Reģioni Krustpunktā

Kopš 2017. gada Liepājā uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas un top vēl jaunas. Attīstot bijušā “Liepājas metalurga” teritoriju, plānoti vēl 3000 jaunu darbavietu, un pavisam drīz Liepājā sāks būvēt arī jaunu cietumu, kas dos vēl 400 darbavietu. No vienas puses, tās ir labas ziņas, taču aktuāls ir jautājums - vai jaunajiem speciālistiem, kuri labprāt pārceltos strādāt uz Liepāju, būs, kur dzīvot?

Šo jautājumu pēta Dzintars Hmieļevskis un Dace Krejere, "Rietumu radio".

Par “Rail Baltica” projektu nu jau dzirdam ar vien biežāk un skaļāk - būvniecība jau sākusies Rīgas centrālajā stacijā, maijā tiks uzsākta arī lidostā “Rīga” un vienlaikus šobrīd aktīvi noris arī projektēšanas darbi pārējās pašvaldībās, kur plānota jaunā dzelzceļa līnija un reģionālās stacijas. Tikmēr Bauskas novadā tā sakarā vēl aktuālāks kļuvis jautājums par Bauskas apvedceļa nepieciešamību.

Par to kā projekts attīstās Zemgalē skaidro ReTV, Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis.

Augstskolu likums Latvijā apstiprināts pirms 26 gadiem. Šī nav pirmā reize, kad ir virzīta reforma, taču līdz šim tā ir apstājusies Saeimā, nespējot vienoties. Šobrīd esam tai posmā, kad Augstskolu likuma grozījumi Saeimā ir pieņemti 2.lasījumā, vēl priekšā 3.lasījums.

Grozījumi paredz jaunus kritērijus un prasības augstskolām.

Viens no kritērijiem – ne mazāk kā četri tūkstoši studējošo universitātēs, jau pirms gada un arī tagad raisa asas diskusijas, pārmetot ministrijai, ka mehāniski radītu kritēriju dēļ, tiek panākta statusa zaudēšana universitātēm Daugavpilī un Liepājā.

Plašas diskusijas ir sociālajos tīklos, medijos, portālā manabalss.lv nedēļas laikā ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par universitāšu saglābšanu Latvijas reģionos. Par to runā augstskolu rektori un akadēmiskais personāls, politiķi.  

Šobrīd reģionālās universitātes cer, ka šis kritērijs 4 tūkstoši studējošo - tiks izņemts no likuma Saeimas trešajā lasījumā.

Bet, ja tomēr nekas likumā mainīts netiks, vai universitātēm reģionos būs iespēja saglabāt savu statusu? Par to raidījumā „Reģioni Krustpunktā” stāsta Lāsma Zute – Vītola un Karina Važnaja no Latvijas Radio Latgales studijas.

Jau pavisam drīz neliela pavasara atelpa no attālinātajām mācībām gaidāma skolēniem -  15. martā sāksies brīvlaiks 1.-11. klašu audzēkņiem, bet  izlaiduma gadam - divpadsmitajiem - nedaudz vēlāk, 22. martā. 

No attālinātajām mācībām pie datoru ekrāniem, šķiet, atpūsties vēlas nu jau ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki un, protams, pedagogi, kuriem šāds mācību formāts uzliek papildu slodzi. Attālinātā mācīšanās prasa lielāku pašmotivāciju un pašdisciplīnu, bet vienlaikus sniedz arī rezultātus, kas reizēm neatpaliek no klātienes procesa. Un  nākotnē būs vēl situācijas, kuru laikā radīsies jautājums – kā mācīties tālāk?  Tāpēc šoreiz raidījumā tā veidotāji -  Solvita Stara un Oskars Brasliņš no ReTV - atskatās uz līdzšinējo pieredzi attālināto mācību procesā, skaidro, kas neizdevās un kas ir bijis tā vērts, lai to arī turpmāk iekļautu mācību saturā.

Ražošana Liepājā attīstās - paplašinās esošie uzņēmumi, darbu sāk jauni. Pagājušajā gadā ražošanas apjoms pieaudzis par nepilniem 10%, taču darbaspēka trūkums ir viens no galvenajiem izaicinājumiem uzņēmumiem, kuri vēlas savu darbību izvērst Liepājā. Uzņēmumi pirms pieņem lēmumus par paplašināšanos, pārcelšanos uz Liepāju izpēta arī darba tirgu - bezdarbnieku skaitu un reālās iespējas darba spēku piesaistīt Liepājā. Liepājas rūpniecības revolūcija - vai darba roku trūkums to apturēs?

Raidījumu veido Rietumu Radio - Dzintars Hmieļevskis un Dace Krejere.

Šobrīd šķiet nav neviena nozare, kuru nebūtu ietekmējusi Covid 19 pandēmija. To izjūt visi - kāds vairāk, kāds mazāk, kāds ar zaudētu darba vietu vai gluži pretēji - jaunām iespējām, jo ja vienas durvis aizveras, agrāk vai vēlāk citas atveras. Un pagājušā gadā viena sava dzīves posma durvis aizvēruši aptuveni tūkstošs cilvēku, tostarp ģimenes ar bērniem, kuri no ārvalstīm atgriezušies atpakaļ Latvijā.

Cik daudz ar remigrācijas kordinatoru palīdzību Latvijā pērn atgriezušās ģimenes, kādi ir bijuši biežākie atgriešanās uz dzimteni iemesli, un vai 2020.gada remigrācijas plāns izpildīts, par to no Zemgales raidījumu sagatavojuši  ReTV žurnālisti Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis.

Ziemās, kad ūdenstilpes klāj ledus, ir ziņas par negadījumiem. Un šādi negadījumi mēdz būt arī  liktenīgi ar letālām sekām. Šajā ziemā jau 17 cilvēkiem. Ledū ielūzt gan dzīvnieki, gan lieli un mazi cilvēki, gan arī automašīnas. Ja varētu teikt, ka dzīvnieki ziemā, ejot pāri ūdenstilpēm, meklē sev īsāko ceļu un nespēj novērtēt ledus drošumu vai apjaust, kur atrodas,  tad cilvēkiem ledus tās ir dažāda veida atļautas un arī neatļautas izpriecas - kādam ar slidām, citam tā ir iespēja izskrieties ar savu spēkratu, daudziem tā ir iespēja baudīt ziemas copi. Taču, baudot ziemas priekus, cilvēki nereti aizmirst padomāt par drošību.

Neapdomība, pārgalvība vai nezināšana - kādi ir šo negadījumu galvenie iemesli un vai ir risinājumi, to skaidro Lāsma Zute-Vītola un Karina Važnaja no Latvijas Radio Latgales studijas.

Vēl nepilni četri mēneši un vasaras vidū dzīvosim jauno novadu robežās. Visam pa vidu - pandēmija un izaicinājums cilvēkus atkal pievērst kultūrai. 

Valmieras novads pēc Administratīvi teritoriālās reformas būs otrais lielākais Latvijā ar 27 pagastiem un četrām pilsētām.  Apvienojoties, Valmieras novadā būs 25  kultūras centri un nami, neskaitot muzejus un bibliotēkas.  Bet, vai vēlme veidot lielākus novadus un centralizācija nenovedīs pie tā, ka tiks reorganizēti vai varbūt arī slēgti kultūras centri? 

Kāda būs kultūras dzīve jaunveidojamā Valmieras novadā pēc reformas, to skaidro Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV.

Lai gan vakcinācija pret Covid-19 ļauj cerēt, ka šis gads būs labāks par iepriekšējo, vēl joprojām mūsu ikdienu ietekmē dažādi ierobežojumi. Īpaši no tiem pašlaik cieš mazie un vidējie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus. Lai gan ekonomisti prognozē, ka gada otrajā pusē ierobežojumu skartie uzņēmēji atgūsies īpaši strauji, pagaidām tiem ir vien jāpielāgojas un jāizdzīvo.

Kā izdodas pielāgoties uzņēmējiem Liepājā, kā viņus skārusi Covid izraisītā ekonomiskā krīze un kāpēc vieniem izdodas, bet citiem ne.

Pēc programmas Latvijas Radio 1 pasūtījuma raidījumu veido “Rietumu radio” Kurzemē un žurnālisti Dace Krejere un Dzintars Hmieļevskis.

Jelgavā par jaunu tiltu tiek runāts jau ļoti daudzus gadus - pilsētas ģenerālplānā tas iekļauts jau pirms vairāk nekā pusgadsimta un tolaik nez vai kāds spēja iedomāties, kāda būs situācija šobrīd un, ka visā šajā idejā par jaunu tiltu, svarīgas būs dabas vērtības. Plānots, ka jaunais tilts šķērsos dabas liegumu Natura 2000 teritoriju, kas, kā saka vietējie, ir unikāla pilsētas zaļā zona. Tāpēc ir bijušas daudz diskusijas par tilta nepieciešamību un plānoto būvniecību tieši tajā vietā, kur tas paredzēts, ir bijusi sabiedriskā apspriešana un veikts Ietekmes uz vidi novērtējums.

 

Raidījumu no Zemgales veido Elīna Lapiņa un Mareks Ēķis, ReTV.