Reģioni Krustpunktā

Dzimstības rādītāji Latvijā jau trīs gadus ir zemākie pēdējā simtgadē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopš 2019. gada bērnudārzu apmeklētāju skaits Latvijā ir sarucis par 5500 bērniem. Lielākais bērnu skaita samazinājums pirmskolā ir novērojams lauku reģionos, kur kopš 2019. gada ir slēgtas vai reorganizētas 28 izglītības iestādes. Savukārt pilsētās šajos piecos gados ir atklāti 16 jauni bērnudārzi.

“Jaundzimušo skaits pieaug aktīvajās pilsētās. To ietekmē iedzīvotāju mobilitāte, proti, jaunās ģimenes pārcēlās uz lielākām pilsētām, kur redz lielāku perspektīvu. Līdz ar to aktivitātes, kuras veic pašvaldības, īpaši tās, kas attiecas uz bērnudārzu pieejamību, piemēram, Rīgā, Pierīgā, lielajās pilsētās, Jelgavā, Valmierā, Siguldā, kurās dodas jaunās ģimenes un kurās dzimst arī bērni, saglabā situāciju, ka vietu bērnudārzos joprojām trūkst,” skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Par to, vai un kā demogrāfiskā situācija šobrīd ietekmē audzēkņu skaitu bērnudārzos Vidzemē, stāsta Laura Jansone.

“Briedis, paldies dievam, bijis saudzīgs, viņš apēdis tikai sānu dzinumu, kas tāpat atmirs vasarā. Lakstiņi ir apgrauzti, ja, bet augšanas punkts, paldies dievam, pagaidām vēl vesels," zemnieks Kristaps Kārklis netālu no Aizkraukles novada Pļaviņām savā rapšu laukā rāda gan stirnu, gan briežu pēdas. Pērn viņam dzīvnieki apēda 80 ha rapsi.

„Kad aukstuma ietekmē vēders paliek tukšāks, tad viņi nāk meklēt papildus barības bāzi, un tad sākas tie lielākie postījumi."

Latvijā šobrīd ir 68 000 staltbriežu - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. Staltbrieži nodara lokālus postījumus gan jaunaudzēm, gan zemnieku laukiem, tāpēc sākusies diskusija, ko darīt turpmāk, lai dzīvnieku skaitu samazinātu. Medību kolektīviem pieļaujamais staltbriežu nomedīšanas limits šajā medību sezonā noteikts par 4 % lielāks nekā iepriekšējā – var nomedīt 33 660 staltbriežus, par 30% palielināta staltbriežu medību atļauju izsniegšana, līdz 15. februārim pagarinātas dzinēju medības.

Raidījumā plašāk par to, kāda ir situācija Sēlijā, kur ir lieli mežu masīvi.

Ar teritoriālo reformu valsts apmānījusi reģionu cilvēkus – no solītajiem 300 miljoniem ceļiem vairāk nekā trešdaļa nav iedota

Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām kārtējā administratīvi teritoriālās reformas piegājienā politiķi mudināja novadus apvienoties, solot 300 miljonus eiro vairāk nekā 1000 kilometru vietējo ceļu atjaunošanai. Valstsvīri apgalvoja, ka no katra mazā centra uz jauno domi cilvēki varēs nokļūt pa gludu asfaltu. Taču tagad, četrus gadus vēlāk nākamo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, izrādās, ka vairāk nekā trešā daļa no solītās naudas bijusi politiķu mānīšanās. Tāpēc divsimt kilometri lauku ceļu arvien ir kritiskā stāvoklī.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas vadītājs Valdis Maslovskis no Zaļo un Zemnieku savienības uzskata, ka no politiķu solītā piektdaļa nav paveikta nevis pašu dēļ, bet lielā mērā ārēju apstākļu ietekmē – pašvaldību reformai sekoja kovida laiks, tad karš Ukrainā ar būtiskiem sadārdzinājumiem, tajā skaitā ceļu būvē, kā arī valsts prioritāšu izmaiņām.

„Nu, droši vien pagaidām pēc tām aplēsēm, kā rit, viss šogad netiks realizēts. Tas ir katastrofāli, jo, iepazīstoties ar kartēm, ir ļoti daudz ceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Protams, ceļus labo, tie kļūst labāki, bet tas slogs un ceļu garums, kas vēl jāsalabo, nav samērīgs ar tiem līdzekļiem, ko valsts piešķir,” – tā Valdis Maslovskis.

Plašāk situāciju ar ceļu stāvokli reģionos pētījis Edgars Kupčs.

Latvijā aptuveni 10% daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atrodas uz zemes, kas pieder kādai citai personai, nevis pašai mājai un tās iedzīvotājiem. Aizvien vairāk nekā 100 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku ir spiesti maksāt zemes nomas maksu. Lai šādu situāciju izbeigtu, nu jau divus gadus ar īpašu likumu ir noteikts mehānisms kā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri atrodas piespiedu dalītā īpašuma attiecībās, to var izdarīt bez zemes īpašnieka brīvprātīgas piekrišanas jeb vienpusēji.

Valsts zemes dienestā gan uzskata, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas process valstī pagaidām nenotiek tik raiti, kā varētu vēlēties. Latvijā ir vairāk nekā 3600 daudzdzīvokļu mājas, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes, taču 360 mājas 31 Latvijas pašvaldībā pašlaik izmanto iespēju likuma noteiktajā kārtībā zemi izpirkt, process līdz galam ir pabeigts vien 25 ēkām.

“Šobrīd visaktīvākie pieteikumi iesniedzēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Līdz šī gada janvārim kopā bija saņemti 95 pieteikumi. Nākošā ir Jelgavas valstspilsēta, kurā līdz 1. janvārim Valsts zemes dienestā saņemti 55 pieteikumi. Trešajā vietā ir Valmieras novada pašvaldība, kur divu gadu laikā  saņemts 41 pieteikums,” stāsta Valsts zemes dienesta Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departamenta vadītāja Judīte Mierkalne.

Uzrunātie nozares speciālisti vērtē, ka zemes izpirkšanas process noritētu daudz raitāk, ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji spētu savā starpā vienoties, jo ļoti bieži tieši lēmumu pieņemšana ir galvenais klupšanas akmens.

Plašāk piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas kārtību un iedzīvotāju pieredzi skaidro Laura Jansone.

Ar šī gada sākumu Latgalē slēgts 21 autobusu reiss, kas raisījis neizpratni daudzos, jo īpaši mazapdzīvoto vietu, iedzīvotājos. Politiķi un atbildīgās amatpersonas skaidro, ka slēgti tiek mazāk pieprasītie un finansiāli neizdevīgie reisi. Tikmēr pašiem iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā vien pielāgoties situācijai un pašiem meklēt risinājumus kā nokļūt nepieciešamajā vietā, un ne mazāk svarīgi, nepieciešamajā laikā.

Cilvēki gadu gaitā ir pieraduši pie tāda sabiedriskā transporta, kāds tas ir, un mēģina iztikt paši, kooperējoties, meklējot palīdzību pie draugiem, kaimiņiem vai sociālajos tīklos. Bet pārsvarā visi izmanto personīgo transportu, sevišķi ja jātiek uz darbu. Tā no Preiļu novada Sīļukalna uz novada centru Preiļiem uz darbu tiek Aigars.

„Nu nav tur tāda autobusa, ar ko izbraukāt. Neiet nekādi autobusi. Man jau plkst 8.00 jābūt, bet te 8.00 tik no Siļukalna iet autobuss. Un vakarā ar nav nekādi varianti tikt atpakaļ.”

Raidījumā plašāk par to, kādas iespējas cilvēkiem attālākos lauku reģionos nokļūt uz darbu, skolu, veikalu, pašvaldību, banku vai pie ārsta, cik elastīgs ir sabiedriskā transporta maršrutu tīkls un vai var iztikt bez privātā auto.

Kārtējā reģionālā reforma Latvijā noslēdzās 2021.gadā. Iepriekšējo 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43 pašvaldības.Pēc reformas Mazzalves pagasts atrodas Aizkraukles novada malā, Lietuvas pierobežā. Pagastā ir bērnudārzs, skola, ģimenes ārsts un aptieka, bet nav pasta nodaļas un bankomāta. Kā mainījusies dzīve pagastā pēc reģionālās reformas un kā pietrūkst, lai iedzīvotāji arī attālā pagastā nejustos kā aizvien lielākā nomalē?

Vēsākais Ziemeļvalstu reģions, iekaitot Latviju, arvien vairāk piesaista tūristus, kuri līdz šim izvēlējās siltākas zemes atpūtai. Par šādām tendencēm runā gan paši tūristi, gan nozares pārstāvji. Pieaugums gan nav straujš, bet pakāpenisks, spriež kurzemnieki. Liepājā un Dienvidkurzemē vērojams, ka tūristu skaits palielinās un atbraucēji naktsmītnēs pavada ilgāku laiku. Tieši lēnais tūrisms ir viens no virzieniem, kam pievērsīs uzmanību nākotnē arī Liepājas  rajona partnerība, kas administrē ES fondus Dienvidkurzemē. Tomēr problēmu netrūkst gan projektu īstenošanas procesā, gan vēlāk strādājot. Tūrisma uzņēmēji runā par lielo nodokļu slogu.

Par aizvadīto tūrisma sezonu un jauno uzņēmēju izaicinājumiem nozarē, šoreiz raidījumā plašāk pievērsusies Inga Ozola.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, mājās pamazām ienāk svētku noskaņa, kas daudziem protams saistās ar Ziemassvētku eglīti. Jebkurš Latvijas pilsonis ir tiesīgs sev nozāģēt vienu egli svētkiem. Nosacījums, protams, ka to var darīt valsts mežos, nevis privātā īpašumā.

"Nopirkt koku aizsardzības līdzekli, ko izmanto pret savvaļas dzīvniekiem, kas bojā kokus, arī egles jaunaudzēs. Un gatavojos nosmērēt ar līdzekli eglēm galotnes, arī sānu zarus. Vienkārši izdarīt tā, lai koki nav tik vizuāli pievilcīgi svētku kārotājiem, kuri grib iet un zagt manā īpašumā. Otrs variants - es ņemšu arī mačeti līdz, apcirtīšu zarus, apcirtīšu vainagu retāku, es zinu to gabalu, kur cilvēki iet," cīnīties šogad pret eglīšu zagļiem noskaņots mežkopis un meža īpašnieks Raimonds Mežaks.

Cik bieži svētku egles meklējumos tiek iebrists svešā mežā, cik liela skāde tiek tādejādi nodarīta, kā ar eglīšu zagļiem cīnās paši saimnieki un policija, to plašāk pētījusi Solvita Stara Vidzemē.

Eiropas Atveseļošanās fonda programmā šogad piešķirti vairāk nekā 77 miljoni eiro piecu industriālo parku izbūvei Latvijā. Viens no tiem top bijušās padomju armijas lidlauka teritorijā Augšdaugavas novada Locikos. Šo projektu 18 miljonu eiro vērtībā, savā izpirktajā zemē, realizē Daugavpils valstspilsēta. Plānots, ka te tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem modernajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību, radot pāri par 80 jaunām darba vietām.

Nelielajā, bet vēsturiskiem notikumiem piesātinātajā Lociku jeb Lāču ciemā Augšdaugavas novadā, kur top šis industriālais parks, joprojām tiek loloti sapņi arī par lidlauka attīstību.

Raidījumā plašāk, ko par to domā vietējie iedzīvotāji, kāds pienesums vai zaudējums tiem būs, dzīvojot tik vērienīgu un ambiciozu projektu klātbūtnē.

Kā daudzās reģionu pilsētās, arī Jelgavā dzīvojamais fonds sastāv no galvenokārt padomju laikā būvētiem daudzdzīvokļu namiem. Tomēr tieši te šoruden uzsākta pirmā zemas īres maksas daudzdzīvokļu nama būvniecība. Biedrības „Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš norāda, ka kvalitatīva dzīves vieta palīdzētu Jelgavā noturēt arī iedzīvotājus. Pagājušajā nedēļā  tika ierakta kapsula topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā Bauskā. Turpmākajos divos gados par 42,9 miljoniem eiro Latvijas reģionos plānots uzcelt 467 zemas īres maksas dzīvokļus.

Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina - lai apmierinātu pieprasījumu pēc energo efektīviem mājokļiem reģionos, katru gadu Latvijā būtu jāuzceļ vismaz 300 līdz 400 lēti īres dzīvokļi. Pagaidām naudas pietiek tikai jau uzsāktajai programmai.

Par dzīvojamā fonda pieejamību un attīstību reģionos plašāk raidījumā.