20. maijs ir Pasaules bišu diena. Šogad ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzsver tūkstošgadu senās bišu un cilvēku partnerības milzīgo nozīmi. Kā bites padarīt laimīgas? Un kāds no tā labums cilvēkam? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Sarunājas biškopis Aivars Radziņš, ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa un Biškopības biedrības veterinārārste un pētniece Ineta Eglīte.

kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar biškopību savam priekam?

"Pārvarēt bailes no bitēm, mēģināt ieklausīties bitēs, saprast viņas, lai nebūtu jābēg. Un saprast vienu - vai nauda vissvarīgākais vai bauda. Pie bitēm var iet ļoti dažādi. Var iet un priecāties par viņām, vērot viņus, gūt sirdsmieru un reizē arī iegūt kaut kāda veida produkciju. Un pie bitēm var pieiet, varētu teikt, rūpnieciskā veidā, kad nav svarīgs dzīvnieks, kukainis, bet ir svarīgs iegūtās produkcijas daudzums," atzīst Aivars Radziņš.

Un vēl biškopis iesaka ielūkoties Margaritas Stārastes grāmatās, jo viņa ir savās grāmatās uzzīmējusi biti ar diviem spaiņiem medus. Un tas liecina, ka mūsu Latvijas bite ir čaklākā pasaulē.

Sāra Baume ir īru māksliniece un rakstniece, dzimusi 1984. gadā. Pati sevi uzskata par mākslinieci, kas izpaužas dažādos žanros.

Viņas debijas romāns "plūst virst krist vīst" (2015) saņēmis vairākas balvas un nominācijas, ticis kritikas pamanīts un tulkots daudzās pasaules valodās. Latviski tas Jāņa Rozes apgādā izdots Ilmāra Šlāpina tulkojumā. Šlāpina veikums bija novērtēts arī LALIGABAS 2026 nominēto tulkoto grāmatu sarakstā.

Sāra Baume bija ieradusies Latvijā un ar viņu tikās Liega Piešiņa  kas vispirms vēlējās noskaidrot vientulības jautājumu grāmatā. 

Pēcāk arī uzklausām filozofu, publicistu, dzejnieku un tulkotāju Ilmāru Šlāpinu, kā arī izdevēju un tulkotāju Renāti Punku.

Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš; pārraides producente – Gunda Vaivode

Lai gan Jelgavas profesionālajam teātrim priekšvēsture ir daudz agrāka (tā saistīta jau ar Ādolfa Alunāna laikiem), 1924. gadā Jelgavas teātris kļuva juridiski patstāvīgs un varēja veidoties.

Tur notika, protams, ļoti daudzas dažādas interesantas lietas, bet šajā teātrī sāka strādāt arī Jēkabs Zaķis, kurš no 1921. gada līdz 1936. gadam veica milzīgu darbu, lai Jelgavas teātri pārvērstu par muzikālo teātri.

Jēkabs Zaķis pēc 1936. gada atnāca uz Latvijas Radio un strādāja šeit par režisoru, tāpēc, pārskatot Latvijas Radio programmas, tajās esmu redzējis, ka bieži vien, turklāt daudzas reizes dienā skanēja operešu mūzika.

Jēkabs Zaķis pats bija lieliski trenēts aktieris un interesantākais ir tas, ka viņam ir vislielākie nopelni muzikālo teātra tradīciju ieviešanā Latvijā, jo viņš sistemātiski 15 gadu laikā iestudēja 12 operetes, tai skaitā viņš ir arī tas, kurš pirmo reizi 1928. gadā iestudēja Imres Kālmāna "Silvu", kas līdz tam nekur nebija rādīta, bet pēc tam arī "Bajadēru". Savdabīgi, ka galveno partiju izpildīja Emma Ezeriņa, jo viņu mēs pazīstam pilnīgi no citas puses: pēcāk kā Drāmas (tagad – Nacionālā) teātra aktrise Ezeriņa spēlēja arī psiholoģiski smagas lomas, tādas kā Bernarda Alba "Bernardas Albas mājā". Bet viņa bija arī brīnišķīgā Tomuļu māte Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" leģendārajā 1955. gada uzvedumā un arī radio balss, piemēram, Švarca pasakā "Divas kļavas".

Ezeriņas meita savukārt bija vēlākā Operetes teātra prīma Lilija Sniedze, bet viņas mazmeita – aktrise Maruta Feldmane, bet viņas mazmeita ir Ieva Kepe. Tātad šī muzikālā tradīcija nāk no Emmas Ezeriņas un Jelgavas muzikālā teātra!

Operešu iestudēšanā Zaķim palīdzēja arī tas, ka viņš pārzināja arī delartiskās komēdijas elementus. Un kas ir nepieciešams operetē? Strauji jāmaina ritmi, strauji jāmaina attiecības, jo libreti, kā mēs zinām, ir visai dīvaini: vīrs var nepazīt sievu, kura ir uzlikusi tikai parasto balles masku, un, turot roku, var redzēt, ka viņai esot tāda pati dzimumzīmīte kā viņa sievai... Tātad tur jāatrod citādāki veikli paņēmieni, lai to visu parādītu. Jēkabs Zaķis to ārkārtīgi labi prata, un tad, kad viņš iestudēja arī atsevišķas Pola Abrahāma operetes, Nacionālajai Operai šķita, ka tas ir draudīgi, jo Operai, kurai arī bija jāiestudē operetes, negribēja, lai Jelgavas teātris tiek tuvāk Rīgai, bet lai paliek turpat Jelgavā, kur bija.

Protams, līdzās Emmai Ezeriņai teātrī attīstījās daudzi citi aktieri. Jelgavas teātra iestudējumos komiskā rakstura lomas bija aktiera Mārtiņa Vērdiņa tēvam – arī Mārtiņam Vērdiņam, kurš nāca no Liepājas, bet pēcāk Jelgavas teātrī izveidojās operetei svarīgo, raksturīgo, komisko vecākās paaudzes tēlu atveidotājs.

Fakts, ka Jelgavā iestudēja gan Lehāru, gan Kālmānu, gan Abrahāmu, gan Benešu, gan arī, protams, tās pašas "Trejmeitiņas", līdz 1936. gadam deva pārliecību, ka operete var dzīvot. Jā, arī Liepājas teātris trīsdesmitajos gados sāka to iestudēt, pat Dailes teātris, tiesa – vairāk dziesmu spēles. Bet šeit bija klasiskā operete, un tie ir daudz sarežģītāki uzdevumi. Jelgavas teātrim bieži vien arī pietrūka orķestrantu, viņi dabūja tos pieaicināt, jo krīze bija visur, bet tomēr - ar operetēm naudiņas ienāca daudz vairāk, un tas bija tik ļoti svarīgi!

Savā atvadu beneficē 1936. gadā Jēkabs Zaķis vēlreiz iestudēja "Silvu", un tad atnāca uz strādāt uz Latvijas Radio. Būtībā Jelgavas teātra muzikālo izrāžu process bija priekšvēstnesis pēc Otrā pasaules kara nodibinātajam Operetes teātrim.

Latvijas alkohola rūpniecības flagmanis „Amber Latvijas balzams” valstij nodokļos parādā ir vairāk nekā 28 miljonus eiro. Pašlaik no kreditoriem to sargā tiesiskās aizsardzība un uzņēmumam plāns jāizstrādā līdz oktobra sākumam. Spriežot pēc oficiālo reģistru datiem, gada laikā uzņēmumā sarucis ne vien nomaksāto nodokļu apjoms, bet arī darbinieku skaits.

Ko saka ekonomisti, vai uzņēmums var izglābties un kādas ir prognozes par tā nākotni?

Latvijas hokeja valstsvienība otrdien, 19. maijā, pasaules čempionātā tikās ar Austrijas izlasi un piedzīvoja zaudējumu ar 1:3. Latvijai vienīgos vārtus guva kapteinis Rūdolfs Balcers, kurš ar četriem precīziem metieniem trijos mačos ir turnīra labākais vārtu guvējs.

Interesanti, ka Latvijas izlase šajā pasaules čempionātā trijās spēlēs guvusi piecus vārtus, četrus no tiem - Balcers, vēl vienus Mārtiņš Dzierkals.

Vēl vakar Frībūrā Norvēģija ar 4:0 uzvarēja Itāliju, bet Slovēnija tikai papildlaikā ar 4:5 zaudēja Slovākijai. Cīrihē ungāri ar 5:0 pārliecinoši pārpsēja Lielbritānijas izlasi.

Latvijas izlasei šodien brīvdiena, bet rīt, 21. maijā, spēlē ar Somiju.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņemta vispārēja informācija no Valsts kontroles, ka Ogres novada pašvaldībā veikta revīzija un tajā atklātie fakti ir satraucoši, Latvijas Radio raidījumā Labrīt pastāstīja VARAM ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").

Čudars norādīja, ka ministrijā šobrīd nav pieejams VK revīzijas ziņojums par Ogres novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem.

--

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija rīko konferenci "Pašvaldība 2.0", kurā pašvaldību pārstāvji un eksperti diskutēs par kapacitātes stiprināšanu un mūsdienīgiem risinājumiem. Taču vienlaikus uzmanības centrā nonākuši arī jautājumi par pašvaldību finanšu pārvaldību – gan saistībā ar gaidāmo Valsts kontroles revīziju Ogrē, gan Valkas novada finanšu problēmām.

--

Runajot par notikumiem vakar, kas bija saistīti ar iespējamo apdraudējumu, ministrs norādīja, ka situācija liecina, ka nepieciešami būtiski uzlabojui, kā rīkoties vienai vai otrai pašvaldībai.

Notikumiem un atklājumiem bagāta šo sestdien, 23. maijā, būs Muzeju nakts Līgatnē. Līgatnes pilsētas kultūras namā atklās izstādi, kurā varēs apskatīt jaunatklātus, savulaik no iznīcināšanas izglābtus vecmeistaru Kārļa Rozena un Arnolda Pankoka mākslas darbus. Izstādi papildinās arī stāsti par darbu tapšanu un dzejas lasījumi.

Būs arī radošā darbnīca, kurā atkal atdzīvosies kādreiz Līgatnes papīra fabrikā izmantotās metāla veidnes, ar kurām tapa apdrukas uz zīmēšanas blokiem un burtnīcām. 

”Mēs ar Muzeju nakti uzsākam ceļu – dokumentārā mantojuma kolekcijas veidošanu. Varbūt tas nebūs gluži muzejs, bet tā būs kolekcija, ko varēs gan pastāvīgajā ekspozīcijā apskatīt, gan veidosim tajā arī dažādus tematiskus pasākumus.” 

Tā Muzeja nakti kā aizsākumu lieliem mērķiem raksturo Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Krīvena. Viņu un Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biedrības ”Līgatne” vadītāju Inatru Briedi esmu satikusi Līgatnes Kultūras namā, kur arī risināsies Muzeju nakts.

Kultūras nama interjers pats par sevi jau ir kā unikāls mākslas darbs, ko grezno monumentāli Rūdolfa Pīlādža sienu gleznojumi ”Uguns un nakts” un ”Pūt, vējiņi!”, tapuši pirms 80 gadiem, bet pirms trim gadiem rūpīgi restaurēti. Mākslas klātesamība cauri laikiem Līgatnes papīrfabrikā bijusi ļoti būtiska – atzīst Inatra Briede.

Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem papīrfabriku slēdza, valdīja liels haoss, daudz kas tika iznīcināts, pazuda arī liela daļa mākslas darbu, kuru liktenis pagaidām nav zināms. Bet bija arī darbi, ko tā laika direktoram kopā ar brīvprātīgo komandu izdevās pasargāt, un pārvest uz drošu vietu kultūras namā. Šo darbu pirmā gaismā celšana notiks tieši Muzeju naktī, un kā īpašais lepnums tiks parādīta vecmeistara Kārļa Rozena gleznotā meža ainava.

Tāpat liela vērtība ir arī Arnolda Pankoka zīmētie Līgatnes papīrfabrikas darbinieku portreti, tapuši 80. gadu beigās.

Izstādē būs arī radošā darbnīca, kurā varēs izveidot apdrukas, izmantojot kādreizējās Līgatnes papīrfabrikas metāla veidnes ar iegravētiem zīmējumiem, ar ko savulaik bija izrotāti burtnīcu, bloknotu un citu papīra izstrādājumu vāki.

Muzeju naktī atklātā izstāde Līgatnes pilsētas kultūras namā būs apskatāma līdz Līgatnes pilsētas svētkiem 30. maijā.

Muzeju nakts notiks sestdien, šogad tajā kopumā durvis vērs gandrīz 250 Latvijas muzeju un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas. Muzeju nakts vienojošā tēma šogad ir „Priekšmeta piedzīvojumi”.

Īstenībā tā reālā situācija ir skaudra! Tā mutes veselības aprūpi laukos raksturo "Martas zobārstniecības" vadītāja. Šai iestādei ir filiāles reģionos un pirms gada tika atvērta arī Pāvilostā. Aina, kas atklājās speciālistiem bija skarba - cilvēki meklēja palīdzību ar jau ļoti sliktiem zobiem. Galvenais iemesls esot nevis finanšu, bet ārstu trūkums, jo cilvēki uz zobārstniecību brauc no tālas apkārtnes.

"Martas zobārstniecība" darbojās nu jau desmit gadus. No maza kabineta Baldones vidusskolas 2. stāva gaiteņa tālākajā galā speciālisti Martas Jakušas vadībā strādā nu jau trīs mūsdienīgās filiālēs dažādos Latvijas novados - Baldonē, Lubānā un Pāvilostā.

Durvis ver zobārstniecības īpašniece un praktizējoša ārste Marta Jakuša. Gaišais kabinets aprīkots ar visu nepieciešamo mūsdienīgai zobu profilaksei un ārstēšanai.

Marta Jakuša stāsta, ka mūsdienīga un pieejama mutes veselības aprūpe ir nevis lukss, bet gan elementāra nepieciešamība. Tam piekrīt arī Baiba, kura Latvijas Radio viesošanās brīdī, bija atvedusi meitu. 

Baiba stāsta, ka tolaik meklēja zobārstu tuvākajā apkārtnē, bet tikt pie speciālsta neesot bijis tik viegli - ārstu esot maz un pieraksti gari. Līdz šim ar ģimeni zobus braukuši ārstēt uz Rīgu.

Baldonē Marta Jakuša zobārstniecību atvēra, jo tā ir vīra dzimtā puse. Savukārt Lubānā atvērt filiāli ideja radās spontāni Covid laikā, kad ģimenei bijušas brīvdienas. Savukārt Pāvilosta izvēlēta kā vieta, kur iespējams ģimene kādreiz varētu dzīvot. Tad nu tagad Marta Jakuša ar komandu dara visu, lai palīdzētu uzlabot mutes veselību.

Šovakar Monopolā ēdīsim tikai ar acīm, jo kā izrādās, greznās porcijas, ko redzam reklāmās, bieži vien nemaz nav ēdamas. Vairāk par garšām uz šķīvja un arī dzīvē – sarunā ar ēdiena stilisti Lindu Vilmansoni.

Šajā vasarā bērniem būs pieejamas par brīvu, bez dalības maksas, dažādas makšķerēšanas sacensības. Kopā ar Latvijas makšķerēšanas federācijas prezidentu Kristapu Kotānu un viceprezidenti Lauru Liepiņu raidījumā skaidrojam pasākumu saturu un bērnu iespējas būt tuvāk dabai!