Svētrīts

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 1. nodaļas.

Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt. Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams: „Lūk, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums." Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu.

Svētrīts. Studijā mācītājs Pēteris Eisāns.

Lasijums no Mateja evaņģēlija.

Tad Pēteris, piegājis pie Viņa, sacīja: "Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?" Jēzus saka uz to: "Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas. Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties. Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu. Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu. Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida. Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā! Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu. Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā. Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies? Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā. Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit."

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 11. nodaļas

Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?" Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas."

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis.

Lasījums no Mateja evaņģelija 24. nodaļas

Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kā bija Noasa laikā, būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem cilvēki ēda un dzēra, ņēma sievas un devās pie vīra līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā. Un viņi nesaprata, līdz nāca plūdi un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšanu. Tad divi būs tīrumā, vienu pieņems, otru atstās. Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atstās. Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs atnāks. Bet ņemiet vērā to: ja namatēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties tam savā namā. Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls atnāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Jāņa atklāsmes grāmatas 7. nodaļas:

Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un tie sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram."

Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz sava vaiga goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami: "Āmen, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!"

Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?"

 Es viņam atbildēju: "Mans Kungs, tu to zini!"

Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm."

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis.

Lasījums no Jēkaba vēstules 1. nodaļas:

Topiet par vārda darītājiem, nevis tikai klausītājiem, kas un ne tikai klausītāji, paši sevi piemin. Ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas lūkojas uz sava paša vaigu spogulī. Pavērojis sevi, viņš aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš izskatījies. Bet, kas dziļi ielūkojas pilnīgajā brīvības likumā, kas nav aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīts savos darbos.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no pravieša Jeremijas grāmatas 20. nodaļas

Tu, Kungs, pārliecināji mani, un es ļāvos pārliecināties, Tu mani uzvarēji, Tu biji stiprāks par mani! Bet es esmu kļuvis nepārtraukti par apsmieklu katru dienu, visi mani nievā un paļā! Kad vien es runāju, man jāizsaucas un jākliedz: netaisnība un varmācība! - Tā Kunga vārds man sagādājis tikai apsmieklu un negodu katru dienu! Bet, kad es apņemos: es nedomāšu vairs par Viņu un nerunāšu Viņa Vārdā, - tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un, kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka! Es dzirdu daudzus jau čukstam: visapkārt briesmas! Uzrādiet viņu! Apsūdzēsim viņu! - Visi mani draugi sagaida no manas puses kādu nepareizu rīcību: varbūt viņš ļaujas apmuļķot sevi un mēs varam viņam pieķerties; tad viņš ir mūsu rokās, un mēs varam viņam atriebties!

Bet Kungs ir pie manis, stiprs un varens.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors no Šveices, priesteris Andris Marija Jerumanis.

Lasījums no Lūkasa evaņģēlija 19. nodaļas

Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri. Tur bija kāds cilvēks, vārdā Zakejs, tas bija muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš ir, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma. Tad viņš, aizskrējis uz priekšu kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām. Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: "Zakej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā." Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku. To redzot, visi kurnēja un sacīja: "Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!" Bet Zakejs piegāja pie Jēzus un sacīja: "Redzi, Kungs, pusi no savas mantas es atdodu nabagiem, un, ja kādu esmu apkrāpis, atdošu četrkārtīgi." Jēzus sacīja viņam: "Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no pravieša Jesajas grāmatas 55. nodaļas

Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens. Kam nav sudraba, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet, sudraba nevajag. Vīnu un pienu. Par velti ņemiet! Kādēļ jūs maksājat sudrabu par to, kas nav maize, un atdot savas pūles par to, kas nedod sātu? Klausieties, klausieties uz Mani, tad jums būs maize un jūsu dvēseles līksmos treknumā. Pievērsiet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausiet un jūs atspirgsiet. Es slēgšu ar jums mūžīgu derību. Dāvidam dotajai žēlastībai var uzticēties.

Ļaundaris lai pamet savas gaitas un nekrietnais savus nodomus , lai atgriežas pie Tā Kunga, tad viņš to apžēlos. Nāciet pie mūsu Dieva, viņa piedošana ir plaša. Jo manas domas nav jūsu domas un jūsu gaitas nav manas gaitas, saka Tas Kungs.

Cik augstākas ir debesis pār jums, tik augstākas ir manas gaitas pār jums un Manas domas pār jūsu domām. Jo, kā lietus un sniegs sniegs no debesīm un turp neatgriežas, bet gan veldzē zemi, uzplaucē to un dziedē, dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu. Tas iziet no Manas mutes un nenāk pie manis nepiepildīts, bet gan dara, ko esmu gribējis, paveic to, kādēļ es to sūtījis.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Vecās Derības Skaitļu grāmatas 11. nodaļas.

Un Tas Kungs nonāca mākonī un uz to runāja un ņēma no Gara, kas bija viņā, un lika to septiņdesmit vecajos, un notika, kad Gars tajos palika, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. Bet divi vīri bija palikuši nometnē, tā viena vārds bija Eldads, bet tā otra - Medads; un arī viņos palika Gars, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, bet viņi nebija izgājuši ārā no savām teltīm, un tomēr nometnē tie runāja kā pravieši. Un tad kāds zēns tecēja un ziņoja Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads nometnē runā kā pravieši!"

Tad Jozua, Nūna dēls, Mozus palīgs, viens no viņa izraudzītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mozu, mans kungs, aizliedz tiem!" Tad Mozus tam atbildēja: "Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu Garu pār viņiem visiem dotu!"