Drons, kas šodien, 19. maijā, īsi pirms pusdienlaika ielidojis Latvijas teritorijā, vairs nav valsts gaisa telpā. Par to informējis Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle.

Neilgi pirms plkst. 12 dienā iespējamais apdraudējums tika izziņots Ludzas un Krāslavas novados. Brīdi vēlāk tam pievienoja arī Rēzeknes un Preiļu novadus. Vēlāk pakāpeniski pievienojās arī Madonas novads, Cēsu novads, Smiltenes novads, Gulbenes novads. Pēdējais brīdinājums pēc plkst. 13 dienā izziņots Valmieras novadā.

Šūnapraides paziņojums par iespējamo gaisa apdraudējumu šodien izziņots līdz šim plašākajā valsts teritorijā, bet liela iedzīvotāju interese par notiekošo izraisījusi kārtējos traucējumus 112 platformas darbībā – par spīti tam, ka sistēmai veikti testi un uzlabošanas darbi sakarā ar iepriekšējiem traucējumiem. Sākotnēji brīdinājums izsludināts Krāslavas un Ludzas novados. Bet pēc plkst.14 tas atcelts.

Paralēli tam 12 Latgales elektroapgādes apakšstacijās notika tehnoloģiskais traucējums, kura dēļ vairākās pilsētās pazuda elektrība. Tas tika operatīvi novērsts un atbildīgie dienesti ziņo, ka par iemeslu nebija trešo personu ietekme.

Iespējamā gaisa telpas apdraudējuma dēļ tā skartajos novados pārtrauca latviešu valodas eksāmenu 9. klasei. 

Tāpat "Pasažieru vilciens" ziņoja, ka apdraudējuma skartajos novados vilcienu kustība tika apturēta līdz apdraudējuma beigām. Pēc iespējamā gaisa apdraudējuma beigām tā ir atjaunota.

--

Īsi pēc šūnapraides brīdinājuma šodien Rēzeknē novēroti elektrības padeves traucējumi. Bez elektrības uz laiku palikušas dzīvojamās mājas, skolas, veikali un iestādes, tāpat pilsētas ielās nedarbojās luksofori. Pilsētas skolās bērni evakuēti drošās telpās, ievērojot divu sienu principu. Gan skolotāji, gan skolēni atzinuši, ka situācija bijusi kā liels pārsteigums, tomēr ievērojot vadlīnijas, tā pārvarēta mierīgi.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki šodien, 19. maijā, pusdienlaikā informēja par vienu Latvijā ielidojušu dronu.

Turpinās valdības veidošanas sarunas.

Saeimas Ārlietu komisija vērtē Latvijas uzņēmumu sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju mazināšanu.

Prezentēts praktisks atbalsta rīks speciālistiem darbā ar bērniem, kas nosaukts par “Bērnu seksuālās uzvedības novērtēšanas luksoforu”.

Situāciju Oleškos Hersonas apgabalā raksturota uz "humanitārās katastrofas sliekšņa".

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar "Providus" direktori Sandu Liepiņu par valdības efektivitāti, priekšvēlēšanu procesu un kampaņas tematiku.

Līdz Saeimas vēlēšanām ir mazāk nekā pusgads. Latvijas politika piedzīvo satricinājumus, kas dod iespēju izstrādāt un runāt par dažādiem scenārijiem, kas notiks līdz Saeimas vēlēšanām. Taču šoreiz saruna ar "Providus" direktori Sandu Liepiņu par to, kas notiks pēc vēlēšanām, kā sistēma, kas tiks iegūta vai nodota varas maiņas rezultātā vai saglabāšanās rezultātā, funkcionēs attiecībā pret tām pārmaiņām, kuras mēs visi tik ļoti gaidām. 

Kas Latvijas politikā un tās aktuālajos procesos jūs uztrauc visvairāk?

Sanda Liepiņa: Laikam atbildības par rezultātu jebkāds trūkums. Tas ir fokuss, ko mēs no domnīcas "Providus" puses mēģinām dažādās tēmās, kuras mēs uzrunājam, akcentēt. Piemēram, pēdējās divās nedēļās prezentējām pētījuma rezultātus par latviešu valodas mācību sistēmu, kuru pirms pieciem, septiņiem gadiem dažādos brīžos bija nepieciešams uzlabot. Ir pagājis laiks, un faktiski nekādi uzlabojumi nav panākti. Šīs ir lietas, kas ir konsekventi un daudz uzstājīgāk mums visiem, kas ir ap šo sabiedriski politisko procesu, jāizgaismo un ir jāprasa rezultāts.

(..)

Sanda Liepiņa: Pietrūkst sistēmiski vairāk tāda veida cilvēku, kas starptautiski tiek arī saukti par politikas inovatoriem, kas iet iekšā, meklē risinājumus, aktīvi strādā.

Jūs domājat no ekspertīzes viedokļa vai no politikas veidotāju viedokļa?

Sanda Liepiņa: Ekspertīzes, bet pamatā attieksmes [viedokļa]. Nebūs neviens cits, kas atnesīs Latvijai šobrīd tos risinājumus. Tie risinājums šeit, Latvijā, Rīgā, novadu pilsētās, būs jāsameklē pašiem, pacietīgi sēžot, diskutējot, runājot un liekot kopā. Neviens cits mums no ārpuses šobrīd, izņemot kā bija "Moneyval" vai augsta riska finanšu transakcijas, kur Latvija palika par apdraudējumu starptautiskajai finanšu sistēmai. 

Jūs bijāt viena no pētījuma autorēm tieši par birokrātiju, par to, cik salīdzinoši liela ir birokrātija pārvaldes procesos. Kas bija secinājumi, ko redzējāt salīdzinoši ar citām valstīm?

Sanda Liepiņa: Šobrīd esmu iesaistīta Birokrātijas atmešanas grupā, ko vada Endziņa kungs. Arī šeit mans pienesums bija - aicināt grupu mēģināt definēt skaitliski izmērāmā veidā, kas būtu rezultāts, ko būtu jāsasniedz.

(..) Ja mēs skatāmies ilgākā laika perspektīvā, ejot atpakaļ līdz laika periodam, pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tajā brīdī panācām būtisku uzrāvienu dažādu administratīvo procedūru šķēršļu mazināšanā. Bet tas bija laika periods, kad lēmumu pieņemšana bija salīdzinoši ātra, sagatavošanas posms īss un lēmumi Ministru kabineta noteikumu, grozījumu un likumu veidā tika pieņemti 2-3 mēnešu laikā, tādā veidā arī panākot to ātrumu, kas bija nepieciešams.

Tagad šie jautājumi tiek skatīti vienas Saeimas darbības periodā.

Sanda Liepiņa: Ir starptautiski vispārzināms, ka, piemēram, Eiropas līmenī normālā procesā jebkāds regulējums top sešu līdz astoņu gadu laikā, izejot visas politikas plānošanas cikla stadijas. Tur mēs vēl neesam, bet mēs strauji arī Latvijā virzāmies apmēram uz tādiem laika rāmjiem jebkādai lēmumu pieņemšanai. Visam fokusam šobrīd būtu jābūt, ka mēs atrodam veidus, kā tomēr no virziena uz sešu līdz astoņu gadu jebkādu lēmumu pieņemšanai Saeimā likumdošanas akta veidā tomēr virzāmies tuvāk kaut kam, kas būtu saprātīgi. Gads līdz divi, kuru laikā tiek izdiskutētas, iespējams, arī seši mēneši atsevišķos gadījumos. Faktiski to pieprasījumu šobrīd redzam.

--

Sanda Liepiņa ir domnīcas "Providus" direktore, studējusi gan Latvijā, Latvijas Universitātē politikas zinātni un jurisprudenci, gan ASV, Sirakūzas universitātes Maksvela skolā ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā. Sanda Liepiņa ir vadījusi Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kopumā vairāk nekā 20 gadus dažādās lomās strādājusi Pasaules Bankas grupā un Starptautiskajā finanšu korporācijā. Bijusi valsts sekretāre Izglītības un zinātnes ministrija un kā Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente bijusi atbildīga par budžeta un finanšu jomas trīspusēju dialogu, kā arī bijusī finanšu ministra padomniece rīcībpolitikas jautājumos un Rīgas Tehniskās universitātes padomes sastāvā vadījusi iekšējo audita komisiju.

Opozīcijā esošajam "Apvienotā saraksta" deputātam Andrim Kulbergam uzticēta nākamās valdības veidošana, bet partijām, kas gatavas veidot valdības kodolu Saeimas vairākuma nav. Kurš strādās nākamajā valdībā – Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvju diskusija raidījumā Krustpunktā.

Diskutē Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, "Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālā apvienības Saeimas frakcijas deputāts Jānis Dombrava, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un "Progresīvo" Saeimas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Jau vairākas dienas notiek jaunās valdības veidošanas sarunas nominētā premjera amata kandidāta Andra Kulberga vadībā. Trīs partijas – "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība vienojušās par tādu kā valdības kodolu, bet Saeimas vairākuma tam nav. Kā ceturtais iespējamais partneris tiek minēti līdzšinējā premjera partija "Jaunā Vienotība". "Progresīvos" valdībā nevēlas redzēt Nacionālā apvienība, lai gan premjera amata kandidāts viņus no sarunām neizslēdz. "Latvija Pirmajā vietā" gan, šķiet, nemaz netiek izskatīta kā partneris. Vai izdosies vienoties par jauno koalīciju un ko saka tie, kurus atstās aiz borta?

Pagājusī nedēļa Latvijā aizritēja karstu politisku kaislību gaisotnē. Un, kā bija lasāms kādā internetā atrastā jokā – Latvijā nokrita drons un nogremdēja Latvijas valdību. Kamēr jauna valdība vēl tikai top, raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas runājam par citiem iespējamiem mērķiem, proti, par dažādiem kritiskās infrastruktūras objektiem un kā tie tiek aizsargāti ne tikai pie mums, bet arī citur Eiropā.

Karš Ukrainā ir skaidri parādījis, cik ļoti lielu ietekmi uz sabiedrību var atstāt triecieni un trāpījumi civilai infrastruktūrai, īpaši ja tās ir elektroapgādes līnijas, enerģijas stacijas, gāzesvadi, hidroelektrostaciju dambji, televīzijas torņi un citi objekti. Trāpījumi šādos objektos ne tikai var palēnināt normālu valsts funkcionēšanu, bet arī nopietni iedragāt iedzīvotāju noskaņojumu, tādējādi radot pamatīgu apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Tas, ka Eiropas valstis, tostarp Latvija, pēdējo gadu laikā ir ievērojami pastiprinājušas darbu pie savas militārās drošības un noturības stiprināšanas, nevienam vairs nav noslēpums. Taču brīžiem rodas sajūta, ka jautājumā par kritiskās infrastruktūras aizstāvību kaut kas paliek novārtā un viss nemaz tik gludi nerit uz priekšu.

Eiropas Savienības līmenī jau 2023. gadā stājās spēkā Eiropas Kritiskās infrastruktūras direktīva. Tās mērķis ir veicināt kritiskās infrastruktūras objektu noturību pret jebkāda veida apdraudējumiem. Kopumā 11 dažādos sektoros – enerģētikā, transportā, banku sistēmā, finanšu tirgu infrastruktūrā, veselības aprūpē, publiskajā pārvaldē, digitālajā infrastruktūrā, kosmosā, kā arī objektos, kas saistīti ar tīru ūdeni, notekūdeņiem vai pārtikas ražošanu. Kritisko objektu pārstāvjiem būs jāveic regulāri risku izvērtējumi, kā arī jāveic dažādi tehniski un organizatoriski uzlabojumi, lai novērstu nepilnības un ievainojamību. Un tas viss faktiski tāpēc, ka šīs sfēras visas ir savstarpēji ļoti saistītas un viena no otras atkarīgas.

Latvijai ar šīs direktīvas ieviešanu nemaz tik gludi nav gājis un Eiropas Komisija pat bija ierosinājusi pārkāpumu procedūru lietu pret Latviju par gauso rīcību. Taču galu galā šī gada janvārī tomēr tika apstiprināta Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, darbības nepārtrauktības, drošības un noturības pasākumu plānošanas, īstenošanas un incidentu paziņošanas kārtība. Īsāk sakot, ir aprakstīts kurš – gan valsts iestādes gan privātie uzņēmumi – un kā ir par ko atbildīgi un kā rīkosies.

Ieskatāmies sešu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorantu radošajās laboratorijās – no glezniecības līdz pakalpojumu dizainam, vides objektiem un pat rakstniecībai. Viņu izstāde “Gadījuma izpēte” vēl dažas dienas ir skatāma mākslas telpā “DUO”.

Gadījuma izpēte ir termins, ko plaši pielieto sociālajās zinātnēs: tā ir pētniecības metode, ko pielieto dažādu sociālu fenomenu izpētē to veselumā. Un šādu nosaukumu – “Gadījuma izpēte” – savai izstādei devuši arī seši Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālie doktoranti. Izstāde sniedz ieskatu mākslinieciskās pētniecības laboratorijā, kas katram no viņiem ir sava: no pakalpojumu dizaina, mākslinieka inscenētāja, glezniecības, restaurācijas līdz vides objektiem un rakstniecībai. 

Mākslas akadēmijas profesionālo doktorantu izstāde “Gadījuma izpēte” skatāma vēl tikai līdz 22. maijam DUO telpā Kronvalda bulvārī 4.