Reģioni Krustpunktā

Pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā ir ļoti dažādas. Vienā grupā bērnu skaits var būt 16 vai pat 26. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka bērnu skaita ierobežojumu. Tas atkarīgs no telpas lieluma, uz vienu bērnu ir noteikta minimālā platība. Nav noteikts arī, cik uz grupu būtu jābūt pedagogiem. To, katrā pašvaldībā un iestādē, var noteikt pēc saviem ieskatiem un finanšu iespējām. Tāpat ir arī ar pedagogu atbalsta personālu – logopēdiem, speciālajiem pedagogiem un psihologiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā uzsver, ka tas ir jāmaina. Vēloties noteikt vienotas vadlīnijas, lai pašvaldībās situācija nebūtu tik atšķirīga un uzlabotos pirmsskolas izglītības iestāžu darba kvalitāte.

„Piemēram, izglītības psihologa likme ir, kur dot vienu slodzi uz 150 bērniem, un ir pašvaldības, kur dot vienu slodzīti uz 750. Tā atšķirība ir ļoti, ļoti liela.”

Latvijas Pašvaldību savienībā tam nepiekrīt, uzsverot, ka finanšu iespējas ir ierobežotas un  pašvaldības pašas labāk zina, kā organizēt darbu.

„Nav nekāda nepieciešamība vēl ar kādu normatīvo regulējumu noteikt, kam jābūt, ja mēs vēlamies noteikt, tad ir jābūt ar papildu finansējumu, vienkārši uzliekot kaut kādas prasības, ka vajag tā un ne citādi, tas nesamērojami un tas nav arī nepieciešams.”

Nav psihologa, niecīga slodze logopēdam, nodarbībā ir tikai viens pedagogs, kā vienotu noteikumu trūkums ietekmē darbu bērnudārzos, pētījusi Lāsma Zute-Vītola.

Maršrutā Rīga – Liepāja – Rīga augstu latiņu pasažieru pārvadāšanai pērn uzstādīja komercpārvadātājs Lux Express, piedāvājot maršrutā paaugstināta komforta autobusus. Uzņēmums novembra sākumā paziņoja pat par reisu skaitu palielināšu, jo pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Tāpat divus jaunus un modernus autobusus tikko šajā maršrutā sāka izmantot arī „Liepājas Autobusu parka” un „Nordeka” apvienotais koncerns, kas nodrošina gan komercreisus, gan valsts dotētos reisus. Kā konkurence, nozarē pastāvošās šoferu problēmas un citi izaicinājumi ietekmē pārvadātājus un pasažierus, par to šoreiz raidījumā interesējās Inga Ozola.

Vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā beidzot noslēgumam tuvojas garais un sarežģītais privatizācijas process. Taču ar dzīvokļa atslēgu saņemšanu un ierakstu zemesgrāmatā viss nebeidzas. Iegūstot īpašumu, ir jāuzņemas arī atbildība par to. Un tieši šī atbildība jeb daudzdzīvokļu māju kopīga pārvaldīšana daudzviet Latvijā aizvien nav atrisināta un joprojām gulstas uz pašvaldību pleciem. No nākamā gada tas vairs nebūs vietvaru pienākums, un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem lēmumi par savu īpašumu jāpieņem pašiem.

Ekonomikas ministrijas Mājokļa departamenta direktors Mārtiņš Auders gan mierina – likums nenosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem obligāti ir jāizvēlas profesionāls namu apsaimniekošanas uzņēmums.

“Ne vienmēr mājai ir vajadzīgs pārvaldnieks. Tas ir atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku spējas pašiem organizēties. Iedzīvotāji tikpat labi var dibināt biedrību un rūpes par sava nama apsaimniekošanu uzņemties paši. Biedrības izmanto, lai tās pārvaldīšanas maksas būtu lētākas un varētu darīt arī pašu spēkiem.”

Kā ar sava īpašumu pārvaldīšanu veicas Vidzemē, to šoreiz raidījumā skaidro žurnāliste Laura Jansone.

Līdz pirmajam oktobrim darba atļaujas Latvijā izsniegtas 15 819 viesstrādniekiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija. Nozares, kurās strādā visvairāk viesstrādnieki, ir transports, darbaspēka meklēšana, būvniecība, datorprogrammēšana, ēdināšanas pakalpojumi un būvdarbi. Kopumā citu valstu iedzīvotāji strādā 76 nozarēs. Viesstrādnieki visbiežāk ir no Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas, Ukrainas un Tadžikistānas. Darba atļaujas izsniegtas arī 139 viesstrādniekiem, kas nodarbināti ogu lasīšanā, kūdras ieguvē un citos sezonālos darbos. Kādas prasības jāizpilda uzņēmējiem, aicinot darbā viesstrādniekus un kāpēc uzņēmēji, tostarp lauksaimniecībā, labprātāk dod darbu ārvalstu, nevis vietējiem iedzīvotājiem, to plašāk pētījusi Daina Zalamane.

Līdz ar gada nogali un valsts budžeta pieņemšanas tuvošanos arvien karstāk kļūst arī pašvaldību gaiteņos. Tur tradicionāli lielākie izdevumi tiks veltīti izglītībai. Bet domniekiem, plānojot nākamā gada tēriņus, tagad jāspēj izlavierēt starp pavasara pašu solījumiem neslēgt nevienu skolu un attapšanos rudenī, ka valsts bezmērķīgu un pustukšu skolu uzturēšanu vairs nefinansēs, tāpēc tam nauda jāatrod savā makā.

Platības ziņā lielākajā Dienvidkurzemes novadā no nepilniem 33 tūkstošiem iedzīvotāju trīsarpus tūkstoši ir pamatskolēni un vidusskolēni, kas mācās 18 skolās. Vēl pusotrs tūkstotis apmeklē 13 pirmsskolas izglītības iestādes. Mazajās lauku skolās viena skolēna mācību izmaksas sasniedz 9000 eiro gadā jeb divas reizes vairāk par medicīnas studijām. Par to kādus  jaunus glābšanas riņķus tādām skolām slēgšanas vietā izgudro politiķi un kāda nākotne mazajām skolām Dienvidkurzemē plašāk pētījis Edgars Kupčs.

Latvijā sabiedrība noveco - samazinās dzimstība, palielinās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug senioru skaits. Iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem ir ap 22 procentiem. Šī tendence īpaši izteikta Latgalē, kur jau ceturtā daļa ir vecāka par 65 gadiem. Novecojoša sabiedrība un tās ietekme uz ekonomiku ir viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Vecumam ļoti bieži nāk līdzi arī veselības problēmas, vientulība un sociālā atstumtība, taču kā to mainīt? Un vai veselībai, emocionālajai pašsajūtai un kompetenču pilnveidošanai par labu nāk senioru izglītošanās un jaunu prasmju apgūšana. Kādi ir piedāvājumi un senioru vēlme -  nesēdēt mājās, bet gan nākt kopā un mācīties ko jaunu?

Ar dūmu specefektiem un dziesmām no jauno īres namu balkoniem pieskandinot tuvējo kvartālu, Valmierā atklāti pirmie divi ar valsts programmas atbalstu uzbūvētie zemas īres maksas daudzdzīvokļu nami Latvijā. Divās piecstāvu ēkās pieejami 120 ērti, energoefektīvi dzīvokļi. Šī projekta attīstītājs ir Valmieras novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Valmieras namsaimnieks”, tās valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks stāsta, ka, apkopojot iesniegtos pieteikumus, ir zināms, ka šeit dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 būs bērni.

“Ja mēs skatītos portālu “ss” vai vēl kādas vietnes, kur izīrē dzīvokli, tad pamanītu, ka līdzvērtīgi dzīvokļi maksātu kvadrātmetrā 8 un, iespējams, vairāk eiro. Jo šie ir kvalitatīvi un jauni, uz doto brīdi, un šeit īres maksa būs 4,70 eiro. Tad mēs saprotam to atšķirību.”

Gadiem ilgi jauna dzīvojamā fonda trūkums ir bremzējis Latvijas reģionu attīstību. Taču beidzot ir pieejama speciāla valsts atbalsta programma zemas maksas īres namu būvniecībai tieši ārpus Rīgas un Pierīgas. Pirmie divi nami ar šīs programmas atbalstu jau uzbūvēti Valmierā, tikmēr citviet būvniecība vēl turpinās, vietām viss vēl tikai sākas. Vai šī būs iespēja reģioniem piesaistīt jaunus speciālistus un risināt mājokļa pieejamības jautājumu, to šoreiz raidījumā skaidro Laura Jansone.

Oktobris ir veļu mēnesis un kapsētas ir viena no mūsu kultūrvēstures mantojuma zīmēm, bet kapu kopšanas tradīcija iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā. Saeima 18.septembrī konceptuāli atbalstīja jaunu Kapsētu likumprojektu, kas noteiks vienotas prasības kapsētu izveidošanai, paplašināšanai, uzturēšanai un slēgšanai, pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanas kārtību un prasības kapavietas piešķiršanai un uzturēšanai. Pašvaldībām jāveic kapu digitalizācija, kapsētās jābūt ūdens ņemšanas vietām, tualetēm un atkritumu punktiem. Raidījumā pievēršamies tam, kāda situācija kapsētās ir šobrīd, kādi noteikumi iekļauti topošajā Kapsētu likumprojektā, un tam, vai pašvaldības spēs izpildīt Kapsētu likumprojektā noteiktās prasības.

Latvijā turpina samazināties audžuģimeņu skaits – esošās ģimenes noveco, bet jaunā paaudze šo rūpalu izvēlas nelabprāt. Liepājā spriež  -  būs jāmeklē alternatīvas - īpaši pusaudžiem, kur veidojas jau krīzes situācijas un ne visas ģimenes ir gatavas uzņemt pusaudžus, arī paši jaunieši ne vienmēr labprāt  izvēlas audžuģimenes.  Savukārt, pēc deinstitucionalizācijas projekta jau redzams, ka vietas ģimeniskai videi pietuvinātos centros vienkārši ir par maz un bērniem jādzīvo sociālās mājas dzīvokļos. Kāda ir situācija ar audžuģimenēm Liepājas pusē, to plašāk pētījusi Inga Ozola.

Autobusa pieturā Ainažos izvietoti divi kustību saraksti – viens no tiem vēsta par autobusu maršrutiem un reisiem, kuri no šejienes kursē uz Rīgu, Limbažiem, Valmieru, Cēsīm. Tikmēr nedaudz zemāk redzamais saraksts vēsta par 10 reisu atiešanas laikiem uz Pērnavu Igaunijā. Jau gandrīz trīs mēnešus Igaunijas un Latvijas pierobežā kursē divas pārrobežu autobusu līnijas. Viena no tām savieno dvīņu pilsētas – Valku un Valgu, otra ļauj ērti nokļūt no Salacgrīvas līdz Pērnavai un atpakaļ. Vai šis ir tikai īstermiņa eksperiments par Eiropas naudu, vai arī pamats ilgtspējīgai abu valstu sadarbībai un reģiona attīstībai, to plašāk pētījusi Laura Jansone.