijuši atšķirīgi. Arī jaunizveidotajā Bauskas novadā.

Tam, kā Zemgales pašvaldībās tiek strādāts pie vienotiem sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu noteikumiem, pievērsās žurnālisti no ReTV, Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis.

Glābējiem, steidzoties uz izsaukumu, notikuma vietā jānokļūst pēc iespējas ātrāk. Taču, ja izsaukums ir uz daudzdzīvokļu mājām, ātra nokļūšana rada sarežģījumus.  Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu teritorijas infrastruktūra, kas veidota vēl padomju laikos,  nav atbilstoša, lai tur varētu izvietot visu iedzīvotāju automašīnas. Tāpēc šobrīd pēc darba dienas beigām lielākoties daudzdzīvokļu māju pagalmi tiek pārpildīti, liekot automašīnas cieši vienu pie otras un vietās, kur tas nemaz nav atļauts, -  tā radot sarežģījumus operatīvo dienestu darbā, īpaši ugunsdzēsēju. 

„Ja ar vieglo mašīnu nevar izbraukt, kur ar smago, tur vismaz trīs metriem jābūt, piemēram, redzi, kur dzīvoklis deg, bet faktiski un fiziski nevari piekļūt nekā,” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs, autovadītājs Dzintars Gorbuļs stāsta vairāk par situācijām, kas apgrūtina glābēju darbu, meklējot saimniekus, lai auto pārvietotu un atbrīvotu ceļu.

„Skaņas signāli, kad strādā, izskrien tad saimnieks, aizdzen mašīnu, bet tās ir minūtes, dzīvē skatoties, minūte neko nedot, bet dzēšot minūte, tas ir ļoti daudz!”

Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas vada komandiera vietnieks Uldis Brolišs, papildinot par problēmu ar nepārdomāti novietotajiem auto daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos, atzīst, ka pilsētā jau ir zināmas vietas, kas regulāri ir auto pārpildītas.

„Deviņstāvu mājām gan šeit, gan Ziemeļu rajonā, Atmodas iela, tur arī visapkārt apliktas mašīnas, nav iespējams piekļūt, auto kāpnes uzstādīt.”

Šī gada sākumā, pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, Rēzeknē reģistrēti 9 626 uzskaitē esošie vieglie transportlīdzekļi. Respektīvi, katram trešajam iedzīvotājam ir vismaz viens vieglais automobilis.

Raidījumā „Reģioni Krustpunktā” par pārpildītajiem daudzdzīvokļu māju pagalmiem un problēmām, kas rodas operatīvo dienestu darbā Rēzeknē.  Un par iespējamiem risinājumiem, lai tiem, kuri steidzas palīgā, ļautu līdz notikuma vietai nokļūt bez ceļu bloķējošām automašīnām.

Kā ēdināšanas nozare sadzīvos ar Covid-19 klātbūtni turpmāk? Kādas būs iespējas strādāt, ko ēdinātāji mācījušies no pagājušā gada ierobežojumiem, kā tie pielāgojas jaunajiem izaicinājumiem? Raidījumā Reģioni Krustpunktā par šo plašāk no Vidzemes žurnālisti Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV

Lai skolēni varētu atgriezties skolās uz klātienes mācībām un justos gaidīti, skolās par to jau domāts laikus. Skolās ne tikai veikti remonti, bet arī izstrādāti drošas uzturēšanās plāni, lai klātienes mācības atkal nebūtu jāaizstāj ar attālinātajām. Skolas aktīvi strādājušas, lai mācību process nepārtrūktu pedagogu trūkuma dēļ, tāpat Kurzemē uzrunāto novadu izglītības pārstāvji atzina, ka pedagogi lielākoties izvēlas vakcinēties. Tāpat skolu pārstāvji dalās savā pieredzē par pirmo nedēļu, kad izglītības iestādēs notika apjomīga skolēnu, nevakcinēto skolotāju un tehnisko darbinieku testēšana. To visu klausieties raidījumā “Reģioni Krustpunktā”, ko sadarbībā ar ReTV veido Ieva Benefelde un Māris Dadzis.

Vai Latvijā viss kārtībā dzīvnieku aizsardzības jomā – vainīgo saukšanā pie atbildības, sodu piemērošanā, sabiedrības izglītošanā? Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nodarbina daudzi jautājumi. Patversmēs joprojām nonāk daudz dzīvnieku, kuri nav apzīmēti ar čipu un reģistrēti datu bāzē, līdz ar to īpašnieks neizsekojams. Nav mazums gadījumu, kad šie dzīvnieki ir arī turēti sliktos apstākļos vai pamesti, vai piedzīvojuši cita veida cietsirdību. Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”, kas apvieno vairāk nekā 20 dzīvnieku aizsardzības organizācijas, uzskata, ir jārisina problēmu cēloņi nevis jācīnās ar sekām.

Plašāk par problēmām un iespējamajiem risinājumiem raidījumā stāsta Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis no Zemgales, ReTV