Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie piekrastes zvejnieka Jurģa Elsona Talsu novada Mērsraga pagasta Upesgrīvā. Jurģis kopā ar tēvu strādā zvejnieku saimniecībā "Vilnis", viņi nodarbojas ar piekrastes zveju Upesgrīvā un Mērsragā. Abiem ir sešas laivas un daudz dažādu tīklu un murdu, jo katru zivi zvejo ar saviem zvejas rīkiem. Saimnieki ir arī mājražotāji un pašu nozvejotās zivis kūpina un nedēļas nogalēs tirgo zivju namiņā.Pirmoreiz Jurģis tēvam līdzi zvejā aizbraucis triju gadu vecumā, savā dzimtā viņš ir jau piektais dzimtas pārstāvis, kas saistīts ar jūru.

Jūlijā Rīgas lidostā apkalpots divreiz vairāk pasažieru nekā pirms gada – 606 000 un tas ir par apmēram desmito daļu vairāk nekā šī gada jūnijā. Arī citās Eiropas lidostās ir daudz ceļotāju, bet trūkst darbinieku un kavējas avioreisi, tāpēc apdrošināšanas kompānijas Latvijā saņēmušas trīsreiz vairāk pieteikumu par ceļojumu apdrošināšanas atlīdzībām nekā pērn. Vidējā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība ir ap 300 eiro, bet summas mēdz būt arī daudz lielākas, mērāmas pat vairākos tūkstošos eiro.

Divi vienā — elektriskā bezceļu skrituļdēļa "Bruntor" apskats un saruna ar tā veidotāju Raimondu Jurgeli par jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā. Kā ir braukt ar šādu ekstrēmu transporta līdzekli? Kam tas ir domāts? Un cik viegli bija nokļūt no idejas līdz reālam braucamrīkam Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā? Noklausies Arta un Riharda atskatu un sarunu ar "Bruntor" veidotāju!

Aptuveni ceturtdaļai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai šobrīd nepieciešami aizdevumi, secināts SEB bankas aptaujā. Nelielākiem uzņēmumiem pamatā finansējums nepieciešams izejvielu un iekārtu iegādei, kā arī inovācijām un jaunu tirgu apgūšanai. Tikmēr uzņēmēji norāda, ka nelielam biznesam ir slikta aizdevumu pieejamība bankās.

Energoresursu cenu kāpums ietekmēs daudzas nozares, tajā skaitā vienu no dārgākajiem sporta veidiem – hokeju. Visas Latvijas ledus halles ir neziņā, cik ilgi varēs strādāt un vai valsts plāno kādus atbalsta mehānismus. Pašreizējie palīdzības piedāvājumi nerada uzticību, ka halles spēs strādāt visu sezonu.

Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā jau pusgadu turpina ciest arī Ukrainas ekonomika. Būtisks ir ne tikai militārs, bet arī finansiāls Rietumu atbalsts. Saskaņā ar institūta “Kijevas Ekonomikas skola” jaunākajiem datiem, tiešie Ukrainas ekonomikas zaudējumi kara dēļ jau sasniedz aptuveni 113,5 miljardus dolāru. Par spīti karadarbībai, uzņēmēji cenšas pielāgoties un pēdējo mēnešu laikā gan ar pašu resursiem, gan ārvalstu palīdzību, Ukrainas ekonomiskā situācija ir kļuvusi stabilāka, taču tā joprojām trausla un jārod veidi, kā nopelnīt, finansēt daudzās vajadzības un uzturēt ekonomikas mašīnu funkcionējošu.

Kas notiek kokmateriālu tirgū? Par šo tematu raidījumā Krustpunktā diskutējam ar Latvijas kokrūpniecības federācijas, kokmateriālu tirdzniecības uzņēmuma un koksnes produktu ražotāju pārstāvjiem.

Latvijā vērojama tendence samazināties nelegālo akcizēto preču apritei – mazāks ir gan pie robežas atklāto nelegālo preču daudzums, gan valsts teritorijā uzglabāto un tirgoto preču apjoms. Tam ir dažādi iemesli, tostarp Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ noteiktie ierobežojumi pret Krieviju un Baltkrieviju.

Daļai uzņēmumu nākamās ziemas pārdzīvošanai fiskālā palīdzības no valsts būs izdzīvošanas jautājums, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija. Arī "Altum" uzsver, ka uzņēmumiem izmaksu pieaugums ir mērāms reizēs, dažkārt pat mēneša izmaksām sasniedzot to, kas iepriekš ir bijis visa gada laikā.  Lielākais izaicinājums uzņēmumiem gaidāmajā ziemā būšot rēķinu samaksāšana un izdzīvošana. Savukārt valdībai jāsniedz atbalsts uzņēmējiem un arī jānodrošina energoresursu fiziska pieejamība.

Valdība lēmusi piešķirt papildu divus miljonus eiro Ukrainas civiliedzīvotāju vienreizējam nodarbinātības uzsākšanas pabalstam. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju nodarbinātības sākšanas pabalsta izmaksu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.