TELOS sarunas

Pirmajā sarunu sērijā par dabīgā likuma neizprotamību pēcapgaismības pasaulē Agnese Irbe skaidro pašu iedabas konceptu, uzstāj, ka runa ir nevis par īstu neizpratni, bet par intelektuālo negodprātību, jo nevar izkļūt ne no cilvēka iedabas nojēguma, ne arī no cilvēkbūšanā implicītajām morāles normām, savukārt Krišjānis Lācis sliecas uzskatīt, ka modernā cilvēka amnēzija un neizglītotība būtiski apgrūtina dabīgā likuma uztveri, lai gan pat notrulinātākās sirdsapziņas pārmetumi ir spēcīga liecība, ka dabu tikt viegli nevar izmest aiz borta. 

Literatūra:

Ronald M. Dworkin, Taking Rights Seriously, Cambridge: Harvard University Press, 1977 

John Finnis, Natural Law and Natural Rights, Oxford: Clarendon Press, 1980. 

J. Budziszewski, Commentary on Thomas Aquinas's Treatise on Law, Cambridge University Press, 2014. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par konservatīvismam derīgām pamācībām no Martina Heidegera rakstu krājuma "Malkasceļi". Vispirms Heidegers pats tematizēts kā moderni antimoderna figūra, tad izcelta Heidegera mākslas filozofija, kas caur skaistām lietām un darinājumiem māca uztvert realitātes patiesību, tālāk abi iztirzā jaunlaiku matematizētās dabaszinātnes kritiku, kas visu pasauli padara par ainu un priekšstatu spēli, lai noslēgumā pievērstos Nīčes pasludinātajam metafizikas galam un visu vērtību pārvērtēšanas bīstamībai un ieguvumiem. 

Literatūra:

Heidegers, M. Malkasceļi, tulk. Kūlis R., Rīga: Intelekts, 1998. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Arhitekte Zaiga Gaile sarunājas ar filozofiem Krišjāni Lāci un Valteru Zariņu par būvniecības mākslu, nama formas saistību ar cilvēka dvēseles veselību, arhitektūras nākotni un pakešu logiem kā civilizācijas postu. Saruna par labas būves balstīšanu samērā, kā arī apkārtējas vides, laikmeta un kosmosa kopsakarību uzliktajās robežās. Zaiga iestājas par atturību projektēt jaunas celtnes, Krišjānis iepazīstina ar britu valdības sastādīto labākai būvmākslai veltīto ziņojumu, pie kura savu roku pielicis arī Rodžers Skrūtons, bet Valters sniedz praktiskus ieskatus no namdara skatpunkta. 

Atsauces: 

Britu valdības 2020. gada ziņojums par labākas būvmākslas un pilsētplānošanas prakses nepieciešamību un vadlīnijām: https://www.createstreets.com/beauty-commission/

Sīriešu arhitekte Marva al Sabūni par to, kā slikta arhitektūra ietekmējusi Sīrijas pilsoņu karu: Al-Sabouni, Marwa. The Battle for Home: the vision of a young architect in Syria. Thames & Hudson, 2016.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci un juristu Juri Rudevski par integrālismu – publiskajā diskusijā no jauna izceltu vecu politisko mācību, kas, kritizējot liberālismam raksturīgo vienaldzību jautājumā par valstslietu saistību ar cilvēka augstāko labumu un mērķi, aicina laicīgo varu pakārtot garīgajai varai. Sarunā Juris Rudevskis izšķir divus modernā integrālisma novirzienus, izvēloties kritizēt Adriana Vermjūla (@vermeullarmine) pieeju, kas integrālisku politiku piedāvā pakāpeniski būvēt jaunlaiku centralizētās, leviatāniskās, “jakobīniskās” administratīvā valsts aparāta ietvaros. Krišjānis aizstāv Vermjūla pozīcijas pragmatismu un reālismu, bet Agnese slavē politiskās teorijas atdzimšanu 21. gs. liberālisma krīzes apstākļos. Saruna pievēršas kristīgu privātīpašnieku anklāvu dibināšanai, romiešu tiesību sistēmas erozijai Justiniāna likumu kodifikācijas laikā. Krišjānis atgādina tomistisko tēzi, ka netaisnīgi un pretdabiski likumi nemaz nav likumi, savukārt Juris noslēgumā aicina pievērst uzmanību Tolkīna politikas mācībai, kas atainota hobitu apdzīvotajā, mājīgajā Šīrā. 

Atsauces:

Integrālisma īso definīciju skat.: https://thejosias.com/2016/10/17/integralism-in-three-sentences/

Adriana Vermjūla integrālisma pieeju skat.: https://americanaffairsjournal.org/2018/02/integration-from-within/

A. Vermjūla piedāvāto konstitucionālās interpretācijas risinājumu skat.: https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2020/03/common-good-constitutionalism/609037/

Skat. arī: Crean, Thomas, and Alan Fimister. "Integralism: A Manual of Political Philosophy," Editiones Scholasticae, 2020.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Roda Drēera 2017. gada grāmatu "Benedikta izvēle". Grāmata joprojām raisa plašas diskusijas, vai kristiešiem nepieciešama "stratēģiska atkāpšanās" no arvien naidīgākas kultūras un Rietumu ideālu izšķīšanas, lai veidotu nelielas tikumu kopienas, kas sekotu agrīnā monasticisma ideāliem. Saruna par pašu sv. Benediktu un viņa rēgulu, praktiskiem alternatīvo kopienu veidošanas padomiem, Alisdēra Makintaira pravietojumu un par Benedikta izvēles nozīmi Latvijā, kur pāreja no dabīgajām tiesībām uz sociālo konstruktīvismu, atšķirībā no Rietumeiropas, vēl ir atvērts cīņas lauks. 

Skat. Dreher, Rod. The Benedict option: A strategy for Christians in a post-Christian nation. Penguin, 2017. 

Biežākie jautājumi par Benedikta izvēli: https://www.theamericanconservative.com/dreher/benedict-option-faq/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci par Patrika Denīna grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi?", ko pamatoti uzskata par pēdējo gadu spilgtāko darbu politiskajā teorijā un krīzes laika zīmi. Saruna notiek arī tāpēc, ka grāmatu šobrīd tulko latviski un to izdos izdevniecība "Kodoka". Runātāji iztirzā grāmatas nesaudzību, liberālismu kā ideoloģiju, kas vienlīdz lielā mērā raksturo kā ASV demokrātus, tā arī republikāņus; liberālismu kā ideoloģiju, kas apēd pati sevi un lielākas indivīda brīvības sasniegšanai ir noārdījusi visus pastarpinošos sabiedriskos iedibinājumus, galu galā cilvēkus padarot nebrīvus. Irbe uzskata, ka no apgaismības politiskā mantojuma būs grūti atbrīvoties, savukārt Lācis apgalvo, ka, lai novērstu kļūdu, ir jāatgriežas punktā, kurā ceļi sazarojās. 

Skat. Deneen, Patrick J. Why liberalism failed. Yale University Press, 2019. 

Par topošo tulkojumu skat. https://www.kodoka.lv/gramatas/kapec-liberalisms-cieta-neveiksmi

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Juriste Baiba Rudevska atbild uz Telos.lv lasītāju iesūtītajiem jautājumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanas likumprojektu un tā anotāciju. Sarunā skaidrojam, kāpēc Satversmes 110. panta precizējums ir nepieciešams, vai piedāvātā definīcija ievieš kaut ko jaunu, kā risināt nereģistrētās kopdzīves radītās praktiskās problēmas, kas ir vecāku tiesības un brīvības un - nobeigumā - kādas, pēc Rudevskas domām, būs ilgtermiņa negatīvās sekas tādu jēdzienu kā "ģimene", "vecāki", "māte" un "tēvs" atstāšanai brīvsolī un juridisko jēdzienu pakļaušanai subjektīvos izjutumos balstītām svārstībām un aptuvenībām. Anotācijas autore gaidāmo tautas nobalsošanu, par kuru uzsākta parakstu vākšana, nosauc par "tautas izdzīvošanas jautājumu". 

Likumprojektu ar anotāciju skatīt šeit: https://telos.lv/110-panta-likumprojekts/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par gaidāmo Rodžera Skrūtona grāmatas "Kā būt konservatīvam?" tulkojumu no KODOKA. Saruna par pirmspolitisko pirmās personas daudzskaitli, galda manierēm kā kolektīvu, noklusētu zināšanu formu, sabiedrisko līgumu starp mirušajiem, dzīvajiem un vēl nedzimušajiem un par to, kā atjaunot biedrošanās ekosistēmu pēc tam, kad totālitārisms visu aizslaucījis un pakārtojis viena viena virsmērķa sasniegšanai. Noslēgumā Lācis vēlas kritizēt Skrūtonu par mērenību, bet viņu apbur Bičevska vārdi par svēto un skaisto vietu objektīvo starojumu. 

Literatūra:

Scruton, Roger, How to be a conservative, ‎Bloomsbury Continuum, 2014. 

Skat.: https://www.kodoka.lv/gramatas/ka-but-konservativam 

Skat. arī: https://veikals.kodoka.lv/veikals/item/rusanovs-un-partneri/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne/ 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas par nākotni - gan savām bažām par Rietumu polarizācijas un anklavizācijas tālāku attīstību, kas, kā brīdina Irbe un Bičevskis, var beigties "asiņu peļķē", gan par cilvēka šķietami neierobežoto iespēju robežām, gan dažiem bioētikas izaicinājumiem no zinātnes puses, kā arī noslēgumā dalās savās vīzijās par personīgo attīstību atvēlētajā dzīves laikā. Prof. Bičevskis, atsaucoties uz Melu Gibsonu, galu galā aicina nebaidīties. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe debatē par kādu nozīmīgu, jautājumos un vērojumos bagātu grāmatu  — Tomasa Manna romānu “Burvju kalns” (1924) – kas pandēmijas un Eiropas šībrīža pašapziņas trūkuma iespaidā ieguvusi jaunu aktualitāti. Saruna par Eiropas idejiskās vēstures apstākļiem laikā īsi pirms Pirmā pasaules kara, kāda Hamburgas jaunieša izaugsmi, erotiskajiem un intelektuālajiem kārdinājumiem, Davosas ciema apburtību Alpu kalnos, slimību un veselību, radikālismu un humānismu. Lācis iestājas par skaidru izšķiršanos, Irbe slavē Manna vēstījuma netveramību un Bičevskis iedziļinās paša autora nostādnēs un piedāvātajos risinājumos.

Literatūra: Tomass Manns, Burvju kalns, 1.-2. sēj., Rīga: Liesma, 1976.

Ierakstīts studijā “Ambona”.