Reģioni Krustpunktā

„Katru dienu, katru minūti es ar viņiem runāju latviešu valodā. Protams, būtu labi, ja arī viņi mājās runātu, tad tas rezultāts būtu ātrāk sasniedzams,” saka Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pirmās klases skolotāja Solvita Mežiņa. Pirmajā klasē ir 18 skolēnu, no kuriem tikai vienam ģimenes valoda ir latviešu.

Krievu valoda Latgalē dzirdama bieži. Ir vietas, kur publiskās vietās liela daļa bērnu un pieaugušo savā starpā sarunājas krieviski. Kā šobrīd veicas bērniem, kuriem ģimenē sarunvaloda ir krievu, kad skolā mācības notiek latviešu valodā, cik viņi ir gatavi šim procesam, cik tam ir gatavi skolotāji un viņu vecāki?

Lauksaimnieks Uldis Vangalis Zemgalē, kas Jelgavas novada Sesavas pagasta z/s Sniedzes apsaimnieko 1500 ha zemes, audzē graudus, rapsi un pupas, un viņa darbinieku vidējais vecums šobrīd ir 40, 50 gadi, uzskata - paaudžu maiņa ir ļoti svarīga. „Šobrīd tā tehnika ir moderna, tur jau jāmāk rīkoties un tur jābūt jaunam, izglītotam cilvēkam un dusmas uz visiem tiem skolu likvidētājiem. Mēs jau varam runāt, ka tos jauniešus vajag, bet cik tad ir tās skolas palikušas, kas tos jauniešus sagatavo."

Sākoties jaunajam mācību gadam, dodamies uz tehnikumiem Kurzemē un Zemgalē, kur var iegūt profesionālo vidējo izglītību lauksaimniecības jomā un skaidrojam vai piedāvātā profesionālā izglītība šobrīd atbilst pieprasījumam.

Pašlaik 60 vēja elektrostaciju projektiem dažādās Latvijas vietās tiek īstenots ietekmes uz vidi novērtējuma process. Mērķis - vismaz teorētiski ir salāgot uzņēmēja un konkrētās vietas intereses. Tomēr gandrīz vienmēr šādos projektos kāds ir zaudētājs. Tāpēc iespējas paveras emocijām un arī dezinformācijas plašumiem.

Pavasarī arī mazajā Rucavas pagastā Dienvidkurzemes novadā vēja parka plāns sacēla kājās vairāk nekā divus simtus iedzīvotāju. Viņi prasa cieņpilnu diskusiju, kurā vietējie cilvēki nav tikai apmuļķots ķeksītis vides ietekmes dokumentos. Vai rucavnieku iebildēm būs kāda jēga, pagaidām nav zināms. Taču pilsonisko aktivitāti šis projekts Lejaskurzemē ir aktivizējis ar vērienu.

Plašāk tēmu Kurzemē pētījis Edgars Kupčs.

20 gadu laikā Latvijas laukos visdažādākajās vietās tapuši bērnu rotaļu laukumi, jauni tūrisma objekti un attīstījušies mazie uzņēmumi. Daudzviet šīs vietējo kopienu idejas ir izdevies īstenot pateicoties Eiropas Savienības fondu finansētajai LEADER pieejai. Taču šobrīd nav skaidrs, kas ar šo pieeju visā Eiropas Savienībā notiks pēc 2027. gada un vai tā vispār pastāvēs.

“LEADER programma ir tā, kas atbalsta nelauksaimniecisko ražošanu,

ja tu neesi eksportspējīgs, neesi ar ļoti lielu darbinieku skaitu, tad nav neviena cita programma, kas ļautu šiem te lauku uzņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību,”

skaidro biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne.

Kopumā 20 gadu laikā, kopš Latvijā īsteno LEADER pieeju ir realizēti aptuveni 10 tūkstoši dažādi projekti, radītas vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas, Latvijas lauku attīstībā ieguldot aptuveni 144,3 miljonus eiro.

“Šobrīd bažas ir neziņā, kā būs pēc 2027.gada. Jo šobrīd kuluāros visādi runā, ka varētu Eiropas komisija iedot vienu kopīgu aploksni uz valsti un tad domājat kā ir un tas būs atkarīgs no valsts izšķiršanās vai būs šī te LEADER pieeja vai nebūs,” neziņā dalās Daiga Gargurne.

Šoreiz raidījumā “Reģioni Krustpunktā” žurnāliste Laura Jansone skaidro LEADER nozīmi Latvijas lauku attīstībā un tās iespējamo nākotni.

Latgalē vairāk nekā 40% balsstiesīgo piedalījās pašvaldību vēlēšanās, izdarot savu izvēli. Un vēlētāju izvēle divās valstpilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī ir pievērsusi uzmanību arī valstiskā līmenī, liekot uzdot jautājumus, piemēram, - kā pašreizējam Daugavpils pilsētas mēram Andrejam Elksniņam no "Sarauj, Latgale!" ir izdevies saņemt tik lielu vēlētāju atbalstu -  68%, iegūstot 14 domes krēslus no 15.

“Mani Daugavpils rezultāts izbrīna, 68 procenti par cilvēku, kurš atklāti atbalsta Krievijas karu Ukrainā, tas ir nonsenss. Bet tā ir, Latvija mazā Krievija, es pie tā esmu pieradis. Selavī, kā saka franči! Tāda ir dzīve,” saka kāds iedzīvotājs.

Arī Rēzeknē nekas nemainīsies. Lai arī pilsēta stāvēja bankrota priekšā un pilsētas mērs par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību tika atstādināts un vēlāk atlaista visa dome, taču tas nebija iemesls, lai politiskā situācija pēc vēlēšanām mainītos. Pārliecinoši, iegūstot pāri par 50% rēzekniešu atbalsta, pie varas atkal nonāk atstādinātais mērs Aleksandrs Bartaševičs no „Kopā Latvijai”, kurš vēlēšanās piedalījās ar Aināra Šlesera vadīto partiju „Latvija pirmajā vietā”.

“Bartaševičs uzvarēja, malacis! Pilsētu ir sakārtojis, viņš māk strādāt,” tā kāds rēzeknietis.

Sācies skolēnu vasaras brīvlaiks. Bērni var ilgāk no rītiem pagulēt un biežāk satikties ar draugiem, savukārt, vecākiem jādomā, kā trīs vasaras mēnešus bērnus jēgpilni nodarbināt. Vecākie skolēni meklē iespējas strādāt, bet cik populāras šobrīd ir vasaras nometnes un ar cik lieliem izdevumiem jārēķinās vecākiem? Daina Zalamane skaidro, kādas iespējas apmeklēt vasaras nometnes ir skolēniem Zemgalē, kur līdzfinansējums vasaras nometnēm ļoti dažāds - no nulles līdz 84 000 eiro.

Latvija sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos, no kuriem katrā ir viens atkritumu poligons. Domājot par apkārtējo vidi un lietu ilgtspēju, atkritumu poligonos ir jāsamazinās apglabājamo atkritumu apjomam. Ja konkrētāk, desmit gadu laikā saskaņā ar Eiropas Savienības Direktīvu, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsamazina poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars līdz vismaz 10 procentiem no dalībvalstu ikgadējā sadzīves atkritumu daudzuma. Bet piemēram, 2022.gadā poligonos Latvijā joprojām tika apglabāti 47,8 % no pieņemtā atkritumu apjoma.

Inga Ozola un Lāsma Zute-Vītola pievēršas atkritumu apsaimniekošanas jomai Latgalē un Kurzemē. Kāpēc joprojām ļoti liels  atkritumu apjoms nonāk poligonos, lai gan daudz kas no tā būtu derīgs otrreizējai pārstrādei?

Aizvadīto desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 5,7 %, bet jaundzimušo skaits sarucis pat par 30 %. 2024. gadā valstī kopumā piedzima vien 12 377 bērni. Visvairāk jaundzimušo - teju 5000 reģistrēts Rīgā, kur dzīvo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, citās lielākajās pilsētās – ap pustūkstoti. Novadus grūti salīdzināt, jo tie ir dažāda lieluma, bet, piemēram, mazajā Varakļānu novadā pērn piedzimuši vien 17, bet Saulkrastos – tikai 15 bērni. Cilvēku aizbraukšana no valsts, ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija - tie ir faktori, kas ietekmējuši Latvijas demogrāfisko situāciju. Jaunās ģimenes dzīvei izvēlas vietas, kur var nopelnīt vairāk un arī dzīvošanai un bērnu audzināšanai ir labāki apstākļi. Vai vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir pietiekošs līdzeklis lai pašvaldība spētu pievilināt jaunās ģimenes? Cik šobrīd reģioni ir pievilcīgi dzīvošanai jaunām ģimenēm to šoreiz raidījumā skaidro žurnālistes Daina Zalamane un Laura Jansone.

Pirms pēdējās reģionu reformas un katrām pašvaldību vēlēšanām topošie politiķi sola palīdzēt uzņēmējiem attīstīties, piesaistīt investorus reģionu attīstībai un veidot jaunas darba vietas. Pašlaik lielie komersanti dažās vietās iegūst no speciāli izveidotām industriālajām un ekonomiskajām zonām, kurās var dabūt nodokļu atlaides. Savukārt sīkuzņēmēji dažās pašvaldībās var tikt pie neliela tieša domes atbalsta grantu konkursos, tomēr ar šo naudu var nevis būtiski attīstīt uzņēmējdarbību, bet uz kādu laiku laukos noturēt mājražotājus vai pabalstīt viesu biznesu. Uzņēmumu skaits valstī četru gadu laikā gan par dažiem tūkstošiem ir audzis, bet to drīzāk ietekmējušas pandēmijas beigas, nevis pašvaldību rosība. Cik aktīva šobrīd ir pašvaldību iesaiste vietējā ekonomiskajā izaugsmē, par to plašāk skaidro Edgars Kupčs un Renāte Lazdiņa.

Latvijā ir 1201 ģimenes ārstu prakse, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Viena prakse vidēji gadā no valsts saņem nepilnus 124 000 eiro, saņem pacientu līdzmaksājumus un piedāvā arī maksas pakalpojumus. Finansējums, protams, saistīts ar pacientu skaitu. Šobrīd mazākajā praksē ir 107, lielākajās – pat vairāki tūkstoši pacientu. Bet vai katram Latvijas iedzīvotājam ir pieejams ģimenes ārsts un ko tad, ja tuvākajā apkārtnē šāda pakalpojuma nav?

"Pirmkārt, tev ir jādabū tas pacientu skaits, kas lai pie tevis pierakstās. Paiet gadi 4-5, kamēr tu iepazīsti cilvēkus. Bet kapitācijas nauda atkarīga no piereģistrēto pacientu skaita. Un, ja tev ir ļoti maz piereģistrēto pacientu, tev būs arī maza tā nauda. Tur sākumā vajadzētu noteikti būt pašvaldības atbalstam, kamēr tā prakse iestrādājas,” saka ģimenes ārste Aija Skudra no Skrīveriem.

Kā notiek jaunu speciālistu piesaiste un kāpēc vienā pašvaldībā ģimenes ārstu pietiek, bet citā to nav, to plašāk pētījušas žurnālistes Daina Zalamane un Inga Ozola.