Gavēņa kalendārs

Gavēņa 38. diena - BŪT PAR LĪDERI - Klusās nedēļas Lielā ceturtdiena

Ir daudz īpašību, prasmju un kompetenču, kas tiek sagaidītas no laba līdera, bet Jēzus norāda uz svarīgāko - kalpot, nevis vadīt no attāluma. Šīs attieksmes kulminācija ir Euharistija, caur Kristus kļūst tik trausls un ievainojams, lai varētu tikt salauzts mūsu labā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 13, 1-15)

Tas bija pirms Pashas svētkiem. Jēzus, zinādams, ka ir pienākusi Viņa stunda aiziet no šīs pasaules pie Tēva, iemīlējis savējos, kas bija pasaulē, mīlēja viņus līdz galam. Vakariņu laikā, kad velns jau bija Jūdasa, Sīmaņa Iskariota dēla, sirdī iedvesis nodomu Jēzu nodot, Viņš, zinādams, ka Tēvs visu ir atdevis Viņa rokās un ka Viņš no Dieva ir izgājis un pie Dieva aiziet, piecēlās no vakariņām, novilka savas virsdrēbes un, paņēmis dvieli, apjozās. Pēc tam Viņš ielēja bļodā ūdeni un sāka mazgāt mācekļiem kājas un slaucīt dvielī, ar kuru bija apjozies.

Tā Viņš piegāja pie Sīmaņa Pētera. Bet tas Viņam sacīja: “Kungs, vai tad Tu man mazgāsi kājas?” Jēzus viņam atbildēja un teica: “To, ko Es daru, tu tagad nesaproti, bet vēlāk sapratīsi.” Pēteris Viņam sacīja: “Nemūžam Tu nemazgāsi man kājas!” Jēzus viņam atbildēja: “Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas ar mani.” Sīmanis Pēteris Viņam teica: “Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu!” Jēzus viņam sacīja: “Kas ir mazgājies, tam vajag nomazgāt tikai kājas, un viņš viss ir tīrs. Arī jūs esat tīri, tomēr ne visi.” Jo Viņš zināja, kas Viņu nodos, un tāpēc teica: “Ne visi jūs esat tīri.”

Pēc tam Jēzus, nomazgājis viņiem kājas, apģērbis virsdrēbes un atkal apsēdies pie galda, sacīja: “Vai jūs saprotat, ko Es jums izdarīju? Jūs mani saucat par Mācītāju un Kungu un to labi sakāt, jo Es tas esmu. Tāpēc, ja nu Es, Kungs un Mācītājs, mazgāju jums kājas, tad arī jums pienākas citam cita kājas mazgāt. Jo Es jums devu piemēru, lai arī jūs darītu tā, kā Es jums esmu darījis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus vivit":

Līderi ir tie, kuri spēj ikvienu, arī visnabadzīgākos, neaizsargātākos un ievainotākos, iesaistīt jauniešu kopējā gājienā uz priekšu. Viņus nemulsina un nebaida jaunieši, kuri ir piedzīvojuši pārestības un saļimuši zem sava krusta. (Christus vivit, 231)

Jautājumi pārdomām:

Kā es izturos pret situācijām, kurās man jābūt vadošā pozīcijā?

Cik viegli man ar savu attieksmi "mazgāt otram cilvēkam kājas"?

Vai mana izturēšanās var pacelt otru cilvēku?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 37. diena - NODEVĪBA - Klusās nedēļas trešdiena

Nemieru un grūtību laikā viegli ir apšaubīt Dieva visvarenību vai Jēzus dievišķo dabu. Kāpēc Viņš vēl nav atrisinājis visas šīs pasaules problēmas? Dievs respektē mūsu gribu un izvēles, tāpēc labākais, ko varam darīt, ir darīt mūsu spēkā esošo un lūgt žēlastību kļūt līdzīgākiem Kristum.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 26, 14-25):

Tajā laikā viens no divpadsmit, kas tika saukts par Jūdasu Iskariotu, aizgāja pie augstajiem priesteriem un teica: “Ko jūs gribat man dot? Un es jums nodošu Jēzu.”

Un tie atvēlēja viņam trīsdesmit sudraba gabalus. Un no tā laika viņš meklēja izdevību, lai Jēzu nodotu.

Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi piegāja pie Jēzus, sacīdami: “Kur Tu vēlies, lai mēs Tev sagatavotu ēšanai Pashu?” Bet Viņš teica: “Ejiet pilsētā pie zināma cilvēka un viņam sakiet: Mācītājs saka – mans laiks ir tuvu. Pie tevis Es svinēšu Pashu kopā ar saviem mācekļiem.”

Un mācekļi izdarīja tā, kā Jēzus bija viņiem pavēlējis, un sagatavoja Pashu.

Un, vakaram iestājoties, Jēzus ieņēma vietu pie galda kopā ar tiem divpadsmit. Un, tiem ēdot, Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: viens no jums mani nodos.” Ļoti noskumuši, viņi cits pēc cita sāka jautāt: “Kungs, vai es tas esmu?”

Bet Jēzus atbildot teica: “Tas, kurš ar mani mērc roku bļodā, mani nodos. Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu ir rakstīts, tomēr bēda tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam cilvēkam būtu labāk, ja viņš nebūtu piedzimis.” Bet Jūdass, kas Jēzu nodeva, atbildot sacīja: “Rabbi, vai tad es?” Viņš tam atbildēja: “Tas esi tu. (Kas to teici.)” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Gaudete et Exsultate":

Tad, kad tu jūti kārdinājumu kavēties pie sava vājuma, pacel savas acis uz Kristu krustā sisto un saki: "Kungs, es esmu nabaga grēcinieks, bet tu vari paveikt brīnumu un padarīt mani mazliet labāku." Baznīcā, kas ir svēta, bet grēcinieku pilna, tu atradīsi visu, kas nepieciešams lai augtu svētumā. Kungs ir uzticējis Baznīcai dāvanas: Rakstus, Sakramentus, svētvietas, dzīvas kopienas, svēto liecības un daudzšķautnainu skaistumu, kas izriet no Dieva mīlestības, "gluži kā līgava, izrotāta savām rotām" (Is 61: 10). (Gaudete et Exsultate, 15)

Jautājumi pārdomām:

Kādu nodevību savā dzīvē es esmu piedzīvojis? No kā?

Kā es esmu nodevis Dievu, savus principus, citus cilvēkus?

Kā Dievs mani aicina rīkoties?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 36. diena - DIEVA ŽĒLSIRDĪBA

Evaņģēlijs atklāj divas nodevības. Pēteris centās noliegt jebkādu iespējamību, ka pazīst Jēzu. Jūdass lielījās ar Jēzus pazīšanu, bet izmantoja to par iespēju nopelnīt, viņu nododot nāves sodam. Ieraugām arī divas dažādas attieksmes pēc tam - Jūdass nespēj piedod pats sev un neļauj to darīt Dievam, bet Pēteris ir satriekts, tomēr paļaujas uz Dieva žēlsirdību. Grēka pieredze kļūst par laimīgo vainu, jo palīdz atklāt patiesību par savu vājumu. Tad mēs ieraugām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu. Jēzus aicinājums "iet un negrēkot vairs" nekad nezaudē savu aktualitāti.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 13, 21-33.36-38):

Pēdējo vakariņu laikā Jēzus, garā saviļņots, paziņoja, sacīdams: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: viens no jums mani nodos.” Mācekļi sāka skatīties cits uz citu, nesaprazdami, par kuru Viņš runā. Bet viens no mācekļiem, tas, kuru Jēzus mīlēja, bija piekļāvies Jēzus krūtīm. Tāpēc Sīmanis Pēteris pamāja, lai viņš pajautātu: “Kurš tas ir? Par kuru tiek runāts?” Un tas, piekļāvies Jēzus krūtīm, Viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?” Jēzus atbildēja: “Tas, kuram Es pasniegšu apmērcētu maizes gabaliņu.” Un Viņš, apmērcējis maizes gabaliņu, to padeva Jūdasam, Sīmaņa Iskariota dēlam. Un tajā pēc šī maizes kumosa apēšanas iegāja sātans.

Tad Jēzus tam teica: “Ko darīsi, dari drīzāk!” Bet no tiem, kas bija pie galda, neviens nesaprata, kāpēc Viņš tā sacīja. Jo, tā kā pie Jūdasa bija naudas kase, tad daži nodomāja, ka Jēzus tam teica: “Nopērc to, kas mums vajadzīgs svētkiem!” vai arī – lai tas iedotu kaut ko nabagiem. Bet Jūdass, saņēmis maizes gabaliņu, tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.

Kad tas bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts un arī Dievs ir pagodināts Viņā. Bet, ja Dievs ir Viņā pagodināts, tad Dievs pagodinās arī Viņu pats sevī un pagodinās tūlīt.

Bērniņi! Vairs īsu brīdi Es esmu pie jums. Jūs meklēsiet mani. Tomēr, kā Es teicu jūdiem, tā tagad saku arī jums: kur Es eju, tur jūs nevarat iet.” Sīmanis Pēteris Viņam sacīja: “Kungs, kurp Tu ej?” Jēzus at­bildēja: “Kur Es eju, tur tu nevari man tagad sekot, bet sekosi vēlāk.” Pēteris Viņam teica: “Kungs, kāpēc es tagad Tev nevaru sekot? Savu dzīvību es atdošu par Tevi!” Jēzus atbildēja: “Tu atdosi par mani savu dzīvību? Patiesi, patiesi, Es tev saku: gailis vēl nebūs dziedājis, kad tu mani jau trīsreiz būsi noliedzis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska uzrunas Vispārējā audiencē:

Dievs nesūtīja pasaulē savu Dēlu, lai no tās izskaustu grēciniekus, bet gan lai dāvātu tiem atgriešanās ceļu caur žēlsirdību un mīlestību. (Vispārējā audience 2016. gada 7. septembrī)

Jautājumi pārdomām:

Kā es savā dzīvē esmu piedzīvojis Dieva žēlsirdību?

Kā izpaužas mana atgriešanās pie Dieva, mīlestība pret viņu?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 35. diena - NABAGI

Reizēm gribam pretstatīt lūgšanu dzīvi un kalpošanas dzīvi, bet šodienas Evaņģēlija fragments skaidri liek saprast, ka šāds racionāls nošķīrums nebūt nav precīzs. Lūgšanā "izšķērdētais" laiks ir pats vērtīgākais laiks mūsu dzīvē un nabagam "izšķiesta" palīdzība, kas kādā brīdī var likties bezjēdzīga, neatrisinot sociālo nevienlīdzību un citas globāla mēroga problēmas, var izrādīties kā vērtīgākais kalpojums.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 12, 1-11):

Sešas dienas pirms Pashas Jēzus aizgāja uz Betāniju, kur dzīvoja Lācars, ko Jēzus bija uzmodinājis no miroņiem. Un tur tie sarīkoja Viņam maltīti. Un Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Jēzu sēdēja pie galda.

Tad Marija paņēma mārciņu tīras, ļoti dārgas nardu eļļas un iesvaidīja Jēzus kājas, un tās slaucīja ar saviem matiem. Un māja piepildījās ar eļļas smaržu. Bet Jūdass Iskariots, viens no Jēzus mācekļiem, kurš vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī eļļa nav pārdota par trīssimt denārijiem un tie nav izdalīti nabagiem?” Bet viņš to teica nevis tāpēc, ka tam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis un, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tajā tika ielikts. Tad Jēzus sacīja: “Liec viņu mierā, lai viņa to uzglabā manas apbedīšanas dienai! Nabagi taču allaž ir pie jums, bet Es neesmu pie jums vienmēr.”

Daudzi jūdi uzzināja, ka Viņš ir tur. Un tie sanāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī redzēt Lācaru, kuru Viņš bija piecēlis no miroņiem. Tad augstie priesteri nolēma nonāvēt arī Lācaru, jo viņa dēļ daudzi nošķīrās no jūdiem un ieticēja Jēzum. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus vivit":

Šodien, paldies Dievam, draudžu un skolu jauniešu grupas, dažādas studentu grupas un kustības bieži mēdz doties pie gados veciem un slimiem cilvēkiem, lai būtu kopā ar tiem, ka arī uz graustu rajoniem vai iet palīdzēt trūkumcietējiem, kad tiek organizētas tā sauktās "Žēlsirības naktis". Bieži jaunieši pamana, ka šajos pasākumos viņi vairāk saņem, nekā dod, jo, uzdrīkstoties nonākt saskarē ar citu ciešanām, viņi daudz ko iemācās un gūst briedumu. Turklāt nabadzīgajos ļaudīs ir kāa apslēpta gudrība, un tie ar pavisam vienkāršiem vārdiem va rmums palīdzēt atklāt vērības, kuras neesam pamanījuši. (Christus vivit, 171)

Jautājumi pārdomām:

Cik laika ikdienā es veltu lūgšanai?

Cik manā dzīvē ir tādu brīžu, kad savu laiku un spēku es veltu vienīgi Jēzum?

Cik gatavs es esmu patiesiem žēlsirdības darbiem - bez jebkādiem personiskiem ieguvumiem?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa laika 6. svētdiena - Palmu svētdiena - KARALIS

Kristus apzināti izvēlas tos variantus, kas varētu tikt uzskatīti par zemāk vērtējamiem, reizēm pat par pazemojumu. Viņš nemitīgi mums atklāj, ka vienīgais veids, kā viņam sekot, ir darīt to pašu - nenostādīt savu godu un tēlu pirmajā vietā, bet kļūt par zemāko. Jo tāds Karalis ir Kristus - tas, kurš kalpo un kurš pats sevi pazemina, lai krusta nāve un augšāmcelšanās kļūtu par neatņemamu pagodinājumu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 1-11):

Kad Jēzus ar saviem pavadoņiem tuvojās Jeruzalemei un nonāca Betfagā pie Eļļas kalna, Viņš sūtīja divus mācekļus, tiem sacīdams: “Ejiet uz ciematu, kas ir jums pretī, un tūlīt jūs atra­dīsiet piesietu ēzeļmāti un kumeļu pie tās. Atraisiet tos un atvediet pie manis! Un, ja kāds jums ko teiktu, tad sakiet: “Tie ir vajadzīgi Kungam,” – un tas tūlīt tos atlaidīs.” Bet tā notika, lai piepildītos pravieša vārdi: “Sakiet Sionas meitai: lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis, lēn­prātīgs un sēdēdams uz ēzelīša, uz kumeļa, nastu nesējas bērna.”

Mācekļi aizgājuši izdarīja tā, kā Jēzus viņiem bija pavēlējis, un atveda ēzeļmāti un kumeļu, un uzlika tiem savas drēbes, un Viņš apsēdās virsū. Bet ļoti liels ļaužu pulks klāja savas drēbes uz ceļa; citi savukārt cirta no kokiem zarus un klāja uz ceļa. Un ļaužu bari, kas gāja Viņam pa priekšu un kas sekoja, skaļi sauca, sacīdami: “Hosanna Dāvida Dēlam! Slavēts, kas nāk Kunga vārdā! Hosanna augstumos!”

Un, kad Viņš iegāja Jeruzalemē, visa pilsēta uztraucās un sacīja: “Kas Viņš ir?” Bet ļaudis teica: “Viņš ir Jēzus, pravietis no Nācaretes Galilejā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Gaudete et Exsultate":

Šie ir spēcīgi vārdi, kas sākotnēji ir bijuši konfliktu, strīdu un naida vieta visām pusēm, kur mēs pastāvīgi šķirojam citus balstoties uz viņu idejām, ieražām un pat uz viņu runas veidu un ģērbšanās stilu. Visbeidzot, tā ir lepnuma un tukšības valstība, kurā katra persona domā, ka viņam vai viņai ir tiesības dominēt pār citiem. Tomēr, lai cik neiespējami tas neliktos, Jēzus mums piedāvā atšķirīgu rīcības veidu: lēnprātības ceļu. Tas ir tas, ko mēs redzam, viņš dara ar saviem mācekļiem. Tas ir tass, ko mēs kontemplējam viņa iejāšanā Jeruzālemē: "raugi, tavs karalis nāk pie tevis, pazemīgs un uz ēzeļa" (Mt21:5, Zah 9:9) (Gaudete et Exsultate, 71)

Jautājumi pārdomām:

Cik svarīgi man ir tas, kas kādu tēlu es radu?

Ko es cenšos paaugstināt - sevi vai citus?

Cik viegli man ir aptvert Dieva pazemību un karaliskumu, kas izpaužas vienlaicīgi?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 34. diena - UPURIS PAR VISIEM

Katru dienu mums ir jāizdara neskaitāmi lēmumi. To pamatā var būt mūsu pašu intereses, labums, ieguvumi, bet tāpat caur šiem lēmumiem mēs varam sekot Kristus piemēram - zināmā veidā uzņemties upuri, lai caur mūsu lēmumiem ieguvēji būtu arī apkārtējie. Protams, tas prasa no kaut kā atteikties, bet apziņa, ka esam paturējuši prātā arī citu vajadzības, sniegs gandarījumu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 11, 45-56):

Tajā laikā daudzi no jūdiem, kas bija pie Marijas un redzēja, ko Jēzus izdarīja, ieticēja Viņam. Bet daži no viņiem aizgāja pie farizejiem un pastāstīja tiem, ko Jēzus bija izdarījis.

Tad virspriesteri un farizeji sasauca Augsto padomi un sacīja: “Ko nu mēs iesāksim? Šis cilvēks taču dara daudzas zīmes. Ja mēs Viņu tā atstāsim, visi Viņam ieticēs un romieši nāks un nopostīs gan mūsu svēto vietu, gan tautu!”

Tad viens no viņiem, Kaifass, būdams tā gada aug­stais priesteris, viņiem teica: “Jūs nekā nesaprotat un neapsverat, ka jums ir labāk, ja viens cilvēks mirst par tautu, nekā visa tauta aiziet bojā!” Bet to viņš neteica pats no sevis, bet, būdams tā gada augstais priesteris, pravietoja, ka Jēzum būs jāmirst par tautu un ne tikai par tautu, bet arī lai izklīdinātos Dieva bērnus sapulcinātu vienkopus.

Tā viņi kopš tās dienas nolēma Viņu nogalināt.

Tāpēc Jēzus starp jūdiem vairs nestaigāja atklāti, bet no turienes aizgāja uz apvidu tuksneša tuvumā, uz pilsētu, kas saucās Efraima, un tur uzturējās kopā ar mācekļiem.

Bet tuvojās jūdu Pasha. Un daudzi no tā apvidus devās uz Jeruzalemi pirms Pashas, lai sevi šķīstītu. Tāpēc viņi meklēja Jēzu un, stāvēdami svētnīcā, sarunājās savā starpā: “Kā jums šķiet? Vai Viņš atnāks uz svētkiem?” Bet virspriesteri un farizeji izdeva pavēli, lai katrs, kas uzzinātu, kur Viņš ir, ziņotu, ka tie Viņu varētu apcietināt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus vivit":

Mūs ir izglābis Jēzus, jo viņš mūs mīl un citādi nevar. Lai ko arī mēs Viņam nodarītu, Viņš mūs mīl un glābj. Jo tikai tas, kuru mīl, var tikt glābts. tikai tas, kuru apskauj, var tikt pārveidots. Kunga mīlestība ir lielāka par visām mūsu pretrunām, vājībām un trūkumiem. Un tieši mūsu pretrunu, vājību un trūkumu dēļ viņš vēlass rakstīt šo mīlestībass stāstu. (Christus vivit, 120)

Jautājumi pārdomām:

Kā es ikdienā pieņemu lēmumus?

Ko es varu mācīties no Kristus lēmumu pieņemšanā?

Kas ir tie mazie ikdienas upuri, kurus varu pieņemt, lai mana dzīve nestu labumu arī citiem?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 33. diena - DIEVA DĒLS

Nemieru un grūtību laikā viegli ir apšaubīt Dieva visvarenību vai Jēzus dievišķo dabu. Kāpēc Viņš vēl nav atrisinājis visas šīs pasaules problēmas? Dievs respektē mūsu gribu un izvēles, tāpēc labākais, ko varam darīt, ir darīt mūsu spēkā esošo un lūgt žēlastību kļūt līdzīgākiem Kristum.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 10, 31-42):

Tajā laikā jūdi paķēra akmeņus, lai Jēzu no­mētātu. Jēzus viņiem atbildēja: “Es jums parādīju daudz labu darbu, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ tad jūs mani gribat nomētāt ar akmeņiem?” Jūdi Viņam atbildēja: “Laba darba dēļ mēs Tevi nenomētājam, bet gan zaimošanas dēļ un tādēļ, ka Tu, būdams cilvēks, sevi taisi par Dievu.”

Jēzus viņiem atbildēja: “Vai tad jūsu Likumā nav rakstīts: “Es sacīju: jūs esat dievi”? Ja Raksti nosauc par dieviem tos, uz kuriem attiecas Dieva vārdi, un Raksti nevar tikt atcelti, kā tad jūs sakāt par To, kuru Tēvs svētīja un sūtīja pasaulē: “Tu zaimo!” – tādēļ ka Es teicu: “Es esmu Dieva Dēls”?

Ja Es sava Tēva darbus nedaru, tad neticiet man! Bet, ja daru, tad, kaut arī negribat man ticēt, ticiet darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka Tēvs ir manī un Es esmu Tēvā.”

Tad tie atkal centās Viņu apcietināt, bet Viņš izgāja no viņu rokām un atkal devās pāri Jordānai uz to vietu, kur Jānis sākumā bija kristījis, un tur palika. Un daudzi nāca pie Viņa un sacīja: “Jānis gan neizdarīja nevienu zīmi, tomēr viss, ko Jānis par Viņu sacīja, bija patiesība.” Un daudzi tur ieticēja Viņam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Lumen Fidei":

Kristiešu ticība ir centrēta uz Kristu; tā ir pārliecība, ka Jēzus ir Kungs un ka Dievs viņu ir uzmodinājis no mirušajiem. (Sal. Rom 10, 9) Visi Vecās Derības pavedieni saplūst Kristū; viņš kļūst par definitīvu "Jā" visiem apsolījumiem, galīgais pamats mūsu "Amen" Dievam. (Sal 2kor 1, 20) Jēzus vēsture ir pilnīga Dieva uzticības izpausme. Ja Izraēls turpināja atsaukties uz Dieva lielajiem mīlestības darbiem, kas bija tā ticības apliecinājuma kodols un paplašināja tā skatienu ticībā, Jēzus dzīve parādās kā Dieva galīgās iejaukšanās, viņa mīlestības pret mums augstākās manifestācijas vieta. Vārds, kuru Dievs runā uz mums Jēzū, nav vienkārši viens vārds starp daudziem, bet gan viņa mūžīgais Vārds. (Sal. Ebr 1, 1-2) Dievam nav lielākas mīlestības garantijas: tā mums atgādina svētais Pāvils. (Sal. Rom 8, 31-39) (Lumen Fidei, 15)

Jautājumi pārdomām:

Kas Jēzus ir man?

Kad sastopos ar grūtībām, kādas ir manas sajūtas par Dieva visvarenību?

Vai savos izaicinājumos spēju identificēties ar Kristu?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 32. diena - PAZĪT DIEVU

Varam dzīvot ar dažādiem priekšstatiem un pārliecībām par to, kāds ir Dievs, bet tikai Viņš pats sevi var mums atklāt - lūgšanā, Svētajos Rakstos, arī mūsu līdzcilvēkos. Dieva pazīšana izriet no vēlmes pavadīt laiku kopā, veidot personiskas attiecības, ļaujot prāta formulējumiem kļūt par dzīvu un patiesu realitāti.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 8, 51-59)

Tajā laikā Jēzus sacīja jūdiem: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas ievēros manus vārdus, tas ne­redzēs nāvi nemūžam.”

Jūdi Viņam teica: “Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams nomira un pravieši, bet Tu saki: “Kas ievēros manus vārdus, tas nemūžam neiepazīs nāvi.” Vai tad Tu esi lielāks par mūsu tēvu Ābrahamu, kurš nomira? Arī pravieši nomira! Ko Tu no sevis taisi?”

Jēzus atbildēja: “Ja Es pats sevi cildinu, mana slava nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kurš mani cildina un par kuru jūs sakāt: “Tas ir mūsu Dievs!” Un jūs Viņu nepazīstat. Bet Es Viņu pazīstu. Un, ja Es sacītu: “Es Viņu nepazīstu,” – Es būtu līdzīgs jums, melis. Bet Es pazīstu Viņu un ievēroju Viņa vārdus.

Jūsu tēvs Ābrahams ļoti priecājās, ka redzēs manu dienu. Un viņš redzēja un bija iepriecināts.”

Tad jūdi Viņam sacīja: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un Tu redzēji Ābrahamu?” Jēzus viņiem teica: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: pirms bija Ābrahams, Es esmu.” Tad viņi paķēra akmeņus, lai mestu uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Gaudete et Exsultate":

Ļauj man tev pajautāt: vai ir tādi brīži, kad tu klusumā nostājies Kunga klātbūtnē, kad tu mierīgi pavadi laiku ar Viņu, kad tu baudi Viņa skatienu? Vai tu ļauj Vviņa ugunij piepildīt savu sirdi? Tik ilgi kamēr tu neļauj Viņam tevi sasildīt arvien vairāk un vairāk ar Viņa mīlestību un maigumu, tu neaizdegsies. Kā tu spēsi pēc tam ar saviem vārdiem un liecību aizdegt citu sirdis? (Gaudete et Exsultate, 151)

Jautājumi pārdomām:

Ko es daru, lai pazītu Dievu?

Kā es jūtos, kad sarunu ar Dievu veidoju klusumā?

Ko par Dievu esmu atklājis caur līdzcilvēkiem?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 31. diena - BRĪVĪBA

Ir dažādi veidi, kā definēt brīvību, bet Svētie Raksti norāda, ka brīvība ir atrodama tikai patiesībā. Arī mūsu skatiens uz sevi var būt izkropļots. Patiesība ļauj atpazīt grēku, bet mēs netiekam atstāti pašpārmetumos vai nosodījumā, jo nožēlai seko piedošana un brīvība Kristū.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 8, 31-42):

Tajā laikā Jēzus sacīja jūdiem, kuri Viņam bija ieticējuši: “Ja jūs turēsieties pie manas mācības, jūs patiesi būsiet mani mācekļi un pazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Viņi Tam atbildēja: “Mēs esam Ābrahama pēc­nācēji un nevienam nekad neesam vergojuši. Kā tad Tu saki: “Jūs kļūsiet brīvi”?”

Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir vergs. Bet vergs nepaliek mājās uz mūžiem; dēls paliek uz mūžiem. Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi. Zinu, ka jūs esat Ābrahama pēcnācēji. Tomēr jūs vēlaties mani nonāvēt, jo nepieņemat manus vārdus. Es sludinu to, ko redzēju pie sava Tēva; arī jūs darāt to, ko dzirdējāt no jūsu tēva.”

Viņi Tam atbildot teica: “Mūsu tēvs ir Ābrahams.” Jēzus viņiem sacīja: “Ja jūs būtu Ābrahama dēli, jūs darītu Ābrahama darbus. Bet tagad jūs vē­laties mani nonāvēt, lai arī Es jums saku patiesību, ko dzirdēju no Dieva. Ābrahams tā nedarīja. Jūs darāt jūsu tēva darbus.”

Tad tie Viņam teica: “Mēs neesam nešķīstībā dzimuši. Mums viens ir Tēvs – Dievs!” Jēzus viņiem sacīja: “Ja jūsu tēvs būtu Dievs, tad jūs mani mīlētu. Jo Es no Dieva esmu izgājis un atnācis. Ne jau pats no sevis Es nācu, bet mani sūtīja Viņš.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Evangelii Gaudium":

Un tomēr nav lielākas brīvības par to, kad ļaujamies Gara vadībai, pārstājam plānot un kontrolēt visu un ļaujam, ka Viņš mūs apgaismo, vada, virza, mudina turp, kurp vēlas Viņš. Viņš labi zina, kas ir vajadzīgs katrā laikmetā un katrā brīdī. Tas nozīmē būt auglīgiem - noslēpumainā kārtā! (Evangelii Gaudium, 280)

Jautājumi pārdomām:

Kāds, manuprāt, ir citu viedoklis par mani?

Kā tas mani ietekmē?

Kāda ir patiesība par mani?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Gavēņa 30. diena - PASAULE

Lai gan pasaule ir viss, ko esam šīs zemes dzīvē pieredzējuši, Svētie Raksti mums nemitīgi atgādina, ka esam svētceļnieki un mūsu galamērķis nav šī pasaule. Tāpat Dievs ik pa laikam ļauj sapast, ka Viņa attieksme un loģika ir atšķirīga no tā, pie kā reizēm esam pieraduši.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 8, 21-30):

Tajā laikā Jēzus sacīja farizejiem: “Es aizeju, un jūs mani meklēsiet un savā grēkā nomirsiet. Tur, kur Es eju, jūs nevarat aiziet.” Tad jūdi teica: “Vai tad Viņš pats sevi nonāvēs, ka saka: “Tur, kur Es eju, jūs nevarat aiziet”?”

Bet Viņš tiem sacīja: “Jūs esat no zemes, Es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, Es no šīs pasaules neesmu. Es jums teicu, ka jūs nomirsiet savos grēkos; jo, ja jūs neticēsiet, ka Es esmu, tad jūs nomirsiet savos grēkos.”

Tie sacīja Viņam: “Kas tad Tu esi?” Jēzus viņiem teica: “Vispirms: tas, kas vēl sarunājas ar jums. Man ir daudz kas par jums sakāms un spriežams. Bet Tas, kas mani sūtīja, ir patiess, un Es saku pasaulei to, ko esmu dzirdējis no Viņa.” Tie nesaprata, ka Viņš tiem stāstīja par Tēvu.

Tad Jēzus viņiem sacīja: “Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs pazīsiet, ka Es tas esmu un neko nedaru pats no sevis, bet runāju to, ko man mācīja Tēvs. Un Tas, kas mani sūtīja, ir ar mani. Viņš neatstāja mani vienu, jo Es vienmēr daru to, kas Viņam ir patīkams.”

Kad Jēzus tā runāja, daudzi Viņam ieticēja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Gaudete et Exultete":

Kā Viņš norādīja svētajai Faustīnai Kovaļskai, "CIlvēcei nebūs miera, līdz kamēr tā ar uzticēšanos vērsīsies pie manas žēlsirdības". Tāpēc nekritīsim kārdinājumā meklēt drošību panākumos, tukšos priekos, īpašumos, varā pār citiem vai sociālajā statusā. Jēzus saka: "Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu." (Jņ 14, 27) (Gaudete et Exultete, 121)

Jautājumi pārdomām:

Kas man dod mieru ikdienas satraukumos?

Kāda, manuprāt, būtu sabiedrība, kas darbotos pēc Dieva loģikas?

Cik lielas ir manas ilgas pēc cilvēciska paaugstinājuma?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.