Reģioni Krustpunktā

Braucot uz Krāslavu, kas atrodas aptuveni 10 kilometrus no Baltkrievijas robežas, mašīnā izdodas uztvert vairāk nekā piecas dažādas kaimiņvalsts radio stacijas. Lielākoties tur skan mūzika, taču ir arī kultūras un politisko raidījumu kanāli, kur runā gan baltkrievu, gan krievu valodā.

„Jā, uztveram, skatāmies. Esam informēti par visu – visu zinām, kas tur notiek. Es tā kā tīra latviete, es kaut kur pa vidu.

Pat nesaprotu, uz kuru pusi sliekties. Protams, es esmu par Latviju vairāk vai mazāk, bet kā tur – man grūti spriest, tāpēc, ka es tur neesmu bijusi,”

stāsta Kaplavas centrā satiktā Rasma, kura neslēpj, ka skatās arī Krievijas televīziju.

Kādi šodien, pusotru gadu pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, ir mūsu pierobežā sastapto cilvēku mediju lietošanas paradumi, ko stāsta pierobežā uztveramie mediji, un kā un vai tas ietekmē iedzīvotāju uzskatus, uz Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas pierobežu, raidījuma ietvaros devās skaidrot Laura Ieviņa un Renāte Lazdiņa.

Jau vairāk nekā nekā divus mēnešus arī pašvaldību policijas var kontrolēt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, kā arī piemērot sodus par pārkāpumiem. Šobrīd gan nav informācijas, ka kāda no pašvaldību policijām šīs tiesības izmantotu. Tam ir nepieciešami tehniskie līdzekļi, piemēram, radari. Vairākas uzrunātās pašvaldību policijas norāda - vajadzīgais aprīkojums izmaksā dārgi un šobrīd arī grūti paredzēt, vai un cik daudz naudas pašvaldības budžetā tam atradīsies.

Kā skaidro Jelgavas novada pašvaldības policijas priekšniece Inese Tarvida, pašvaldības policijām ceļu satiksmes likumā deliģēti divdesmit panti ar apakšpantiem, bet galvenā sāpe esot par ātruma kontroli.

“Šis no likumdevēja puses ir ļoti nesaprotami, kāpēc tieši ātrumkontrole ir uzlikta pašvaldības policijai. Tie ir papildus izdevumi, lai aprīkotu mašīnas. Ņemot vērā, ka valsts policijā šis aprīkojums jau ir, bet mums tie ir papildus izdevumi, rodas jautājums, kāpēc mēs tad nevaram piemērot sodu par tehniskās apskates vai OCTA neesamību, par jostām.”

 

Vienlaikus ar nākamā gada 1.janvāri katrā pašvaldībā būs jābūt pašvaldības policijai, bet joprojām ir dažas, kurās tādas nav. Kāda tā būs un, cik cilvēku sastāvā, tas arī atkarīgs no finansējuma.

Plašāk tēmu pētījušas Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.

Pēdējos gados novērojama lejupslīde matemātiskajā domāšanā – tā atzīst Latvijas pedagogi. Un to pierāda arī pagājušā gada eksāmenu rezultāti, kas noslēdzās ar zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, un vairāki simti skolēnu “palika aiz borta”, nemākot atrast pat 10% pareizo atbilžu. Tiesa gan, zināšanu līmeni ar iepriekšējiem gadiem nevar viennozīmīgi salīdzināt, jo pirmo reizi vērtēšanas sistēma bijusi pavisam cita. Tomēr skaidrs, ka jaunā paaudze ir mainījusies, un skolotājam jāmeklē citādākas matemātikas metodes.

““Viens” nav kaut kāds abstrakts jēdziens, bet es redzu, varu sataustīt, izskaitīt, kas tas viens ir… Un tieši tāpat arī “divi”. Ļoti svarīgi ir veidot izpratni par skaitli no viens līdz desmit. Jo pētījumi rāda to, ja izpratne par to, kā veidojas skaitlis no viens līdz desmit, tad arī uz priekšu skolēnam nav problēmu matemātiskajā ziņā kaut ko aprēķināt vai kādā citādākā ziņā pielietot šos skaitļus. Katrai numikonu plāksnītei ir noteikta krāsa, ģeometriskā forma un svars," tā skaidro Talsu pamatskolas skolotāja Madara Bērziņa.

Numikoni, Jauno pētnieku akadēmija, ķīmiķu, mediķu, uzņēmēju skolas…

Šie ir daži no piemēriem, kas šobrīd atrodami Talsu novadā. Pedagogi testē un sāk jau redzēt pirmos sava darba augļus. Kādi tie ir, un kāda bīstama tendence var rasties, ja zināšanu līmenis turpinās kristies, to raidījumā skaidro Sanita Liepiņa no ReTV.

Piesārņojums, kas nokļūst upēs un ezeros, nonāk Baltijas jūrā, kas pēc tam caur jūras produktiem atgriežas pie mums pašiem mikroplastmasas veidā. Ne vien piejūras pašvaldībās, bet arī attālākos novados rīko akcijas piesārņojuma mazināšanai. Viens no tādiem pasākumiem notika 3. septembrī Valmierā, kas iesaistījusies kampaņā “Save our Sea” jeb “Glābsim mūsu jūru”.

Kampaņā “Glābsim mūsu jūru”, kas ilgs līdz 16. septembrim, piedalās septiņas pašvaldības – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Ādažu novads, Talsu novads un Valmieras novads. Lai arī šo vietvaru vidū Valmiera ir vienīgā, kura nerobežojas ar jūru, tā izrādījusi inciatīvu jūrai palīdzēt no iekšzemes, attīrot Gaujas posmu, kas tek cauri Valmierai.

“Vietās, kur Gaujas krastos ir nelielas smilšu pludmales, uzreiz bija novērojams lielāks atkritumu daudzums, ieskaitot izsmēķus, kas ir īpaši kaitīgi videi, jo satur mikroplastmasas daļiņas.

Liela daļa atkritumu bija arī atrodami zālēs, kur ir aizvējš un Gaujas straume tos ir sanesusi. Lielākā daļa no atrastajiem atkritumiem bija jau zaļi, apauguši ar aļģēm un ar izbalējušām krāsām, kas liecina, ka tie upē jau atrodas ilgāku laiku,” stāsta Valmieras novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece, attīstības plānotāja Līga Bieziņa.

Šoreiz kampaņas talka Valmierā neguva cerēto iedzīvotāju atsaucību, žurnālisti Oskars Brasliņš un Solvita Stara no ReTV skaidro, kā labāk un plašāk uzrunāt un iesaistīt iedzīvotājus vides sakopšanā, cik šādas kampaņas efektīvas un ko var dot.

Latvijas Austrumu pierobežā - Ludzas un Krāslavas, Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī, - jau nepilnus divus gadus izsludināta ārkārtējā situācija. Mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu no Baltkrievijas puses joprojām turpinās.

“Cipari nemazinās. Var teikt, ka notiek stabili mēģinājumi šķērsot valsts robežu. 2021.gadā pēc 10. augusta četri tūkstoši personu atturētas no robežas nelikumīgas šķērsošanas, 2022.gadā – vairāk par pieciem tūkstošiem, 2023.gadā – nepilna pusgada laikā – jau gandrīz četri tūkstoši,” situāciju raksturo Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks Vadims Grickovs.

Šoreiz dodamies uz Latvijas – Baltkrievijas robežu, kur joprojām turpinās aktīvs darbs nelikumīgo rebežšķērsotāju atturēšanā, kā arī turpinās aizsaržoga izbūve visas robežas garumā.

Ja valsts pieņems lēmumus par skolu izvietojumu 7. - 12.klašu grupā, bet pašvaldības varēs lemt vien par sākumskolas posmu no 1.-6.klasei, kā tas būs realitātē? Vienai iestādei būs divi saimnieki? Kā būs ar skolēnu pārvadāšanu, ja kādu skolu nāksies slēgt vai samazināt tās izglītības pakāpi? Vai citām skolām un pašvaldībām būs kapacitāte uzņemt papildus bērnus, iespējams, arī izguldīt dienesta viesnīcā? Par Izglītības un zinātnes ministrijas plānoto skolu tīkla reformu jautājumu ir daudz.

Dobeles novada Auces vidusskolā  aizvadīts pēdējais eksāmens un sācies vasaras brīvlaiks. Pedagogu vidū gan joprojām nerimst satraukums, ko raisījusi nesenā Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija par skolu tīkla sakārtošanu, kurā Auces vidusskolai vairs nav paredzēts vidusskolas posms.

“Latvijas teritorija laikam ir 64589 km2, tad mēs nevaram gribēt, lai mums ir tik daudz iedzīvotāju, kā tas ir lielākajās Eiropas valstīs. Un mums vajadzētu rēķināties pēc sava iedzīvotāju skaita. Kas attiecas uz mūsu skolas skolēnu skaitu, mums ir 470 skolēni un es nedomāju, ka tas ir maz priekš Latvijas. Vidusskolas posmā mums šogad bija tikai 50 audzēkņi, bet jāņem vērā, ka šogad divpadsmitā klase ir pēc kovida klase. Tur bija diezgan liels skolēnu atbirums, bet atkal šā gada desmitajā klasē ir pāri par divdesmit skolēniem,” tā Auces vidusskolas direktore Indra Špela.

Kāds šobrīd noskaņojums valda pašvaldībās, par to raidījumā “Reģioni Krustpunktā”, ko veidoja Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne no ReTV.

Digitalizācija šodien ietekmē visas ekonomikas nozares un maina mūsu dzīvi, darbu un saziņu. To īpaši aktualizēja Covid-19 pandēmija. Tāpēc šobrīd digitālai transformācijai un prasmju apguvei seko valsts un Eiropas finansējums. Tomēr tūrisma jomas eksperti novērojuši, ka šajā nozarē atdeve neliela, jo tūrismam reģionos ir sava specifika, turklāt interesi ietekmē laika un līdzekļu trūkums. Digitālais tūrisms Latvijā ienāk lēni. Ko no tā zaudē tūristi un, ko palaiž garām uzņēmēji, moderno atstājot otrajā plānā, to plašāk pētījusi Sanita Liepiņa no ReTV.

Maija beigās, simboliski atzīmējot rekonstruētās ēkas daļas augstākā punkta sasniegšanu, Valmieras Drāmas teātrim tika nosvinēti spāru svētki. Šogad Valmieras Drāmas teātrim aprit simt gadu, un nozīmīgo jubileju teātra trupa sagaida pilsētas bijušajā katlu mājā, nevis savā mājvietā.

Teātra ēkas būvniecība sākās 1987. gadā, taču deviņdesmitajos gados ar celtniecību nevedās un teātri pilnībā ekspluatācijā izdevās nodot tikai 2004. gadā.

“Kad teātris ir būvēts, tad tur diemžēl bija ieekonomēts ļoti daudz uz būvmateriāliem. Un ja tur vietām nebija pat pamatu, tad tas nozīmē, lēmums, ka teātris ir jārekonstruē - ir pareizs, jo faktiski ēka bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī,” skaidro Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Pagaidu mājas teātrim nācās meklēt, jo pagājušā gada rudenī radās sarežģījumi teātra ēkas rekonstrukcijas darbu laikā - septembrī vairāku iemeslu dēļ tajā rekonstrukcijas darbi apstājās.

Raidījumā žurnālisti Oskars Brasliņš un Solvita Stara no ReTV stāsta - ko aktieriem, skatītājiem un pilsētai nesusi ieilgusī teātra rekonstrukcija.

Kopš šī gada sākuma spēkā stājies jaunais Pašvaldību likums, kurā kā viens no sabiedrības iesaistes veicināšanas pasākumiem iekļauta iedzīvotāju padomju veidošana. Latvijas pieredze ar iedzīvotāju padomēm kopumā ir maza. Tomēr šobrīd vairākas pašvaldības sākušas domāt, kā veidot ciešāku dialogu un sadarbību ar iedzīvotājiem savā novadā, kas pēc teritoriālās reformas kļuvuši krietni lielāki.

„Mēs mēģinām pavilkt uz augšu kopumā dzīvi savā pagastā, lai cilvēki tic tai vietai, kur dzīvo, lai viņi darbojas tai vietai, kur viņi dzīvo, nevis sēž katrs savā alā un gaida, ka kāds atnāks un visu sakops, un visu izdarīs,”

Jolanta Smane ir Rēzeknes novada Dekšāres pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja. Konsultatīvā padome sanāk vismaz četras reizes gadā. „Reāli jau vairāk ir paredzēts tā, ka konsultatīvā padome ir tā kā vidutājs starp pašvaldību un iedzīvotāju. Informē iedzīvotājus par pašvaldības aktualitātēm un informē pašvaldību par iedzīvotāju vēlmēm, vajadzībām un degošām visādām lietām.”

Kā darbojas iedzīvotāju padomes Rēzeknes novadā, cik noderīgas tās ir un kādu ieguldījumu tas prasa no pašvaldības un pašiem iedzīvotājiem plašāk pētījušas Karina Važnaja un Laura Ieviņa.

Latvijā ar vien mazāk ēdam Latvijā izaudzēto, bet ar vien vairāk ievesto produkciju, norāda Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs. Līdzīga aina varētu būt arī izglītības iestādēs, tāpēc jādomā par ēdināšanas sistēmas maiņu.

"Viss tas ir ļoti superīgi, ir tikai viens maziņš ''bet''. Kas par to visu samaksās? Jo

skaidrs, ka tas importa cīsiņš būs vienu kārtu lētāks nekā tas, kas te uz vietas saražots. Un tas ir tāds izaicinājums.

Mēs jau šodien saskaramies ar to, ka ēdinātāji praktiski katru ceturksni ir pie mūsu durvīm un stāsta, ka par tām cenām, ko pagājušajā gadā ir nosolījuši, vairs nav gatavi vārīt pusdienas," situāciju savā novadā skaidro Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (Latvijas attīstībai).

"Mēs sakām, ka jāmaina sistēma, bet es domāju, ka mums nav nekādas sitēmas īstenībā,

mums ir tāds diezgan liels haoss valstī," secina zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS)

Ko un kā darīt, lai bērniem skolās pusdienās būtu vairāk vietējie un bioloģiskie produkti, kā izsekot tam, ka vietējais ražojums tik tiešām nonāk uz šķīvja, par to plašāk pētījušas Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.