Kāpēc vieni spiedz aiz sajūsmas par iespēju reizi gadā pūst svecītes savai jubilejas kūkai un svin šos svētkus līdz rītam, bet citi savu dzimšanas datumu tur rūpīgā noslēpumā pat no draugiem un kolēģiem? Vai sabiedrība akceptē jubilāra tiesības nesvinēt savu piedzimšanu? Šāda izvēle ir indivīda īpatnība, psiholoģiskas traumas sekas vai skopums? Studijas diskusija par dzimšanas dienas svinībām kā bubuli.
Viesi: Vita Baļčunaite (dziedātāja, nekad nesvin savas dzimšanas dienas), Jānis Orbidāns (montāžas režisors, kaitina bezpersoniski apsveikumi vai svinības ķeksīša pēc), Linda Šeļakova – Paulauska (horeogrāfe, svin dzimšanas dienas uz pilnu klapi), Ieva Rozenvalde (fizioterapeite, dzimšanas dienu svin tikai reizi 4 gados, jo dzimusi 29. februārī).
#SIF_MAF2025