Tax Stories: Life, Business & Tax

Would you like to know more? Feel free to read ⁠⁠tax blogs⁠⁠ by Janis Taukacs or ⁠⁠resolve here any tax disputes, or even better - plan your tax matters here timely, so you can avoid such disputes⁠.

Aku Sorainen is a founder and a senior partner of the leading law firm in the Baltics “Sorainen” that now has more than 50 partners and 400+ staff.

In the podcast we discussed:

* Sorainen law firm just celebrated 30 years’ anniversary - how it all started - the law firm, soon after the Baltic States got back their independence;

* touring with a bigband in Tanzania and chasing green snakes;

* Bruce Springsteen concert and events in the East Berlin in 1988;

* playing trumpet;

* why sometimes lawyers struggle in personal lives;

* work/life balance;

* work is like going to a gym;

* a book to inspire - From Good To Great by Jim Collins;

* comparison of the Baltic law firms with the Western European ones;

* values and purpose as a cornerstone of a law firm;

* 10x growth of the Baltic region economies and expectations for the future;

* unification of defence (legal, tax, etc.) systems in the Baltics;

* for some investors the Baltic States are toxic, because of NATO planes flying here, but for some others it is safe, because of NATO planes flying here;

* comparison of the Baltic tax systems and administration.

Vēlaties zināt vairāk? Palasiet Jāņa Taukača ⁠nodokļu blogus⁠ vai ⁠risiniet te nodokļu strīdus vai plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠.

Anatolijs Prohorovs ir RISEBA Goda profesors ekonomikas un finanšu katedrā un vadības zinātņu doktors. Viņa dibinātās Proks uzņēmumu grupas apgrozījums ir virs EUR 114 milj., tirgojot elektrotehniku vairāk kā 60 valstīs un kļūstot par vienu no Top100 uzņēmumiem valstī. Anatolijs ir arī viens no aktīvākajiem biznesa eņģeļiem Latvijā. Tomēr visvairāk mani interesē viņa 200+ lpp. monogrāfija par UIN, kas bija viens no galvenajiem pamatiem, lai pierādītu Igaunijas UIN sistēmas ieviešanas Latvijā lietderīgumu. Tātad, tieši Anatolija pētījums ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ kopā 2018.g. mums ir Igaunijas UIN sistēma.

Kopā ar Anatoliju runājām:

* kā tapa 2018.g. UIN sistēma Latvijā;

“Nav citas iespējas sabalansēt valsts budžetu, kā tikai paaugstinot ekonomisko aktivitāti.” A.Prohorova monogrāfija UIN Latvijā un Igaunijā.

* kādēļ nav saprātīgi paralēli administrēt divas UIN sistēmas;

* pirmos gadus ir loģiski, ka nav lieli UIN ieņēmumi budžetā, jo uzņēmumi no sākuma samazina kapitālu dividenžu izmaksāšanas vietā; turklāt, UIN dēļ pieauga citu nodokļu ieņēmumi;

* salīdzinot vietējās un ārvalstu investīcijas, vietējās ir vairāk; kā tās stimulēt? vismaz nepaaugstinot nodokļus;

* mums FM un EM brīžiem strādā dažādos virzienos, bet ir valstis, kur tas ir vienots ekonomikas bloks;

* Nacionālās Attīstības plānā katru gadu ir paredzēti R&D investīcijas ap 1% (attīstītajās valstīs mērķis ir 2-3%), bet mēs to nekad neizpildām; taču vēlamies produktus ar augstu pievienoto vērtību; inovatīvu produktu līmenī ir augstāks pieprasījums; tādēļ sevišķi jāatbalsta jaunuzņēmumus;

* MUN un solidaritātes nodoklis ir politisks, ne ekonomisks jautājums, jo tur ir nelieli valsts budžeta ieņēmumi; administrēšana būtu lētāka, ja tā vietā par kādu 1/2% palielinātu IIN un šos nodokļus atceltu; tāpēc arī nodokļu jaunrade nav vēlama, izņemot cilvēku veselības mērķiem ieviešamos;

* vai jāsamazina UIN likmi, lai veicinātu dividenžu izmaksāšanu un cik pamatots ir UIN uzbrukums banku sektoram?

* runājām par jaunās UIN sistēmas ietekmi uz Proks piemēra bāzes;

Valstij, pirms aiztikt UIN sistēmu, jāpadomā vai mēs neaiztiekam vistas, kas nes zelta olas. Tāpēc svarīga ir esošās sistēmas stabilitāte.

* kā tagad Latvijas nodokļu sistēma izskatās uzņēmēja acīs Baltijas kontekstā, pēc pēdējām Igaunijas un Lietuvas nodokļu pārmaiņām;

* vai PVN izkrāpšana ir problēma sistēmā vai cilvēka dabas sekas?

* problēma nav likumā, bet gan VID interpretācijās eksportētājiem;

* Latvijas VID mēdz sist pa Latvijas uzņēmumiem par viņu darījumu partneriem n-tajā pakāpē citās valstīs;

* pēc katriem problemātiskiem gadījumiem uzņēmums uzlabo savas procedūras, lai mazinātu riskus;

* tomēr šādā veidā Latvijas uzņēmumiem brīžiem apgrozījums samazinās pat uz 1/2, jo šādu VID aktivitāšu dēļ uzņēmums nestrādā ar maziem vai jauniem darījumu partneriem un pat veselām valstīm (uzņēmumiem no tām), ar ko juridiski nav ierobežojumu strādāt;

* runājām arī par NĪN un nekustamā tirgus aktivizēšanu;

* personīgām investīcijām un nodošanu nākamām paaudzēm - nodokļu sistēma šādiem jautājumiem ir pietiekoši adekvāta;

* paredzama uzņēmumu pārdošanas vilnis tajos, kurus nav bērnu, kas var vai vēlas tos pārņemt;

* Anatolijs pat dalījās ar dažām šādu investīciju stratēģijām, t.sk. jauno IIN grozījumu kontekstā.

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠ vai ⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠.

Vents Sīlis ir RSU asociētais profesors. Kopā ar Ventu nu jau Joe Rogan Show garuma cienīgā sarunā apspriedām sekojošas tēmas.

Par dzīvi, biznesu un valsti

* “Man vajag dzīvē ko īstu, patiesu,” Vents ieteica, kā katrs var sākt meklēt atbildi par savu dzīves jēgas versiju. Ja tā nebūtu, mēs būtu paēduši, zem jumta un laimīgi un mums neko vairāk nevajadzētu.

* Stāsts par mūku, jeb kā balansēt starp dzīves jēgas piepildīšanu un naudas pelnīšanu?

* Uz ko valstij būtu jātiecas?

* Bizness ir stalažas, lai stutētu Trīs Zvaigznes un uzrakstu “Tēvzemei un Brīvībai”.

* Kas ir Venta lielākie iedvesmas avoti?

* Kā ar ilgām darba stundām, kur esi iekšā par visiem 100, nemazināt intīmo tuvību ar savu dzīvesbiedru?

* Kur cilvēki tagad var meklēt iekšējo mieru?

* Kādēļ cilvēki baidās uzņemties atbildību?

* Kā vairot cilvēku uzticēšanos valstij?

* Kas ir Mana Izvēle, tiešās demokrātijas aplikācijas projekts LU?

Par nodokļiem

* Apspriedām Venta lekciju ciklu par seksualitāti LU mācību portālā Open.lv. Mēģināju izprovocēt Ventu uz šķietami neprātīgu šīs tēmas savietošanu ar tēmu par nodokļiem. Šķiet, ka Ventam izdevās pat šādā sarežģītā situācijā atrast labu atbildi. Aizrunājāmies līdz pat šķietami absurdam jautājumam - vai nodokļu maksāšana var sagādāt tikpat lielu baudu, kā sekss?

“Nodokļi ir gan slogs, gan brīvības priekšnosacījums. Mēs varam dzīvot bez valsts un bez nodokļiem, bet tad mēs būsim aizņemti ar sevis aizstāvēšanu un kaut kā ēdama meklēšanu.”

* Runājām arī par leģendu, kā Beļģu šokolāde Godiva ieguvusi savu nosaukumu un kāds tam sakars ar nodokļiem.

* Vai nodokļu nemaksāšana ir cilvēka morāles vai sistēmas jautājums?

* Kas notiek noziedznieka galvā?

* Ko Slavojs Žižeks grāmatā Par vēlu atmodai nodaļā “Aplikt ar nodokli bagātos? Ar to nepietiek!” domāja ar radikālākām pārmaiņām un vai tas sakrīt ar Venta vīziju?

* Cik ļoti nodokļu sistēma Ventam šķiet korekta no viņa terapiju privātprakses skatu punkta?

* Vai progresīvā IIN sistēma ir godīga?

* Kas ir nodokļi kā garīguma prakse?

Would you like to know more? Feel free to read ⁠⁠tax blogs⁠⁠ by Janis Taukacs or ⁠⁠resolve here any tax disputes, or even better - plan your tax matters here timely, so you can avoid such disputes⁠.

An exciting discussion with the head of the Lithuanian tax authorities (STI). The just adopted Lithuanian tax reform is a nice reason to have a chat on what’s new and why.

From the conversation I noted for myself:

* STI did not expect so quick tax reform.

* Edita was hoping for application of the same Personal Income Tax rates to all kind of revenues, but too many exemptions were still left in the law.

* Real estate tax in some places will increase 2-3x as the tax base gets close to the market values. However, the safety-net for many families will be a high non-taxable value for its main property.

* The tax gap has been reduced significantly from 24% in 2018 to 14% in 2022.

* 7-8 years ago ‘under the table’ salaries were a problem, but not so much anymore. Maybe still in construction and smaller companies. But then they changed the law on the social security contributions.

* At the end of this year all cash registers will send information to STI in real time - as the transaction happens. This will reduce the grey economy even more.

* One of the reasons for the tax gap might be a large amount of self-employed individuals (~200k) who are not VAT payers and may have a lot of payments in cash. In Latvia and Estonia (each) this number is closer to 90k.

* IMF will have a project on how to improve VAT collection.

* 1/3 of VAT gap exists in the trade sector - 70k of companies and 70k individuals.

* Last year STI sent questionnaires to 8k smaller companies which thus amended their tax returns and paid EUR ~7m in taxes.

* STI will present new ICON system for detection of VAT fraud to the next IOTA conference (where the EU tax authorities meet).

* The missing traders’ cases is a waste of time - even if they are taken to the court, the budget gets from them close to nothing as they formally don’t own anything. We discussed what could be changed in that respect.

* EU funding will help with a new digital platform at STI.

* Also a new software (with AI elements) will help more VAT fraud detection, VAT declarations’ evaluation in real time. ~1500 enterprises thus have brought some EUR 19m VAT to the budget since the last September.

* 10 years ago the STI changed their attitude from controller to supporter of taxpayers.

* The tax dispute committee helps to avoid that too many disputes go to the courts. Their decisions can be appealed, but quite often are not, because the parties trust the committee took a wise decision. However, currently it is on the table of the Ministry of Finance to improve neutrality of the committee issue. Currently it consists of ex tax officials, but in other countries it normally consists of 3 parties: authorities, business and academia.

* Edita’s management gurus are Simon Sinek and Peter Drucker. I relate to Edita’s philosophy of a constant learning and development throughout the career, even while being at this such a high post. That may be inspiring for the others as well.

* The trust of companies to STI is 78.8% - the highest ever.

* Previously STI had 60 agreements with associations - it was difficult to manage them. Now it’s a consultation board where some main associations send their representatives.

* For the trust of taxpayers STI tries to use simple language in communication.

* STI has a Large Taxpayers’ dptm for 720 companies (that bring ~44% of the tax revenues), as well as for ~200 high net worth individuals.

* The main focus of the tax system changes should be on simplifying the tax law. The more exemptions the more complex the system becomes.

It’s interesting and flattering that Edita often also asked my opinion on many issues we discussed.

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Eva Berlaus ir advokātu biroja Sorainen vadošā partnere. Būtībā, kopš augstskolas (LU, RGSL) Sorianen ir viņas vienīgā darba vieta. Krietni vēlāk Eva SSE ieguva arī MBA grādu. Apguvusi arī advokātu biroju vadības programmu Hārvardā. Pārsvarā strādā pie lielajiem M&A darījumiem, daudz pētījusi ESG un korporatīvās pārvaldības jautājumus. Fonda Esi dibinātāja. Kopā ar Evu pārrunātās tēmas:

PERSONĪGĀK

* Vai Evai ir vēlme un iespējas dzīvē būt arī vājai?

* Kādos brīžos Eva spēlē klavieres un ko?

* Kā Eva redz futbola saimniecību Latvijā vecāku acīm?

* Par fondu Esi.

* Par iedvesmas avotiem.

PAR BIZNESU

* Par Sorainen 30 gados paveikto un nākotnes plāniem. Jaunākie publiskotie finanšu rādītāji liecina, ka Sorainen Latvijas biroja apgrozījums 2024.g. ir ap EUR 12m, bet nākamam lielākajiem konkurentiem – attiecīgi ap 7,5m un 6m.

* Par valsts pārvaldi un tās birokratizācijas samazināšanas iespējām. Kādēļ gan lielajiem investoriem nenodrošināt valsts pārvaldē key account menedžeri, kas būtu vienots saskarsmes punkts un ‘parūpētos par visu’?

* Ko par ģeopolitisko risku Baltijā saka investori, ar kuriem strādājusi Eva?

* Ko Latvijā varētu uzlabot cīņā par ārvalstu investīcijām?

* Par darbu ar eksportētājiem, palīdzot ieiet jaunos tirgos. Citiem palīdzi tikai ar juristu vai nodokļu konsultantu kontaktiem ārzemēs, bet citiem palīdz, ja klienta vārdā advokāts komunicē ar ārzemju konsultantiem. Kādi + un – katram no šiem variantiem?

PAR NODOKĻIEM

* Ko Evas klienti saka par Latvijas vai Baltijas nodokļu sistēmu?

* Ar ko investoru acīs Latvijas nodokļi uzvar vai zaudē Igaunijai vai Lietuvai cīņā par investīcijām?

* Cik VID palīdz vai traucē biznesam?

* Runājām par valdes atbildību. Kā uzņēmumu vadītājiem pasargāt sevi? Piemēram, ja es esmu valdē, bet mana atbildības joma ir loģistika. Vai es atbildēšu par uzņēmuma nodokļu parādiem, ja grāmatvedis kaut ko salaidis dēlī?

* Runājām arī par uzņēmuma pārejas jautājumiem. VID, dzenoties pēc nodokļu parādiem, saskata uzņēmuma pāreju ārkārtīgi plaši interpretējot šo terminu. Tas viņiem arī nozīmē blakni, par ko viņi vismaz sākotnēji neiedomājās – tā kā uzņēmumu pāreja ir bez PVN un bez UIN, tad VID tagad ir grūti teikt, ka darījums nav uzņēmuma pāreja. Kur jābūt uzņēmuma pārejas robežai?

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Kārlis Urbāns ir finansists, kas KPMG ilgu laiku atbildēja par M&A darījumiem, pirms tam turpat strādāja auditā. Tagad Kārlis ir Merito Partners grupas vadības komandā un atbild par finanšu piesaisti. Vēl pirms tam viņš rūpējies par Rigvir (pret-vēža zāļu ražotājs) biznesa attīstību, piesaistot investorus no Ķīnas; vēl pirms tam bija vadošajās pozīcijās Adam Auto un Amserv. Šajā sarunā diskutējām par:

* uzņēmēju klubiņu Aurum, kas varētu noderēt arī jums ar jaunu biznesa kontaktu dibināšanai un ideju ģenerēšanai;

* aikido un golfu;

* iekšējo mieru;

* iedvesmas avotiem, t.sk.

* N.N.Taleb grāmata Melnais gulbis, par ko man nedēļas laikā atnāca ieteikumi no 2 neatkarīgiem avotiem - tā bija zīme, ka jāizlasa;

* H.Rosling grāmata Factfulness;

* efektivitāti:

* KPI kā cilvēka vai uzņēmuma efektivitātes mērīšanu; arī valstij IKP konkrēts pieaugums (5x?) varētu būt labs mērķis;

* kāpēc pensiju kapitālu jāiegulda mūsu pašu tirgū;

* kāpēc šis ‘krīzes’ laiks investīcijām ir “fenomenāli labs”;

* piemēri kā nodokļu atlaides dod labumu ekonomikas izaugsmei;

Galvenais - neaizmigt un neskatīties ārā pa logu, kā krīt sniegpārsliņas.

* kā Kārlis izmanto mākslīgo intelektu ikdienā;

* kā var efektīvāk veikt profesionālo pakalpojumu biznesu?

* LEAN;

* birokrātiju (vai mums ir ok, ka publiskais sektors uzņemas riskus), t.sk. VID un krīzi kā iespēju;

* par ko jādomā, kad pieņem lēmumu par investēšanu, gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem;

* gan UIN sistēma, gan ieguldījumu konta IIN sistēma ir dāvana, ko mūsu cilvēkiem un biznesiem jāizmanto;

* ja tu spēj investēt ar 20% uz 5 gadiem, tu jau to atlikto nodokli (UIN vai IIN) esi pilnībā atsitis;

* vēža ārstēšanu, savlaicīgu identificēšanu (t.sk. Austrālijas labo piemēru), prevenciju un prasmi svinēt dzīvi;

* pieredzi ar uzņēmumiem un biznesmeņiem no Ķīnas;

* Baltiju investoru acīm - vai kaimiņiem zāle zaļāka, t.sk. salīdzinot nodokļu sistēmas; investori no Somijas saka, ka Latvijā ir nodokļu paradīze;

* biznesa nodošanu nākamajām paaudzēm; tikai ap 13-15% uzņēmēju nākamās paaudzes ir gatavas pārņemt vecāku biznesu; ‘vienmēr nodošana notiek par vēlu’.

Vienmēr var vainot nodokļu sistēmu vai valdību. Spogulī par maz ambīciju - tā ir problēma.

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Sarunā diskutējām par (ceru, ka novērtēsiet uzlaboto skaņas kvalitāti nu jau vairākās pēdējās epizodēs, pateicoties podkāsta Mediāna vadītājam Kristapam Pētersonam):

* uzņēmīgumu - piecelties no ērtā biroja krēsla un braukt apbružāties San Francisko vidē, kur rodas iespējas;

* iedvesmas avotiem;

* Mikus lekcijas ‘From idea to IPO’ galvenajām idejām;

* vai startapu vidē ir dzīves/darba balanss?

* golfu;

* kā piesaistīt investīcijas startapiem?

* nekad nav bijis tik vienkārši piesaistīt 3 fondu līdzekļus startapiem, kā tagad; kas tie par fondiem?

* mākslīgo intelektu;

* ienākšanu ASV tirgū;

* kāds varētu izskatīties nodokļu konsultāciju bizness un nodokļu administrācija tuvākajā nākotnē?

* startapu nodokļi – kas strādā, kas nē? ko vajadzētu uzlabot vai aizņemties no citām valstīm?

* Latvijas akciju opciju nodokļu sistēma ir atzīta par vislabāko pasaulē!

* kurā brīdī startapiem jāpārliecinās, ka es visu daru pareizi nodokļu jomā?

* ko Latvijā mums vajadzētu uzlabot, lai mēs visi dzīvotu labāk un ko Mikus darītu, ja viņš būtu valsts premjers?

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Violeta Zepa-Priedīte ir Sorainen krimināltiesību prakses vadītāja, juridisko zinātņu doktore. Ar Violetu sarunājāmies par:

* detektīviem - seriāliem, filmām, grāmatām un to atzaru - Skandināvu Noir ar tās spilgtāko pārstāvi Jo Nesbo priekšgalā, kura grāmatu Asinis sniegā šobrīd Rīgā ekranizē Holivudas zvaigžņots sastāvs ar Latvijā līdz šim neredzētu budžetu;

* kā Violeta nonāca no zirgu dakteres idejas bērnībā līdz advokātei?

* psiholoģiju un grāmatu 50 Psychology Classics;

* termina Baltās apkaklītes rašanos;

* kad par noziegumu atbild uzņēmums, bet kad – tā valde?

* kādēļ šobrīd izmeklētāji nodokļu parādu uzņēmumā vēlas pielīdzināt valdes kriminālatbildībai par tiem? šis varētu būt slikts signāls visai biznesa videi!

* kā valdes locekļiem samazināt šādus riskus?

* cik cieti tagad ir cietumi Latvijā? (cietumos esošo cilvēku skaits ievērojami krities no 8000+ 2000.g. uz 3000+ 2024.g.; tuvojoties ES vidējam līmenim);

* nodokļu jomā sociālajos tīklos joprojām īpaši neslēpjas Latvijas huligāni – Caribbean Funds, kas atklāti aicina nemaksāt nodokļus un baudīt luksusa dzīves stilu siltās zemēs, bet Eiropas prokuratūra nesnauž;

* KNAB un korupciju VID;

* VID krimināllietās veic aprēķinu par valstij nodarītajiem zaudējumiem, bet pats apsūdzētais vai aizdomās turētais dažreiz nemaz netiek klāt pamatojumam un dokumentiem – kā tad VID nonācis pie šiem cipariem?

* dubultās sodīšanas aizlieguma principu;

* kā nošķirt nodokļu noziegumus no naudas atmazgāšanas?

* kā Violetai vienīgai Latvijā izdevās panākt valsts prezidenta apžēlošanu par notiesājošu spriedumu nodokļu lietā?

Starp citu, nejauši ielīdu Eurostat statistikā par noziegumiem Eiropā. Man aizrāvās elpa, redzot, ka Baltija, it īpaši Latvija ir pēdējos 10 gados stabila līdere Eiropā tīšu slepkavību skaita ziņā uz 100k iedzīvotājiem!

Sarunas video - Tax Stories YouTube kanālā:

This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Katrīne Pļaviņa-Mika ir Sorainen advokāte, ar pieredzi advokātu birojā Briselē un Eiropas Komisijā. Pabeigusi ar izcilību maģistra studijas Džordžtaunas Universitātē. Mums bieži ar viņu pārklājas darbu jomas, kad runa ir par publiskiem iepirkumiem, ES tiesībām, konstitucionālām vai administratīvām tiesībām vai interešu pārstāvību.

Šajā sarunā diskutējām:

* kā Katrīne iestājās par tiesībām jau 5.klasē?

* ko nozīmē Hoya saxa?

* kādi ir Katrīnes informācijas un iedvesmas avoti?

* kad krietns un rūpīgs saimnieks darbojas, viņam nevajag traucēt;

* par Satversmi un tiesību principiem;

* kādēļ Satversmē ir ierobežojums nodot nodokļu jautājumus tautas nobalsošanai?

* vai nodokļi ierobežo uzņēmējdarbības veikšanas brīvību?

* par Hammurapi likumiem, kur jau iekļauti sociālās apdrošināšanas iedīgļi:

* (23.) Ja laupītājs netiek noķerts, tad tam, kas tika aplaupīts, zem zvēresta jāpieprasa zaudējumu summa; tad kopienai, uz kuras zemes un kuras teritorijā un kuras īpašumā tas bija, jāatlīdzina viņam par nozagto mantu.

* vai administratīvā tiesā taisnīgums uzvar un ko tiesneši sagaida no advokāta?

* kādi ir pār-birokratizācijas iemesli?

* vai svarīgāk apgrūtināt 20% ēnu ekonomikai dzīvi vai atvieglot 80% godprātīgajiem dzīvi?

* kā integrēt valsts pārvaldē tos, kas aizbraukuši mācīties uz ārzemēm?

* kā lobēšanas regulējums atšķiras Baltijā un kas ir lobby index?

* ko vajadzētu darīt uzņēmējam, kam ir laba ideja, kā kaut ko uzlabot valstī?

* kādas ir iespējas strīdēties Eiropā - ES tiesā, Eiropas komisijā, Eiropas cilvēktiesību tiesā?

* kādēļ VSAOI režīms darbiniekiem un pašnodarbinātajiem būtiski atšķiras?

* par nodokļu maksāšanu un publiskiem iepirkumiem - kā uzlabot sistēmu?

* kādēļ valsts joprojām nekompensē reālos izdevumus uzvarētu tiesu lietu gadījumos?

* kā ES pamatlīgums un investīciju aizsardzības līgumi aizsargā ārvalstu investīcijas šajos ģeopolitiskos apstākļos?

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Ģirts Cēlājs ir līdzīpašnieks minerālmēslu pārstrādes un eksporta biznesam, kas strādā ar dažādiem zīmoliem – Fertiliser Group, NPK Expert, ar ražotnēm Lietuvā un Ganā. Galvenie eksporta tirgi – visa pasaule, t.sk. teju 30 Āfrikas valstis. Ģirts ir arī ap 3,5 g. strādājis banku sektorā un pavisam sen – pirms vairāk kā 20 gadiem mēs kopā strādājām KPMG auditoru kompānijā.

Šajā sarunā apspriedām:

* viņam reiz piederošo bāru un naktsklubu;

* golfu kā meditāciju un dzīves paildzināšanas veidu;

* eksotiskus ceļošanas gala mērķus;

* iedvesmas un elkus;

* Liepāju un tās mēra sarkano paklāju biznesam;

* risku uzņemšanās + un - ;

* kas nepieciešams, lai veiksmīgi ienāktu eksporta tirgos, sevišķi Āfrikas valstīs?

* par līdzsvaru, iekšējo mieru un laimi;

* kā Ģirts nonāca no audita un bankām pie minerālmēsliem?

* ģeopolitikas ietekmi uz Ģirta biznesu;

* apdrošināšanu investoriem ģeopolitisko risku segšanai;

* eksportu kā vienīgo iespēju Latvijai un tās biznesam attīstīties;

* nepieciešamu valsts attīstības banku, kas spētu sniegt ievērojamas eksporta garantijas;

* ofšoriem un Trampa paziņojumu, ka ASV biznesam PLG nebūs jāreģistrē;

* Better than China?

* par VID un nodokļu sistēmu Latvijā, salīdzinoši ar citām valstīm - nav nemaz slikti!

Sarunas video versija - Tax Stories Youtube kanālā:

This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit