Reģioni Krustpunktā

Pirms pusotra gada Latvijas gaisa telpā ielidoja ar sprāgstvielām aprīkots drons no Baltkrievijas. Tas bija Krievijas "Šahed" tipa trieciendrons, kas piezemējās Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā uz lauka, vien dažu kilometru attālumā no Gaigalavas centra. Sabiedrību satrauca gan pats fakts, ka drons ielidoja Latvijas teritorijā, gan valsts aizsardzības spēku komunikācija ar iedzīvotājiem un vietējo pašvaldību.

Guntars Skudra, Rēzeknes novada pašvaldības priekšsēdētājs: „Pašvaldība bija viena no pēdējām, kas uzzināja no sociālajiem tīkliem vai medijiem pēc tam, kad jau viss ir noticis. Protams, šajā gadījumā pašvaldībai būtu jāzina pirmajai.”

Kas šobrīd gaisa aizsardzības sistēmā ir mainījies: vai no pieļautajām kļūdām ir gūta mācība un ko par notikušo, skatoties jau ar laika distanci, domā iedzīvotāji Rēzeknes novada Gaigalavā? Vai viņi jūtas droši, ka robi pretgaisa aizsardzības sistēmā ir salāpīti?

Kā šajā bargajā ziemā siltumnīcās Vidzemē jūtas tūkstošiem prīmulu un kā izaudzēt gardu mango? Dodamies to noskaidrot pie stādaudzētājiem Cēsīs, Raunā, Valmierā un Priekuļos. Interesējamies arī, vai dārzniekus šoziem nebiedē augstie apkures rēķini?

Kamēr lielākā daļa cilvēku ar bažām gaida apkures rēķinus, šīs ziemas bargais sals nav apturējis darbus Vidzemē dārzniecībās. Pie Cēsīm jau krāšņi zied tūkstošiem prīmulu, Valmierā spēkā pieņemas šī gada jaunie rožu stādi, bet Priekuļos zaļo dažādi citrusaugi. Cik daudz resursu dārzkopjiem prasa šī ziema un kā tas varētu ietekmēs stādu cenas, skaidro Laura Jansone.

Pēc pēdējiem pieejamajiem statistiskas datiem, pirms trim gadiem Latvijas kopējais ekonomikas apmērs jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) bija teju 40 miljardi eiro. Nav pārsteigums, ka lielākā daļa tā tika saražota tieši Rīgas reģionā – teju 66% no kopējās summas. Arī turīgākie cilvēki dzīvo Rīgas reģionā – proti, uz vienu iedzīvotāju iekšzemes kopprodukts pārsniedza 30 tūkstošus eiro, bet vismazākais – nepilni 12 tūkstoši eiro bija Latgales reģionā.

Kopprodukta dati tiek izmantoti kā galvenais ekonomikas izaugsmi raksturojošais rādītājs. Zemgalē IKP uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija teju 14 tūkstoši eiro. Raidījumā Reģioni krustpunktā runāsim par to, kādu pienesumu valsts ekonomikai un novada attīstībai dod lielie uzņēmumi Dobeles novadā.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka Dobeles novadam ar tā ļoti auglīgajām zemēm, piemēroto reljefu, atrašanos, nu, ne gluži varbūt Rīgas aglomerācijā, bet ļoti tuvu tai, dzelzceļi, lielie autoceļi, arī plus vēl pieminēsim tā industriālā bāze, kas tur bijusi, tās iespējas noteikti bijušas daudz labākas nekā austrumu pierobežā."

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš regulāri seko reģionu attīstībai un viņš vērtē, ka starp bagātākajām un nabadzīgākajām pašvaldībām Latvijā ir lielas atšķirības, IKP atšķiras pat 6,6 reizes. Starp novadiem vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 45,5 tūkstoši eiro 2023. gadā bija Pierīgā, Mārupes novadā. Pirmajā desmitniekā kopā ar Ropažu, Ķekavas, Līvānu, Valmieras, Olaines, Smiltenes, Ādažu, Saldus novadiem ir arī Dobeles novads, kas var lepoties ar uzņēmumiem, kas turpina strādāt jau no tālajiem padomju gadiem.

"Tie ir novadi, kur ir veiksmīgi saglabāts tas, kas jau ir bijis iepriekš, kas ir veidojis padomju ērā vai pirms tam jau vēl. Var attīstīties ļoti dažādi, kāpēc salauzt veco, ja tas labi strādā. “Dobeles dzirnavnieks” ir viens no spilgtākajiem piemēriem vērienīgas ražošanas attīstībai Latvijā. Pirmkārt, viņi ir ļoti audzējuši jaudas un apjomus, viņi ir pavisam pavisam citā līmenī patēriņa preču ražošanā, nekā viņi kādreiz bija un jauni eksporta tirgi, kas agrāk nebija."

AS “Dobeles dzirnavnieks” šobrīd  ir lielākais pārtikas ražošanas uzņēmums Latvijā un šogad svinēs 50 gadu jubileju. Pēdējo 15 gadu laikā uzņēmumam ir arī enerģisks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils un šai laikā investīcijas uzņēmuma attīstībā pārsniegušas 150 miljonus eiro.  60% no saražotā tiek eksportēti un uzņēmums ir viens no vadošajiem eksportētājiem Eiropas Savienībā - otrajā vietā auzu pārslu un septītajā vietā pastas ražošanā.

"Mēs mēdzam teikt, ka esam maizes klētī pa vidu, jo mums riņķī šeit ir lielas zemes platības, kur ražo graudus, plus noteikti mums ir salīdzinoši netālu pieejama šeit osta, caur kuru mēs arī realizējam savu produkciju, mums ir dzelzceļa pievadceļš, mēs esam, var teikt, Baltijas valstīm pa vidu."

Liepājā šobrīd vienlaikus tiek īstenoti vairāki daudzdzīvokļu māju būvniecības projekti – sasparojušies  gan vietējie uzņēmēji, gan lietuvieši. Aptuveni divu gadu laikā Liepājas mājokļu tirgū varētu nonākt vairāk nekā 400 jaunu dzīvokļu tuvu jūrai un pilsētas centrā. Attīstītāji saredz iespēju būvēt mājokļus – tos pārdot vai izīrēt, bet pilsēta cer piesaistīt iedzīvotājus un darba spēku.

Kā sakustējies jaunu mājokļu būvniecības ledus Liepājā?

Latgales vēstniecību "Gors" atdosim nomā privātajam īpašniekam! Lai ņem valsts, ja labāk zina, kā strādāt, kredītus maksāsim paši! Mūsu pērli – Latgales vēstniecību "Gors" valsts grib atņemt! Tik krasi mēneša laikā mainījies Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča no „Kopā Latvijai” redzējums, ko darīt ar Latgales vēstniecību "Gors".

„Tas mainās saskaņā ar mēnesfāzēm vai kā citādi. Bet tas nav veids, kā pieņemt lēmumu!” Tā par šo saka kultūras ministre Agnese Lāce no Progresīvajiem. Pats Aleksandrs Bataševičs savu vēl decembrī pausto, ka valsts "Goru" var ņem savā pārziņā, šobrīd skaidro šādi: „Tā bija tāda ironija, daži žurnālisti to uztvēra kā ironiju. Kas saprata, tas saprata!”

Kas turpmāk notiks ar Latgales vēstniecību "Gors"? Ko par Kultūras ministrijas piedāvājumu – pārņemt "Gora" ēkas infrastruktūru valsts īpašumā un 75 procentu apjomā iesaistīties tās kapitālsabiedrības darbībā domā pārējo reģionālo koncertzāļu īpašnieki? Un vai Latgales vēstniecības "Gors" nedienas ir nopietns signāls, lai domātu, kā pasargāt arī citu koncertzāļu darbību no iespējamiem vietējo politiķu neapdomātiem lēmumiem?

2026. gads Valkas novadā nesākās ar svētku salūtu, bet gan avāriju pilsētas ūdens apgādes sistēmā, kas jau tā caurajam pašvaldības budžetam rada vēl lielāku slogu. Pamatfunkciju nodrošināšanai Valkas novada pašvaldībai šogad trūkst ap pusmiljona eiro. Vietvara aizvien cer, ka palīdzīgu roku budžeta sastiķēšanā sniegs valsts, tāpēc iesniegšanai Finanšu ministrijā gatavo Finanšu optimizācijas plānu. Vietējā vara uzskata, ka valsts Valkas novadu teju vai soda par tā ģeogrāfisko atrašanos pie Igaunijas robežas, tikmēr domes opozīcija norāda uz gadiem pieļautām saimnieciskām kļūdām.

Kā Valkas novada pašvaldība plāno šogad izdzīvot, raidījumā Reģioni Krustpunktā skaidro Laura Jansone.

Ūdens apgāde iedzīvotājiem Valkā tagad jau atjaunota, taču vēl aizvadītās nedēļas sākumā uzrunātie valcēnieši atzina, ka gadu mijā piedzīvotās ūdens apgādes sistēmas avārijas dēļ izjuta neērtības. Žannas dzīvoklī ūdens spiediens straujāk samazinājās laikā, kad cilvēki pārradās mājās no darba.

Problēmas ūdens apgādē Valkā radās Vecgada vakarā. Pēc svētku brīvdienām noskaidrojās, ka galvenajā sūknētavā divi no trim ūdens sūkņiem ir neatgriezeniski bojāti. Aizvadītajā nedēļā to vietā uzstādīja jaunus sūkņus. Pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns notikušo avāriju ūdens apgādē dēvē par dižķibeli. Viņš stāsta, ka tās risināšana no pašvaldības jau tā plānā šī gada maciņa izmaksājusi vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.

Tikmēr vietvaras galvenā maka turētāja jeb Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava uzsver, ka pašreizējā finanšu situācijā Valkas novadā šāds vērienīgs remonts rada krietnu robu tālākā šī gada budžeta plānošanā.

Valkas pilsētā un visā novadā par ūdens apgādi un kanalizāciju aizvien rūpējas pašvaldība un tās darbinieki, nevis kapitālsabiedrība, kā tas ierasts citās vietvarās. Līdzīga situācija Valkā bija arī ar siltumapgādi, taču tagad šī joma nodota komersantam, un Valkā un Valgā par siltumu gādā igauņu kompānija “Utilitas”. Izpilddirektors Valdis Šaicāns stāsta, ka pērnā gada nogalē igauņiem izsolē pārdota arī katlumāja.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars Valkas novada vadībai pārmeta, ka tieši iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem, īpaši siltumu, rada galvenās problēmas izveidot pašvaldības budžetu. Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas neslēpj, ka parādi ir problēma un pašvaldībai ir jāmeklē jauns veids, kā ar tiem cīnīties.

Tomēr Krauklis aizvien uzsver, ka Valkas novada budžetu jau ilgstoši ietekmē fakts, ka daļa iedzīvotāju ir deklarējušies kaimiņpilsētā Valgā, bet Valkas novada pašvaldība līdz ar to nesaņem ienākumu nodokļa daļu par šiem cilvēkiem.

Pašvaldībā uzsver, ka šie cilvēki turpina saņemt dažādus pakalpojumus Valkā, viņu bērni šeit apmeklē skolas, bet vietvarai visa šī infrastruktūra ir jāuztur. Turklāt Valka jūtas aizmirsta salīdzinājumā ar austrumu pierobežu. Kamēr Latgales un Alūksnes pašvaldības saņem speciālu valsts atbalstu drošības stiprināšanai, Valka, kas arī ir pierobeža, paliek bešā, turpina Vents Armands Krauklis.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka valsts atbalsts Krievijas pierobežas pašvaldībām ir ļoti būtisks, tomēr sarunās ar valdību uzsvērts, ka šāds atbalsts ir nepieciešams arī Valkas novadam.

Cilvēkiem, kas dzīvo laukos, primārā nepieciešamība ir ceļš, pa kuru var gan aizbraukt uz mājām, uz darbu, skolu, veikalu vai pie ārsta. Ceļiem naudas trūkst un, samazinoties iedzīvotāju skaitam laukos, visdrīzāk – agrāk vai vēlāk, bet būs vien gaidāmas izmaiņas arī reģionālajā sabiedriskajā transportā. Raidījumā Reģioni Krustpunktā runājam par ceļu kvalitāti un reģionālo sabiedrisko transportu Bauskas novadā.

Jau 40 gadus ceļa Ozolaine – Valle remontu gaida Bārbeles iedzīvotāji. Pagājušā gada vasarā šķita, ka viss jau notiks, taču ieplānoto ceļa rekonstrukciju atcēla, jo samazināja naudu vispār šiem mērķiem. Bārbelieši  sarīkoja piketu un piecu dienu laikā savāca 2300 parakstus un šobrīd finansējums ir atrasts vienam ceļa posmam no trim. Darbdienas rītā esmu Bauskas autoostā, lai ar satiksmes autobusu Bauska – Jēkabpils izbrauktu ceļa posmu no Bauskas līdz Vallei. Pirms reisa parunājos ar "Nordeka" šoferi Sergeju, kas vada autobusu jau 46 gadus.

„No Ozolaines viss tas posms, citreiz labāks, citreiz sliktāks, tagad jau sniegs uzkritis, varbūt nekāda vaina nebūs, bet pavasarī un rudenī tur kavējāmies 40, 50 minūtes. Autobuss paliek citreiz uz ceļa, evakuators ir jāsauc. Tur ir bedres daudz? Bedres. Un kad sāk greiderēt? Pirms vēlēšanām. Kad naudiņa parādās, tad greiderē.”

Braucēju no Bauskas uz Valli nav daudz – tikai trīs. Gados jauna meitene Rebeka brauc uz Jēkabpili ar sabiedrisko transportu, jo mašīna ir remontā.

Līdz Ozolainei ceļš ir labs, jo zem sniega ir asfalta segums. Kad sākas grants ceļš, uzreiz var just daudzās bedres. Vallē aprunājos ar pensionāri Ainu.

Pirms Ziemassvētkiem visā Latvijā noris labdarības maratons “Dod pieci!”, aicinot ikvienu ziedot tiem bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem, kuriem ikdienā nepieciešama regulāra rehabilitācija. Arī Cēsīs, ģimeņu atbalsta organizācijā “Brīnummāja”, vairākas ģimenes, kurās aug bērniņš ar īpašām vajadzībām, ikdienā cītīgi strādā, lai palīdzētu mazajiem spert pirmos patstāvīgos soļus vai pateikt pirmos vārdus. Šeit jāuzsver, ka nokļūšana galvaspilsētā šādām ģimenēm ir ļoti sarežģīta, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai rehabilitācijas pakalpojumi būtu pieejami dzīvesvietas tuvumā.

Ikdienā “Brīnummājā” dažādus pakalpojumus saņem aptuveni 80 ģimenes, pārsvarā no Cēsu novada. Tomērbērnu ar dažādiem kustību traucējumiem novadā ir vairāk. Netrūkst ģimeņu, kuras dzīvo attālākos lauku reģionos un kurām nokļūt pilsētā, lai saņemtu rehabilitāciju, ir sarežģīti un dārgi, saka ģimeņu atbalsta organizācijas vadītāja Liene Graudule.

“Tas ir biežākais aspekts, ko mūsu vecāki min – ka, jā, viņi arī dzird šīs te akcijas un iespējas, bet tajā brīdī jau jā... bet tas jau Rīgā.” 

Lai piesaistītu papildu līdzekļus, iniciatīvu uzņēmušies arī paši vecāki, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Jau trešo gadu viņi pašu rokām sagatavojuši dāvaniņas, kuras iegādājoties, iespējams ziedot bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. “Šogad tās ir eglītē pakarināmas mazas, mīļas mājiņas ar vēstījumu, ka sakām paldies, ka jūs par mums atceraties. Un ka, iegādājoties šo dāvaniņu, jūs atbalstāt iespēju bērniem saņemt rehabilitāciju.”

"Brīnummājā" Cēsīs viesojās Laura Jansone.

Latgale, salīdzinot ar citiem reģioniem, izceļas ar augstāku mirstību tieši starp cilvēkiem darbspējas vecumā. Par aptuveni diviem gadiem ir īsāks arī paredzamais mūža ilgums nekā vidēji Latvijā. Pērn Latgalē mūža ilgums vīriešiem bija 68,8 gadi, sievietēm 79,9 gadi.

 „Mēs secinām, ka viņš nav rādījies trīs gadus ar savu cukura diabētu. Tas ir ļoti slikti,

jo pa trīs gadiem, un ja netiek ārstēts vai netiek pareizi ārstēts, tad tās problēmas var būt samilzušas pavisam citos līmeņos,” ģimenes ārste Sabīne Feldmane Viļakā strādā jau gadu. Viņa praksi pārņēma no iepriekšējās ārstes, kas devās pensijā. Šobrīd praksē ir vairāk nekā 1 200 pacientu gan no Viļakas pilsētas, gan pagastiem. Viņa šī gada laikā ir iepazinusies ar lielāko daļu, kuriem ir kādas hroniskas problēmas, jo pie ārsta, tad jādodas regulāri. Tomēr ne visi tā dara.

Ko paši iedzīvotāji saka par savu veselību un iespējām par to parūpēties? Vai īsāks mūžs ir vien pašu iedzīvotāju nevērība vai iemesli ir citi?

2021. gadā pēc kārtējās administratīvi teritoriālās reformas 119 vietējo pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības. Novadi kļuva lielāki, nomales – vēl tālākas un attālo pagastu iedzīvotājiem bija divas iespējas – neko nedarīt un teikt, ka viss ir slikti vai pašiem rīkoties, lai dzīve vietā, kur vairs nav ne pagasta pārvaldes, ne skolas un bērnudārza, turpinātos.

Vai iedzīvotāju kopienām laukos izdodas uzlabot dzīvi reģionos, to raidījumā pēta Daina Zalamane.