Reģioni Krustpunktā

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās stājās spēkā otrā teritoriālā reforma kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Nozares ministrija un likumdevējs toreiz solīja, ka iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču cilvēki tam neticēja.

Tomēr reformu pavadīja tikai pāris protestu, un jauno Latvijas pašvaldību karti apstiprināja ātrā tempā. Pirmās sekas pieredzējām jau pašvaldību vēlēšanās, kurās bija rekordzema aktivitāte – vietējo lēmējvaru noteica tikai trešā daļa jeb 34 procenti no balsstiesīgajiem. Iepriekšējās vēlēšanās par domēm balsoja puse vēlētāju. Pilsonisko apātiju daļēji ietekmēja arī varas attālināšanās no cilvēkiem.

„Nu, tas jau, protams, tā ir. Vispār – šinī stūrī, ka pašam nav transporta, tu esi atgriezts no pasaules. Līdz domei 70 kilometru. Autobuss veselu diennakti iepriekš ir Liepājā jāpiesaka, lai atbrauktu šeit, uz robežu. Bet līdz robežai ir vēl trīs kilometri kājām līdz pieturai. Tagad ir tā – Dievs augstu, ķeizars tālu, nav kam sūdzēties,” saka vietējie iedzīvotāji Brigita ar vīru Alekseju Rucavas pagastā.

Žurnālisti Edgars Kupčs un Laura Jansone raidījumā “Reģioni Krustpunktā” devās uz Alūksnes, Cēsu un Dienvidkurzemes novadiem, lai skaidrotu, ko iedzīvotāji domā par dzīvi pēc teritoriālās reformas.

Vairāki tūkstoši mākslīgu šķēršļu – seni dambji, vecas slūžas, aizsprosti un sabrukušas caurtekas – traucē Latvijas upju brīvajam plūdumam, būtiski ietekmējot gan zivju migrāciju, gan ūdeņu ekosistēmu kopumā. Lai gan daļa no šiem šķēršļiem joprojām ir nozīmīgas hidrobūves vai vietējām kopienām svarīgas rekreācijas vietas, pieaug nepieciešamība atjaunot upju dabisko tecējumu un uzlabot iekšējo ūdeņu kvalitāti.

Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība jau vairākus gadus aktīvi darbojas pie upju attīrīšanas, tiesa šādas iniciatīvas būtiski apgrūtina birokrātiskie šķēršļi un nesakārtotā likumdošana:

“Viss ir sabāzts vienā maisā - gan ostu padziļināšana, gan vecā ledusskapja izņemšana no upes, un tā birokrātija ir praktiski vienāda. Mēs nevaram runāt par Rīgas brīvostas padziļināšanu, tāpat kā par riepas izņemšanu no Vildogas upītes. Tie ir ekspertu, ekspertu atzinumi, kas visi maksā naudu. Un ja es gribu, kā īpašnieks, kaut ko darīt, tad man kā īpašniekam šāda upes posma iztīrīšana tikai birokrātijā izmaksās vairāk nekā pustūkstoti eiro,” stāsta biedrības vadītājs Ainārs Šteins

Šoreiz raidījumā žurnāliste Laura Jansone skaidro, kā Latvija meklē risinājumus šajā sarežģītajā situācijā, kurā krustojas dabas aizsardzības, saimnieciskās un birokrātiskās intereses?

Katra ceturtā sieviete Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir piedzīvojusi seksuālu vai fizisku vardarbību, pāridarītājs lielākoties bijis vīrietis, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gadā veiktā aptauja par vardarbības izplatību Latvijā. Aptauja arī parādīja, ka visbiežāk partneru starpā ir vērojama tieši psiholoģiskā vardarbība.

“Vidējais vecums klientēm “Centrā Marta” ir 38 gadi – jaunākajai klientei ir 19 un vecākajai 62 gadi. Vardarbības veicējs parasti ir vai nu vīrs, civilvīrs vai partneris. Visbiežāk mūsu klientes ir ar vienu, diviem, trīs bērniem. Vidēji tie ir divi bērni. Par vardarbību - ir emocionālā, fiziskā, seksuālā un ekonomiskā, un tas viss ir kopā, nav viena veida vardarbība vienam klientam. Vispirms ir emocionālā vardarbība, pēc tam pāraug fiziskajā. Tā kā tāds melns mākonis, lēnām velkas virs galvas arvien tumšāks un tumšāks,” stāsta sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas „Centrs Marta” Rēzeknes filiāles vadītāja Alīse Potaša.

Kā apliecina sieviešu tiesību aizstāvības organizācijā „Centrs Marta”, arvien vairāk sieviešu  pie viņiem griežas pēc palīdzības. Pagājušajā gadā kopumā tās bija vairāk kā 700 personas. Arī Rēzeknes filiālei ar katru gadu klientu paliek vairāk. Piemēram, pērn Rēzeknes filiālē sniedza 2 858 konsultācijas.

Raidījumā „Reģioni Krustpunktā” runājam par to, kā vardarbība sākas, cik grūti to pārtraukt un kā atbildīgās institūcijas spēj palīdzēt?

Šogad Zemgalē dzēsti 306 ugunsgrēki un, tā kā pavasaris šogad sācies agrāk un bijis silts laiks, 126 no tiem bijuši kūlas ugunsgrēki. Ugunsdzēsēji glābēji palīdzējusi 300 glābšanas darbos, bet visā Latvijā dzēsti jau vairāk nekā 1850 ugunsgrēki, tajā skaitā vairāk nekā 600 kūlas ugunsgrēki.

Raidījumā Reģioni Krustpunktā dodamies uz jauno Katastrofu pārvaldības centru Iecavā, vērtējam, vai algu paaugstinājuma dēļ vieglāk aizpildās brīvās ugunsdzēsēju vakances Zemgalē un cik liela nozīme laukos ir brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.

Par arvien satraucošākiem krāpšanas gadījumiem pēdējā laikā Kurzemes pusē regulāri ziņo Valsts policija.  Arī dažādas iestādes informē par krāpnieciskiem gadījumiem, tikmēr krāpnieki paliek arvien slīpētāki. Valsts Policijas Dienvidkurzemes iecirknī  tikai trīs mēnešu laikā fiksēti jau 128 krāpšanas gadījumi, skaits ir līdzīgs arī pagājušā gadā.

„Krāpnieki paliek gudrāki, pēc katras pieķeršanas viņi pārstrukturējas,  pārplāno savus darbus. Cilvēks runā ar šo krāpnieku pa telefonu līdz brīdim kamēr zvana pie durvīm kurjers, lai cilvēkam nebūtu iespējas piezvanīt policijai, tiklīdz pārtrūkst saruna, tā kurjeram ir signāls neiet,” stāsta VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes pārvaldes priekšnieks Ingus Ukstiņš.

Kā cilvēki reaģē uz krāpnieku zvaniem un kādi ir galvenie iemesli, kāpēc izdodas cilvēkus pārliecināt svešam atdot, piemēram, visu mūžu krāto naudu. Šoreiz raidījumā “Reģioni Krustpunktā ” žurnāliste Inga Ozola interesējas, kādas ir krāpšanas tendences un kam sabiedrībai jāpievērš uzmanība.

Garās rindas, lai medicīnas iestādēs saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus veidojušās jau gadiem. Vidzemē rindā pie endokrinologa jāgaida pat vismaz četri mēneši, savukārt uz radioloģiksiem izmeklējumiem vai datortomogrāfiju pat līdz gadam.

Problēmas galvenie cēloņi ir ilgstoši nepietiekamais valsts finansējums, kā arī fakts, ka aptuveni piektā daļa pacientu vienlaikus piesakās vairākās vietās un vizītes neatsaka.

“Mēs esam secinājuši, ka tie aptuveni ir 15-20%, un ne vienmēr šis pacients arī paziņo, ka viņš jau citā ārstniecības iestādē šo pakalpojumu ir saņēmis, un viņam šis pakalpojums vairs nebūs nepieciešams,” stāsta Nacionālā Veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhemoviča.

Kādus risinājumus garo rindu problēmai meklē valsts un arī pašas medicīnas iestādēs raidījumā “Reģioni Krustpunktā” skaidro Laura Jansone.

Latvijā pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas tika īstenota 2021. gadā, pašvaldību skaits krietni saruka, proti, – no 119 uz 43. Novadu teritorijas pēc reformas ir krietni lielākas, līdz ar to daļai iedzīvotāju pašvaldības lēmējvara kļūst mazāk pieejama. Pirms diviem gadiem spēkā stājās arī jaunais Pašvaldību likums, tostarp viens no likuma jaunumiem – iedzīvotāju padomes.

Ar iedzīvotāju padomēm ir iecerēts panākt, lai attālākiem pagastiem nav sajūta, ka par viņiem pašvaldība ir aizmirsusi un iedzīvotāji tiktu iesaistīti pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju padomes ir katras pašvaldības brīva izvēle.

“No sākuma ar tādu pamatīgu ieskrējienu sākām kaut ko darīt, tad, protams, mūs pamatīgi nobremzēja finansiālā puse, jo no pašvaldības puses ar finansējumu ir ļoti bēdīgi. Un tā ir lielākā problēma iedzīvotāju padomēm – mēs pieņemt lēmumus nekādus nevaram, finansējuma mums nekāda nav, mēs varam iet kaut ko prasīt, bet tas īstenībā neatšķiras no tā, ja arī nebūtu tās iedzīvotāju padomes.

Mēs laukos vienkārši pazudīsim, ja paši neko nedarīsim,” saka Līga Pundure, Briežuciema iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja.

Šoreiz raidījumā “Reģioni krustpunktā” runājam par to, kā šobrīd veicas ar padomju veidošanu, vai iedzīvotāji tām redz jēgu un vai veidojas veiksmīga sadarbība ar pašvaldībām.

"Man liekas, ka tie cilvēki, kas to izdomā, nesaprot, ko viņi dara. Tā sistēma ir uztaisīta tā, ka tur visur ir kaut kāda riska apdrošināšanas piegarša,” saka jaunuzņēmuma „Adventum Tech” vadītājs Ņikita Gorbatko. Uzņēmums, kas ražo sensorus būvniecība nozarei, investorus nav meklējis, bet aktīvi piedalījies dažādos hakatonos un tajos iegūti 14 000 eiro. Ļoti vērtīgas bija uzņēmuma piedalīšanās dažādās izstādēs, kas ļāva saprast, kur atrast sadarbības partnerus, bet uzņēmējs atklāj arī lielākās problēmas, ar ko sastapušies attīstības ceļā.

„Lai man pieteiktos LIAA grantiem, man jāņem darbā atsevišķs lietvedis, bet tad tam grantam zūd jēga, jo man ir jāfinansē cilvēks, kas raksta tos pieteikumus."

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 9000 jaunu uzņēmumu. Tas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš - tā liecina „Lursoft” dati. Bieži uzsveram, cik svarīgi valstij ir uzņēmumi, kas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību un tās eksportē. Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv gada apskatā publicētie dati liecina - Latvijā ir 512 jaunuzņēmumi - strauji augoši, inovatīvi. Un no tiem lielākā daļa - 400 uzņēmumi atrodas Rīgā un Pierīgā. Bet kādi faktori kavē un kādi veicina jaunuzņēmumu rašanos reģionos un konkrēti Zemgalē?

Ģeopolitiskā situācija ir galvenais motivētājs arī šobrīd stāties zemessardzē. Kurzemē interese par zemessardzi saglabājas. Tā gan ir atgriezusies līmenī, kāds tas bija pirms kara. Tik iespaidīgs pieplūdums, kā tas bija kara sākumā, šobrīd nav novērots. Aptaujātie darba devēji atbalsta savu darbinieku iesaisti zemessardzē, taču izskan arī cilvēku viedokļi, ka labprāt mācītos tikai nedēļas nogalēs, nekā tas ir tagad, kad apmācības sadalītas nedēļās.

„Tas ir 23 dienu apmācību cikls - no pirmās dienas līdz pat pēdējai, ko visu pavada šeit pie mums poligonā „Mežaine”,"

skaidro Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Edmunds Svenčs. Kā šobrīd notiek zemessargu apmācības tieši Kurzemē un cik tā ir pieejama strādājošajiem, par to plašāk Inga Ozola.

Jākāpj kalnā, lai meklētu sakaru signālu. Mobilo un interneta sakaru kvalitāte un pieejamība pierobežā nerada drošības sajūtu. Lauki un pierobeža var kļūt par tukšo zonu, ja baltie plankumi apraidē Latvijas teritorijā neuzlabosies. Šādas bažas izsaka gan vietējie iedzīvotāji Latgalē, gan pašvaldības. Nav normāli, ka jākāpj kalnā vai jāmeklē zona savā mājā vai pagalmā, apzinoties, ka tās var arī nebūt. Kā sazināties ar tuviniekiem, kārtot darba lietas, pieņemt tūristu pasūtījumus, saņemt vai aizsūtīt dokumentus oficiālajām iestādēm? Un kas notiks, ja tiks izsludināta trauksme un būs jāmeklē patvērums? Šie jautājumi, neraugoties uz milzīgajiem finansiālajiem ieguldījumiem robežas stiprināšanā un valdības paziņojumiem par drošiem sakariem līdz pēdējai jūdzei, Latgales pierobežā joprojām ir aktuāli.

Raidījumā plašāk par sakaru pieejamību un kvalitāti Latgales pierobežā.