Ziņas & analītika

Kā mediji palīdz apmācīt mākslīgo intelektu atpazīt viltus ziņas? Raidījumā “Ziņu detektīvs” turpinām iepazīt projektu AI4Debunk un šoreiz pievēršamies Bulgārijas un Ukrainas pieredzei. Medija EU-Alive redaktors Georgijs Gotevs skaidro, kā viltus ziņu piemēri no ikdienas žurnālistu darba tiek izmantoti mākslīgā intelekta trenēšanā un kā atšķiras dezinformācijas izplatība valstīs ar vāju regulējumu un kara apstākļos.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 17. decembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt atmaskot dezinformāciju? Raidījumā “Ziņu detektīvs” aplūkots starptautiskais pētījums AI4Debunk, kurā pētnieki analizē dezinformācijas naratīvus par karu Ukrainā un klimata pārmaiņām, izstrādā metodoloģiju to atpazīšanai un veido MI rīkus sabiedrības noturības stiprināšanai. Par informācijas tukšumiem, manipulācijām un to, kā dezinformācija ienāk arī ikdienas saturā.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 12. decembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā saprast, kad dezinformācija ir bīstama un kad uz to vispār nav jāreaģē? Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane sarunājas ar stratēģiskās komunikācijas ekspertu Rihardu Bambalu par atjaunoto “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju” un metodēm, kā izvērtēt informatīvo uzbrukumu ietekmi. Sarunā aplūkota arī tā dēvētā “izlaušanās skala”, kas palīdz noteikt, kad dezinformācija pārsniedz lokālu līmeni un prasa starptautisku reakciju.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 10. decembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā Baltkrievija un Krievija izmanto dezinformāciju, lai ietekmētu sabiedrību Lietuvā? Pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro aktuālākos naratīvus — no apgalvojumiem par gaisa telpas pārkāpumiem līdz “litvinisma” vēsturiskajām manipulācijām un botu fermu darbībai. Lietuvas informatīvā telpa saskaras ar arvien sarežģītākiem uzbrukumiem, kas vērsti uz uzticības graušanu gan demokrātijai, gan NATO sabiedrotajiem.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 5. decembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā Lietuvā tiek veidotas un izplatītas dezinformācijas kampaņas? Mediju pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro, kā Krievija un Baltkrievija mēģina graut uzticēšanos demokrātiskajiem procesiem, un kāpēc mērķēti tiek izmantoti naratīvi par NATO sabiedrotajiem. Raidījumā atceramies arī 2017. gada “Vāciešu meitenes” gadījumu — vienu no spilgtākajiem piemēriem, kā viltus ziņa var kļūt par instrumentu politiskai manipulācijai.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 3. decembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Igaunijas informatīvajā telpā oktobrī aizvadītās pašvaldību vēlēšanas kļuva par kārtējo piemēru tam, cik sarežģīti ir noturēt demokrātisku procesu skaidrību laikā, kad dezinformācijas naratīvi izplatās ātrāk nekā jebkad. Šonedēļ raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane turpināja sarunu ar mediju ekspertu Artūru Aukonu, lai noskaidrotu, kā tieši dezinformācija tika izmantota vēlētāju ietekmēšanai un sabiedrības šķelšanai.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 28. novembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā Igaunijas informatīvajā telpā tiek izmantoti prokremliski naratīvi, lai mazinātu uzticēšanos valstij un šķeltu sabiedrību? Mediju eksperts Arturs Aukons skaidro aktuālākās dezinformācijas tendences: no e-balsošanas apšaubīšanas līdz kultūras “atcelšanas” mēģinājumiem. Par šiem procesiem un to ietekmi uz drošību jaunākajā “Ziņu detektīvs” epizodē.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 26. novembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā mākslīgais intelekts kļūst par instrumentu propagandas izplatīšanai? Starptautiskie pētījumi atklāj: MI rīki atkārto Kremlim tuvus naratīvus, kļūdās faktos un nespēj atšķirt sankcionētus avotus. Par risku dinamiku un to, kā lielvaras ietekmē mūsu digitālo vidi, stāsta arī NATO StratCom direktors Jānis Sārts.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 21. novembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Jauns starptautisks pētījums atklāj: mākslīgā intelekta tērzēšanas rīki gandrīz pusē gadījumu sagroza ziņas. Kur rodas kļūdas, kāpēc tās ir tik sistemātiskas un kā tas ietekmē uzticēšanos medijiem? Ekspertu secinājumi un konkrēti piemēri.

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 19. novembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Čehijas vēlēšanas notikušas plašu dezinformācijas kampaņu ēnā. “Voxpot” pētnieki fiksē rekordlielu Krievijas propagandas aktivitāti, bet “Reuters” atklāj simtiem TikTok kontu, kas izplata prokremliskus naratīvus. Kas notiek ar sabiedrības uzticību un informatīvo vidi Čehijā?

Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 14. novembrī.

Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.