Lai veicinātu pētniecību un inovācijas kiberdrošības jomā, Eiropas valstis veido Nacionālos koordinācijas centrus, nākamgad publiskajam un privātajam sektoram būs pieejami granti.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā audzēt "vienradžus". Par augsta riska investīcijām, kur jau ieguldot ir skaidrs, ka vismaz katrs trešais ieguldījums būs neveiksmīgs un nauda tiks pazaudēta. Bet pretī iespēja tikt pie brīnuma - "vienradža", jeb miljardos vērta uzņēmuma.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā audzēt "vienradžus". Saruna ar Latvijas startup vides ekspertu un investoru, “Change Ventures” partneri, kā arī "Tech-Hub Riga" līdzdibinātāju un valdes locekli Andri K. Bērziņu.

Tie, kas ir saņēmuši rēķinus par siltā ūdens uzsildīšanu, jau apmēram var nojaust, cik būs jāmaksā par šajā rudens - ziemas sezonā mājoklī par siltumu. Un ar visu valsts atbalstu tā nebūs maza summa. Vai mēs pašu spēkiem un bez papildus ieguldījumiem varam samazināt naudas tēriņus par siltumu?

Latvijas iedzīvotāji šovasar aktīvi ceļojuši ārpus Latvijas, rudenī ceļotāju skaits nedaudz samazināsies, bet ceļojumi kļūs dārgāki. Kā ārvalstu ceļojumus rudenī un ziemā ietekmēs energoresursu cenu pieaugums un citi faktori?

Var pieteikties atbalstam negatīvo ekonomisko seku mazināšanai lauksaimniecības produktu pārstrādē.

Attīstības finanšu institūcija "Altum", Ekonomikas ministrija (EM) un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor" vebinārā iepazīstināja ar atbalsta programmu zemu īres izmaksu namu būvniecībai.

Latvijā patlaban ir viens Eiropas līmeņa viedais ciems – Alsungā. Par viediem ciemiem uzskatāmas kopienas lauku apvidos, kas rada inovatīvus risinājumus ar valsts vai privāto finansējumu, lai uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus. Lai arī vairākās citās lauku teritorijās kopienas jau darbojas pēc līdzīgiem principiem, tomēr bieži pašvaldībās iztrūkst iedzīvotāju iesaistes reālos darbos teritoriju attīstībā, secināts konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā.

Latvijas Pašvaldību savienība informē par projekta "Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem" rezultātiem.

Vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto malku. Arī par to, līdzīgi kā citiem energoresursiem, šobrīd nākas maksāt vairāk nekā iepriekš. Ņemot vērā tās dārdzību, valsts piedāvā atbalstu. Kāpēc dažiem to atsaka, ar kādu summu rēķināties un kā tikt pie malkas lētāk?