Gavēņa kalendārs

Gavēņa 6. diena

Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat. Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen. Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.

/Mt 6:7-15/

Maigums ir labākais veids, kā pieskarties tam, kas mūsos ir trausls. Rādīšana ar pirkstu un notiesāšana, kurus izmantojam attiecībā pret citiem, ļoti bieži liecina par nespēju pieņemt savu vājumu, trauslumu.

Reizēm mēs tik daudz vēlamies pateikt Dievam un nereti mēs domājam, ka Dievs mums neatbild. Kā tas var būt, ka Dievu var neapmierināt mūsu lūgšana? Varbūt tā, ka mēs savā lūgšanā runāja vieni paši, bet neieklausamies, kas Dievam sakāms mums. Labākais lūgšanas paraugs ir Tēvreize. Tā ir īsa, sena lūgšana, bet tā izsaka visu, kas nepieciešams. Ir vērts lēnām šo lūgšanu skaitot, pārdomāt katru lūgumu un paraudzīties kā tas atspoguļojas mūsu dzīvē. Vēl viens efektīvas lūgšanas kritērijs ir piedošana. Lūdz Dievam žēlastību lūgties, nevis pļāpāt.

Jautājumi pārdomām:

Kā es lūdzos Tēvreizi? Vai esmu kādreiz mēģinājis pārdomāt šīs lūgšanas vārdus? Kuriem cilvēkiem man ir grūti piedot?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Edgars Mažis .

Gavēņa 5. diena,

Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, Viņš vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: "Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?" Un viņi atbildēja: "Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem." Viņš uz tiem sacīja: "Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?" Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls." Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs."

/Mt 16:13-19/

Ļaunais liek mums paskatīties uz savu trauslumu ar negatīvu spriedumu, savukārt Gars to maigi izceļ dienas gaismā.

Gavēni varam uzlūkot kā rekolekcijas, kurās piedalāmies kopā ar visu Svēto Dieva Baznīcu. Šodien kopā ar apustuļiem varam pārdomāt jautājumu: kas mums ir Jēzus? Šīs dienas Evaņģēlija fragmentā Pēteris atzīst, ka Jēzus ir Mesija. Šajā epizodē evaņģēlists norāda, ka Pēteris ir Sīmanis. Par spīti savam cilvēciskumam un vājumam, Pēteris spēj paust visas Baznīcas ticību. Tas iedrošina. Tas apliecina, ka neraugoties uz mūsu trauslumu, Dievs dod mums spēku, nepieciešamās žēlastības. Mūsu pienākums ir atsaukties šīm žēlastībām. gavēnis ir laiks atteikties no savu spēju ilūzijām un spēt atpazīt patieso spēka avotu - Dieva žēlastību.

Jautājumi pārdomām:

Kas man ir Jēzus? Kā es varu sadarboties ar Dieva spēku un žēlastībām?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Edgars Cakuls.

Gavēņa laika 1. svētdiena

Un Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī. Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans Viņu kārdināja, un Viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja. Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams: "Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju."

/Mk 1:12-15/

mums ir jāiemācās pieņemt savu vājumu ar dziļu maigumu.

Sv. Marka aprasts par Jēzus gavēni ir ārkārtīgi lakonisks. Sv. Marks vēlas, lai pievēršam uzmanību būtiskajam. Jēzus atrodas tuksnesī, kas pats par sevi jau ir spēcīga zīme skarbiem apstākļiem. Jēzus apstākļus apgrūtina arī kārdinājumi. Tomēr Jēzus nav viens, jo Viņam kalpo eņģeļi. Pats svarīgākais - Jēzus atrašānās tuksnesī ir daļa no pestīšanas plāna. Jēzus gavēnis nav tikai viņa privāta iniciatīva. Šajā notikumā varam redzēt piemēru, kam sekot. Tuksnesis ir vieta, kur piedzīvojam labā un ļaunā sadursmi. Ērtībās ir grūti atklāt patiesību par sevi, bet tuksneša grūtībās varam atklāt, kas esam patiesībā. Galvenais, savas dzīves tuksnešos esam aicināti atcerēties, ka mēs neesam vieni, Dievs liek saviem eņģeļiem kalpot mums.

Jautājumi pārdomām:

Kas ir mans šī brīža tuksnesis? Ko esmu uzzinājis par sevi pēdējās grūtībās, kuras esmu piedzīvojis?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis T. Dmitrijs Artjomovs.

Gavēņa 4. diena

Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, pie muitas sēžam un uz to sacīja: "Nāc Man līdzi." Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja Viņam. Un Levijs taisīja Viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda. Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: "Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?" Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus."

/Lk 5:27-32/

Pārāk bieži mēs domājam, ka Dievs paļaujas tikai uz to, kas mūsos ir labs un uzvarošs, lai gan patiesībā lielākā daļa Viņa plānu tiek realizēti caur mūsu vājībām un neskatoties uz tām

Kristus pienākot pie Levi saka: seko man. Levi uzreiz paklausa. Savādi, ka Levi neko nezinot, uzreiz paklausa. Šī piekrišana rāda, ka Levi, kurš bija izslēgts no tautas un Dieva pielūgšanas, slāpa pēc Dieva un ilgojās Viņu sastapt. Izslāpusi dvēsele pēc Dieva pazīst Kristu un seko VIņam, atstājot visu, kas traucē. Gavēnis ir laiks, kad sekot Kristum uz augšāmcelšanos, kļūt par Jēzus tuvāko, būt kopā ar Viņu. Laiku kopā ar Dievu ikdienas plānotājā jāieraksta tāpat kā darbus: laiks Misei, adorācijai, lugšanai. Bez Dieva viss pārējais kļūst nevērtīgs un tukšs.

Jautājumi pārdomām:

Kas man traucē ilgoties pēc Dieva? Kā Jēzus mani aicina sekot Viņam? Cik daudz laika ikdienas plānos atvēlu lūgšanai? kurā dienas brīdī varu pievienot vēl kādu sastapšanos ar Kristu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Gatis Mārtiņš Bezdelīga.

Gavēņa 3. diena

Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie Viņa un sacīja: "Kāpēc mēs un farizeji gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?" Un Jēzus tiem sacīja: "Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kad viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs.

/Mt 9:14-15/

Svētā Jāzepa lielums ir tajā, ka viņš bija Marijas līgavainis un Jēzus tēvs.

Jēzus bieži saskaras ar pārmetumiem. Pārmetumus izsaka cilvēki, kuri sevi uzskata par pārākiem un pareizākiem par citiem. Vai nav tā, ka arī mēs nosodām un jūtamies pārāki par tiem, kuri nerīkojas tā kā mēs? Ja mana rīcība liek nosodīt citus, tad man trūkst mīlestības. Jēzus saviem mācekļiem norāda, ka svarīgāka par savu spēku parādīšanu ir žēlsirdība un rūpes par otru. Gavēnis nav tikai sevis mērdēšana. Gavēnis ir patiesības atklāšana un raudzīšanās uz Jēzu. Gavēnis palīdz ieraudzīt realitāti identificēties ar nabagiem, kuri vienmēr ir spiesti gavēt, kā arī atteikties no pārākuma sajūtas un nicinājuma pret citiem.

Jautājumi pārdomām:

Kas man liek justies pārākam par citiem? Ko es nosodu citos?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Toms Priedoliņš.

Gavēņa 2. diena

sacīdams: "Cilvēka Dēlam ir daudz jācieš. Viņu atmetīs vecaji, augstie priesteri un rakstu mācītāji, un Viņu nonāvēs, un trešajā dienā Viņš celsies augšām." Un Viņš sacīja uz visiem: "Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs.Jo ko tas cilvēkam līdz, ka viņš iemanto visu pasauli un pats sevi pazaudē un samaitā?

/Lk 9:22-25/

Svētais Jāzeps mums atgādina, ka visiem tiem, kuri šķietami ir nemanāmi vai atrodas “otrajā līnijā”, ir unikāla aktīva daļa pestīšanas vēsturē. Viņi visi ir pelnījuši pateicības vārdu.

Šodien dzirdam Kristus aicinājumu sekot Viņam, ņemot savu krustu. Savu, nevis kāda cita krustu. Katram no mums ir savs krusts, ko nest. Jēzus vēlas, lai mēs nepaliekam ar savu krustu vieni. Viņš zin, ka mums ir nepieciešams atbalsts. Kristus krusts mūs nesalauž, tas palīdz. Skatoties uz savas dzīves Krustu, mēs varam panest savas dzīves grūtības kopā ar Kristu.

Jautājumi pārdomām:

Kas šobrīd ir manas dzīves krusts?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Marcins Vozņaks.

Pelnu trešdiena

Atnāca pie Viņa farizeji un saduķeji un kārdinādami prasīja, lai Viņš tiem rādot kādu zīmi no debesīm.Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: ""Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana, - un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. - Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast? Ļauna un laulības pārkāpēju cilts meklē zīmes, bet viņai nekāda cita netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme."" Un Viņš tos atstāja un aizgāja. Un Viņa mācekļi, pārceldamies uz otru malu, aizmirsa maizi paņemt līdzi. Bet Jēzus uz tiem sacīja: ""Pielūkojiet un sargaities no farizeju un saduķeju rauga.""Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: ""Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls."" Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: ""Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs."" Tad Viņš Saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka Viņš ir Kristus. No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties.

/Mt 6:1-6, 16-21/

Ikviens var atrast sv. Jāzepā, vīrā, kurš iet garām nepamanīts, ikdienas klātbūtnes cilvēkā, diskrētu un apslēptu, aizbildni, palīgu un pavadoni grūtos brīžos.

Gavēņa laiks ir atgriešanās laiks. To var salīdzināt ar atgriešanos mājās. Šis tēls mums var palīdzēt labāk saprast gavēņa laika nozīmi. Tas ir laiks, lai atrastu ceļu uz mājām, kas ir Dievs. Meklēt Jēzu. Mēs varam uzdot jautājumu: Jēzu, kur Tu mājo? un Viņš mums abild: nāc un redzi. Meklēsim Jēzu un praktizēsim visus trīs atgriešanās un atjaunotnes darbus: atturibu, lūgšanu un žēlsirdibas darbus. Gavēņa laikā labs palīgs mums var būt sv. Jāeos, kurš darbojas neuzkrītoši, bet izlēmīgi.

Jautājumi pārdomām:

Kur mājo Jēzus manā dzīvē? Vai es Viņu meklēju ikdienā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Andris Marija Jerumanis.

Lieldienas

Pirmais, kas šodien pievērš mūsu uzmanību, ir eņģeļa vārdi: nebīstieties! Viņš ir Augšāmcēlies! Šis ir galvenais Liedienu vēstījums: Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš ir dzīvs! Šajā vēstī ir milzīgs Dieva spēks. Tie kas pieņem šo vēsti, ir tam ieticējuši, piedzīvo pārvērtību, un viņi dodas dalīties ar šo vēsti ar citiem. Aicinu tevi atvērt savu sirdi šai vēstij, jo tai ir Dieva spēks, cerības un mīlestības spēks. Tā ir risinājums psaulei, kas ir baiļu pilna. Atver šai vēstij savu sirdi un nes šo vēsti tālāk citiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 28, 1-10):

Pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca apskatīt Kristus kapu.

Un, lūk, notika liela zemestrīce, jo no debesīm nokāpa Kunga eņģelis un piegājis atvēla akmeni, un apsēdās uz tā. Viņa izskats bija kā zibens, un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi nodrebēja bailēs no viņa un sastinga kā miruši. Bet eņģelis uzrunāja sievietes, sacīdams: “Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists. Viņa šeit nav, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā bija teicis. Nāciet, ap­skatiet vietu, kur Viņš bija nolikts! Un steigšus ejiet un pasakiet Viņa mācekļiem: “Viņš ir augšām­cēlies no miroņiem un, lūk, pirms jums dodas uz Galileju. Tur jūs Viņu redzēsiet.” Lūk, to es jums pateicu!” Un viņas steigšus izgāja ārā no kapa ar bailēm un lielu prieku un aizskrēja to pavēstīt Viņa mācekļiem.

Un, lūk, Jēzus nostājās viņu priekšā un sacīja: “Esiet sveicinātas!” Tad viņas piegāja, apskāva Viņa kājas un Viņu pielūdza. Bet Jēzus viņām teica: “Nebīstieties! Ejiet, paziņojiet maniem brāļiem, lai viņi dodas uz Galileju, un tur mani redzēs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit":

Kontemplē laimīgo, priekpilno Jēzu. Priecājies kopā ar savu draugu, kas ir uzvarējis. Tie Viņu - svēto, taisnīgo, nevainīgo nogalināja, tomēr uzvarēja Viņš. Ļaunumam nepieder pēdējais vārds. Arī tavā dzīvē ļaunumam nepiederēs pēdējais vārds, jo tavs Draugs, kas tevi mīl, grib uzvarēt arī tevī. Tavs Glābējs ir dzīvs! (Christus Vivit, 126)

Jautājumi pārdomām:

Vai mana sirds izjūt prieku par augšāmcēlušo Kristu?

Vai esmu gatavs dalīties ar šo vēsti ar citiem?

Vai ticu tam, ka esmu radīts mūžīgai dzīvībai?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 40. diena - KAPS

Lielajā sestdienā mūs pamodina klusums. Jēzus ir miris. Ķēniņš, kura nāve līdz tam varbūt šķita kā metafora, cilvēcei tika atņemts. Lai gan Viņa nāve neilgst mūžību, tā ļauj ieraudzīt, kas notiek ar pasauli bez Dieva - ļaunums manifestējas, mīlestība ir satriekta. Tomēr Kristus mirst, lai augšāmceltos un ļautu to piedzīvot arī mums.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 19, 38-42):

Bet pēc tam Jāzeps no Arimatejas (tāpēc ka viņš bija Jēzus māceklis, bet slepenībā aiz bailēm no jūdiem) lūdza Pilātu, lai atļauj noņemt Jēzus miesas un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un noņēma Jēzus miesas.

Bet arī Nikodēms atnāca, kas agrāk bija nācis pie Jēzus naktī, un atnesa kādas simts mārciņas mirru un aloes maisījumu.

Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās audeklā kopā ar smaržām, kā tas bija parasts, jūdus apbedījot.

Bet tanī vietā, kur Viņš tika krustā piesists, bija dārzs un dārzā jauns kaps, kurā vēl neviens nebija guldīts.

Jūdu sagatavošanās dienas dēļ tur viņi guldīja Jēzu, jo kaps bija tuvu. Tie ir svēto rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska vēstījuma 35. Pasaules Jauniešu dienai:

Un elki no mums pieprasa visu, padarot mūs par vergiem, neko nedodot pretī. Beigu beigās tie sagrūst, atstājot vien dūmus un putekļus. Šajā nozīmē neveiksmes, ja to rezultātā sagrūst mūsu elki, nāk mums par labu, pat tad, ja liek mums ciest. Varam turpināt ar vēl citiem morālās vai fiziskās nāves apstākļiem, kuros jaunietis var atrasties, kā atkarības, noziegumi, nabadzība, nopietna slimība… Taču ļaušu jums pašiem personīgi pārdomāt un apzināties to, kas tagadnē vai pagātnē ir bijis par iemeslu “nāvei” jūsos vai kādā citā jums tuvā cilvēkā. Tai pat laikā neaizmirstiet, ka Evaņģēlijā minētais jauneklis, kas bija patiesi miris, atgriezās dzīvē, jo viņu uzlūkoja Kāds, kurš vēlējās, lai viņš dzīvotu. Tas var notikt arī šodien un katru dienu. (Pāvesta Franciska vēstījums 35. Pasaules Jauniešu dienai)

Jautājumi pārdomām:

Kādas sajūtas manī raisa Jēzus nāve?

Kādās situācijās es varu piedzīvot to, ka caur savu nevarību, es paveicu lielus darbus?

Kā es varu paust savu solidaritāti citiem, paliekot mājās un paklausot autoritātēm?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem:

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 39. diena - DIEVA CIEŠANAS

Kristus, pasaules Karaļa, nāve apkaunojošā un mokošā veidā ir paradokss. Kāpēc nevarētu būt cits veids, kā nodot vēstījumu par mīlestību? Tomēr Kristus rīcība atklāj pilnīgu mīlestību - nesavtīgu, tomēr apzinātu gatavību sevi sniegt kā upuri. Šajā lēmumā un pilnīgas žēlsirdības žestā jebkuras ciešanas var iegūt jēgu, jo tās var kļūt par veidu, kā dot sevi, mīlēt pāri grūtībām, meklēt jaunas perspektīvas dzīvei.

Mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu apraksts, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 18, 1–19, 42)

K – Kristus vārdi

E – evaņģēlista vārdi

C – citu atsevišķu personu vārdi

P – vairāku personu vai pūļa vārdi

E Pēc Pēdējām vakariņām Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Cedronas strautam. Tur bija dārzs, kurā iegāja Viņš un Viņa mācekļi.

Bet arī Jūdass, kas Viņu nodeva, zināja šo vietu, jo Jēzus tur bieži sapulcējās ar saviem mā­cekļiem. Tāpēc Jūdass, pasaucis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju kalpus, devās uz turieni ar lukturiem, lāpām un ieročiem. Bet Jēzus, zinādams visu, kam bija jānāk pār Viņu, izgāja pretī un tiem sacīja: K “Ko jūs meklējat?” E Tie Viņam at­bildēja: P “Jēzu Nācarieti.” E Viņš tiem sacīja: K “Es tas esmu!” E Tie atkāpās un nokrita pie zemes. Tad Viņš tiem otrreiz jautāja: K “Ko jūs meklējat?” E Bet tie sacīja: P “Jēzu Nācarieti.” E Jēzus atbildēja: K “Es jums teicu: tas esmu Es. Tādēļ, ja jūs meklējat mani, tad ļaujiet šiem aiziet!” E Tas notika, lai piepildītos vārdi, ko Viņš bija teicis: “Nevienu no tiem, kurus Tu man devi, Es nepazaudēju.”

Tad Sīmanis Pēteris, kuram bija zobens, izvilka to un cirta virspriestera kalpam, un nocirta viņa labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhuss. Tad Jēzus sacīja Pēterim: K “Bāz zobenu makstī! Vai tad man nav jāizdzer biķeris, ko Tēvs man ir devis?”

E Tad kareivju nodaļa un virsnieku un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un, Viņu sasējuši, aizveda vispirms pie Annasa, jo tas bija tā gada virspriestera Kaifasa sievastēvs. Bet Kaifass bija tas, kurš jūdiem bija devis padomu: “Ir labāk, ka viens cilvēks mirst par tautu.”

Bet Sīmanis Pēteris un otrs māceklis sekoja Jēzum. Šis māceklis bija virspriesterim pazīstams un kopā ar Jēzu iegāja virspriestera pagalmā. Bet Pēteris stāvēja ārā pie vārtiem. Tad šis otrais māceklis, kas bija pazīstams virspriesterim, izgāja un, parunājis ar vārtu sargātāju, ieveda iekšā Pēteri. Bet kalpone – vārtu sargātāja – Pēterim sacīja: C “Vai tik arī tu neesi viens no šī cilvēka mācekļiem?”

E Viņš atbildēja: C “Neesmu.” E Bet kalpi un sulaiņi, sakūruši uguni, stāvēja un sildījās, jo bija auksts. Un arī Pēteris nostājās starp tiem un sildījās.

Tad virspriesteris jautāja Jēzum par Viņa mā­­cekļiem un Viņa mācību. Jēzus viņam atbildēja: K “Es atklāti runāju pasaulei. Es vienmēr mācīju sinagogā un svētnīcā, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu mācījis slepenībā. Kāpēc tu jautā man? Pajautā tiem, kas dzirdēja, ko Es tiem sacīju! Lūk, viņi zina, ko Es teicu.”

E Bet, kad Viņš to pateica, viens no klātesošajiem kalpiem cirta Jēzum pļauku, sacīdams: C “Vai tā Tu atbildi virspriesterim?” E Jēzus tam sacīja: K “Ja Es slikti pateicu, tad pierādi, ka slikti. Bet, ja labi, kāpēc tu mani sit?” E Pēc tam Annass Viņu sasietu aizsūtīja pie virspriestera Kaifasa.

Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie viņam sacīja: P “Vai arī tu neesi viens no Viņa mācekļiem?” E Viņš liedzās un sacīja: C “Es neesmu.” E Viens no virspriestera kalpiem, radinieks tam, kuram Pēteris nocirta ausi, teica: C “Vai tik es neredzēju tevi dārzā kopā ar Viņu?” E Tad Pēteris atkal noliedza. Un tūlīt iedziedājās gailis.

No Kaifasa tie aizveda Jēzu uz tiesas namu. Bija agrs rīts. Paši tie negāja iekšā tiesas namā, lai ne­paliktu nešķīsti un lai varētu ēst Pashu.

Tādēļ Pilāts izgāja pie tiem ārā un sacīja: C “Kādu apsūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?” E Tie at­bildēja viņam, sacīdami: P “Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs tev Viņu nenodotu.” E Tad Pilāts tiem teica:

C “Ņemiet Viņu jūs un tiesājiet saskaņā ar savu Likumu!” E Jūdi viņam atbildēja: P “Mēs nevienu nedrīkstam nonāvēt.”

E Tā piepildījās Jēzus vārdi, ko Viņš teica, norādīdams, kādā nāvē Viņam būs jāmirst.

Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un, iesaucis Jēzu, Viņam sacīja: C “Vai Tu esi jūdu ķēniņš?”

E Jēzus atbildēja: K “Vai tu pats no sevis to saki, vai arī citi par mani tev ir stāstījuši?” E Pilāts teica: C “Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man Tevi nodeva. Ko Tu izdarīji?’’ E Jēzus atbildēja: K “Mana Valstība nav no šīs pasaules. Ja mana Valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi cīnītos, lai Es netiktu nodots jūdiem. Bet tagad mana Valstība nav no šejienes.” E Tad Pilāts Viņam sacīja: C “Tātad Tu esi ķēniņš?” E Jēzus atbildēja: K “Jā, Es esmu ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un tāpēc nācis pasaulē, lai liecinātu par patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, klausa manai balsij.”

E Pilāts Viņam teica: C “Kas tad ir patiesība?”

E Un, to pateicis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un tiem sacīja: C “Es neatrodu Viņā nekādas vainas. Bet jums ir ieradums, ka es jums Pashas svētkos vienu atbrīvoju. Vai gribat, lai es jums atlaižu jūdu ķēniņu?” E Bet tie atkal sāka kliegt, sacīdami: P “Ne Viņu, bet gan Barabu!” E Bet Baraba bija laupītājs.

Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu nošaustīt. Un kareivji, no ērkšķiem nopinuši vainagu, uzlika to Viņam galvā un Viņu apsedza ar purpura apmetni. Tie gāja Viņam klāt un sacīja: P “Sveicināts, jūdu ķēniņ!” – E un sita Viņam vaigā.

Un Pilāts vēlreiz izgāja ārā un tiem sacīja: C “Lūk, es Viņu izvedu ārā pie jums, lai jūs zinātu, ka es neatrodu Viņā nekādas vainas.” E Tā Jēzus ērkšķu vainagā un purpura apmetnī izgāja ārā. Un Pilāts tiem teica: C “Lūk, cilvēks!”

E Augstie priesteri un kalpi, ieraudzījuši Viņu, sāka kliegt, sacīdami: P “Sit krustā! Sit krustā!” E Pilāts tiem sacīja: C “Ņemiet Viņu jūs un sitiet krustā, jo es Viņā vainas neatrodu.” E Jūdi viņam at­bildēja: P “Mums ir Likums, un pēc Likuma Viņam jāmirst, jo Viņš sevi ir uzdevis par Dieva Dēlu.”

E Kad Pilāts izdzirdēja šos vārdus, viņš izbijās vēl vairāk un, iegājis atkal tiesas namā, Jēzum jautāja: C “No kurienes Tu esi?” E Bet Jēzus viņam nedeva atbildi. Tad Pilāts Viņam sacīja: C “Tu man ne­atbildi? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atbrīvot un vara Tevi sist krustā?” E Jēzus atbildēja: K “Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšas. Tādēļ tam, kurš mani tev nodeva, ir lielāks grēks.”

E No šī brīža Pilāts centās Viņu atlaist. Bet jūdi kliedza, sacīdami: P “Ja tu Viņu atlaidīsi, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas sevi taisa par ķēniņu, pretojas ķeizaram.” E Tad Pilāts, izdzirdējis šos vārdus, izveda Jēzu ārā un pats apsēdās tiesneša krēslā tajā vietā, kas saucās Litostrota, bet ebrejiski Gabata. Bet tas bija Sagatavošanās dienā pirms Pashas, ap sesto stundu. Un viņš jūdiem sacīja: C “Lūk, jūsu ķēniņš!” E Bet tie kliedza: P “Nost! Nost! Sit Viņu krustā!” E Pilāts tiem teica: C “Vai es lai situ krustā jūsu ķēniņu?” E Augstie priesteri atbildēja: P “Mums nav ķ?ni?a, tikai ēniņa, tikai ķeizars!”

E Tad viņš atdeva tiem Jēzu krustā sišanai. Un tie Jēzu paņēma. Un Viņš, nesdams savu krustu, izgāja uz vietu, ko sauc par Galvaskausa vietu, bet ebrejiski par Golgātu. Tur tie piesita Viņu krustā un kopā ar Viņu divus citus, vienā un otrā pusē, bet vidū Jēzu. Pilāts uzrakstīja arī vainas apzīmējumu un lika novietot uz krusta. Bet uzrakstīts bija: “Jēzus Nācarietis, jūdu ķēniņš.”

Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija piesists krustā, bija tuvu pilsētai un rakstīts bija ebreju, latīņu un grieķu valodās. Tad jūdu augstie priesteri Pilātam sacīja: P “Neraksti: “Jūdu ķēniņš,” – bet gan: “Viņš teica: Es esmu jūdu ķēniņš.”” E Pilāts atbildēja: C “Ko rakstīju, to uzrakstīju!”

E Bet kareivji, piesituši Jēzu krustā, paņēma Viņa drēbes un sadalīja četrās daļās, katram kareivim pa daļai, un paņēma arī svārkus. Bet svārki nebija šūti, bet gan austi vienā gabalā no augšas līdz apakšai. Tāpēc tie sacīja cits citam: P “Negriezīsim tos, bet metīsim kauliņus, kuram tie piederēs.” E Tā pie­pildījās Rakstu vārdi: “Viņi sadalīja savā starpā manas drēbes, bet par maniem svārkiem meta kauliņus.” Un kareivji tā izdarīja.

Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa Māte un Viņa Mātes māsa, Marija, Kleofa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, ieraudzījis Māti un līdzās stāvošo mācekli, kuru Viņš mīlēja, sacīja Mātei: K “Sieviete, lūk, tavs dēls!” E Pēc tam Viņš sacīja māceklim: K “Lūk, tava Māte!” E Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.

Pēc tam Jēzus, zinādams, ka viss jau ir izpildīts, lai piepildītos Raksti, sacīja: K “Man slāpst!” E Tur bija nolikts trauks, pilns ar etiķi. Tāpēc tie uzsprauda uz īzapa stiebra ar etiķi piepildītu sūkli un pacēla to Viņam pie mutes. Ieņēmis etiķi, Jēzus sacīja: K “Ir piepildīts!” E Un, galvu noliecis, Viņš atdeva garu.

(Visi nometas ceļos un brīdi paliek klusumā.)

E Tā kā bija Sagatavošanās diena un lai sabatā miesas nepaliktu uz krusta, jo šī sabata diena bija liela, jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liek salauzt krustā sistajiem stilbu kaulus un noņemt viņu miesas. Tad atnāca kareivji un pārlauza stilbus gan pirmajam, gan otrajam, kas bija krustā sisti kopā ar Jēzu.

Bet, kad tie piegāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau ir miris, tie Viņam kaulus nelauza. Tikai viens no kareivjiem ar šķēpu pārdūra Viņa sānu, un tūlīt iztecēja asinis un ūdens.

Un, kas to redzēja, deva liecību, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu. Jo tas ir noticis, lai piepildītos Raksti: “Viņa kauli netiks salauzti.” Un arī citā vietā Raksti saka: “Viņi raudzīsies uz to, kuru ir pārdūruši.”

Pēc tam Jāzeps no Arimatejas, kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, jo viņš baidījās no jūdiem, lūdza Pilātam atļauju paņemt Jēzus miesu. Un Pilāts atļāva. Tad viņš aizgāja un paņēma Viņa miesu.

Atnāca arī Nikodēms, kas pirmo reizi pie Jēzus bija gājis naktī. Viņš atnesa ap simts mārciņu mirru un alvejas maisījuma. Un viņi paņēma Jēzus miesu un sasēja to audeklos kopā ar smaržzālēm, kā tas jūdiem ir ierasts apbedījot.

Bet tajā vietā, kur Viņu piesita krustā, bija dārzs un dārzā – jauns kaps, kurā vēl neviens nebija guldīts. Tāpēc jūdu Sagatavošanās dienas dēļ viņi tur guldīja Jēzu, jo kaps bija tuvu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Evangelii Gaudium":

Kad Kristus pie krusta Savā miesā izcieta pasaules grēka un dievišķās žēlsirdības dramatisko tikšanos, Viņš pie Savām kājām sajuta Mātes un drauga mierinošo klātbūtni. Šajā izšķirošajā brīdī, pirms atzīt Tēva uzticēto darbu par pabeigtu, Jēzus sacīja Marijai: „Sieviet, lūk, tavs dēls!”. Pēc tam Viņš sacīja Savam mīļotajam draugam: „Lūk, tava māte!” (Jņ 19:26-27). Šie Jēzus pirmsnāves vārdi ne tik daudz izsaka Viņa līdzjūtības pilnās rūpes par Savu māti, cik, galvenokārt, atklāsmes formulu, kas liecina par sevišķas pestījošas misijas noslēpumu. Jēzus Savu Māti atstāj mums par māti. Tikai, paveicis to, Jēzus zina, ka „viss padarīts” (Jņ 19:28). Krusta pakājē, jaunās radīšanas izšķirošajā brīdī Kristus ved mūs pie Marijas. Ved mūs pie viņas, jo negrib, ka mēs ietu bez mātes, un tauta šajā mātes tēlā lasa visus Evaņģēlija noslēpumus. Kungs nevēlas, ka Viņa Baznīcai pietrūktu šīs sievišķības ikonas. Marija, kura Viņu dzemdēja tādā ticībā, tāpat pavada „pārējos savus pēcnācējus, kas pilda Dieva baušļus un kam ir Jēzus liecība” (sal. Atkl 12:17). Ciešās saites starp Mariju, Baznīcu un katru ticīgo – visi tie, gan katrs savā veidā, rada Kristu – ir brīnišķīgi izteicis svētīgais Īzaks no Stellas: „Tas, kas Dieva iedvesmotajos Rakstos vispārīgi teikts par Baznīcu, jaunavu un māti, it īpaši attiecas arī uz Jaunavu Mariju [...] Tāpat var teikt, ka katra ticīga dvēsele ir Dieva Vārda līgava, Kristus māte, meita un māsa, jaunava un auglīga māte [...] Kristus pavadīja deviņus mēnešus Marijas klēpī, Baznīcas ticības tabernākulā Viņš paliks līdz pat laiku beigām, bet ticīgās dvēseles apziņā un mīlestībā – uz mūžu mūžiem”. (Evangelii Gaudium, 285)

Jautājumi pārdomām:

Kādu nozīmi es piešķiru ciešanām, ar ko sastopos?

Vai esmu gatavs mīlestībai, kurai jānes upuri?

Ko man nozīmē "uzņemties upuri"?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.