Reģioni Krustpunktā

Teju katrai pašvaldībai Latvijā ir kāda sadraudzības pilsēta ārpus valsts robežām, arī Ukrainā. Savstarpējie sadarbības līgumi paredz arī sadarbības jomas. Lielākoties tā ir kultūras, tūrisma, izglītības un sporta  joma, iekļauta arī uzņēmējdarbība. Krievijas agresija Ukrainā sadarabībai piešķīrusi pavisam citu jēgu un aspektu – atzīst gan Latvijas Pašvaldību savienībā, gan uzrunātajās vietvarās. Pašvaldības sniedz ne tikai vispārēju atbalstu Ukrainai, bet uztur sakarus un palīdz savām partnerpilsētām tieši ar tām nepieciešamāko. Par to kā kara apstākļi ietekmējuši Latvijas Ukrainas sadraudzības pilsētu savstarpējās saites no Kurzemes skaidro Ieva Benefelde.

Ir pagājis jau mazliet vairāk nekā viens mēnesis, kopš Latvijā sākusi darboties depozīta iepakojuma sistēma. Tās operators norāda, ka līdz 1.martam atpakaļ nodoti jau ap 100 tūkstošiem iepakojumu un ar katru dienu apjoms palielinās, jo pieaug arī veikalos piegādāto depozīta iepakojumu skaits. Kā jau tik liela mēroga projektā, sākumā neiztikt gan arī bez pārpratumiem un neatbilstībām, tāpēc arī noteikts kopumā pusgada pārejas laiks. Raidījumā ReTV žurnālistes Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne pētījušas kā sistēma iedzīvojusies Zemgalē, ko par to saka veikalnieki, pārdevēji, pircēji un ražotāji.

Kopš Ukrainā sācies militārs iebrukums, cilvēki visā Latvijā, tostarp Latgalē, dažādos veidos izsaka savu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem – pulcējas mītiņos, organizē dažādas atbalsta akcijas, vāc ziedojumus, ir gatavi doties uz robežu, lai varētu nogādāt patvēruma meklētājus Latvijā, kā arī uzņemt bēgļus savās mājās.

Šoreiz raidījumā par to, kā Latgalē atspoguļojas Ukrainā notiekošais, un stāsts par divu mazu bērnu mammu Natašu, kas šajā nedēļā no Ukrainas ieradās Rēzeknē.

Svaigas lauku olas, tuvējā saimniecībā izaudzēti dārzeņi, vietējā bitenieka ievākts medus un daudzi citi, tā sauktie lauku labumi, šodien sāk ieņemt nozīmīgu vietu uz Latvijas cilvēku galda. Tomēr ne visu pašu saražoto tā vienkārši drīkst tirgot. Nepieciešams iziet dažādas pārbaudes un saņemt atļaujas. Un galu galā – vai, ņemot vērā cenu pieaugumu, pircējs dos priekšroku vietējo zemnieku produktam, nevis lielveikala atlaižu precei, un kā mājražotājiem vispār pircēju sasniegt? Par to plašāk raidījumā  pievēršas žurnālisti Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV.

Deviņpadsmitā gadsimta sākumā klasicisma stilā celtā Laidu muiža Kuldīgas novadā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Nu jau vairāk nekā simts gadus te atrodas Laidu pamatskola. Skolēnu skaita sarukuma dēļ vietējā pašvaldība lēmusi, ka skolai šis ir pēdējais mācību gads.

Lielu daļu Latvijas muižas un pilis nosargāt no iznīcības palīdzējis tieši tas, ka tajās atradušās skolas. Pēdējos gados skolu tīklu sakārtošanas dēļ daudzas muižas ēkas palikušas tukšas. Kādus likteņus piedzīvojušas muižu ēkas Latvijā, kuras kādreiz apdzīvoja skolēni, raidījumā pētījusi Ieva Benefelde.

Nedarīt neko un bankrotēt vai kaut ko optimizēt un celt cenas. Energoresursu cenu kāpums ietekmē ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmējus teju visās jomās. Katram, situācija, protams, atšķirīga - kāds patērē vairāk elektrību, cits gāzi, vēl kādu ietekmē arī cita veida kurināmā izmaksu pieaugums, dārgākas kļuvušas arī dažādas izejvielas.

Kā elektrības, gāzes un kurināmā izmaksu pieaugums ietekmējis uzņēmējus Zemgalē, ar kādu noskaņojumu uzņēmēji reģionā cenšas pārlaist kārtējo triecienu, un kā tas ir ietekmējis vai vēl ietekmēs gala patērētāju, par to interesējās žurnālisti Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis no ReTV.

2009.gadā, lai ekonomiskās krīzes apstākļos atbalstītu tos, kuri palikuši bez darba, tika izveidota tā dēvētā „simtlatnieku” programma. Šādu apzīmējumu ieguva, jo samaksa par padarīto mēnesī tolaik bija simts lati. Programma pāris gadus darbojās un bija ļoti pieprasīta. Savukārt 2012.gadā bezdarbniekiem tika piedāvāti – “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”, kas bija teju tā pati programma, kas „simtlatnieki”. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pastāv joprojām. Vairāk nekā puse pagaidu darba vietu tiek veidotas Latgalē.

Šajā raidījumā “Reģioni krustpunktā” skaidrojam, ko programma nozīmē pašiem bezdarbniekiem un arī pašvaldībām, un to -  kādēļ, sākoties jaunajam gadam, darba vietu skaits “Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos” ir krietni sarucis.

Cilvēks un cilvēcība šodien - šis ir stāsts par  divu jaunu cilvēku - Katrīnas Līvas un Dagņa - dzīvi un pieredzi sabiedrībā, vietējā kopienā, un sabiedrības spēju pieņemt viņus, tādus kādi viņi ir ar viņu citādo un atšķirīgo, par sabiedrības gatavību pieņemt cilvēkus ar retām saslimšanām vai citām fiziskām īpatnībām un viņu dzīvi vietējā kopienā.

Ar četrpadsmitgadīgo Katrīnu Līvu, kam pirms pusgada konstatēts Tureta sindroms, un trīsdesmitseptiņus gadus veco Dagni, kas bērnībā pārcieta smagu avāriju un šobrīd sadzīvo ar avārijā traumētu labo ķermeņa pusi, iepazīstina un atklāj viņu dzīvi vietējā kopienā žurnālisti Solvita Stara un Oskars Brasliņš no ReTV Vidzemē.

Pēdējais pasažieru vilciens Blīdenes dzelzceļa stacijā piestāja 2001.gadā. Stacijas ēka ir tipveida un tieši tādas pašas redzēsiet vēl piecās pieturās, kas tika uzceltas 1929. gadā uzbūvētās dzelzceļa līnijas Liepāja-Glūda malā. Stacijas ēka stāsta par to apdzīvotību, kāda savā laikā Saldus novada Pilsblīdenē bijusi, arī to, ka te bijis daudz darbinieku, jo otrajā stāvā ir 9 dzīvokļi. Šobrīd grezno divsstāvīgo stacijas ēku ar lieliem logiem, sācis drupināt laikazobs.

Latvijā ir aptuveni 200 dzelzceļa staciju, pie kurām vilciens vairs nepietur. Par to, kas notiek ar kādreiz tik noslogotajiem un ekonomiski nozīmīgajiem Latvijas dzelzceļa pieturas punktiem jeb stacijām, un kāds likteni piemeklējis daudzas ēkas Kurzemē un citviet Latvijā, raidījumā pētīja žurnāliste Ieva Benefelde.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Jelgavā nesen atklāts Klīnisko pētījumu centrs ar unikālām laboratorijām, kas pavērs plašāku zinātnisko pētījumu lauku, bet veterinārmedicīnai - jaunus modernākus attīstības virzienus. Kā ieguldījumi studiju procesa infrastruktūrā ietekmēs situāciju ar veterinārmedicīnas speciālistu nodrošinājumu valstī, plašāk no Zemgales pētījuši Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis, ReTV.