Ko gaidīt no līdz galam nezināmās nākotnes, jeb kas notiks ar cenām, algām, procentlikmēm un ar ko varam rēķināties šoziem?

Inflācija septembrī Eiropas Savienībā strauji sarukusi, liekot ekspertiem jau izteikt cerības, ka Eiropas centrālā banka vairs nepalielinās aizdevumu un noguldījumu procentu likmes. 

Septembrī inflācijas gada rādītājs bija 4,3%, kas ir būtisks kritums salīdzinājumā ar 5,2% augustā. Velns, kā vienmēr gan slēpjas detaļās - septembrī enerģijas cena samazinājās par gandrīz 5%, bet pārtikas cenu inflācija joprojām nepieklājīgi augsta 9%.

Tiek sagaidīts, ka arī šomēness cenu kāpums turpinās sabremzēties un izskan cerības no prominentiem ekonomistiem, ka Eiropas centrālā banka vairs nepaaugstinās procentu likmes. 

Aiznākamajā gadā inflācija eirozonā varētu atgriezties daudz aprunātajā 2% līmenī – un dzirdot šo ziņu, daudzi kredītņēmēji cerīgi saspicē ausis. Jo cīņā ar inflāciju kāpinātās kredītu procentlikmes ne vienam vien sāpīgi iegriezušas ģimenes budžetā. Tomēr viena no lietām, kas iezīmējās Latvijas Bankas ekonomikas prognožu diskusijā ir tas, ka ar procentlikmēm visticamāk, būs tāpat kā ar inflāciju – kāpuma apstāšanās nenozīmēs likmju – un attiecīgi kredītmaksājumu – samazināšanos. Skaidro Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents.

Bet kopumā Latvijā veidojas zināms paradokss – investīciju pieaugumam, konkurētspējas veicināšanai un vispārējai ekonomikas zelšanai un plaukšanai kā tāds universālais palīglīdzeklis tiek piesaukta kreditēšanas veicināšana. No otras puses, palielinot aizņemšanās izmaksas, tā tiek vēl vairāk slāpēta. Un te ir daži aspekti, kas Latvijā ir atšķirīgi no lielākās daļas Eiropas. Pirmkārt, esam starp valstīm, kurās lielākā daļa kredītu izsniegti ar mainīgām, nevis fiksētām likmēm. Norāda LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.