latvijasradio.lsm.lv - RSS

Ungārija un Slovākija bloķē sankcijas pret Krieviju un aizdevumu Ukrainai.

Šķietami arvien nestabilāka kļūst partija “Stabilitātei!”. Šomēnes no tās valdes izslēgti vēl divi locekļi – Saeimas deputāti Igors Judins un Jefimijs Klementjevs.

Biedrības "Tavi draugi" telpās notiek plakātu darbnīca "Kopā līdz uzvarai!", kuru jau ceturto gadu rīko "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS" un biedrība "Tavi draugi".

Ķekavas novada dome lems par Baldones sākumskolas pievienošanu vidusskolai.

Saeimā jau vairākkārt skatīts jautājums par to, cik sekmīgi tiek ieviests plāns darbam ar diasporu. Bet kā paveikto reālitātē varam svērt un nomērīt un varbūt plāni no dzīves būtiski atšķiras? Par to, kā sokas plāna darbam ar diasporu realizācija, skaidrojam pirmdienas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Disktutē Saeimas deputātes Irma Kalniņa (Jaunā Vienotība) un Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Miks Muižarājs, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs, Diasporas konsultatīvās padomes pārstāvis. Uzklausām arī Zandu Grauzi, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieci.

Salīdzinoši īsā laika sprīdī Saeimā jau divkārt ir vētīts plāns darbam ar diasporu, runājot par periodu, kas aptver laika posmu no 2024. līdz 2026. gadam, šo gadu ieskaitot, lūkojot arī to, kā veicas ar šī plāna realizāciju un kas būtu jāņem vērā, domājot par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas nākotnē. Kā veicas ar plāna realizāciju, kā vispār var izsvērt un nomērīt paveikto? Varbūt, ka tie plāni patiesībā no dzīves arī būtiski atšķiras? Protams, šis ir mirklis, kad arī svarīgi nedaudz palūkoties tālāk, jo ir jātop jau jaunam plānam, kas arī regulēs atbalstu gan diasporas organizācijām, gan arī formulēs to, cik svarīgi mums šeit, Latvijā, ir tie pilsoņi, kuri uz īsāku vai ilgāku laiku ir nolēmuši dzīvot citviet pasaulē.

Šobrīd līdz Saeimai nonākuši grozījumi likumā, kas paredz bērnu agrīnas attīstības skrīninga ieviešanu. Ko tas paredz un cik veiksmīgs ir plānotais risinājums?

Ģmienes studijā skaidro un analizē Sigita Sniķere, Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante, Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības vadītāja, Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, un Dzinta Cirse-Tettere, Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestādes "Saimīte" psiholoģe.

Savlaicīgi pamanīt bērnu attīstības riskus un nodrošināt nepieciešamo atbalstu jau agrā vecumā - to paredz bērnu agrīnas attīstības skrīnings. Skrīninga instrumentu Latvijas pētnieku komanda izstrādāja jau pirms diviem gadiem, tas ir pārbaudīts vairāk nekā 1000 bērnu izlasē, un rezultātus speciālisti vērtē kā uzticamus. Bet cik tāls ceļš vēl ejams, lai varētu apgalvot, ka visi bērni, kuriem vajadzīgs kāds atbalsts, lai veiksmīgi augtu un attīstītos, agrīni tiek pamanīti un viņi patiešām saņem labāko iespējamo palīdzību no speciālistiem?

Tūlīt būs četri pilni gadi kopš Ukraini plosa karš. Lai atbalstītu ukraiņus, organizējās arī Latvijas iedzīvotāji. Viena no lielām akcijām bija tā sauktais "tviterkonvojs". Šajā sociālajā medijā, kad tas vēl nebija zaudējis tvitera nosaukumu, uzņēmīgi cilvēki organizēja tik ļoti nepieciešamo automašīnu ziedošanu un nogādāšanu Ukrainā. "Tviterkonvoja" aizsācējs – Reinis Pozņaks ar to ieguva arī plašu atpazīstamību un vēlāk nonāca arī Eiropas Parlamenta deputāta krēslā. Par palīdzību Ukrainai Krustpunktā saruna ar Reini Pozņaku.

Valsts parāds Latvijā ir teju puse no iekšzemes kopprodukta. Lūkojam saprast, vai tā ir problēma un cik tālu ir kritiskais slieksnis, pēc kura iestājas “viss slikti”.

No „dzīvot uz parāda nav labi”, līdz „bez aizņemšanās izaugsme ir lēna”. No „bankām jāierobežo kreditēšana un jābūt atbildīgākām”, līdz „bankām jāveicina kreditēšana un jāuzņemas vairāk riska”. No „naudas nav un nebūs”, līdz „naudas ir tik daudz kā nekad”. Apmēram tā īsumā un ar krietnu devas ironijas var raksturot Latvijas ekonomisko un valsts parāda stāstu. Neapstrīdams fakts ir – pēdējo 20 gadu laikā valsts parāds ir trīskāršojies no aptuveni 15% līdz 48% no iekšzemes kopprodukta.

Sakām jaunu ierakstu sēriju „Kino profesionālis – darbs aiz kadra”, kurā galvenajā lomā būs kāds kino profesionālis, kuru esam izvēlējušies no Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps 2025" nominantiem. Viņu vidū būs grima māksliniece Ilze Trumpe, kostīmu māksliniece Sandra Sila, montāžas režisors Jēkabs Okonovs, skaņu režisors Edvards Broders, šodien dosimies ciemos pie operatora Mārtiņa Jurevica.

Šajā nedēļas nogalē, 1. martā, pasniegs nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”. Jau vēstījām par balvas par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēmēju kaskadieri Uldi Jāni Veispalu. Stāstus par kino profesionāļiem, kuri šogad novērtēti, bet bieži vien paliek nepamanīti, turpinām.

Bez kinooperatora noteikti nevarētu tapt filmas, tomēr ne vienmēr viņu darbu pamana un novērtē plašāk. Arī to, kas interesē šos kinoprofesionāļus un kāda ir to ikdiena, mēs mēdzam palaist garām. Tieši tāpēc sarunas fokusā – operators Mārtiņš Jurevics.

"Tās ir divas ļoti dažādas filmas, viena ir tāds diezgan reālistisks mūsdienu stāsts, bet pirms tās mēs filmējam "Louts", kas ir tāda pasaku pasaule. Pasaka varbūt vizuālā ziņā, un arī realitātes noteikumi un pasaule ir tik ļoti fantastiska, ka tas ļoti atšķirīgi no "Nospiedumiem"," atzīst Mārtiņš Jurevics.

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2025” nominācijas šogad saņēmušas 36 filmas. Visvairāk nomināciju – 16 – ir režisores Signes Birkovas pilnmetrāžas spēlfilmai "Lotus", pie kuras strādāja arī Mārtiņš Jurevics. Tālu neatpaliek arī kāds cits operatora projekts – režisores Alises Zariņas filma "Nospiedumi".

"Lielā Kristapa" filmu programmas centrālais notikums ir režisores Lailas Pakalniņas jaunākās dokumentālās filmas "Putnubiedēkļi" pirmizrāde jau šo piektdien, 27. februārī. Kultūras rondo tiekamies ar operatoru Māri Maskalānu un Rīgas lidostas Lidlauka drošības un vadības departamenta vecāko putnu un dzīvnieku kontroles speciālistu Mareku Arbidānu, kuram filmā svarīga loma. Uzklausām arī režisori Lailu Pakalniņu, kura jau devusies filmēt nākamo darbu "Čuksti". 

Režisorei Lailai Pakalniņai vienmēr esot interesanti uzzināt, kas lācītim vēderā. Vai šajā gadījumā – kas vēderā lidostai. Un izrādījās, ka lidostai vēderā ir dzejolis. Vismaz tad, ja kameru pavērš nevis tikai pret pašu lidostu, bet fiksē dzīvās dabas klātbūtni tajā. Un dabas Rīgas lidostā, kā izrādās, ir daudz. Daudz vairāk, nekā varētu iedomāties. Zaķi, lapsas, bites, sliekas uz skrejceļa un, protams, putni. Par to visu visdrīzāk pat neiedomājamies, kamēr viss ir kārtībā un neviens no tiem neapdraud lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Rīgas Lidostā par to gādā piecu cilvēku komanda jeb, filmas veidotāju vārdiem, "putnubiedēkļi" Mareka Arbidāna vadībā. 

Mareks Arbidāns filmā piedalās arī ar saviem unikālajiem telefona piefilmējumiem. Mareka telefons un Māra Maskalāna kamera fiksē to, kas ikdienā svešai acij pilnībā slēgtajā lidostas teritorijā paliek neredzams – nosacīti sterilajā lidostas vidē, kas pakļauta precizitātei un stingriem noteikumiem, notiek cilvēku likumiem nepakļauta dzīvās dabas rosība.

Lailas Pakalniņas dokumentālā filma "Putnubiedēkļi" tiek pieteikta kā spraigs, vizuālās kompozīcijās un vērīgā operatora darbā balstīts lidostas vesterns par skrejceļu reindžeriem un viņu sastapšanos ar dzīvajām radībām. Paradoksu piepildītā vidē – urbānajā ceļošanas citadelē, kurai līdzās atrodas lekns mežs, pļavas un ūdenstilpes, – sastopas dažādas sugas, un katrai no tām ir savs maršruts. Latvijas četros gadalaikos putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti ieved darba un dabas rituma hronikā – viņi atgādina par žogiem, kas tiek celti cilvēkiem, tomēr tie nevar nosargāt visas un visu dzīvības.

Režisores Lailas Pakalniņas filma, kas tapusi piecus gadus, paver durvis uz pasauli, kuru, atrodoties Rīgas lidostā, pamana vien retais. Lidojumam bīstama var būt gan bite, gan maijvabole, gan slieka, nemaz nerunājot par apmēros daudz lielākām radībām.

"Lielajam Kristapam" filma "Putnubiedēkļi" nominēta četrās kategorijās - Labākais dokumentālās filmas režisors, Labākais dokumentālās filmas operators, Labākais komponists un Labākais skaņu režisors.

Filma "Putnubiedēkļi" ir viena no sešām studijas VFS Films filmām, kas šogad izvirzītas Lielā Kristapa nominācijām. Balvām nominētas arī filmas "Grestomātija" (režisore Betija Zvejniece), "Mākslas darbi rodas mokās" (režisores Elizabete Gricmane, Ramūne Rakauskaite, kopražojums ar Lietuvu), "Visi putni skaisti dzied' (režisore Krista Burāne); arī kopražojums ar Norvēģiju un Dienvidkoreju – filma "Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete" (režisori Mortens Traviks, Suna Kima).