latvijasradio.lsm.lv - RSS

Neraugoties uz nelabvēlīgo starptautisko situāciju, Ukraina joprojām spēj sekmīgi aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Taču Ukrainas agrākā galvenā sabiedrotā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) tagad vairāk traucē, nekā palīdz cīņā pret agresorvalsti, jo ASV prezidents Donalds Tramps cer uz ienesīgiem darījumiem ar Krieviju. Tomēr ukraiņi ar citu sabiedroto atbalstu saglabā cīņassparu gan kaujas laukā, gan diplomātiskajā frontē. 

Ukraina šogad piedzīvo smagāko ziemu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, lai mēģinātu salauzt ukraiņu pretestību.

Tas lielā mērā ir saistīts ar varas maiņu ASV, kur jau gadu prezidenta amatā ir Tramps. Viņš sevi vēlas parādīt kā miera nesēju. Taču tā vietā, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, viņš cenšas panākt, lai Ukraina piekristu izbeigt karu uz sev neizdevīgiem nosacījumiem.

Piemērs tam ir ASV militārā atbalsta samazināšana Ukrainai.

Par laimi, tas nav novedis pie Ukrainas aizsardzības spēju sabrukuma, sarunā ar Latvijas Radio sacīja starptautiskās politikas pētnieks Oleksandrs Krajevs no domnīcas „Ukrainian Prism”. Viņš norādīja, ka tas bija iespējams, jo Ukraina samazināja savu atkarību no ASV.

Ukrainas galvaspilsēta Kijiva pilnapmēra kara ceturto gadskārtu sagaida ar pamatīgiem postījumiem kritiskās infrastruktūras objektiem. Krievijas uzbrukumu rezultātā daļa Kijivas palikusi aukstumā, bet elektrība pieejama ierobežotā apmērā. Kā cilvēki izdzīvo šo smago periodu, palīdz cits citam un cenšas nezaudēt optimismu, stāsta Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.

Ceturtā pilnapmēra kara ziema Kijivu pārsteidza nesagatavotu. Krievijas raķešu uzbrukumos smagi izpostīta kritiskā infrastruktūra. Liela daļa pilsētas slīgst aukstumā un tumsā.

"Paldies Dievam, ka komunālo maksājumu rēķins atnāca ar nullēm - par apkuri un par karsto ūdeni nekas nav jāmaksā," stāsta Ludmilla,- sieviete pusmūžā, kuru sastopu Nesalaužamības teltī Kijivas Darnickas rajonā.

Ludmillas dzīvoklis atrodas daudzstāvu namā, kur apkure nav jau otro mēnesi. Visdrīzāk to neizdosies atjaunot līdz pat pavasarim.

"Apkures nav. Trubas ir absolūti aukstas  - absolūti! Tādas tas ir kopš 9. janvāra. Nav arī karstā ūdens - pa krānu tek tikai aukstais ūdens. Mūs glābj tas, ka mūsu dzīvoklī ir gāze," turpina Ludmilla.

Lai cik grūta izdzīvošana, Ludmillas ieskatā Krievijai nav izdevies sasniegt savu mērķi un salauzt ukraiņu gribu pretoties iebrucējam.

Šodien, 24. februārī, aprit četri gadi kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Sākoties karam, Latvija un mūsu cilvēki uzreiz steidza sniegt dažāda veida atbalstu Ukrainai, piegādājot gan humāno palīdzību civiliedzīvotājiem, gan nodrošinot militāro atbalstu karavīriem. Svarīgi, ka palīdzības sniegšanā iesaistās ne tikai oficiālās valsts institūcija, bet arī nevalstiskās organizācijas un paši Latvijas iedzīvotāji.

Kāds atbalsts sniegts aizvadītajos četros gados, kāda bijusi sabiedrības aktivitāte un atbalsta akcijām?

Vairāk nekā viens miljards eiro – tik lielu atbalstu naudas izteiksmē Ukrainai kopš Krievijas sākta pilnā mēroga iebrukuma sniegusi Latvijas valdība, pašvaldības un privātais sektors. Lielākā daļa no šīs summas ir tieši militārais atbalsts – tas pārsniedz 665 miljonus eiro. Militārā palīdzība ietver dažāda veida aprīkojumu, pretgaisa aizsardzības raķetes, helikopterus, haubices, dronus, ieročus, sausās pārtikas devas, munīciju, prettanku ieročus, degvielu utt.

Vēl teju 300 miljoni piešķirti palīdzībai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Šī nauda tika tērēta uzturēšanās un darba atļaujām, grantiem nodarbinātībai, dažāda veida pabalstiem, stipendijām, nometņu organizēšanai bērniem un studentiem, kā arī valodas un kultūrorientācijas kursiem.

Atbalstu Ukrainai sniedz arī privātais sektors un Latvijas nevalstiskās organizācijas. Piemēram, viena no lielākām labdarības organizācijām valstī – "Ziedot.lv" – kopš kara sākuma ziedojumos savāca apmēram 42 miljonus eiro. Līdzekļus ziedojuši vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs aicina būt piesardzīgiem minot konkrētus datumus, kad Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā.

Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka ir saprotama Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēlme sagaidīt iestājdatumu pārskatāmā nākotnē. Līdzīgi tas bijis arī Latvijai, kad mēs virzījāmies uz šo savienību, taču Ukrainas gadījumā sarunu atvēršanu bloķē Ungārija.

--

Tikmēr ukraiņi turpina spītēt salam gan frontes līnijās, gan savos mājokļos, ticot, ka jau drīz asiņainam karam pienāks beigas un Ukraina, iespējams, jau drīz pievienosies arī Eiropas Savienības valstu saimei.

Šodien, 24. februārī, aprit četri gadi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai apliecinātu nemainīgu un stingru Latvijas atbalstu Ukrainas cīņai par savu neatkarību, biedrība „Cita Daugavpils” kopā ar kultūras institūtu „New East” šodien plkst. 17 aicina pievienoties Ukrainas atbalsta gājienam „Kopā līdz uzvarai”. Pēc gājiena Daugavpils Kultūras pils Nacionālo kultūru centrs sadarbībā ar Daugavpils „Vienības namu” un organizāciju „Ziedot.lv” rīkos labdarības koncertu „Atbalsts Ukrainai”.

“Borščs par džipu”, “Alus par džipu”, “Porcelāns par džipu”, “Rallijs par džipu”, “Limonāde par džipu” un pat “Kapusvētku džips”. Tās ir tikai dažas no akcijām, kuras aizvadītajos četros gados rīkojis Alūksnes un Apes novada fonds, lai vāktu ziedojumus Ukrainai. Kopumā tās ir 117 automašīnas un dažāda veida humānā palīdzība, naudas izteiksmē tas būtu gandrīz 800 tūkstoši eiro. Un šī palīdzības sniegšana turpinās, jo arī šonedēļ uz Ukrainu dosies kārtējais konvoja brauciens ar saziedotajiem auto.

Ukrainas uzņēmējdarbība Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi izaugsmi – uzņēmumu skaits pieaudzis ar kopējo investīciju apjomu 137 miljoni eiro. Salīdzinot ar pirmskara periodu, Ukrainas darījumu aktivitāte augusi divas trīs reizes – tā lēš „Lursoft” valdība. Paši ukraiņi saka, ka, neskatoties uz karu, bizness turpina attīstīties un Latvija tiek izmantota kā vieta tālākai ekspansijai Baltijā un Eiropā.

Kāda ir darījumu aktivitāte un kurās jomās Ukrainas pilsoņi dibina jaunus uzņēmumus?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz raidījumā dominē klausītāju iesūtītie jautājumi par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu.

1.jautājums. Vēlos no ārpuses siltināt guļbūvi. Baļķi palikuši melni, apakšas vainags aizstāts ar mūrētiem ķieģeļiem. Siltinājumam izmantošu ekovati ar mitro iestrādi, kokšķiedras plāksnes, tad 3cm vēdināma gaisa sprauga. Domāju, ka varētu apšūt ar OSB, no ārpuses apstrādātu ar hidroizolāciju un virsū likt dekoratīvo apmetumu. Vai derētu šāds fasādes risinājums? Ko Jūs ieteiktu?

2.jautājums. Jaunbūve ar 25cm keramzīta bloku ārsienām. Paredzēts siltināt no ārpuses ar 10cm cieto akmens vati, putuplastu un apmest.

2.1. Nezinu, kas labāks un ar kādu putuplastu? Ko Jūs ieteiktu?

2.2. No iekšpuses 4cm biezas šķērslatas horizontāli un vertikāls koka dēļu apšuvums ar pusspundes frēzējumu vai dēļu apšuvums trinītī. Vai siltumam starp latām un dēļu apšuvumu vajadzētu likt 8mm OSB plāksnes vai rīģipša plāksnes? Paredzēta radiatoru centrālapkure.

3.jautājums. Kā soli pa solim siltināt 150mm koka stāvbūvi gan no iekšpuses, gan ārpuses(abās pusēs tīrs koks). No iekšpuses vēlētos 50mm siltinājumu un no ārpuses 150mm. Siltinājums ārpusē tiks nosegts ar dekoratīvajiem koka dēlīšiem.

3.1.Kāda tipa plēves jāliek abās pusēs un vai vispār jāliek?

3.2.Kādu siltināšanas materiālu Jūs ieteiktu? Vai kokšķiedra jāliek no abām pusēm? Interesē, kas uz kā jāliek. Varbūt Jums ir citi ieteikumi?

4.jautājums. Par ēkas logu risinājumu. 15 gadus pamesta, ap 1980.gadu būvēta skaidbetona ēka. Sākot darbu noderētu speciālista viedoklis. Virs vecajiem koka logiem ir koka pārsedzes, tās ir sapuvušas un ieliekušās. Līdz ar tām ieliekusies arī ēkas siena.

4.1.Kā labāk rīkoties, ja zinām, ka jaunie logi būs platāki par esošo pārsedzi?

4.2.Vai to var izņemt un neko nelikt tās vietā? Vai likt tāda paša izmēra koku? Kāds būtu risinājums? Ko Jūs ieteiktu?

5.jautājums. Dzīvoju vecas stāvbūves pirmajā stāvā. Veicu remontu. Noņēmu veco siltinājumu, aiz vates bija pelējums, tālāk vate bija piesalusi. Apmēram 60cm no grīdas ir mūrēti ķieģeļi. Pelējums ir uz mūrētās joslas.

5.1.Kādēļ tā noticis? Vai pelējums varētu būt no aukstuma kas nāk no grīdas? Varbūt caursalis mūris?

5.2.Demontēšu arī grīdas siltinājumu un siltināšu. Sienas siltināšu ar 100mm ekovati. Ko Jūs ieteiktu? Kā rīkoties?

Eiropas Savienības valstīm šodien, 23. februārī, visticamāk, neizdosies apstiprināt 20. sankciju kārtu pret Krieviju. Tā atzīst Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, kuras vadībā šodien uz sanāksmi Briselē pulcējas bloka valstu ārlietu ministri. Līdz šim tika cerēts, ka jaunās sankcijas tiks apstiprinātas līdz ceturtajai gadadienai kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr Ungārijas un Slovākijas iebildumu dēļ šis process ir aizkavējies. Abas valstis tagad liek šķēršļus arī 90 miljardu aizdevuma izsniegšanai Ukrainai.