Pretstatā daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem, privātmāju īpašniekiem ir iespēja izvērtēt, kurš apkures veids būs mājoklim piemērotākais un izdevīgākais. Vai privātmājām kā viena no alternatīvām ir pieejama pieslegšanās pilsētu maģistrālajiem siltumtīkliem?

Amerikas Savienoto Valstu zaļo subsīdiju plāns Eiropas Savienībā izsaucis bažas. Brisele bažījas par rūpniecības un ieguldījumu aizplūšanu no bloka. Lai gan ASV centusies kliedēt bažas abu pušu tirdzniecības attiecībās joprojām ir vairāki šķēršļi. Zaļo subsīdiju jautājumus vizītē Vašingtonā šonedēļ ar ASV amatpersonām apspriedīs Vācijas un Francijas ministri.

Raidījumā interesējamies par obligācijām. No uzņēmumu puses interese par tām aug, bet ko ņemt vērā patērētājiem?

Zini savas tiesības un pienākumus. Par 2023. gada aktualitātēm darba samaksas jautājumos padomus dod praktiskās grāmatvedības speciāliste Maija Grebenko un jurists Kaspars Rācenājs.

Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredz vairākas lietas. Līdz gada beigām ir pagarināts termiņš Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai un jaunu kapitālsabiedrību izveidei. Līdz ar to uz gadu tiek pagarināta ostu reforma un par pārmaiņām ostu pārvaldībā turpināsies diskusijas Saeimā.

Jau nedēļas sākumā, sadarbībā ar kolēģiem no „ReCheck”, vēstījām, ka paziņojumi par it kā topošajiem malkas, šķeldas un granulu aizliegumiem ir krietni pārspīlēti. To tagad atzīst arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Runa ir par to kādu atbalstu valstis turpmāk varēs piešķirt šāda kurināmā ražotājiem un izmantotājiem, un vai koksni joprojām varēs dēvēt par patiesi atjaunojamo energoresursu.

"Altum" paplašina valsts garantiju saņēmēju loku mājokļa pirmās iemaksas segšanai – bez ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem turpmāk tās saņems arī NBS karavīri

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 2. februārī, nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem līdz 3%.

Raidījums Atvērtie faili pievēršas enerģētikas tematam. Krievija ir gadiem ilgi izmantojusi gāzi, lai ārvalstīs palielinātu savu ietekmi. Pētām, kādēļ Latvija, pretēji Polijai un Vācijai, nepārņem „Gazprom” aktīvus?

Bezmaksas piena izdale skolēniem šajā mācību gadā atsevišķās skolās jau drīz beigsies. Pieaugot ražošanas izmaksām ar iepriekš atvēlēto budžetu nepietiek, lai iepirktu nepieciešamo piena apjomu skolām. Zemkopības ministrija norāda, ka atbalsta programmai “Piens un augļi skolai” kopumā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro.