Par sociālo uzņēmējdarbību droši var teikt, ka tā ir komercprakse ar papildus pievienoto vērtību, kuru nevar mērīt tikai naudas vai statistikas skaitļu kategorijās. Kā šobrīd klājas sociālajiem uzņēmējiem Latvijā?

Kā lietderīgi pārstrādāt izlietotajos akumulatoros esošo grafītu, kā mazināt CO2 emisijas pilsētās un pārvērts to par attīrītu gaisu iekštelpās vai kā palīdzēt zemniekiem īstenot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses. Tie ir risinājumi, pie kuriem strādā dažādu Eiropas valstu zinātnieki un inovāciju uzņēmumi, kas aizvadītajā nedēļā pulcējās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta rīkotā samitā.

Aptuveni pusmiljards eiro. Tāda varētu būt summa, ko mājokļu pirkšanai un celšanai esam aizņēmušies tā sauktajos treknajos gados šā gadsimta sākumā, bet līdz ar ekonomikas krīzi palikuši parādā bankām. Dažas kredītiestādes jau pirms vairākiem gadiem pēc savas gribas sāka tādas saistības dzēst, bet nu jau divus gadus to ļauj darīt arī likums. Tomēr liela daļa parādnieku izvēlējušies no šīm nepatikšanām aizbēgt, atgriešanos legālā dzīvē attālinot un padarot dārgāku.

Noslēdzoties 2022. gada trešajam ceturksnim, četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem līdz šim izkrāpti vairāk nekā 8 miljoni eiro, liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati.

Pārtikas piegādes ķēdes, vietējo lauksaimnieku iespējas pārdot produktus - šie jautājumi nav tikai ekonomikas pārziņā, tie arī jautājumi par ilgtspēju un to, kā iepirksimies un ko ēdīsim pasaulē, kurā valda kā pandēmijas un kari, tā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Kāda šiem procesiem saistība ar godīgu tirdzniecību?

Gada beigās pasaules ekonomikā gaidāma recesija, citiem vārdiem - ekonomikas bremzēšanās jeb lejupslīde. Cik dziļa tā būs, protams, nav zināms, bet aptaujās jautājumus par recesiju aizvien biežāk uzdod arī uzņēmējiem. Pasaules starptautisko un lielāko uzņēmumu pārstāvji vērtē, ka recesija būs „maiga un īslaicīga” un vidējā termiņā - trīs gadu laikā - atjaunosies investīcijas uzņēmumu digitalizācijā, vidē un pārvaldībā.

Rīgas restorānos šoruden atkal norisinās Rudens Rīgas restorānu nedēļa. Tā notiks divas  nedēļas - no 17. līdz pat 30.oktobrim. Tajā pašā laikā viesmīlības nozari satrauc energoresursu sadārdzinājums un jau septembrī nozares pārstāvji aicināja valdību to kompensēt ar pazeminātā PVN ieviešanu.

Vai ģimenes ar bērniem jūtas droši, domājot par savu ekonomisko situāciju, pieaugot dzīves dārdzībai? Kādi atbalsta pasākumi plānoti Rīgā un citur Latvijā, lai palīdzētu ģimenēm, kuras ar izdevumiem varētu netikt galā?

Raidījumā par to, ka no uzņēmumiem mūsdienās gaida stipri vairāk par klasisko “gūt peļņu”, un meklējot, kā tieši uzņēmumam atrast savu vietu, var raudzīties arī uz sociālo uzņēmējdarbību.

Otto Lodiņš piedzima Ukrainā, latviešu valodu iemācījās barikāžu laikā, septiņus gadus dzīvoja Indijā, bet tagad rūpējas par 60 bišu saimēm Bauskas novada Iecavas pagasta "Rāmritos".