Tax Stories: Life, Business & Tax

700+ 'Tax Stories' blogi un podkāsti atrodami: www.taukacs.blog

Intervētāja lomā šajā īpašajā reizē iejūtas raidījuma Mediāna autors Kristaps Pētersons.

• Viena no līdzšinējām intervijām bija ar lielākā Izraēlas advokātu biroja nodokļu prakses vadītāju. Viņam bija iespēja izvēlēties sev piemērojamo nodokļu režīmu un viņš izvēlējās maksāt vairāk. Cilvēki tur saprot, ka dēļ tur pastāvošiem drošības riskiem ir vairāk jāpalīdz savai valstij.

• 2025.gadā ‘Tax Stories’ podkāsts ap 800+ cilvēkiem bijis starp Top 3 klausītākajiem Latvijā.

• Problemātiskās jomas nodokļu sistēmā:

  • aplokšņu algas,

  • PVN shēmas,

  • iespējama kapitāla pieauguma neaplikšana, ja persona nomaina nodokļu rezidenci,

  • personīgos uzņēmumos ienākuma novirzīšana no atalgojuma uz dividendēm,

  • nepiemērojot ieturējuma nodokļus, Latvija dāvina nodokļus citām valstīm.

• Iespējamās zāles, lai šīs problēmas risinātu:

  • jāiet pēc tēriņiem, kurus tērētājs nevar paskaidrot, nevis pēc biznesmeņiem, kuri, iespējams, ‘zināja vai viņiem vajadzēja zināt’ par piegādātājiem vai pircējiem, kas izkrāpuši PVN;

  • online rēķini un čeki;

  • exit tax - nodoklis par Latvijā ģenerētiem aktīviem, ja persona maina nodokļu rezidences valsti;

  • pastiprināti jāuzrauga skaidras naudas izcelsmi;

  • uzlabota automātiskā konta (MUN) sistēma - EUR 300k apgrozījumam ar mazāku likmi un super-vienkāršu reģistrāciju un likvidēšanu.

• Jo sistēma būs vienkāršāka, jo vairāk nodokļus cilvēki maksās.

• Būtu lieliski, ja jebkurš var uzklikšķināt uz jebkuru valsts tēriņu un apskatīt visus pirmdokumentus, t.sk. publiskā iepirkuma dokumentāciju.

Kristofs Blaus⁠ ir Nutrameg (Top 10 uzņēmums savā jomā pasaulē), StartSchool, ManaBalss.lv un Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Tālāk - mazliet vairāk no Kristofa teiktā.

• Tie, kas ir biznesā, parasti nedala starp personīgo un darba dzīvi. Ir viena dzīve. Nevar izslēgt smadzenes, tiklīdz izej ārpus biroja telpām.

• Mums cilvēkiem produktivitāte ir virs EUR 1 milj. uz cilvēku gadā. Tuvākajos 5 gados plāno sasniegt EUR 1 bn apgrozījumu.

• Latvija ir mazam biznesam sapņu zeme. Taču tie ir toksiski priekš ekonomikas ar drausmīgu produktivitāti uz vienu cilvēku. Mazie ir vajadzīgi, lai izaugtu lieli.

• Lielie uzņēmumi Latvijā sastopas ar pārlieku piesardzību no valsts un banku sektora.

• Savukārt, Lietuvā VID aicina lielākos uzņēmumus ciemos un saka: jūs esat mūsu varoņi, kā mēs vēl jums varam palīdzēt un kādi jums tuvākie plāni?

• Mēs esam gan bankām, gan VID daudz skaidrojuši par to, kādēļ mēs Google maksājam miljonus par reklāmām.

• Uzņēmējiem pārāk bieži trūkst ambīciju par lieliem mērķiem un eksporta tirgiem. Latvijā ir augsta darba kultūra. Taču uzņēmēji par lieliem mērķiem bieži neaizdomājas, jo trūkst labu piemēru.

• Menedžeri var maukt vēl 10 gadus ar to pašu KPI. Tikai founderi var redzēt lielo bildi, ka kāds KPI ir novecojis un jāpārtaisa.

• Kad primārās vajadzības ir apmierinātas, viņi var vairāk ieguldīt veselībā. Tāpēc vajag lielāku IKP uz iedzīvotāju. Tāpēc vajag vairāk produktīvu lielo uzņēmumu.

• Nutrameg mēs ar AI vēlamies automatizēt 50% no visiem procesiem.

• Arī StartSchool ir liels uzsvars uz AI izmantošanu. Tagad tieši ir iespējams pieteikties uz jauno mācību gadu, kas sāksies septembrī. Stratēģija - 10 gados izaudzināt 1000 potenciālus startapu līderus.

• Latvijas nodokļu sistēma ir lieliska, it sevišķi UIN.

Zane Čulkstēna ir harizmātiska uzņēmēja ar lielisku Latvijas un ārzemju izglītību (SSE, University of Sussex, Columbia University). Viņa dibinājusi cilvēkkapitāla uzņēmumu ERDA, galeriju Kim?, Future of Work Institute in Riga, darbojas Mākslas Akadēmijas padomē, bija Jūrmalas Mūzikas festivāla CEO. Zane palīdz arī vidusskolniekiem noorientēties ar karjeras izvēli.

Ar Zani apspriedām šādus tematus.

Par AI un biznesu.

• Kad Covid laikā Zane organizēja 'Future of Jobs' konferenci sadarbībā ar 'World Economic Forum', tai online pieslēdzās ap 60k cilvēku. Tagad sadarbībā ar Google tikko bija šīs iniciatīvas turpinājums - konference 'Future of Work in the Age of AI'.
• Ar 2028.g. uzņēmumus ES varēs dibināt 48h laikā online ar izmaksām, kas mazākas par EUR 100, bez kapitāla prasībām.
• Algu palielināšanai skolotājiem jānāk komplektā ar cita veida prasmēm un darba modeļiem, kas balstās uz obligātu AI apgūšanu.
• Mēs jauniešiem iedodam Latvijas 100 lielāko darba devēju sarakstu un vaicājam, lai atzīmē sev zināmos. Viņi tā reāli zin vien ap 6 uzņēmumiem.
• Profesionālie pakalpojumi ir vieni no tiem, ko samērā drīz vairs nevajadzēs dēļ AI. Augsta līmeņa speciālisti savu darbu varēs veikt labāk un ātrāk - viņi būs vēl vairāk pieprasīti. Gudrākie mēģina AI ieviest procesos.
• Dēļ AI ASV universitāšu absolventu nodarbinātība ir nokritusies tik zemu, kā krīžu laikā, lai gan krīzes nav.
• Tādēļ visdrīzāk varētu citi sekot Singapūras piemēram, kur valsts maksā uzņēmumiem, lai viņš 'krāmējas' ar jaunieti, līdz viņš kļūs par labu speciālistu.
• Valstij, savukārt, šim būs jāpielāgo nodokļu sistēmu, lai iekasētu nodokļus, ar ko šādus darbus varēs apmaksāt. Iespējams, piemērojot nodokli tiem, kur roboti vai tehnoloģijas aizvieto darba vietas.
• Iespējams, AI izdomās, kā veidot AI uzturētu nodokļu sistēmu. :)
• Singapūras pieredze gan iedvesmo, gan dzen izmisumā, cik tālu pieredzes, apziņas, domāšanas ziņā esam no viņiem.
• Lielākie ieguvēji no jaunākajiem atklājumiem parasti ir nevis izgudrotāji, bet adaptētāji, ieviesēji.
• Latvijā saskaņā ar Eurostat datiem uzņēmumi ļoti lēni ievieš AI savos procesos - esam vieni no lēnākajiem ieviesējiem visā ES.
• Viens no iemesliem tam varētu būt tas, ka Igaunijā un Lietuvā vairāk uzņēmi orientējās uz eksportu.
• Trūkst tās eksportējošās domāšanas. Ja Latvijā piezīdusies vesela čupa, lai izspiestu visu no valsts. Tā vietā Igaunijā izveido priekš valsts gatavotu risinājumu - ja tas ir veiksmīgs, tad ar to nopelna eksporta tirgos.
• Valstij šai (AI ieviešanas) ziņā jāpalīdz MVU, t.sk. arī ar vienkāršāku nodokļu sistēmu MVU.

Par mākslu un nodokļiem.

• Laiks un lēnāks dzīves ritms ir lielāka vērtība par naudu.
• Latvijā budžeta izdevumi kultūrai jau vēsturiski bijuši vieni no augstākajiem Eiropā.
• Lielākais izaicinājums šobrīd vizuālā mākslā ir otreizējā tirgus un kolekcionāru neesamība, kas vēlas investēt mākslā.
• Mākslas pasaule šobrīd visvairāk iegūtu no ekonomikas uzplaukuma.
• Latvijā ziedojumus veicinošā nodokļu sistēma ir ļoti dāsna. Galerijai Kim? no ziedojumiem nāk ap 40% no budžeta.
• Tas, ka mākslas darbi ir aplikti ar pilnu PVN, nav optimāli. Citiem mākslinieku darbiem - operai, grāmatām ir zemākas likmes.
• Ja mākslinieks pārdod gleznu par 1000, pie mākslinieka nonāks vien ap 250. Tas veicina pelēko sektoru un skaidras naudas apriti.
• Otrs, kas veicina pelēko sektoru - nodokļu sistēmas sarežģītība un mākslinieku nevēlēšanās tajā iedziļināties. Liela daļa ir gatavi maksāt salīdzinoši lielu daļu ieņēmumu starpniekiem, kas paņem uz sevi rūpes par nodokļiem un rēķiniem. Valsts noteikti varētu to naudu paņemt sev, ja padarītu sistēmu vienkāršāku.
• Zanes 'narkotikas' ir nepārtraukti kaut ko jaunu mācīties un mēģināt, t.sk. starptautiskā arēnā.
• Ja gribi sakārtot kaut ko valstī, jāsāk sakārtot sevi un savu tuvāko apkārtni.

'Tax Stories' raidierakstos turpinām likt uzsvaru uz saturu, ne tik ļoti uz vizuāli skaistu 'iesaiņojumu'. Taču 'Mediānas' Kristapa Pētersona rokās arī 'iesaiņojums' nu kļuvis krietni kvalitatīvāks.

Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta ‘Mediāna’ autoru ⁠Kristapu Pētersonu⁠. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, ⁠t.sk⁠. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši ‘Tax Stories’ podkāsti un blogi.

Ar ekonomistu un Primekss vadītāju Jāni Ošleju šoreiz sanāca ļoti vērtīga saruna. Apspriedām sekojošas tēmas:

“Paaugstinot PVN, NĪN un nodokļus auto, varēsim samazināt IIN darbaspēkam un daudzbērnu ģimenēm.”

• vai mūsu nodokļu sistēma šobrīd pietiekoši atbalsta eksportu?

• kādēļ uzņēmumiem jāaudzē lielāku pievienoto vērtību no katra nodarbinātā?

• kādēļ Lietuvā notika lielāks izrāviens (lielāks eksports), kā pie mums?

“Pēc Šveices kantonu piemēra varbūt jāļauj arī Latvijā pašvaldībām konkurēt savā starpā ar nodokļu atšķirībām.”

• kādas korekcijas nepieciešamas nodokļu sistēmā, lai vairāk atbalstītu eksportu un bremzētu importu?

• kādēļ ir netaisnīgi, ka tie, kas ir bez bērniem, maksā tādas pašas IIN likmes, kā tie, kam nav bērnu?

“Man nav sūdzību pret VID. Izskatās, ka lietas notiek pareizā virzienā.”

• kādas korekcijas varētu ieviest NĪN sistēmā un kādēļ?

• kāpēc ir taisnīgāk NĪN piemērot tikai zemei (kā Igaunijā), nevis zemei un ēkām?

• kādēļ Izraēlā, Somijā, Dānijā u.c. valstīs, kur neražo auto, uzliek samērā augstus nodokļus auto?

“Ja jau apkārtējie jau tāpat redz gan glauno auto, bildes no skaistiem ceļojumiem, labu māju. Kādēļ gan tad nepadarīt publisku info, cik katrs samaksājis nodokļos?”

• kā IIN progresivitāte var palīdzēt uzņēmumu mērogošanai?

• kādēļ Latvijā nevajag bagātības nodokli, bet varētu ieviest miljonāru pievilināšanas Latvijai sistēmu?

• cik liela ir valsts sektora efektivitātes problēma?

“Vai valsts efektivitāti jāoptimizē? Jā! Vai tā dēļ kļūsim bagāti? Nē! Valsts efektivitātes kritērijam jābūt saprātīgam valsts tēriņu % attiecībā pret IKP.”

• kā pelēkais sektors pats apkrāpj sevi un citus uzņēmējus?

• kā ieviest atbalsta programmas, lai uzņēmēji justu atbalstu, kā izrauties eksportā?

“Pelēkā ekonomikā strādājot nav iespējams augt, mērogot uzņēmumus, izrauties eksportā.”

Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta 'Mediāna' autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši 'Tax Stories' podkāsti un blogi. Ar VID ģenerāldirektori šoreiz apspriedām sekojošas tēmas:

• Latvijas 2.vietu pasaulē ASV NVO 'Tax Foundation' pētījumā un neapmierinātību ar nodokļu sistēmu;
• uzticēšanās sistēmai saistāma ar pārlieku sarežģītību;
• ko Baiba darītu Finanšu ministra vietā - kādas izmaiņas veiktu nodokļu sistēmā?
• bez kurām VID funkcijām varētu arī iztikt?
• uz 1.1.26. VID divu gadu laikā samazinājis darbinieku skaitu no 3800 uz 2800;
• EDS IIN deklarācijas sadaļā, nospiežot pogu saņemt datus no VID, deklarācija aizpildās automātiski;
• Latvijas VID izskatās ļoti labi ES nodokļu administrāciju sanāksmēs, sevišķi ar reitingu sistēmu pat VID saņēmis apbalvojumu;
• vērtējot izmaksas par vienu iekasēto EUR nodokļos, Latvija ir pirmajā pusē starp ES valstīm;
• Latvijas ekonomikas pelēkuma spektrs ir ārkārtīgi plašs; noziedzniekus diez vai izdosies izskaust;
• reitingu sistēma parāda - kuros uzņēmumos ir problēmas; ja uzņēmums uz to nereaģē, tad VID sāk klauvēt pie durvīm;
• ar mazāku un vienkāršāku nodokļu režīmu daudziem vairs nebūs interese izvairīties;
• nodokļu sistēma nav primārais kritērijs ārvalstu investīciju piesaistīšanā;
• VID sniedz konsultācijas arī angļu valodā;
• lielajiem nodokļu maksātājiem nav atsevišķa departamenta, bet ir vienlīdzīga attieksme pret A reitinga uzņēmumiem: atbildes uz jautājumiem sniedz 3 dienu (ne 10) laikā, neveic kontroles pasākumus;
• tikai tad, ja VID rerdz ļaunprātību, VID ieslēdz agresīvāku rīcību;
• sabiedrības uzticēšanās VID rādītāji strauji auguši (no 49% 23.g. uz 59% 24.g.);
• šobrīd valsts pārvaldē notiek pāreja uz līdzekļu tēriņiem atbilstoši nosprausto mērķu sasniegumiem; to lielāko nodokļu daļu, ko valsts pārvalde izlieto lietderīgi, sabiedrība neuzsver (nelietderīgi izlietotā daļa ir proporcionāli neliela);
• cilvēkiem būtu vienkāršāk samaksāt nodokļus, ja budžeta tēriņi būtu pilnīgi caurspīdīgi;
• vēlētājiem jāsaka savu vārdu vēlēšanās, ja viņi vēlas pārmaiņas;
• nodokļu morāle kā motivātors maksāt nodokļus vs. gods apzagt valsti padomju laikā;
• sabiedrības uzticēšanās atkarīga no politikas veidotāju darba;
• nodokļu politikas veidotāji mēdz aizmirst, ka izņēmumi rada vai nu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem vai birokrātisko slogu administrācijai. Vienmēr tādos gadījumāo jārēķina, cik maksā izņēmums vai atvieglojums.

Ar šo sākas virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās piecu sēriju dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi.

Aiva Vīksna ir Saeimas deputāte, kas ievēlēta no Apvienotā saraksta, bet daudzus gadus ir bijusi saistīta ar nodokļu tēmu, jo dibināja visiem labi zināmo Lietišķās informācijas dienestu, kura paspārnē izdots arī žurnāls Bilance. Viņai vienmēr bijusi tuva MVU tēma. Viņa ir arī vairāku Latvijas augstskolu vieslektore par tēmām “Līderība un motivācija”, “Kā uzsākt biznesu”, “Mentorings”, “Biznesa eņģeļi” u.c. Viņa ir vairāku biznesa grāmatu līdzautore.

Ar Aivu sarunājāmies par:

• kā tiek izlietoti iekasētie nodokļi;

• kādi nepieciešami uzlabojumu nodokļu sistēmā;

• vai mums jādodas uz Skandināvijas augstajiem nodokļiem vai uz caurumu aizlāpīšanu - vienkārši nodokļi kā pamats, lai jebkurš tos saprastu;

• kā radīt uzticēšanos, ka iekasēto izlietos lietderīgi - e-budžeta caurskatāmība;

  - efektivitāti un atbildības uzņemšanos valsts pārvaldē, kam nepieciešama politiskā griba;

  - par Lietuvas pieredzi, kur VID sēž pie galda kopā ar lielākajiem uzņēmumiem un palīdz plānot nākamo gadu stratēģijas;

  - iepirkumos pēc jaunajiem grozījumiem būs caurskatāmība, kas mazinās vēlmi prasīt un dot (kukuļus), u.c. tēmām..

Philippos Aristotelous is a lawyer who until 2018 was leading the tax practice in the largest law firm in Cyprus. Then he switched to become a law firm management and leadership consultant and wrote a book about happiness.

In this episode we discussed:

• regrets of leaving the legal practice;

• a look from Cyprus at the Baltic business environment;

• journey of Philippos to focus on the trainings for law firms only;

• transfer of business to the next generation in law firms;

• time recording in law firms;

• how litigation lawyers apply fees according to the scale determined by the court;

• Philippos book on happiness;

• how to cancel the noise around you, filter what supports career growth;

• stoicism;

• meditation and inner peace vs. worshipping hero’s quest in the Western culture;

• web of fictions;

• a story about a monk;

• book recommendations;

• values, etc.

Ar Aleksandru gribēju aprunāties, jo viņam vienmēr par visu ir viedoklis. Ne vienmēr tam var piekrist, bet viņš to nebaidās paust. Taču galvenais – viņš ir daudz strādājis ar ārzemju biznesmeņiem, it sevišķi no Skandināvijas un Skandināvijā. Viņš ir mācījies LU politiku un SSE – biznesa administrēšanu. Viss bizness lielā mērā saistīts ar mežu un nekustamā īpašuma industriju. Būtiskākā pieredze - Catella (16 g.), Suppa Advisers (4 g.), Latvia Forest Company (10 g.), pirms tam AS Diena CEO (10 g.).Ar Aleksandru runājām par:

• Latvijas vēsturi;

• kā salāgot tehnoloģisko revolūciju ar ierēdņu cilvēcīgumu;

• biznesu Igaunijā;

• atgriešanos pie pamatiem - vērtībām; Bībeles kā literatūras darba mācīšanu skolā, lai bērniem mācītu cilvēciskās un kultūras vērtības;

• nepieciešama īpašumu tiesību ierobežojumu pārskatīšana, sevišķi attiecībā uz nekustamo īpašumu;

• Valsts digitālās attīstības aģentūrai vai tml. institūcijai jābūt vienai no svarīgākajām institūcijām, kas unificē valsts pārvaldes digitalizāciju;

• budžeta izdevumu efektivizāciju;

• push&pull stratēģiju;

• ģimenei jābūt valsts pamatā, t.sk. IIN atlaides daudzbērnu ģimenēm;

• ņaudēšana par to, ka viss ir slikti ir varāk kā vēlme tiekties uz izcilību;

• sports būs arvien lielāka eksporta industrija, attīstoties mākslīgajam industrijai;

• mēs dzeram bezdievīgi - pāpēc mēs tik daudz dzeram un kā to risināt - sports, mentālā veselība, ēdiens, izglītība;

• nepieciešams nodoklis pārstrādātai pārtikai;

• kas uzlabojams pašvaldībās - kā nodrošināt, lai pašvaldības saņem kvalitatīvu atbalstu netipisku lēmumu gadījumā;

• birokrātiju, regulatoru Latvijā un Baltijā;

• kooperēšanos ar Lietuvu un Igauniju kā lielāku investoru magnētu;

• nodokļos fokusam jābūt uz vienkāršošanu;

• biznesa slēgšanai jābūt tikpat vieglai, kā izveidošanai;

• efektīvāku kapitāla tirgus pārvaldi un pensiju sistēmas reformu; u.c.

Shaun Jardine is:

• advocating for replacing hourly billing with outcome‑based pricing;

• an author of books: ‘Ditch The Billable Hour!’ & ’Switch & Ditch!’

• was CEO of a UK law firm;

• a founder of Big Yellow Penguin and Legal GiGZ.

I must confess that last year I implemented some of Shaun’s pricing methods and it really works well, in the sense that this way we achieve more of what the client really wants. I love what Shaun wrote on LinkedIn – the billable h is actively damaging the law (tax, marketing, etc) firm profitability, their people, and most of all - their client relationships.

We also discussed:

• the best travel or speaking memories;

• what inspires Shaun the most;

• his books;

• how Shaun helps professional services companies to escape the tyranny of the billable hour;

• how CEOs can see how busy the employees are without the billable h recorded;

• what was the change in the law firm when he implemented value based pricing;

• does the pricing differ in different practice areas of a law firm;

• Declan AI on www.bigyellowpenguin.ck.uk; what is it and how does it help to set gold, silver, bronze offers;

• how to determine a fixed fee for a large volume of services;

• legalgigz.com - what is it and how did it all start and develop from an idea in a pub to an up and running website.

For more, please subscribe for my Tax Stories blogs here: www.taukacs.blog

Žanete Grende ir Imanta Ziedoņa fonda ‘Viegli’ un biedrības ‘Purvīša muzejs’ līdzdibinātāja, bijusī Kultūras ministre, bijusī LTRK vadītāja. Sporta pedagogs, ekonomiste, biznesmene, Kultūras akadēmijas doktorante, kas izveidojusi divus muzejus, apbrīnojamas enerģijas, prāta un šarma apvienojums.

Man liekas, ka par šo sarunu man nebūtu kauns (saturiski, ne tehniski), ja rādītu kāda TV. No sirds iesaku katram noskatīties šo aizraujošo Žanetes stāstu – pat otro reizi klausoties nespēju pārtraukt to klausīties - tik daudz svarīgu un interesantu nianšu šajā stāstījumā. Saruna ļāva arī man paskatīties uz Žaneti nedaudz savādākām acīm, kā līdz šim - ar daudz lielāku cieņu, pirmkārt, par visu, ko viņa dara. Ar Žaneti runājām par sekojošām tēmām.

• Sieviešu stand-up

• 4 vārda un uzvārda maiņas un to saistība ar dažādiem dzīves posmiem

• Kā Žanete pārdeva Zviedrijā nopirktu žiguli un izveidoja savu biznesu

• Kā godīga nodokļu maksāšana palīdzēja biznesā?

• Kā un kādēļ Žanete kļuva par Kultūras ministri?

• Orientēšanās sportu

• Kā spēcīgi juristi vairākās situācijās izglābuši Žaneti?

• Rīta putra - Žanetes ikrīta blogi

• Par attieksmi pret lietām - kad kaut kas notiek, Žanete domā, kāpēc tas ir labi

• Kādēļ Zatlers ieslēdza Žaneti un citus Rīgas pilī?

• Kāds varētu būt alternatīvs partiju finansēšanas modelis?

• Nacionālās bibliotēkas būvniecību un kukuļiem

• Kā LNMM ieguva EUR 30m renovācijai?

  
  

  Jāmaina vēlēšanu kārtību, bet politiķi šajā sarunā nevar iesaistīties, jo ir ieinteresēti – juristiem te jāuzņemas iniciatīvu

• OIK, Saulvedi Vārpiņu un amatpersonu atbildību

• Katrā valstī ir proporcionāli līdzīgs noziedznieku skaits

• Valstī trūkst enerģētikas stratēģijas

• Daudz kur pielāgojamies lobētāju interesēm, nevis paši nosakām, kas mūsu valstij nepieciešams

• Valsti jāvada kā uzņēmumu; tikai uzņēmumam rezultāts ir peļņa, valsts uzdevums – vadīt tā, lai cilvēki tai uzticētos

• Žanetes Top10, kā uzlabot Latvijas valsti; punkts nr.1 – vērtības (valstij jābūt uz vērtībām balstītai)

• Latvijas 5 karaļiem – Visvaldis no Jersikas, Tālivaldis un tā laika nodokli, Namejs, Lamejķis, Kaupo un to, ka esam saimnieki savā zemē, nevis kalpi

• Kā radās QR kods un zīmes kods un kā katrs latvietis var izveidot sava vārda zīmi

• Arī ierēdņu atalgojumam jābūt piesaistītiem pie konkrētiem KPI rādītājiem

• Kā panākt, lai Saeimā ir gudrākie un lai viņi tur gribētu tur būt?

• Nepieciešamību uz Baltiju kā vienotu reģionu ar kopējo iedzīvotāju skaitu līdzīgu Somijas iedzīvotāju skaitam; Žanetei arī simpetizē ideja par unificētu nodokļu sistēmu un administrēšanu Baltijā

• Kā tapa mikrouzņēmuma nodoklis?

• Pašapziņa palīdz veidot uzņēmumus, pelnīt un maksāt nodokļus

• Somijā sabiedrībā ap 70% uzticas valstij, Latvijā - ap 13%

• Somijas VID uzstādījums – audzināšanas, ne represiju iestāde

• Ja visi godprātīgi maksātu nodokļus, valstij nevajadzētu aizņemties

• Nodokļu nemaksātājiem varētu ierobežot pieeju valsts un pašvaldības pakalpojumiem

• Kr.Valdemāra, Ziedoņa, Vācieša Minimismiem

• Katram jāizlasa Valdemāra dzīvesstāstu un jāpadomā vai es daru pietiekoši?

• Par Ziedoņa un Purvīša muzejiem – par paveikto, plāniem un mantojuma meklēšanas detektīvstāstiem

  • Purvīša meitas Marionas uzmeklēšanu ASV pansionātā

  • Purvīša gleznu meklēšanu, 423 atrastām Purvīša gleznām un uz Vāciju kara laikā izvestām kastēm - Shenker arhīvos varētu būt par šo kādi pierādījumi; jāizbraukā Vāciju, lai tās kastes mēģinātu atrast

• Kā Žanete atrada Vācijā Tilberga gleznu Latviešu meitene, kas bijusi muzeja pagrabā kopš 50.gadiem

  • kā muzejs Vācijā bija gatavs Latvijai to uzdāvināt, bet Latvija nebija gatava to pieņemt, jo nav attiecīga likuma

  • kā Žanete saorganizēja gleznas atvešanu, kaut arī tam nebija naudas

  • kā AI palīdzēja izburties cauri Vācijas birokrātijai

• Dainu skapis – pirmais Latvijas kompjūters

• Par Nirnberga jauno filmu, ko Žanete iesaka noskatīties; un pakārto Rozenbergu un viņa saistību ar Purvīti

• Ziedonis iemācīja Žanetei lasīt Platonu un Rūmī, un kas viņiem visiem 3 ir vienojošais?