Šoreiz laiks vienai epizodei no mana Iekšējā DzinējSpēka speciālizlaiduma. Šīs man pašai ir ļoti īpašas epizodes, jo tajās krietni vairāk kā parasti, ielieku daļiņu no sevis un mācos būt atklāta un patiesāka gan pret sevi, gan citiem. Mācos atlikt malā bažas par to, kā izklausīsies vai ko padomās.
Un arī par to šodienas stāsts. Dzīvē notikumi vai situācijas mēdz atkārtoties un jau atkal saskaros, ka jādara daudzas lietas, kurām nejūtos gana gatava. Gribas taču, lai viss sanāk tik ideāli, un kļūdīties negribas nemaz. Un man atausa atmiņā kāds stāsts no manas pašas dzīves pirms aptuveni 10 gadiem. Par maniem pirmā darba meklējumiem, nepamatoti lielām ambīcijām, kripatiņu veiksmes un daudz mācībstundām, kas caur asarām un grūtībām gūtas. Negribu vairāk stāstīt priekšā, bet gan aicināt noklausīties manu stāstu un atziņas no tā. Tik varu pačukstēt, ka šis nav salds stāsts, kurā viss gājis kā pa diedziņu un man izdevās paveikt ko pārcilvēcīgu. Tas ir stāsts par attieksmi, rīcību un nedaudz neprātību ar, manuprāt, vērtīgiem secinājumiem.