Tax Stories: Life, Business & Tax

'Tax Stories' abonenti dzird un lasa pirmie. Reģistrējies un saņem laikus savā e-pastā: https://www.taukacs.blog

Par eksportu, ekonomiku un politiku, birokrātiju, reģioniem, nodokļiem.

Ģirts Rungainis ir finansists, uzņēmējs un investors, Prudentia līdzīpašnieks nu jau vairāk kā 27 gadus, ZGI Capital dibinātājs un partneris no 2005.g., bijis Vācijas-Latvijas bankas prezidents un Trasta komercbankas prezidents, domnīcas LASER dibinātājs un partneris, LTRK padomes loceklis, bijis daudzu uzņēmumu padomēs. Šajā sarunā ar Ģirtu aprunājāmies kā pie vīna glāzes par to, ka Latvija ir liela un brīnišķīga valsts.

• Latvijai nepieciešami čempioni (paraugi citiem) - lieli uzņēmumi, kuri pelna ārpus Latvijas.

• Robeža ir tā, ko mēs paši sev noliekam.

• Arī attiecībā uz eksportu nereti mēs paši sev esam šķērslis.

• Sistēmiski mēs kā valsts pamanāmies traucēt, nevis atbalstīt, tiem, kas var nopelnīt eksporta tirgos.

• Mazajiem uzņēmumiem ārkārtīgi sarežģīti iziet eksportā.

• Arī ES naudas sadale šai ziņā nav bijusi veiksmīga, to novienādojot, izsmērējot visiem, nevis veicinot lielāku biznesu veidošanos.

• Konkurences Padome arī neveicina lielo čempionu rašanos.

• Dažādie ierobežojumi citās ES valstīs esot ekvivalenti 50% tarifam.

• Jaunās industrijas ir tās, kur ir lielākās iespējas nopelnīt un mazākā konkurence. Tādēļ tranzīta bizness ir bezperspektīvs no tā viedokļa, lai mēs dzīvotu turīgi - daļa cilvēku tur var nopelnīt, bet tas nevar būt ekonomikas dzinējspēks.

• Līdz 2040.gadam mēs zaudēsim ap 18k cilvēku ik gadu. Četru gadu vēlēšanu ciklā elektorāts mainās par aptuveni 200k (50k gadā).

• Latvieši labprāt te neredzētu cittautiešus dēļ padomju laika traumas.

• Bagāta valsts ir sarežģīts kāršu namiņš, augsts enerģētisks stāvoklis. Normāls stāvoklis ir būt stulbam un nabagam.

• Bizness Latvijā ir salīdzinoši nesteidzīgs, bet dzīves līmenis ir salīdzinoši augsts.

• Ja runa ir par tavu naudu, tu vēlies lielāku uzticamību par MI piedāvāto 80-90% precizitāti.

• Jādomā, kā visiem sadarboties, nevis iezāģēt. Mums kā skaitliski nelielai sabiedrībai ir iespējas to panākt salīdzinoši ātri.

Mums jābūt kopīgai izpratnei, ka mums jāsadarbojas, lai radītu Latvijas Nokia, Samsung vai citus eksporta milžus, kas varēs pārdot pasaulē un uzturēt te ekonomiku.

• Birokrātija ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, mēģina pieaugt, regulēt un kontrolēt.

• Publiskam sektoram (ap 290k strādājošo) ir nepieciešama samazināšanās.

• Centrs visam ir uzņēmējs, kas iegriež ekonomikas virpuli.

• Lielākā daļa sabiedrības grib saņemt labumus, pēc iespējas vairāk, salīdzinoši ar to, ko viņi samaksā nodokļos.

• Trūkst sabiedrības spiediena uz birokrātiju.

• Kad parunā ar publiskā sektora pārstāvjiem, saproti, ka viņi ir tādi paši labu vēloši, normāli domājoši latvieši, bet kaut kā tas viss nedarbojas. Tad sāc saprast, ka jāizglīto sabiedrību kopumā - publiskais sektors ir tās spogulis.

• Reģioniem jānodrošina savstarpēju konkurenci, arī par uzņēmumiem, ne tikai par iedzīvotājiem, nodrošinot daļu no UIN pašvaldībām.

• Tad pašvaldība var teikt uzņēmējam - ja jūs investējiet te miljonu, mēs arī investēsim tikpat.

• Ja Latvija zaudēs neatkarību, tas ir dēļ būvvaldēm - sistēma darbojas pretēji iedzīvotāju interesēm.

• Kopumā Latvijā un Baltijā nodokļu slogs ir salīdzinoši zems, izņemot darbaspēka nodokļus.

• Arī holdingu sistēma te ir gana vienkārša un draudzīga.

• Veselības un slimības dienu izmaksas padara darba vietas radīšanu dārgāku, kā Lietuvā un Igaunijā, par aptuveni EUR 2000 uz vienu cilvēku gadā. Tam klāt nāk lielākas būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas uc lielākas izmaksas, kā kaimiņiem.

• Smilškastes ideja Ģirtam nelikās interesanta, lai pārnestu biznesu uz citu pašvaldību, bet jautājums paliek par jauna biznesa veicināšanu reģionos.

• Ja bizness nespēj samaksāt visus Latvijas nodokļus, jāmeklē citu biznesu.

Vairāk informācijas par nodokļiem (bet ne tikai): www.taukacs.blog

Roberts Idelsons ir vairāk kā 13 gadus Signet Bank vadītājs, bet ar banku un investīciju jautājumiem ir strādājis visu savu dzīvi. Kopā ar Robertu aprunājāmies par sekojošām tēmām.

• Kas bija tas brīdis, kas Robertam palīdzēja nokļūt bankas vadībā?

• Streetwise: Getting to and Through Goldman Sachs - viena no pēdējā laikā lasītajām grāmatām, kas Robertam šķiet paslavēšanas vērta;

• Kā var veidoties dažāda attieksme pret naudu?

• Iešana ārā un runāšana ar cilvēkiem nereti dod lielāku pievienoto vērtību, nekā sēdēšana birojā un e-pastu lasīšana;

• Kāda ir Signet Bank stratēģiskā pieeja biznesam – ar ko tā atšķiras no pārējām bankām Latvijā un kādēļ nepieciešama tā meita - Magnetiq Bank?

• Sākotnēji viens no bankas linences nosacījumiem bija, ka vietējā tirgū nedrīkst veikt vairāk par 20% no darījumiem;

• Cik liels kapitāls reāli vajadzīgs, lai varētu izveidot jaunu banku?

• Kapitāla tirgus pēdējos pāris gados ir fundamentāli pavirzījies uz priekšu – no ekzotiska kapitāla piesaistīšanas veida uz mainstream;

“Pagājušā gadā caur obligāciju emisiju uzņēmumi piesaistīja vairāk naudas, kā caur kreditēšanu.”

• Pietrūkst aktīva akciju tirgus, jo trūkst labo piemēru; valsts uzņēmumi varētu dot šādu grūdienu;

• Kādas ir 3 nepieciešamās komponentes, lai uzņēmums ietu uz biržu?

• Kā iekustināt privātos ieguldītājus, kuri šobrīd banku kontos tur ap 12 miljardiem?

• Ja finanšu pratību labāk mācītu skolās, mēs kā sabiedrība būtu krietni turīgāki;

• Kas ir polymarket un prediction market? Kādēļ Stablecoin ir labs mehānisms šo tirgu izmantošanai?

• Cik tālu ir digitālā eiro projekts un kādēļ tas vajadzīgs? Kā tas varētu nākotnē samazināt ēnu ekonomiku?

• Šis ir gads, kad kripto vide normalizēsies;

• Cik aktuāla ir biznesa nodošana nākamām paaudzēm? Kā IPO šai ziņā var palīdzēt kā vidusceļa risinājums starp biznesa pārdošanu un atstāšanu ģimenē?

• Jācer, ka uz vēlēšanām vairāk diskusijas būs par ekonomiku; un vairāk – kā izdarīt, nevis ko;

• Nodokļu progresivitāte neļauj investēt biznesos un audzēt ekonomiku;

• Zemāka IIN likme arī varētu iekustināt kapitāla tirgus;

• Pensiju 2.līmenis – kādēļ to jāturpina uzkrāt, nevis izmaksāt? Kāpēc vispār veidots 2.līmenis? Kāda varētu būt alternatīva sistēma? Vai mēs Latvijā vēlamies ASV sistēmu ar daudz bezpajumtniekiem uz ielas, ja nebūs reāla pensiju nodrošinājuma?

• Ne Lietuvā, ne Latvijā parāda apjoms pret IKP nav kritisks.

• Kādēļ bankām un nebanku kreditētājiem jāmaksā UIN, bet pārējiem nav?

• Ko vajadzētu partijām atspoguļot par nodokļiem savās programmās – konceptuāli?

Vairāk 'Nodokļu stāstu': www.taukacs.blog

Raivis Lucijanovs ir finanšu un grāmatvedības eksperts, bija Vitol grupas uzņēmuma Latvian Transit CFO; pirms tam – KPMG; Pasažieru vilciens; Tipro Baltic; tagad – IQ Capital uzņēmuma līdzīpašnieks, kas piedāvā ārpakalpojuma finanšudirektora pakalpojumus. Ārpus biznesa Raivis teju 18 gadus RBS pasniedza finanšu un vadības grāmatvedību, bijis Skvoša federācijas vadītājs; ir arī miega eksperts.

Ar Raivi aprunājāmies par:

• viņa ilgdzīvošanas (biohacking) principiem;
• kas ir līdzestība?
• kāpēc pievēršanās miega jautājumiem ir svarīgi arī uzņēmumiem?
• kādēļ Raivis ar 1,81m augumu mēģina iedankot bumbu grozā 3,05m augstumā?
• kā Raivim izdevās satikties ar Tim Ferris?
• vai cilvēki kļūst virspusīgāki, kad īsi video klipi aizstāj grāmatu lasīšanu?
• kā un ar kādu motivāciju Raivis pieņēma lēmumu kļūt no darbinieka par biznesmeni?
• cik lielam vajadzētu būt drošības spilvenam?
• kāda bijusi Raivja pieredze, saziņā ar VID un muitu?
• kādas pazīmes liecina par labu pakalpojumu sniedzēju, t.sk. nodokļu konsultantu?

Atvainojos par nenofokusētu video kvalitāti. Kļūdas dažreiz gadās, kad ar visu podkāsta veidošanu nodarbojas tik viens cilvēks, turklāt - advokāts.

Vairāk Nodokļu stāstu - www.taukacs.blog

Esmu lepns, ka Latvijā ir tādi inteliģenti cilvēki, kā Jurijs Spiridonovs. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (EBRD) valdes padomnieks un Latvijas pārstāvis, ekonomikas zinātņu doktors, RISEBA asociētais profesors, vecākais pētnieks Latvijas Zinātņu Akadēmijā, ar plašu pieredzi valsts pārvaldē. Atziņas no iespaidīgās EBRD Biznesa Foruma nedēļas Rīgā varat lasīt te.

• Tikko aizvadītais EBRD Biznesa Forums Latvijā (ar 2100+ delegātiem no 77 valstīm) bija lielākais biznesa pasākums, kāds jebkad Latvijā noticis. Tas radīja spēcīgu emocionālu sasaisti ar Latviju, kas ir svarīgi investīciju piesaistei.

• Nīderlandes karaliene Maxima, Lielbritānijas, Ukrainas, Baltijas finanšu ministru dalība nodrošināja sarunu augstākā līmeņa kvalitāti.

• Jurijs strādājis pēdējos divus gadus pie šī pasākuma gatavošanas, pēdējā laikā pat 18h dienā bez brīvdienām.

• Jurijs arī padalījās, ko praktiski nozīmēja, ka 6 dienas pirms konferences mainījās valdība.

• Kāds labums no tā visa ir Latvijas biznesam?

• Kādos gadījumos EBRD var palīdzēt uzņēmumiem? Tas var būt ieguldījums kapitālā, kredīts, dalība obligāciju emisijā lielos projektos, vēlams - sākot ar EUR 10 milj.;

• EBRD ir AAA reitings, kuras iesaiste var dot kvalitātes zīmogu uzņēmumam;

• Latvijā nav daudz EBRD projektu, jo te vide ir sadrumstalota; Latvijas vadība nav redzēta regulārās investīciju roadshow sanāksmēs Londonā;

Nebūtu slikti, ja bizness zinātu Latvijas valsts infrastruktūras plānu tuvākajiem 5-10 gadiem.

Kāpēc mēs skatāmies tikai uz Baltijas vai Polijas tirgu, bet kāpēc mēs negribam veidot projektu, piemēram, Ēģiptē, izmantojot EBRD resursus?

• EBRD Biznesa Forums bija magnētiskā rezonanse valsts pārvaidei;

FM kolēģi, kas bija iesaistīti šī pasākuma organizēšanā bija fantastiski, par pārējiem no valsts pārvaldes neizteikšos.

• Pēdējā nodokļu reforma bija laba ar to, ka FM daudz runāja ar biznesu, asociācijām, pirms pieņēma lēmumus.

• Nodokļu sistēma nekad nebūs vienkārša, jo tā paredz daudz izņēmumus un atvieglojumus.

• Visu skolu programmās jābūt, ka skolniekiem jāsaprot nodokļu pamatprincipi. Iespējams, jaunais 5 sēriju ‘Nodokļu stāstu’ seriāls varētu skolām ar šo palīdzēt. Latvijas Universitāte jau palūdza atļauju to izmantot savā mācību programmā.

• Attieksme nodokļu administrācijai ir tas, kas Lielbritānijā labi sanāk, un Latvijas VID tas sanāk arvien labāk.

Daudz vairāk nodokļu (bet ne tikai) satura - www.taukacs.blog

Ar Rietumu Bankas vadītāju Jeļenu Buraju apspriedām banku sektoru un ekonomiku Latvijā, t.sk. sekojošas tēmas:

• arvien vairāk Jeļenas draugu spēlē golfu un ir redzams, ka tas kļūst arvien populārāks;

Ļoti labs formāts jebkuram mācīties - universitātēs meklēt atsevišķus kursus; arī attālināti - ārzemju universitātēs.

• ja tu mācies un attīsties, tad nav arī izdegšanas; es vispār neticu izdegšanai - tas ir mūsdienu pārticības blakne; vai Ķīnā tu varētu atļauties 1/2 gadu nestrādāt? ja tu katru dienu dari kaut ko, lai vide ap tevi ir arvien sakārtotāka, tu būsi kreativitātes fāzē; ja jūties izdedzis, aizej kādam palīdzi un jutīsies labi;

Diez vai cilvēks 80 gados, atskatoties uz savu dzīvi, atcerēsies, cik labi es pavadīju laiku iepirkšanās centrā.

• cīnos ar katru lieko klikšķi bankā;

• arī izvēlēties vietējā kapitāla banku var būt patriotisma izpausme;

Tas izskatās kā sistēmas gļuks - bankām skatās uz katru sīkumu, bet maksājuma iestādes nav tik regulētas un kontrolētas, bet abiem jākonkurē.

• bankas stratēģiju iet eksporta tirgos parādīja bankas akcionārs no Īrijas kā perspektīvu attīstības virzienu;

• ārvalstu investīciju piesaistīšana ir vietējo cilvēku un uzņēmumu atbildība; jāstāsta par tūrismu Latvijā; jāveido arvien vairāk pasākumus, kas piesaista visu Eiropu;

Ledusskapis uzvar televizoru. Mums jābūt pārtikušiem, lai viss ir labi.

• ģeopolitiskajā kontekstā ir nevis jāved naudu ārā no valsts, bet jādara visu, lai mēs esam stipri, tāpēc tieši jāiegulda vietējā biznesā (kādēļ gan pensiju naudas apsaimniekotājiem nenoteikt, ka daļu šīs naudas jāiegulda Latvijā - JT piezīme);

• Liepājas pašvaldība ir labs piemērs attieksmei pret investoriem: jūs tikai nāciet, mēs jums visu izdarīsim, lai būtu ērti te strādāt;

• Latvijā ir labas biznesa atbalsta programmas, gan LAD, gan Altum un arī bankas labprāt kreditē;

• biznesi vairāk attīstītos, ja būtu vairāk pieejamu darbinieku; tādēļ vērts pievērsties izglītības sistēmas straujākai attīstīšanai;

• mēs dzīvojam drošā vidē, kas ir prioritāte pār citām lielajām pilsētām Eiropā;

• Varbūt jāatceļ nekustamā īpašuma nodokli komerctelpām, lai attīstas Rīgas centrs;

Jāpiedomā, kā nodrošināt taisnīgumu, jo šobrīd tie, kas maksā nodokļus bauda tādus pašus labumus kā tie, kas nodokļus nemaksā;

• Ar pelēko ekonomiku (ap EUR 2 miljardi gadā) varētu pieckāršot Izglītības ministrijas budžetu vai divkāršot medicīnas izdevumus;

• Kā mēs varam piekrist progresīvam IIN ar tik lielu pelēko ekonomiku?

• Ja mēs atcelsim IIN, nodokļus g.k. iekasēsim no PVN u.c. netiešajiem nodokļiem, bet iegūsim augstas klases speciālistus;

• nodokļu likumiem jābūt skaidriem; ir uzņēmumi, kas nemaksā korekti nodokļus, jo viņi tos nesaprot;

• Latvijas pelēkā ekonomika slēpjas atsevišķās biznesa nozarēs, kas nemaksā;

• lump-sum tax (fiksēta gada IIN summa) ārzemniekiem, kas pārceļas uz Latviju, varētu būt labs veids, kā paņemt līdzīgus piemērus no Itālijas, Polijas, Šveices un Spānijas;

• par pensiju 2.līmeņa izmaksāšanu iedzīvotājiem - varbūt vienkārši jāuzlabo sistēmu, kā labāk pārvaldīt? No otras puses - tuvākajos gados parādīsies tādi instrumenti, ar kuriem cilvēkiem būs ārkārtīgi vienkārši investēt un tad arī var būt īstais brīdis atdot cilvēkiem viņu naudu, lai paši investē.

• Priekš kam? - tas vispār ir labs jautājums jebkurā dzīves posmā.

• Bankas varētu būt aģents, kas nākotnē varētu automatizēt visu nodokļu iekasēšanu VID vietā.

Kur 2 juristi, tur 3 viedokļi, bet kur ir 2 grāmatveži un IIN likums, tur ir 10 viedokļi un pat VID brīžiem nezin, kā ir pareizi.

Paldies Kristapam Pētersonam ar komandu, kas palīdzēja ar šīs epizodes tehnisko pusi.

Par JeļenuPar biznesuPar ekonomikuPar nodokļiem

Tax Stories portālā - vairāk satura par nodokļiem (ne tikai).

Ar Tet vadītāju Uldi Tatarčuku šoreiz runājām par:

• hokeju un golfu;

• The Diary of a CEO, kā arī Tax Stories u.c. - podkāsti, ko Uldis mēdz klausīties;

• Stanfordas miniMBA programmas atziņām;

• Tet dažādajiem biznesa virzieniem;

• Latvijā jāveido atbalsta programmas energo-efektīvām nozarēm, kā Vācijā;

• vēl viens labs Vācijas paraugs - samazināta PVN likme energo-efektīvo ēku būvniecībai - tas straujāk attīstītu nekustamā īpašuma tirgu;

“Strādājot ar valsts iestādēm tu saproti, ka viņiem pulksteņi griežas lēnāk.”

• šogad un nākamgad AI izmantošanā vēl nepieciešama cilvēka klātbūtne;

• krāpnieki 2025.g. izkrāpa ap EUR 26 milj.;

• ja spēlē hokeju Latvijas Virslīgā, bet gribi spēlēt labā Eiropas līgā - apmēram tik sarežģīti ir ienākt jaunā eksporta tirgū, bet balva ir pietiekoši interesanta, lai tur nokļūtu;

• kāpēc mums ritināt investoriem sarkano paklāju, ja mūsu ienākšanu eksporta tirgos neviens tur negaida un pat neatbalsta?

• Tet un LMT piemērs rāda, ka arī citi uzņēmumi var labi attīstīties ar kombinētu privāto un valsts kapitālu;

• valsts Latvijā kopumā pārāk daudz nodarbojas ar biznesu - privātie vienmēr būs konkurētspējīgāki; tik jānodrošina godīgas konkurēšanas vidi;

• arī investori lasa medijus par korupcijas skandāliem;

• biznesa vēlmju saraksts uz nākamām parlamenta vēlēšanām ir LDDK valsts attīstības plāns;

• Latvijā ir tāda pat veca sistēma par virsstundu apmaksu, kā Baltkrievijā un Krievijā;

• VID spēja uzlabot procesus ir pamanāma;

• nodokļu sistēmā svarīga ir vienkāršiba un ilgtermiņa prognozējamība;

• mums jābūt atvieglotai sistēmai, kā piesaistīt ārvalstu ekspertu piesaistīšanai;

• LIKTA PVN strīds ar VID jau 10 gadus - nodokļu strīdu nespējas paraugs;

• ja pareizi izveido, Latvijā būtu saprātīgi ieviest Netflix nodevu, kas attīsta vietējo filmu produkciju;

• tāpat arī valsts atbalsts starptautiskiem projektiem, tādiem kā ārzemju filmu filmēšanai, starptautiski pokera turnīri u.c. valstij parasti kopumā ir ar + zīmi.

Nick Hughes, UK has made his career in finance. He has been working for big names like McKinsey, American Express, easyJet and Barclays. He was born and grew up in Zimbabwe until he turned 18, then studied at the University of Oxford. He is a talented writer who now lives in London. He has studied brain function and near-death experiences and wrote a book about what human life might look like 20 years from now, alongside their digital clones, which contain a complete copy of the human brain.

Wendy Brabon, USA has been working for most of her life in pharma industry, for names like Siemens, Novartis and Viatris. Debut author of 'Guardian of Ten', inspired by her grandmother's Nazi-occupied Utrecht — and a long life's worth of lessons that feel urgent today.Catriona Jarvis is a former judge in UK, with a focus on refugee rights and human rights in general. She writes about South Africa.

Ian Jacobs is a professor in medicine, holding the leading positions in the NHS medical system in UK, like chairing the Barts Health NHS Trust. He has been living in Australia and UK, teaching at universities, now writing his book about fighting cancer. Over the past 35 years he has led a research team working on early detection and risk prediction of cancer.

Sarunā dzirdēsiet par dzīves Igaunijā un Latvijā salīdzināšanu, Ingas esošo un topošo grāmatu, socialiem medijiem un AI, Re:Baltica, karjeras svarīgākajiem pavērsieniem, ofšoriem, podkāstiem, u.c.

Tax Stories blogi un podkāsti dzīvo te: www.taukacs.blog

Nodokļu blogi un podkāsti dzīvo www.taukacs.blog

Ģenerālis Raimonds Zukuls ir VID Muitas pārvaldes vadītājs, tātad - Latvijas muitas cilvēks Nr.1. Cita starpā apspriedām sekojošas tēmas.

• Sākotnies Ukrainas karam tirdzniecības veicināšanas fokusu (muitošanas ātrums) muitā nomainīja kontrolējošais fokuss.

Šobrīd muitā ir 777 darbinieku (savulaik bija ap 1800).

• Kā izglītoties un sekot līdzi jaunumiem Latvijā muitas tiesību jautājumos?

Saistošā izziņa par tarifu vai izcelsmi vairs nav retums. Uzņēmēji ir pietiekoši izglītoti par iespējām un tās arvien biežāk izmanto.

• Šobrīd muitai uz galda ir ES muitas reforma, bet tas vēl tālu.

• Kā AI palīdz muitas darbā? Piemēram, ievadot AI rīkā preces fotogrāfiju, muitas (KN) koda vismaz pirmie 4-6 cipari būs noteikti diezgan precīzi.

• Pēcmuitošanas pārbaudēm fokuss šobrīd ir sankciju apiešana.

Rīgas ostā mums ir robeža ar Ķīnu. Ķīnas precēm ir būtiskas antidempinga nodevas (50-80%), ko joprojām cenšas kreatīvi apiet.

• Sankciju mērķis ir apturēt militāro potenciālu vai nedot naudu Krievijai par izejvielām.

• Cik lielā mērā Centrālāzijas valstis izmanto sankciju apiešanai?

• Muitai laba sadarbība ar FID un ĀM, kur rodas idejas par sankciju uzlabošanu, ko tālāk komunicē ar Eiropas Komisiju.

• Imports no Krievijas ir būtiski krities, bet eksports uz Krieviju nesamazinās.

Top 5 pārkāpumi muitā: nepareizs KN kods; nepareiza preču izcelsme; neloģiskie maršruti; luksuss precces; vecie līgumi par pārejas periodu, kad jaunākās sankcijas vēl nav spēkā.

• Veikalos labi, ka arvien vairāk parādās karodziņi par preču izcelsmi.

• Joprojām notiek cigarešu kontrabanda, bet samazinās. Nelegālo cigarešu skaits pieaudzis dēļ ES nelegāli ražotā apjoma. Arvien vairāk uz robežas atrod narkotikas.

Vai Latvijas muitai nonāk informācija par Šveicē iegādātu pulksteni, kur paprasīts tax free zonā atpakaļ PVN? Ielidojot no 3.valstīm ar jaunām precēm vērtībā virs EUR 430, ir jāiet cauri sarkanajam koridoram. Muitas savā starpā apmainās ar informāciju.

• Eiropā jāiet uz pārmaiņām, lai nevajadzētu visām 27 valstīm piekrist. Tā dēļ iestrēguši ES svarīgi jautājumi.

• Labi, ka ieviesta administratīvā atbildība ar EUR 10k un tml. sodiem, lai par salīdzinoši nelielu pārkāpumu nevajadzētu ierosināt kriminālprocesu.

• Vai muita veidos pārkāpēju melnos sarakstus?

• Vai muita tiek klāt informācijai par ofšoru patiesā labuma guvējiem?

• Nodokļu un muitas policija joprojām ir būtiski ikdienas partneri apmēram tāpat, kā pirms NMP novirzīšanas uz IeM.

CBAM (oglekļa importa maksājums) tiem, kas importē virs 50t, radījis apmulsumu biznesa vidē.

• Muitas likumā un ES tiesībās paredzētie grozījumi varētu skart e-komerciju (EUR 3 par sūtījumu no š.g. 1.jūlija) un apstrādes maksa no novembra. Ir paredzētas lietas, ko komersanti varēs darīt muitas vietā paši, kas viņiem būs izdevīgāk. Datahub - info no visas ES, lai to automātiski izmantotu muitas deklarāciju sagatavošanai.

Ar šo turpinās virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi.

Ar žurnālistu Jāni Domburu iepazīstināt nav nepieciešams. Šoreiz Jānis piekrita aprunāties mikrofona otrā pusē.

• “Mums nodokļu slogs un iekasējamība ir salīdzinoši zema, bet mēs gribam visus sociālos labumus tāpat, kā Skandināvijā. Celt nodokļu slogu vairs nav racionāli. Tomēr mēs viņus iekasēsim. Tādēļ mums tagad vajadzīgi 2 mērķi:

  • būt par kompaktāko un atklātāko valsts pārvaldi Eiropā;

  • straujākais ēnu ekonomikas samazinājums Eiropā.”

• “Pie šādiem mērķiem nemaksātājiem vairs nebūs attaisnojuma nemaksāt.”

• “Vēl pie pelēkās ekonomikas tēmas vērts plašāk diskutēt vai nodokļu nemaksāšanas gadījumos tiesām vairāk jāiet brīvības atņemšanas vai naudas sodu virzienā.”

• “Bizness vislabāk zin, kurš strādā pa melno. Kamēr pats bizness uz to piever acis, neko nevar izdarīt. Kāpēc viņi neko nedara? VID vai KNAB ir kaut ko dzīvē parādījuši, ka viņiem nevar uzticēties.”

• “Zagšanā piedalījās 3 pakāpju zagļi: lielzagļi, līdzzagļi un muļļzagļi.”

• “Aizej uz Latgali un pajautā, kāpēc viņi nestrādā pa balto? Tieši, bļ.. , kāpēc? Pašļi visi dir.."

• “Daudziem pamatoti ir uzkrājies jautājums VIDam - a jūs biezos visus kratat vai nē?” Tas ir taisnīguma deficīta pamata jautājums, kas redzēts visa KNL pastāvēšanas laikā.

• “Par valsts budžeta tēriņiem lielākais jautājums ir par atklātumu.” Sevišķi spilgti tas redzams, cik grūti aizrakties līdz jautājumu saknēm, gatavojot KNL raidījumus. Daudzi mediji atmet ar roku šim, jo nav tik daudz laika, lai aizraktos.

• “Mēs ejam nevis pa spirāli uz augšu, bet pa riņķi. Ja publisko iepirkumu reforma beigsies ar sliekšņu celšanu un iepirkumu necaurspīdīgumu, es baidos, ka spirāle var sākt iet uz leju.”

• “Valsts kases publiskotajās sadaļās ‘tāmes’ var kaklu nolauzt 99 gadījumos no 100. +Īpaša sadaļa ir aizsardzības sfēra.”

• “Kādēļ gan katra valsts pārvaldes struktūra nevarētu publiskot visus iepriekšējā dienā veiktos maksājumus?”

• “Pelēkā sektora uzlabošana sākās ar mazām lietām. Kādēļ gan neieviest Zviedrijas modeli, ka katram privāto pakalpojumu sniedzējam es samaksāju pa 15-20% vairāk, ko es gada beigās saņemu no valsts atpakaļ?”

• “Otrs, mazajam biznesam arī ik pa laikam varētu veikt pārbaudes vai viss, ko viņi noraksta izdevumos, atbilst biznesa izdevumu kategorijai.”