Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā?

VUGD posteņu slēgšana satrauc arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, jo no decembra līdz aprīlim ugunsgrēku skaits palielinās

Krustpunktā Lielā intervija - demogrāfe Baltijas Starptautiskas ekonomikas politikas studiju centra asociētā pētniece Zane Vārpiņa.

Vai pašvaldībām ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, kurās nozarēs uzņēmējus tas nokaitinājis visvairāk un kādēļ tas nav labākais risinājums, lai gan cenas šķiet zemākas.

Banku krīzes atsaucas uz sabiedrību visai graujoši, to mums lieliski parāda pēdēja gadsimta notikumi tepat Latvijā un citviet rietumu pasaulē. Šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti pētījuši, kā mazināt ekonomisko lejupslīdi banku krīzēs un kādas ir attiecības starp bankām, valsti un sabiedrību.

Šī gada deviņos mēnešos ostu apgrozījums palielinājies par 16%. Krievijas karš Ukrainā ostu darbu ietekmē divējādi - kravu skaits no Krievijas un Baltkrievijas samazinās, arī sankciju dēļ, bet rodas jauni tirgi, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Ostās palielinās konteinerkravu skaits, Rīgas ostā ienākušas ogļu kravas, Liepājā – jēlcukurs un soja un turpinās regulāra prāmju satiksme uz Vāciju. Nākotni ostu pārstāvji vērtē piesardzīgi, jo pasaules ekonomikā saglabājas nenoteiktība.

Saeima 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra. Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Baltijas lielie uzņēmumi kā galvenos izaicinājumus saskata pieaugošās izejmateriālu cenas un ģeopolitiskos riskus. Tas secināts SEB bankas veiktajā ikgadējā visu trīs Baltijas valstu lielo uzņēmumu aptaujā. Kā sarunā ar Latvijas Radio atzina SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts, uzņēmumi, neraugoties uz sarežģīto situāciju, ir gatavi turpināt investēt, bet vienlaikus meklēs arī iespējas samazināt izmaksas.

Nodarbinātības valsts aģentūrā patlaban kopumā reģistrēti vairāk nekā 7000 bezdarbnieku ar kādu invaliditāti. Šo darba meklētāju skaits pēdējos piecos gados Latvijā ir samazinājies, taču pieaudzis cilvēku ar invaliditāti īpatsvars, kas veido 14% no kopējā bezdarbnieku skaita. Cilvēkiem ar dažādiem funkcionējošiem traucējumiem joprojām ir sarežģīti atrast darbu gan vides pieejamības, gan sabiedrības aizspriedumu dēļ.

Gada pirmajos septiņos mēnešos katrs Latvijas iedzīvotājs ir izdzēris vairāk nekā 18 litrus alkohola. Tā secināms no Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kas uzrāda augošu vietējam patēriņam nodotā alkohola apjomu. Tomēr līdz ar pandēmijas diktēto ierobežojumu atcelšanu mūsu valstī apgriezienus uzņem arī nelegālā alkohola aprite.