Gavēņa kalendārs

Kunga pasludināšanas svētki

Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti pie jaunavas, kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: "Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!" Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis: kas tas par sveicienu? Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." Bet Marija sacīja eņģelim: "Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos." Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls. Zini, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arī ir grūta ar dēlu un iet tagad sestajā mēnesī - tā, ko dēvē neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams." Bet Marija sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." Un eņģelis no viņas aizgāja.

/Lk 1:26-38/

Strādājošs cilvēks neatkarīgi no tā, kāda var būt viņa nodarbošanās, līdzdarbojas Dievam un savā ziņā kļūst par apkārtējās pasaules radītāju.

Marija visos laikos ir bijis piemērs daudziem cilvēkiem. Pasaulē lielākais brīnums - Dieva ienākšana pasaulē notiek pateicoties Marijai. Kā tas notiek? Pirmkārt, mēs esam aicināti uzklausīt Dieva Vārdu kā sev personiski adresētu vēsti. Pēc tam mēs esam aicināti teikt savu "Jā" Dieva nodomam. Dievs vēlas caur mani dabroties šajā pasaulē. Tad mēs esam aicināti būt uzticīgiem savai izvēlei. Visbeidzot, mums jāmācās neturēt piedzīvoto pie sevis vien, bet dalīties ar šo dārgumu. Tikai līdzdalot Kunga klātbūtni, mēs varam augt savā ticībā. Dievs mums dāvā žēlastību, lai ar to dalītos ar citiem. Dievs vēlas caur Tevi un mani darboties. Dievs neprasa kādas īpašas spējas. Viss, ko Viņš lūdz, nebaidīties teikt savu Jā un uzticēties Viņam. Lieto mani, Kungs!

Jautājumi pārdomām:

Kā es varu teikt savu Jā Kungam šodien? Kā es varu dalīties ar saņemtajām žēlastībām?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Indulis Paičs.

Gavēņa 31. diena

Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: "Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." Tie Viņam atbildēja: "Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad Tu saki: jūs būsit brīvi?" Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi. Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums. Un tomēr jūs Mani meklējat nokaut, jo Maniem vārdiem jūsu starpā nav vietas. Ko Es pie Tēva esmu redzējis, to Es runāju; arī jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva." Tie Viņam atbildēja: "Mūsu tēvs ir Ābrahāms." Jēzus viņiem saka: "Ja jūs esat Ābrahāma bērni, darait Ābrahāma darbus! Bet jūs Mani meklējat nokaut, Mani, kas jums patiesību esmu runājis, ko Es esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis. Jūs darāt sava tēva darbus!" Tie sacīja: "Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs." Jēzus viņiem sacīja: "Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs Mani mīlētu, jo Es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo ne no Sevis esmu nācis, bet Viņš Mani sūtījis.

/Jņ 8:31-42/

Darbs kļūst par iespēju ne tikai sevis realizēšanai, bet galvenokārt kalpo tai sabiedrības pamatvienībai, kas ir ģimene. Bez darba ģimene ir vairāk pakļauta grūtībām, spriedzei, nesaskaņām un pat pilnīgai bezcerībai un izmisuma pilnam kārdinājumam izjukt.

Jēzus aicina turēties pie Viņa mācības, būt par Viņa mācekļiem. Viņš aicina turēties pie patiesības, kas dara brīvu. Brīvība dara mūs laimīgus. Judaismā brīvība nozīmē brīvību no grēka. Mēs ikdienā raizējamies par daudzām lietām. Vai starp mūsu raizēm ietilpst arī rūpes par mūsu sirds un dvēseles skaidrību?

Jautājumi pārdomām:

Par ko es raizējos? Kādas raizes man atņem brīvību?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Juris Skutels.

Gavēņa 30. diena

Tad Viņš atkal tiem sacīja: "Es aizeimu, un jūs Mani meklēsit un tomēr mirsit savos grēkos. Kurp Es eimu, tur jūs nevarat līdzi nākt." Tad jūdi sacīja: "Viņš taču pats Sev nedarīs galu, ka Viņš saka: kurp Es eimu, jūs nevarat līdzi nākt." Viņš tiem sacīja: "Jūs esat no zemes, Es esmu no augšienes, jūs piederat šai pasaulei, Es nepiederu šai pasaulei. Tādēļ Es jums sacīju, ka jūs mirsit savos grēkos. Jo, ja jūs neticēsit, ka Es tas esmu, jūs mirsit savos grēkos." Tad tie sacīja Viņam: "Kas Tu tāds esi?" Jēzus viņiem sacīja: "Es esmu no iesākuma, kā jau esmu jums teicis. Daudz kas Man par jums jārunā un jāspriež. Bet Tas, kas Mani sūtījis, ir patiess, un Es pasaulei stāstu to, ko no Viņa esmu dzirdējis." Bet tie nesaprata, ka Viņš runāja uz viņiem par Tēvu. Tad Jēzus sacīja: "Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis. Un, kas Mani ir sūtījis, ir ar Mani. Viņš Mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to Es daru vienumēr." Viņam tā runājot, daudzi sāka Viņam ticēt.

/Jņ 8:21-30/

Darbs kļūst par dalību pestīšanas darbā, par iespēju paātrināt Dieva valstības atnākšanu, attīstīt savas spējas un īpašības, liekot tām kalpot sabiedrībai un kopienai.

Jēzus šīs dienas evaņģēlija fragmentā runā sarežģīti. Ko nozīmē ticēt Jēzum? Runa nav tikai par ticēšanu viņa personai, bet gan ticēšana Viņa sūtībai - glābšanai, pestīšanai. Jēzus šo sarunu sāk ar vēstījumu par savu pretinieku grēku. Kas tas ir par grēku? Svētie Raksti ar grēku vienskaitlī apzīmē neticību. Mēs esam aicināti nevis meklēt pierādījumus, bet gan ticēt un liecināt par Kristu savā ikdienā.

Jautājumi pārdomām:

Kam man ir viegli un kam grūti ticēt? Kā mana ticība izpaužas ikdienas izvēlēs un attieksmēs?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Uģis Pallo.

Gavēņa 29. diena

Bet Jēzus aizgāja uz Eļļas kalnu. Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa, un Viņš apsēdās un mācīja viņus. Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā. Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?" Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs. Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja. Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"

/Jņ 8:1-11/

Svētais Jāzeps bija galdnieks, kurš godīgi strādāja, lai apgādātu savu ģimeni. No viņa Jēzus iemācījās vērtību, cieņu un prieku par to, ko nozīmē ēst maizi, kas ir viņa paša darba auglis.

Šīs dienas vārda liturģijā abos lasījumos sastopam divas sievietes. Pirmajā lasījumā sastopam netaisnīgi apsudzēto Zuzannu. Evaņģēlija fragments atklāj, ka Kristus mūs neatstāj vienus arī tad, ja esam grēkojuši. Bībelē laulības pārkāpšana ir simbols grēkam, novēršanos no Dieva, elku pielūgšanu. Neuzticoties Kungam, mēs pievēršamies citiem "dieviem", kas dod zināmu drošību. Šie elki var būt darbs, ķemenis, attiecības utt. Līdz ar to mēs varam apzināties, ka katram ir ko nožēlot. Ko dara Jēzus? Jēzus parāda, ka zin visu cilvēku grēkus un aicina netiesāt citus, jo paši esam grēcinieki. Ja esam sagrēkojuši, atcerēsimies, ka mums ir Aizstāvis. Jēzus mūs netiesā. Viņš vēlas mūs glābt. Tāpēc nožēlosim savus grēkus un piedzīvosim Jēzus piedošanu!

Jautājumi pārdomām:

Kas ir mani elki, ar ko aizstāju Dievu? Cik bieži izmantoju iespēju izlīgt ar Jēzu un piedzīvot Viņa piedošanu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Mihals Orlickis (Mihał Orlicki).

Gavēņa laika 5. svētdiena

Bet starp tiem, kas bija atnākuši svētkos, lai pielūgtu, daži bija grieķi. Tie atnāca pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un viņu lūdza: "Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!" Filips iet pie Andreja, lai viņam to sacītu. Andrejs un Filips nāk un saka to Jēzum. Bet Jēzus atbild viņiem: "Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu. Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet, kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvībai. Ja kāds Man grib kalpot, tad lai viņš seko Man, jo, kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps; un, ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā. Tagad Man dvēsele ir satriekta; ko lai Es saku? Tēvs, izpestī Mani no šīs stundas? Bet tāpēc jau šajā stundā esmu nācis. Tēvs, pagodini Savu Vārdu!" Tad balss nāca no debesīm: "Es Viņu esmu pagodinājis un atkal Viņu pagodināšu!" Tad ļaudis, kas stāvēja un to bija dzirdējuši, sprieda, ka pērkons ir rūcis, bet citi sacīja: "Eņģelis ar Viņu ir runājis." Bet Jēzus atbildēja: "Nevis Manis dēļ šī balss atskanējusi, bet jūsu dēļ. Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā. Bet, kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie Sevis." Bet to Viņš sacīja norādīdams, kādā nāvē Viņam bija mirt.

/Jņ 12:20-33/

No Jāzepa mums jāiemācās tādas pašas rūpes un atbildība: mīlēt Bērnu un Viņa māti; mīlēt sakramentus un žēlsirdību; mīlēt Baznīcu un nabadzīgos. Katrs no viņiem vienmēr ir Bērns un Viņa Māte

Jēzus uz grieķu vēlmi redzēt Viņu atbild ar pareģojumu par stundu, kurā Viņš tiks pagodināts. Pagānu vēlme iepazīt Jēzu, norāda, ka ir pienācis pagrieziena punkts. Paradoksāli, ka savu ciešanu pieredzi Jēzus sauc par pagodināšanu. Jēzus ir sevis atdodošas Dieva mīlestības zīme, kurā jūdi, pagāni, grieķi, latvieši var patiesi sastapt un iemīlēt. Jēzus sevis dāvāšanu salīdzina ar kviešu graudu, kurš, iekritis zemē, mirst un nes daudz augļu. Jēzus norāda, ka mēs esam aicināti Viņam sekot. Dzīvība jādod tālāk. Arī mēs, dāvājot sevi, nepaliksim vieni. Šodien varam raudzīties uz savām saknēm, graudu, no kura esam piedzimuši.

Jautājumi pārdomām:

Vai es ilgojos sastapt Jēzu? Vai esmu gatavs sekot Jēzum pa mīlestības ceļu, kas dāvā sevi citiem? Kā es dāvāju sevi citiem?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Rinalds Grants.

Gavēņa 28. diena

*Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: "Šis tiešām ir gaidāmais pravietis." Cits sacīja: "Šis ir Kristus." Bet citi sacīja: "Vai gan no Galilejas jānāk Kristum? Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?" Tā šķelšanās cēlās tautā Viņa dēļ. Daži no viņiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika. Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizejiem, tie viņiem sacīja: "Kāpēc jūs Viņu neesat atveduši?" Sulaiņi atbildēja: "Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks." Farizeji viņiem atbildēja: "Vai arī jums prāti sajaukti? Vai gan kāds no valdības vīriem vai no farizejiem tic Viņam? Nē, tikai šī tauta, kas nepazīst bauslības, - lai nolādēti viņi!" Tad viens no viņu vidus, Nikodēms, kas jau agrāk bija nācis pie Viņa, sacīja: "Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?" Tie atbildēja viņam: "Vai arī tu esi galilietis? Izpēti un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis." Un tie aizgāja katrs savā mājā.

/Jņ 7:40-53/*

Baznīca ir Kristus Miesas turpinājums vēsturē, un vienlaicīgi Baznīcas mātišķībā ir aizēnota Marijas mātišķība. Sargājot Baznīcu, Jāzeps turpina aizsargāt Bērnu un Viņa Māti, un mēs, kas mīlam Baznīcu, joprojām mīlam Bērnu un Viņa Māti.

Šīs dienas evaņģēlija fragments uzdod būtisku jautājumu: kas ir Jēzus? Tas ir arī jautājums katram no mums. Kas mums ir Jēzus? Jēzu cilvēki notiesā un izsaka viedokli nemaz neieklausoties viņā pašā. Arī mēs bieži spriežam par cilvēkiem, neparunājuši ar pašu personu un tās nodomiem. Mācīsimies no šodienas fragmenta, pirms vērtēt otru, parunāt ar šo cilvēku, viņa nodomiem, mērķiem. Tāpat arī iesim pie paša Jēzus, lai klausītos Viņā, kas Viņam sakāms mums.

Jautājumi pārdomām:

Kas man ir Jēzus? Kad es veltu laiku Jēzum, lai klausītos, kas Viņam man sakāms? Kā es vērtēju citus?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Artūrs Mozga.

Svētā Jāzepa svētki

Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahāma dēla, cilts grāmata. Ābrahāms dzemdināja Īzāku, Īzāks dzemdināja Jēkabu, Jēkabs dzemdināja Jūdu un viņa brāļus. Un Jūda dzemdināja no Tamāras Ferecu un Caru, Ferecs dzemdināja Hecronu, un Hecrons dzemdināja Arāmu, un Arāms dzemdināja Aminadabu, Aminadabs dzemdināja Nahšonu, un Nahšons dzemdināja Salmonu, Salmons dzemdināja no Rahabas Boāsu, Boāss dzemdināja no Rutes Obedu, un Obeds dzemdināja Isaju Isajs dzemdināja ķēniņu Dāvidu, un ķēniņš Dāvids dzemdināja no Ūrijas sievas Salamanu, Salamans dzemdināja Rehabeāmu, Rehabeāms dzemdināja Abiju, un Abija dzemdināja Asu, Asa dzemdināja Jehošafatu (Jošafatu), Jehošafats (Jošafats) dzemdināja Jorāmu, un Jorāms dzemdināja Usiju, Usija dzemdināja Jotāmu, Jotāms dzemdināja Ahasu, Ahass dzemdināja Hiskiju, Hiskija dzemdināja Manasi, Manase dzemdināja Amonu, un Amons dzemdināja Josiju, Josija dzemdināja Jehonju un viņa brāļus, Bābeles trimdai sākoties. Pēc aizvešanas uz Bābeli Jehonja dzemdināja Šealtiēlu, Šealtiēls dzemdināja Zerubābelu, Zerubābels dzemdināja Abihudu, Abihuds dzemdināja Eljakimu, un Eljakims dzemdināja Azuru, Azurs dzemdināja Cadoku, Cadoks dzemdināja Jakīnu, un Jakīns dzemdināja Ēlihudu, Ēlihuds dzemdināja Ēleāzaru, Ēleāzars dzemdināja Matanu, un Matans dzemdināja Jēkabu, Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuras ir piedzimis Jēzus, kas tiek saukts Kristus. Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt. Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: ""Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu pie sevis.

/Mt 1:16,18-21,24/

Visvarenā Dieva Dēls nāk pasaulē, pieņemot liela vājuma stāvokli. Viņš kļūst par to, kuram ir nepieciešams Jāzeps, lai tiktu aizsargāts, aprūpēts un audzināts.

Svētā Jāzepa svētkos varam apcerēt šo izcilo personu, par kuru Svētajos Rakstos neko daudz nevaram uzzināt. Neskatoties uz to, Baznīca vienmēr ir uzsvērusi Jāzepa īpašo lomu sv. Ģimenes dzīvē. Raugoties uz Sv. Jāzepu varam secināt, ka Dievs aicina tādus cilvēkus, kuri ar ikdienas rūpēm īsteno Dieva ieceri. Ja palūkojamies uz Jāzepu ikdienu, redzam, ka viņa pienākumi bija vienkārši un ikdienišķi. Tas mums liek ieraudzīt, ka arī mūsu vidū ir tādi nemanāmi cilvēki, kuri ar savu pacietīgu darbu un atbalstu palīdz augt Kristus mistiskajai Miesai. Šo cilvēku izcilība slēpjas viņu vienkāršībā. Viņi ir Baznīcas balsts. PAteiksimies Dievam par šiem cilvēkiem un lūgsim no sv. Jāzepa prasmi un izturību godināt Dievu pildot vienkāršos ikdienass darbus.

Jautājumi pārdomām:

Kas man ir bijuši tie nemanāmie cilvēki, kuriem ir nozīmīga loma manā dzīvē? Kādi ir mani šī brīža pienakumi, ar kuriem varu godināt Dievu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Juris Jalinskis.

Gavēņa 26. diena

Ja Es viens pats liecinu par Sevi, tad Mana liecība nav pareiza. Ir cits, kas liecina par Mani, un Es zinu, ka liecība, kuru Viņš dod par Mani, ir pareiza. Jūs esat izsūtījuši pie Jāņa, un viņš patiesībai ir devis liecību. Tomēr Es nepieņemu liecību no cilvēka, bet to pieminu, lai jūs tiktu izglābti. Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā. Bet Man ir lielāka liecība nekā Jāņa: tie darbi, ko Tēvs Man ir devis, lai Es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko Es daru, liecina par Mani, ka Tēvs Mani ir sūtījis. Un Tēvs, kas Mani ir sūtījis, pats ir liecību devis par Mani. Bet jūs Viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši, un Viņa vārds nemīt jūsos, tāpēc ka jūs neticat Tam, ko Viņš sūtījis. Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību. No cilvēkiem Es godu nepieņemu. Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos. Es esmu nācis Sava Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit. Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva? Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību. Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?"

/Jņ 5:31-47/

Mums vienmēr jājautā sev, vai mēs ar visiem spēkiem sargājam Jēzu un Mariju, kuri ir noslēpumaini uzticēti mūsu atbildībai, rūpēm, aizsardzībai.

Jāņa evaņģēlija piektās nodaļas noslēgums ir nozīmīgs teksts, kas cilvēkam palīdz labāk saprast sevi, apkārtējos un pasauli, kurā dzīvojam. Kristīgā vidē analizējam sevi 3 līmeņos: domās, vārdos un darbos. Bieži vien visi šie trīs līmeņi var būt ļoti pretrunīgi. Reizēm domājam vienu, sakam citu, bet rīkojamies vēl citādāk. Savās domās jūtamies visērtāk. Grūtāk ir ar vārdiem un darbiem, jo tas prasa pārdomas, ko sakām un ko darām. Mēs rīkojamies saskaņā ar savu dziļāko būtību un pārliecību. Ne velti Jēzus saka, ka tas, ko cilvēki domā, ir svarīgākais. Darbi ir tie, kas liecina par Jēzu. Jēzus darbi liecina, ka Viņš ir nācis piepildīt Dieva mīlestību. Lai mums izdodas darbos paust to, ka sekojam Dievam savā sirdī.

Jautājumi pārdomām:

Kāda ir mana pārliecība? Kā mani darbi liecina par manu pārliecību un identitāti?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Kaspars Simanovičs.

Gavēņa 25. diena

Bet Viņš tiem atbildēja: "Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos." Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nokaut, tāpēc ka Viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī Dievu sauca par Savu Tēvu, Sevi pielīdzinādams Dievam. Tad Jēzus turpināja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat, jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities. Jo, itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko Viņš grib. Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam, lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis. Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos. Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī. Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls. Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam. Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.

/Jņ 5:17-30/

Svētajai ģimenei nācās saskarties ar konkrētām problēmām, tāpat kā visām citām ģimenēm, tāpat kā daudziem mūsu brāļiem un māsām migrantiem, kuri arī šodien, nelaimju un bada spiesti, riskē ar savu dzīvību. Šajā ziņā es uzskatu, ka Sv. Jāzeps patiešām ir īpašs aizbildnis visiem tiem, kuri kara, naida, vajāšanas un nabadzības dēļ ir spiesti pamest savu zemi.

Gavēņa laiks ir gandarīšanas laiks. Līdz ar to, tas ir saistīts ar grēku. Grēks ir nepaklausība Dieva gribai. Par to tad arī cenšamies gandarīt. Šīs dienas evaņģēlija autors Jānis savā pirmajā vēstulē saka, ka Dievs ir mīlestība. Caur šo prizmu esam aicināti uzlūkot Dieva gribu. Dieva gribu vada mīlestība. Šīs dienas evaņģēlija fragments mums rāda Jēzu kā paklausības piemēru. Viņš, kas ir Tēva mīlestības vārds, mūsu pestīšanas avots, Viņa misija nav atdalāma no Tēva gribas, jo abām ir viens avots - mīlestība. Kad kristietis izvēlas paklausīt Dieva gribai, viņš izvēlas kļūt par iemiesotu Dieva mīlestības vārdu. Rupēsimies par to, lai gavēnis mum palīdz saskatīt tās jomas, kur mūsu mīlestība ir vēl nepilnīga.

Jautājumi pārdomām:

Kādās situācijās man izdodas paklausīt Dieva gribai un to pildīt? Kur man vajadzētu augt savā mīlestībā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Kristaps Oliņš.

Gavēņa 24. diena

Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi. Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm. Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu. Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: "Vai tu gribi vesels kļūt?" Slimais Viņam atbildēja: "Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā." Jēzus viņam saka: "Celies, ņem savu gultu un staigā!" Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats. Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: "Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest." Bet viņš tiem atbildēja: "Kas mani darīja veselu, Tas man sacīja: ņem savu gultu un staigā." Tie jautāja viņam: "Kas Tas bija, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?" Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā. Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks." Tad cilvēks nogāja pie jūdiem un viņiem sacīja, ka Tas, kas viņu dziedinājis, ir Jēzus. Un jūdi tāpēc sāka Jēzu vajāt, ka Viņš to bija darījis sabatā.

/Jņ 5:1-3.5-16/

Ja šķiet, ka Dievs reizēm mums nepalīdz, tas nenozīmē, ka Viņš mūs ir pametis, bet gan to, ka Viņš paļaujas uz mums un to, ko mēs varam ieplānot, izdomāt, atrast.

Jēzus jautājums vīram, kurš slimo 38 gadus, var likties pārsteidzošs "Vai tu gribi kļūt vesels?". Šis jautājums atklāj to, ka tad, kad esam bijuši ļoti ilgi slimi, mēs savu stāvokli pieņemam kā pašsaprotamu. Varam pat nonākt pie secinājuma, ka slimam būt ir vieglāk, kā veselam. Tā var šķist vieglāk, jo esam pierauši. Neskatoties uz to, ka dīķa malā ir vēl citi nevesleie, Jēzus pienāk tieši pie šī cilvēka. Iespējams, ka šajā cilvēkā Jēzus ieraudzīja, ko ļoti būtisku. Kas tas varētu būt? Iespējams, tāpēc, ka šis cilvēks nebija zaudējis cerību, ka Dieva žēlastība viņu var izdziedināt. Lielākais grēks pret Sv. garu ir bezcerība. Šis cilvēks ir saglabājis ceŗibu, tāpēc, dzirdot Jēzus vārdus, viņš var piecelties un aiziet. Jēzus arī mums jautā: vai gribam kļūt veseli?

Jautājumi pārdomām:

Kā izpaužas mana cerība uz Dieva žēlastību?

Vai es ticu, ka Dievs mani neatstāj vienu manā situācijā, kur šobrīd esmu? Vai esi gatavs saņemt Dieva želastības dziedinošo pieskārienu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Krists Kalniņš.