Pedagogu trūkums Latvijas skolās nav jauna problēma. Publiskajā telpā izskanējis, ka šobrīd Latvijas skolās trūkst ap 1000 pedagogu. Nodarbinātības valsts aģentūrā 1. augustā bija reģistrētas 309 brīvas vakances pedagogiem, bet 1068 skolotāji bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. Joprojām maz skolēni izvēlas savu nākotni saistīt ar pedagoģiju un skolotāju trūkuma radītos robus vidusskolēnu zināšanās nākas labot augstskolu pasniedzējiem. Īpaši to izjūt STEM nozarēs, kur svarīgas ir jauniešu zināšanas dabas zinībās, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Tas var ietekmēt darba tirgu.

Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Rolandu Irkli.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās

Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā spriests par situāciju pašvaldībās siltumapgādes jomā un elektroenerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Pandēmijas pirmajos divos gados uzņēmējdarbības un strādājošo atbalstam valsts dāsni piešķīra gandrīz pusotru miljardu eiro, bet grantos, kredītu garantijās, aizdevumos un citos atbalsta rīkos reāli iztērēts ap vienu miljardu eiro. Kā izpētījuši Valsts kontroles revidenti, naudas dāļāšanā pietrūcis atklātības, turklāt valsts ar to svaidījusies tik dāsni, ka pat pietrūcis gribētāju. Turklāt daļa atbalsta saņēmēju tāpat visai drīz bankrotējuši.

Rīgas Dzemdību nama tēriņi par elektrību pusgada laikā auguši par 45 %, bet kopumā komunālo pakalpojumu izmaksas šā gada pirmajā pusē palielinājušās par 22 %. Šā gada pirmajā pusgadā "Rīgas dzemdību nama" peļņa sasniegusi gandrīz vienu miljonu eiro. Lielākie ieņēmumi (6,49 miljoni eiro) bijuši no Nacionālā veselības dienesta, tie veidojot teju 87% kopējo ienākumu. Samazinājušies ienākumi par maksas medicīnas pakalpojumiem.

Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka veikalos vairs neatļaus izmantot bezmaksas plastmasas maisiņus. Bet lielāko pārtikas veikalu tirgotāji vēl nesteidzas. Dažos lieveikalos tagad prasa samaksāt trīs centus par plāno plastmasas maisiņu. Vai šie plastmasas maisiņu ierobežošanas mēģinājumi nav tikai progresa imitācija? Atteikšanās no plastmasas maisiņiem nozīmē ne tikai mainīt paradumus, bet arī domāšanu - kā to panākt?

Valdība vienojusies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim.Jūnija sākumā valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt gāzes termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Termināļa izbūvei būs nepieciešams vairāk nekā gads.

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji sāka strādāt attālināti no mājām vai hibrīddarba režīmā – dažas dienas birojā, dažas mājās. Pētījumu kompānijas “Kantar” veiktais pētījums liecina, ka šobrīd tikai savā darbavietā strādā 68 % strādājošo, hibrīddarba režīmā – 24 %, bet no mājām strādā 8 % strādājošo. Protams, ir nozares, kur attālinātais darbs nav iespējams, piemēram, būvniecība, lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana, bet vai šī tendence – strādāt pilnībā vai daļēji attālināti, saglabāsies arī turpmāk?

Kā izdzīvot, pārziemot, pārdzīvot un vadīt biznesu jaunajā realitātē, ko visai strauji pēdējā pusgada laikā maina Krievijas iebrukums Ukrainā. Satraucoša ir kavēšanās ap sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Runājot par gāzi mājsaimniecībām, optimisti tic Ekonomikas ministrijai, ka ar Inčukalnā esošo gāzi Latvijas mājsaimniecībām pietiks, pesimisti klausās “Latvijas gāzes” teiktajā, ka gāzes nav un uzņēmums nespēs to nodrošināt. Konkurences padome tikmēr vērtē, kas notiek šķeldas tirgū. Aug arī Eiropas Centrālās bankas likmes, līdz ar tām kredīta maksājumi. Bet raidījumā izskaņā par to, kas vasaras mēnešos noticis Baltijas akciju tirgū.