TELOS sarunas

Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par Krievijas iebrukuma Ukrainā saasinātajiem jautājumiem, kurus parasti aizsedz miera laiku "optiskā ilūzija". Bičevskis stāsta par Ernstu Jingeru un Krieviju kā modernitātes eksperimentu, Agnese skaidro kristīgo taisnīga kara teoriju un amerikāņu neoreālisma ģeopolitiķu skarbumu, bet Krišjānis pievēršas Putina atbalstītājiem Eiropā un krievu dziļā garīguma mītam. Noslēgumā iztirzāta latviešu inteliģences iesovjetizācija, iekrievotība un iekreisotība, kas liek mudināt uz piketiem Daugavpilī un Valkā. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar organizācijas "Asociācija Ģimene" valdes locekļiem sociālo darbinieci Elīnu Kārklu un juristu Kasparu Herbstu par biedrības pirmsākumiem pirms 14 gadiem, idejisko platformu ar četriem neatdalāmiem jēdzieniem, sociālo liberālismu kā sistēmu, kas nedarbojas ne tikai teorijā, bet arī praksē, pozīciju un opozīciju, tiesvedību ar Sabiedrības Integrācijas fondu un ģimenes jēdziena šībrīža apdraudējumu. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Pirmajā sarunā par tautsaimniecības jeb ekonomikas pamatiem Agnese Irbe un Krišjānis Lācis definē dažus kodola jēdzienus, skaidro, kāpēc tautsaimniecība ir humanitāra, nevis eksakta zinātne, apraksta privātīpašuma nojēgumu un pamatojumu dabīgo tiesību teorijā, uzsver saimnieciskās darbības pamata vienību - ģimeni jeb saimi un apskata apmaiņas darījumu pirmsmorālo būtību. Irbe uzsver darījumu objektīvo loģiku, bet Lācis satraucas par krāpšanos un uzcenojumiem. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Vestardu Šimku par labu mūziku - jautājot, vai mūzika var glābt Latviju. Saruna caur apkārt valdošās nesaskaņas cēloņiem ved pie ideoloģijas ietekmes uz mākslu, meistarības kā labi paveikta darba lomu, Rietumu mūzikai raksturīgo spēcīgo konteksta un iederības izjūtu, kā arī tradicionālā un modernā saspēli Skrūtona, Adorno, Skrjabina un Šēnberga darbos un mūzikas iespējām aizsniegt transcendento. 

Literatūra: 

Scruton, Roger. Music as an Art. Bloomsbury Publishing, 2018. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Ulža Bērziņa tulkoto senskandināvu mītisko un varoņu dziesmu krājumu, ko pazīst kā Poētisko vai Vecāko Eddu. Eda vienotā kodeksā apkopota 13. gs., bet tās dziesmas iestiepjas 9.-12. vai pat daudz tālākā senatnē. Saruna par mītisko pasaules pieredzi iepretim zinātniski metafiziskajai ainai, dabas elementālo juteklību, valodas maģiju, nedaudz par vikingu ieražām un dievu nāves fatālismu, kā arī par nekad nebeidzamo mītiskā laika tagadni. 

Literatūra:

Eddas dziesmas, tulk. U. Bērziņš. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2015. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Ventu Zvaigzni par un pret cenzūras iespējamību. Zvaigzne sniedz nelielu vēsturisku ieskatu par cenzūras kritēriju patvaļu Latvijā un iestājas par cenzūras mazināšanu izglītības un akadēmiskajā vidē, kas ļautu patiesībai izkristalizēties diskusijas ceļā, Lācis vēlreiz raizējas par to, kā ar cenzūras palīdzību nosargāt Alūksnes principus pret Rīgas principiem, un norāda, ka sabiedrības dalījums pilngadīgajos un nepilngadīgajos jau ir piekāpšanās liberālismam, savukārt Irbe atgādina, ka likumi nevar institucionalizēt bezgalīgo diskusiju un ka tiem neizbēgami nāksies izšķirties par vienu patiesību.

Atsauces: 

Diskusiju par cenzūru liberālisma ietvaros skat. https://plato.stanford.edu/entries/pornography-censorship/

https://telos.lv/ungarijas-likuma-grozijumi/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar Ievu Puķi un Inesi Pudžu par Tenesija Viljamsa lugu "Ilgu tramvajs" un tās jauno iestudējumu Valmieras drāmas teātrī. Saruna par dzīvi šauros apstākļos, bezizeju un zemiem gaidu apvāršņiem, cilvēka sarežģīto, sašķelto dabu, nicinājumu un aktiera profesijas diktēto žēlastību. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe šķetina tālāk dabīgā likuma nesaprašanas un noliegšanas jautājumu, rezumējot dabīgā likuma ētiku kā trešo lielo sistēmu līdztekus kantiānismam un utilitārismam, apspriežot rožukrūmu labbūšanu un sliktbūšanu, tad pievēršoties likuma noraidījuma iespējamiem cēloņiem, tādiem kā Darvina atklājumi, Reformācijas pagrieziens prom no sholastikas un jo īpaši tehnoloģiju attīstība. Lācis pievēršas pasaules iztukšošanai no formālajiem un galīgajiem cēloņiem un to sekām, Irbe savukārt atgādina par tā sauktās jaunās dabīgo tiesību teorijas pienesumu 20. gadsimtā. Abi reflektē par kristietības lomu modernā individuālisma veicināšanā, sarunas nobeigumā pievēršoties Sokratam, pagāniskās pasaules daudzveidībai, ļaunajiem dēmoniem un Čestertonam. 

Literatūra:

Feser, Edward. The Last Superstition: A Refutation of the New Atheism. South Bend, IN: St. Augustine's Press, 2008.

Chesterton, Gilbert Keath, Heretics. London, UK: John Lane, 1905.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski un Agnesi Irbi par Covid-19 pandēmiju un tās ierobežošanas mēģinājumiem. Irbe salīdzina 19. un 20. gs. pieejas un izsaka brīdinājumu par piespiedu vakcinācijas prettiesiskumu, Lācis stāsta, kā apbrīnojis valstu mobilizāciju vīrusa agrīnajās dienās, bet tagad par to šaubās, savukārt Bičevskis norāda uz pirmspolitiskām solidaritātes formām, tiesību sasaisti ar zināšanām un pienākumiem, kā arī atgādina par cilvēka galīgumu. 

Atsauces: 

Kowalik M. Ethics of vaccine refusal. Journal of Medical Ethics. Published Online First: 26 February 2021. doi: 10.1136/medethics-2020-107026 ; https://jme.bmj.com/content/early/2021/10/20/medethics-2020-107026.abstract

Diskusiju par piespiedu vakcinācijas tiesisko pamatotību prestižā franču pamattiesībām un pamatbrīvībām veltītā periodiskajā izdevumā skat.: Philippe Ségur, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid, ar atbildi: Caroline Lantero, David Braunstein, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid - 2", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid-2/

Izvilkumi no ASV Piektās apgabaltiesas sprieduma pret OSHA (The Occupational Safety and Health Act, latviski: Darba drošības un veselības aizsardzības likums), kas apstādināja federālās valdības izdoto obligātās vakcinācijas rīkojumu: https://brownstone.org/articles/excerpts-from-the-5th-circuit-court-judgement-against-osha/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Pirmajā sarunu sērijā par dabīgā likuma neizprotamību pēcapgaismības pasaulē Agnese Irbe skaidro pašu iedabas konceptu, uzstāj, ka runa ir nevis par īstu neizpratni, bet par intelektuālo negodprātību, jo nevar izkļūt ne no cilvēka iedabas nojēguma, ne arī no cilvēkbūšanā implicītajām morāles normām, savukārt Krišjānis Lācis sliecas uzskatīt, ka modernā cilvēka amnēzija un neizglītotība būtiski apgrūtina dabīgā likuma uztveri, lai gan pat notrulinātākās sirdsapziņas pārmetumi ir spēcīga liecība, ka dabu tikt viegli nevar izmest aiz borta. 

Literatūra:

Ronald M. Dworkin, Taking Rights Seriously, Cambridge: Harvard University Press, 1977 

John Finnis, Natural Law and Natural Rights, Oxford: Clarendon Press, 1980. 

J. Budziszewski, Commentary on Thomas Aquinas's Treatise on Law, Cambridge University Press, 2014. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.