Raidījumā Septiņas dienas Eiropā šoreiz vērtējam FIFA ģeopolitiskās spēles. Spriedīsim, cik reāli, ka Krievijai varētu atņemt tiesības rīkot nākamo Pasaules kausu futbolā 2018. gadā un kā uz pēdējā laika korupcijas skandāliem starptautiskajā organizācijā skatās Eiropas un Latvijas futbola aprindas. Viesi studijā: sporta žurnālists un futbola komentētājs Ilvars Koscinkēvičs un telefonsarunā - Latvijas futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Aizmirstiet sportu, tā ir ģeopolitiska cīņa!

„Mēs runājam par skaistāko un kaislīgāko sporta veidu pasaulē,” Djego Maradona sacīja nesen ekskluzīvā intervijā raidkompānijai CNN.

Bijušais Argentīnas futbola kapteinis, kurš tālajā 1986. gadā izcili, bet arī skandalozi pateicoties savai „Dieva rokai”, vadīja savu komandu Pasaules kausa izcīņas finālspēlēs Meksikā, līdz ar kārtējo FIFA skandālu pēdējos mēnešos bija uzsācis pārsteidzošu uzbrukumu Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas prezidentam Zepam Blateram, jo tāpat kā daudzi citi patiesi futbola sabiedrības entuziasti uzskatīja, ka šim vīram FIFA vadības stūre ir jāpamet. Vēl aprīļa sākumā Blaters atklāja, ka vēlētos īstenot jaunus pasākumus, lai mazinātu Eiropas ietekmi futbolā. Tāpat viņš bija izteicies, ka Āfrikas un Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību valstu zonas komandām vajadzētu piešķirt vairāk vietas Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā. Tikmēr šveicieša oponenti pauda bažas, ka sacensības par vietu dalīšanu nākamā Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā ietekmēs balsošanu par FIFA prezidenta amatu. Tā arī notika. Un jau jūnija sākumā mediju ziņās varējām lasīt, ka Blateru ievēlēja asociācijas prezidenta amatā uz piekto termiņu, taču jau pēc dažām dienām viņš atkāpās no amata, kurā bija pavadījis 17 gadus. Gandarījumu par to medijiem pauda gan Anglijas Futbola asociācijas vadītājs Gregs Daiks, arī UEFA prezidents Mišels Platinī, gan vēl viens prezidenta amata kandidāts Luišs Figu. Taču skuma, piemēram, Zambijas Futbola asociācijas vadītājs Kaluša Bvalja.

Bet futbola leģenda Maradona savās pārdomās bija ļoti emocionāls un daudzu iespējams noklusētās domas, pateica skaļi. „Zepa Blatera vadībā – FIFA ir kauna traips un radījis sāpīgu apmulsumu mums visiem tiem, kam futbols ir svēts. Es tikai lūdzu Dievu, un savu mammu, kas ir debesīs, kaut man būt iespēja dabūt laukā šo vīrieti no FIFA un dot cilvēkiem to, ko viņi ir pelnījuši. Es gribu pārskatāmību. FIFA darbojas kā mafija. Es gribu, lai beidzot tiek pielikts punkts korumpētiem līgumiem FIFA. Ja tāda ir starptautiskā futbola seja, tad mēs esam ļoti sliktā situācijā,”  tā Maradona.

FIFA „seja” patlaban patiesi ir visai greiza un nepatīkama. Analītiķi norāda, ka futbola milzīgā popularitāte - ne kā brīnišķīgam un kaislīgam sporta veidam, bet kā gigantiskai mašīnai, kur sports ir bizness un varas telpa, jau labu laiku nākusi par sliktu organizācijai un pašam sporta veidam. Te loma milzīgiem ienākumiem no spēļu un čempionātu TV translāciju tiesībām un sponsora līgumiem. Protams, tiek akcentēts, ka daudz naudas arī ieguldīts futbola attīstībā nabadzīgākajās valstīs, tostarp Latvijā. Taču nu atklātībā nāk notikumi, kas savulaik iecerēti kā „atmazgājošie”, piemēram, Kaimanu salās pirms septiņiem gadiem piešķīra divus miljonus, lai uzbūvētu divus labus futbola laukumus. Tie vēl nav pabeigti. Kas notiek ar naudu? Raugi, tiek spriests, ka lielākie kukuļi apgrozās TV tiesību un reklāmas tiesību tirgošanā. Kukuļošanas shēmas, kurās figurē summas, kas mērāmas simtos miljonu. Pie lietas ir ķērusies ASV prokuratūra. No tās publiskotās informācijas izriet, ka viens no FIFA pārstāvjiem - Čaks Bleizers ir atzinies, ka šīs organizācijas amatpersonas ir pieņēmušas kukuļus. Nauda FIFA jau labu laiku ir svarīgāka par principiem.

Rubrikā „Viedokļi”: Grieķijas finanšu problēmas, vai Cipram un Grieķijas valdībai Eiropas Savienībā un starptautisko aizdevēju vidū vispār ir palicis kāds labvēlis?

Labāku atbildi uz jautājumu, kas notiek Grieķijā, iespējams, var iegūt iztēlojoties sevi Grieķijas premjera Alekša Cipra vietā. Viņš vada partiju – „Syriza”, kas apvieno vairākas dažādi noskaņotas un ļoti ekstrēmistiskas kustības, sākot no neomarksistiem un beidzot ar feministiem. Vienīgais, kas tiem ir kopīgs - šīs partijas iestājas pret kapitālismu un pārvaldību. Rodžers Koens no „New York Times” skaidro, ka šiem ministriem nav nekādas pieredzes administratīvajos jautājumos, taču viņu diplomātiskā pieredze ir vēl mazāka. Tādēļ pat ja gribētu, šādi ministri nevarētu saprast tādu gadiem izkoptu institūciju, kādas ir Eiropas centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds politiku un viņiem neatliek nekas cits, kā vien savstarpēji ķīvēties.

Problēmu pastiprina arī fakts, ka „Syriza” priekšvēlēšanu laikā solīja visu visiem. Savas valsts iedzīvotājiem Ciprs un viņa partija solīja pielikt punktu taupības politikai, taču „Syriza” nevarēja tikt ievēlēta sakot, ka tas notiks izsludinot maksātnespēju un pametot eiro zonu, jo lielākā daļa grieķu nevēlas atgriezties pie drahmas. Turklāt saskaņā ar mēneša sākumā publicēto sabiedriskās domas aptauju - 74 procenti to nevēlas vēl joprojām. Tādēļ priekšvēlēšanu laikā solīto „Syriza” var izpildīt tikai, ja starptautiskie aizdevēji kapitulētu, ja viņi piekristu pielikt punktu aizdevuma nosacījumiem, bet aizdevumu vienlaikus tomēr turpinātu dot. Taču Eiropā tas nav pieņemami.

Grieķija ir atlikusi kārtējo procentu maksājumu Starptautiskajam valūtas fondam un vienojusies, ka atmaksās naudu visu vienā maksājumā, nevis pa daļām, kā bija runāts iepriekš. Jaunais gala termiņš ir 30. jūnijs. Tas nozīmē, ka Ciprs uz abām pusēm rauties vairs ilgi nevarēs. Viņam būs jāpanāk vienošanās ar kreditoriem. Taču arī tad iznākums var nebūt viennozīmīgs – ja vienošanās tiek panākta, tas var sašķelt „Syrizu” un būs jāizsludina jaunas vēlēšanas. Ja vienošanās ar aizdevējiem netiks noslēgta, tas varētu nozīmēt Grieķijas maksātnespējas izsludināšanu un kaunpilnu Cipra padzīšanu no amata.